Bb15-Jekabs-Cinovskis-07-0021
KrājumsKrišjanio Baruono draugija
KolekcijaCollection of Jēkabs Cinovskis
Atslēgvārdi
Atšifrēja Anna9
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2018-12-06 21:07:26
Atšifrējums Pats es kāpu kalniņe
Zeltaiņites lūkoties.
Trūkst laiviņa no niedrites,
No auziņas kumelīš.

4674

Aun', meitiņa, baltas kājas,
Jāj' man līdzi pieguļe,
Tu kumeļu paganīsi,
Es sakoršu uguntiņ'.

4675

Pieguļnieki sakūruši
Mazu, mazu uguntiņ'.
Kaut zinātu, ka mans būtu,
Es ar' ietu sildīties.

4676

Pieguļneiki, pieguļnieki,
Sārgat savus kumeliņ's.
Jānis sēd krūmiņe,
Iemauktiņus žvadzināj'.

4677

Visi maģi avotiņi
Vakare miglu laid';
Visi maģi bāleniņi
Pēc māsiņas žēli raud.

4678

Ik vakarus dziedāt gāju
Avotiņa lejiņe.
Izdziedāju savu pūru,
Savu spangu vaiņadziņ'.

4679

Kad es augu brālišos,
Man bij dziesmu vācelit'.
Kad es gāju tautiņās,
Tad izbēru kalniņe.
Ja būs laba vīra māt',
Pa vienam salasīš';
Ja būs kāda sīva, dzedra,
Kā izbērtas, tā paliks.

4680–4681

Vīra māte bēdējās,
Tukšu pūru ieraugot.
Nebēdājies, vīra māte,
Tava tiesa nezudīs.