ŠifruotiSekantis
FondasLatvių tautosakos archyvas
KolekcijaCollection of Cipriāns Apšenieks
Atslēgvārdi
Vienetai#LFK-190-1
ŠifravoUna Smilgaine
Atlikta
Patvirtintas
Taisytas2015-03-11 11:44:42
ŠifravimasLatviešu folklora

1

Es stāv uz augstu kalnu
Un skatos jūriņā, 
Tur redzu kuģi peldam
Iekš kuŗa bij trīs brāļi. 
Tas jaunākais no viņiem, 
Kas uz tā kuģa bij, 
Dev man zelta gredzenu (gredzenu)
Un sacīja uz man:
Tu meitiņa tik skaista, 
Kaut būtu bagata;
Priekš manas augstas kārtas
Tu esi nabadze. 
- Jā, nabadze es esmu
Man bagatības nav. 
Tad klosterī es iešu
Un paliekš [palikš] debes brūt. 
Tā klosterī iegāja, 
Kā apņēmusies bij. 
Kad viņš to dabuj zināt, 
Tad sapēja tam sirds. 
Uz klosteri viņš gāja
Pie durvim klaudzina, 
Lai nāk tā jauna meita, 
Kas vakar uzņemta. 
- Kas šeitan iraid iekšā, 
Tas ārā nevar tikt. - 
- Ja viņa ārā nenāks, 
Tad klosteris sāk degt. 
- Vai klosteri dedzināsi?
To skaisto dieva nam'!
- Pirms tu šo grēku dari, 
Lai vina ārā nāk. - 
Tie iedeva tai rokā
Veiksmai

ŠifruotiSekantis