Alīse Karlsone

Alīse Karlsone

Alice Carlson

Alīse Karlsone (1881–1959) – valodniece. Beigusi Jelgavas sieviešu ģimnāziju, Kijevas Universitāti ar kandidātes grādu. Papildinājusies un doktores grādu ieguvusi Minhenes Universitātē (1926). No 1922. gada LU lektore ģermanoloģijā un angļu filoloģijā, no 1926. gada privātdocente. 1946. gadā ievēlēta par profesori. Lasījusi lekcijas par Latviju, latviešu valodu un literatūru Amerikā un Anglijā. Pētījusi senangļu valodu un angļu literatūras vēstures vecākos posmus. Strādājusi Britu muzejā un Oksfordas Universitātes bibliotēkā.

Tēvs Pēteris – zemniecības virstiesnesis, māte Auguste.
Māte mirusi, Alisei esot astoņus gadus vecai. Vēlāk tēvs apprecējis kādu jelgavnieci un ģimene pārceļas uz Jelgavu.

"Kā viena no nedaudzām sievietēm, kas nostājusies un darbojas blakus vīrietim mūsu zinātnes laukā, ir minama Latvijas universitātes filoloģijas fakultātes privātdocente Dr. phil. Alise Karlsone.
Jau tūlīt pēc ģimnāzijas beigšanas par savas dzīves galveno mērķi tā uzstādījusi universitāti. Neievērojot priekškara laika aizspriedumus sievietes izglītības jautājumā, Alise Karlsone iestājusies Kijevas universitātē, kuru nobeigusi 1915. g. Savu zinātnisko darbību uzsākusi Kijevas augstākos sieviešu kursos kā lektore un vēlāk kā docente.
Dr. phil. grādu ieguvusi 1925. g. Minhenē.
No 1926. g. strādā mūsu universitātē pie ģermānistikas katedra. Trešais priekšmets angļu filoloģija. Dr. phil. Alise Karlsone akad. izgl. siev. biedrības uzdevumā divus gadus no vietas bijusi ārzemēs – pagājušo gadu Čehoslovākijā, bet šogad Amerikā. Uzturoties ārzemēs, galveno vērību piegriezusi Latvijas valsts propagandai. Filadelfijas universitātes zinību komisijas sēdē lasījusi lekciju par latviešu izglītības iestādēm un latviešu valodu, kam priekš mūsu tautas propagandas vecāku valstu priekšā ir nenoliedzama nozīme."

Anon. Sieviete atbildīgā darbā. Latvis, Nr. 3019, 22.11.1931, 6. lpp.

"Prof. A. Karlsone dzimusi 1881. gadā Valkā. Tēvs bijis izglītots cilvēks, labs stāstītājs un modinājis meitenē interesi par vēsturi un mīlestību pret grāmatām. 8 g. vecumā A. Karlsone jau izlasa visu tēva bibliotēku, tāpat pratusi krievu, vācu valodu. Viņas māte mirusi, kad A. Karlsonei tikai 8 gadi, tēvs apprecas otru reizi ar jelgavnieci, sakarā ar ko A. Karlsone nokļūst Jelgavas sieviešu ģimnāzijā, ko nobeidz 1900. g. ar zelta medaļu. Jelgavas ģimnāzijā A. Karlsone iemācās franču valodu un iepazīstas arī ar angļu valodu.
Pēc ģimnāzijas beigšanas Alīse Karlsone domā par tālāku izglītības turpināšanu – par universitāti, bet tolaiku sievietei universitātes durvis bija slēgtas, un viņa aizbrauc uz Pēterburgu, kur strādā par mājskolotāju. Pēc dažiem gadiem pārceļas uz Viņicu, kur strādā par skolotāju, lasa lekcijas arī tā sauc. svētdienas skolās [..]. 1905. g. A. Karlsone aizbrauc uz Kijevu, kur, strādājot par skolotāju meiteņu institūtā, paralēli darbam sāk studēt Kijevas universitātē ģermāņu–romāņu filoloģiju. Beidz 1915. g. ar 1. šķ. diplomu un turpat arī aizstāv kandidātes grādu ar ļoti sekmīgi. 1915./16. māc. gadu pavada Saratovā, strādājot tur evakuētās augstākās mācību iestādēs. Saratovā pavadīto laiku var uzskatīt par A. Karlsones zinātniskās karjeras sākumu. No 1919.–21. g. Karlsone uzturas Krimā, 1920. g. rudenī Karlsoni ievēlē par docenti – ģermāņu un romāņu filoloģijā Taurijas universitātē Krimā. 1921. gadā atgriežas Kijevā, strādā tautas universitātē un Strādnieku fak. 1922. g. Karlsone atgriežas Latvijā, strādā Latvijas Universitātē par lektori. No 1923.–26. g. Karlsone ar LU stipendiju studē Minhenē, kur iegūst Dr. phil. grādu. 1926. g. Karlsoni ievēl par privātdocenti angļu filoloģijā, vēlāk par docenti, bet š. g. [1946] par profesori."

M. G. Profesore Dr. phil. Alīse Karlsone. Padomju Students, Nr. 9, 22.03.1946, 1. lpp.

"Alise Karlsone, tiesneša meita, bija dzimusi Valkā 1881. g. 2. jūnijā. Pēc Jelgavas ģimnāzijas beigšanas mācījās un 1912. g. beidza Augstākos sieviešu kursus Kijevā un no 1914.–1916. bija vācu valodas lektore turienes komercinstitūtā. 1922. g. atgriezās Latvijā. 1923. g. LU viņu komandēja uz Vāciju un Minchenes universitātē viņa sagatavojās doktora grāda iegūšanai, ko ieguva 1926. g. Ar 1926. g. bija privātdocente LU un 1944. g., krieviem okupējot Latviju, palika dzimtenē un līdz 1950. g. bija docente. 1950. g. aizgāja pensijā un mūža pēdējos gadus pavadīja Rīgā un Rīgas jūrmalā.
Dr. phil. A. Karlsone bija dzimusi valodniece, brīvi runāja vairākas ģermaņu un slāvu valodas, kā arī latīņu un grieķu valodu. Vēl mūža pēdējos gados iemācījās zviedru valodu. Kaut visvairāk darījusi anglistikā, viņas simpātijas piederēja latīņu un grieķu valodai. Piedalījās daudzos valodnieku kongresos un konferencēs kā Latvijā, tā ārzemēs un bijusi arī Amerikā (1931. g.). [..]
Bija aktīva Filologu biedrības biedre un korp. Selga goda biedre. Vasarās mīlēja ceļot un ar divriteni apbraukāja Latviju. Bija arī liela peldētāja un slidotāja."

Alīda Cīrule. Pa skuju ceļu... Laiks, Nr. 66, 19.08.1959, 2. lpp.

"Gaiša, saulaina telpa. Sienas klāj augsti jo augsti plaukti, pilni grāmatām. Tur ir valodniecība, filozofija un rūpīgi svērta literatūra. Liels, masīvs rakstāmgalds. Kristala traukā divi mazi dzelteni rožu pumpuri. Nopietna un mājīga ir Dr. phil. Alīses Karlsones darba istaba. Šķiet, te nav vietas liekvārdībai un nelūgtiem ciemiņiem. Taču docente Karlsone ir laipna pret katru, kas viņu apmeklē. Viņa, kuru anglistikas klausītāji raduši redzēt auditorijas katedrā, labprāt parāda arī rokdarbu, ko tikko strādājusi istabas daiļošanai. Docente Karlsone, kā īsta sieviete, mīl visu darināt pati. – Līdztekus zinātniskajam darbam iet mājsaimniecība. [..]
"Tikai tai sievietei jāstudē, kas jūt sevī spējas un tieksmes zinātniskam darbam," saka zinātniece. "Tagad daudzi studēšanu ieskata par nepieciešamu modes lietu un neapdomā, ka studijas prasa lielu pašaizliedzību. Bet ne jau materiālajām grūtībām lielākais svars: piedzīvojumi rāda, ka tie, kas aizņemti naudas darbā, jo neatlaidīgāki pieķeras zinātniskam darbam. Diemžēl daudz bijis latviešu sieviešu, kas, grūti cīnīdamās, sasniegušas savu mērķi, bet ceļa galā veselība pilnīgi sabrūk. Mūžs beidzas traģiski. Katrai sievietei, kas grib studēt, jāpārbauda savas spējas, tieksmes un izturība. [..]" [..]
Docente Karlsone ir pārliecināta, ka studijas spējīgai sievietei nekā nespēj ņemt, bet dod ļoti daudz. Izglītota sieviete nekad nebūs slikta sieva un nama māte. Viņai būs lielāka prasme dzīves iekārtošanā. Izglītotas sievietes, zinātnieces ir savu bērnu draugi pilnā vārda nozīmē. Zinātniece veic visus darbus, nesadrumslodama laiku liekos sīkumos. [..] katra sieviete nezina, vai viņai būs ģimenes dzīve, vai tā paliks vientuļa. Tad garīgs darbs aizvieto trūkumu, ko sajūt katra vientuļa sieviete. Arī laulāto draugu attiecības ir citādas, ja sieviete ir izglītota. Kad viens no otra neatkarīgi tā garīgā plāksnē, tā materiālā ziņā, tad rodas ciešāka draudzība un savstarpēja cieņa."

Sievietes zinātnes darbā. Saruna ar privātdocenti Dr. phil. Alīsi Karlsoni. Rīts, Nr. 254, 15.09.1935, 11. lpp.

Atdzejojusi Franča Tomsona dzejoli "Debesu suns" (publicēts Latvijas Akadēmiski Izglītoto Sieviešu Biedrības Ziņojumi, Nr. 1, 01.01.1939, 29.–36. lpp.)