Kārlis Svensons

Vardas
Kārlis Svensons
Saiknes
Personiska informācija
Mazdēls - Andris Svensons.
Kārļa tēva tēvs Per Person nomājis zemnieku māju no kāda muižnieka Zviedrijā. Kārļa tēvs Sven Person (12.04.1831.- 23.01.1914.) ģimenē bijis pirmais dēls.
Kārļa mātes tēvs Ola Nilson (1801-1887, miris 86) apprecējies ar Kerstin Larson (1806-1888). Ģimene dzīvojusi Östra Shö mācītājmuižā Zviedrijas dienvidos, Malmöhus län, no mācītāja iznomātā, mazā mājiņā ar dažiem hektāriem zemes un divām govīm, ar kurām apstrādāta arī zeme.
Kārļa māte Anna Olson (20.04.1845.-17.01.1918.) apprecējās 22 gadu vecumā. Laulībā ar Sven Person dzimuši četri bērni: Nil Svensson (25.01.1870.-?), Karolin Svensson (07.08.1876.-?), Mathild Svensson (06.10.1880.-?) un Karl Svensson (06.10.1884.-12.10.1964)

Kārlis mīlējis Maija svētkus. Dēlam Ansim 3.maijā dzimšanas diena, un viņš parasti izmantojis iespēju viesoties Valmierā.
K. Svensons beidzis Hvilan tautas augstskolu, izmācījies par piensaimnieku 1909. gadā ierodas Latvijā, jo nolīgts darbā Valtenbergas muižā (Mazsalaca). Dzīves laikā strādā daudzās apkaimes muižās, piedzīvojis abus pasaules karus, pēdējais amats - Rencēnmuižas spirta brūža pārvaldnieks.
Apprec Burtnieku muižas dārznieka meitu Paulīni Aneti Birkenfeldi. Laulībā dēls Hanss Fridrihs Henrijs Svensons, vēlāk dokumentos kļūst par Ansi Svensonu, meita - Dagmāra.
1934. gadā īpašumā iegūst Jeru pagasta “Kandavas” (Sedas upes tuvumā). Mājele veca, vēlāk pārbūvē. Tur arī pavada savas vecumdienas. Arī šobrīd "Kandavas" ir dzimtas mantinieku īpašumā.
Kārlis Svensons, kā atceras mazdēls Andris Svensons, bijis mierīgs pēc rakstura, ļoti zinātkārs, un visu mūžu kaut ko mācījies pašmācībā, kā pats mīlēja teikt “studēja”. Interesēja psiholoģija, filozofija, ētika, vēsture u.c.
Mūža garumā daudz rakstījis, veicis dažādas piezīmes, izrakstījis citātus, dzejoļus, pārrakstījis daiļdarbu fragmentus. Tāpat vingrinājies tulkošanā. Mazbērni atceras, kad viesojušies "Kandavās", Papiņš, tā Kārli dēvēja ģimenē, vienmēr kaut ko rakstījis.
Jau krietni pēc K. Svensona nāves mazdēls Andris nolēmis apkopot viņa rakstīto mantojumu. Izrādās, burtnīcas un klades izkliedētas daudzo radu īpašumā. Andris savāc burtnīcas vienkopu un apkopo ziņas par dzimtu un vectēva biogrāfiju kopā ar fotogrāfijām datorrakstā.
K. Svensona burtnīcu skaits sniedzas pāri simtam, bet trīs klades ir galvenās – tajās autors apkopojis ziņas par savu dzīvi.
Bez pierakstu kladēm, K. Svensons skrupulozi apkopojis arī saraksti ar radiem un draugiem Zviedrijā, sākot ar 1910. gadu. Tās ir vēstules, zviedru valodā, bet ļoti skaidros rokrakstos.
Kārlis mīlējis Maija svētkus. Dēlam Ansim 3.maijā dzimšanas diena, un viņš parasti izmantojis iespēju viesoties Valmierā.
2015. gadā “Kandavās” ierodas radi no Zviedrijas. Dzimtas zviedru pusē par Kārli saglabājušās atmiņas, kā par leģendāru cilvēku, kas aizbraucis peļņā pirms 100 gadiem uz Latviju, un tur arī uz dzīvi palicis. Izrādās zviedru radu puse arī apkopojusi Kārļa Svensona saraksti un ziņas par dzimtu no viņa vēstulēm, kas nogulējušas neskartas 50 gadus. Līdzīgi kā mazdēls Latvijā, Zviedrijā to paveikusi Kārļa māsas meita Elza. Andris arī vēlāk saņem šo apkopojumu zviedru valodā.
Svensonu ģimene Zviedrijā turpina dzīvot dzimtas īpašumā.
Piezīme par uzvārdu: Sākot ar Kārļa tēvu ģimenē visi vīrieši turpmāk saucas Svensona uzvārdā, nevis kā agrā, kad bērnam piešķir tēva vārdu kā pavārdu.

Informāciju sagatavojusi Valmieras integrētās bibliotēkas galvenā bibliotekāre Agita Lapsa
Valmierā 21.11.2018

Birth time/place06.10.1884
Zviedrija
Sweden
Place/time of death12.10.1964
Apglabāts Rencēnu kapos

Kartes leģenda



Rodomi rezultatai 1-11.
#VietaDataTipasVietas tips
  
1Zviedrija
(Sweden)
06.10.1884Birth time/placeCountry

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.