0190-Ciprians-Apsenieks-0017
KrājumsLatvių tautosakos archyvas
KolekcijaCollection of Cipriāns Apšenieks
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-190-56
#LFK-190-57
#LFK-190-58
#LFK-190-59
#LFK-190-60
#LFK-190-60a
Atšifrēja Kristine
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2015-07-06 20:33:34
Atšifrējums

56

Diezgan plata klavam lapa  - 
Krīt zemē griezdamās. 
Gan bagāta brāļu māsa - 
Iet tautās raudādama. 

57

Ābelīte Dieva lūdza, 
Lai bagāta brāļu māsu
Šo ruden tautas ved. 
Visi zari nolūzuši
Dzīpariņas kaltējot. 

58

Ko domāji tu, kundziņ, 
Uz zobena atspiedies? 
- Kā man bij nedomāt, 
Jauni vien kaŗavīri. 
Ne tie jaudās bruņas nest, 
Ne zobenu vicināt. 

59

Bērziņš auga uz akmiņa
Sudrabeņa lapeņām. 
Strazdiņš tup galiņā, 
Lakstīgala pazarē. 
Prasa strazdiņš lakstīgalai, 
Kas tur brauc, kad zeme dimd?
- Tie ir mūsu bāleliņi, 
Kam ir jāiet zaldatos. 
Vai, Dievini! Vai Dieviņi!
Nu ir bēdu diez gan gana!

60

Ka es beju jauns puiseits, 
Es mācēju ģēgerēt. 
Suņus laidu meziņā, 
Pats pa meža malu gāju. 
Izskrien divi irbu pulki, 
Div pelēki vanadziņi. 
Zaķīts ņēma irbes meitu, 
Strazdiņš lēca panāksnos. 

60a

Divi, divi, kas tie divi, 
Tie miedziņa negulēja. 
Puisīts miega negulēja, 
Uz meitām domādams;