Intervija ar Aleksandrinu Dubiņinu

















Pievienot komentāru

PavadinimasIntervija ar Aleksandrinu Dubiņinu
KolekcijaSummer expedition 2004
MediaAudio
FormaDigital
Failo kodasa1
KrājumiSibīrijas etnolingvistisko ekspedīciju materiāli
KalbosLatgalian
Decoder
Interviewer
Narrator
Failai
Recording15.07.2004
Krasnojarska
Krasnoyarsk, Krasnoyarsk Krai, Russia
Atslēgvārdi
Atidaryti

Ieraksts sākas ar atbildi uz jautājumu, kāpēc braukuši prom no Kreslavkas.
00:03 ..nu sga∙ņatj vīnā (Dzeit?) kal∙hozā dzeit. I suoka ares∙tovyvatj, kū kai. Vysa∙kū pamatušy, i brauce. Iz zyrgu, prjama iz teni. (Uhu.) Es tokai pomneju lap, zynu, kai mes braucem. (Uhu, uhu.) Ot, tai. (Nu i kai braucet?) Iz zyrgu, taidu korobu sataisejuš, bārnu ža dauč — na vīni braucem. Ta sas.. dzjadzis tī, cjocis, i braucem, i lūpus dzyna — i gūs, i cyukys daža dzy.. etu... dzyna. (A. Vancāne: Nu.. tu že dzeivuoji na Kres∙lavkā. Pirmū... nu reizes...) A tī Kres∙lavkā, a pa∙tom atbraucem jou iz teni, da.. Burlaks bej pi myusu — vīni latgalīši dzeivāva. Tai kal∙hozs kod ta beja — sauce „Krasnyj lat∙gaļec“. (Aha!) I vobšče, iļgi, kai nazy∙vali, — gre∙mel „Krasnyj lat∙gaļec“, što labi dzeivāva, vysod vy.. parāds beja. Vy∙sod... (Parāds beja?) Nu ... pa∙rjadok vy∙sod beja. (Nā, nā, parei... Labi, labi — parāds.) Da, da, da. (Lobs vuords, sokit, sokit — kai ir pruotā, tai sokit!) I vy∙sod i teirumy teiri bej, vysa∙kas laikā ubrans i vysa∙kas, nu... (Nūvuokts?) I izkastys, i maize sa.. (Nūpļauta?) Nūpļauta i sakulta, i ... i plans izdūts.
01:26

01:32 Teicēja dzimusi 1932. gadā. Borlokā viņi vēlāk dzīvojuši. Atceras, kā tur kolhozu organizēja. Kā vistas lasījuši kopā, tās bēgušas, bērniem lielā skraidīšana. (Smejas.)
02:00 Gados vecāki vairāk varētu ko pastāstīt. Ne visu mājās gribējuši stāstīt, negribēja pat pieminēt, ka viņi latvieši. Gaņeņiju daudz bijis.

02:13 Aleksan∙drina (O!) pi mani vuords beja, sauce. (Oi, skaisti.) Nu. (A puorejūs bārnu saimī?) Kai? (Pece, Pīt..) A Pīters, Vaļdemars i Je∙ļe.. Ļena. (Ļena?) Nu. (Tak i Ļena, tod jau krīvu.) Helena. (Ā, Helena — cyta līta.) A te sjorav∙no... Rakstejot fa∙mileji — Škutāns, a sjo.. — Škutan. Par... Iz rus.. Na ruskij lad pereva∙račivaļi. Tai i vuordus tai∙pat. Mani niule — i kas i Šura, i Saņa, i Saša, a bārny kai toka nasauce. (Smejas.)
02:54

03:02 Vēlē sekmes tālākajā ekspedīcijā. (Klātesošie pārspriež par dzērienu, ko bauda, sarunājas, šis tas tiek precizēts.) Dzenot savu tāpēc, ka visādas atravas taisot. Nesen pa TV dzirdējusi, ka Maskavā pašā lielākajā veikalā armēņu konjaku viltojot. (Tiek pieminēts gaidāmais latviešu kongress Rīgā nākamgad. Fonā dzirdams ēšanas troksnis.)
04:18 Bijis labs koncerts Rīgā, no Maskavas, no Pēterburgas, kad pērngad piedalījušies kongresā Rīgā (Domāts Pasaules brīvo latviešu apvienības kongress 2003. gada oktobrī.) Pēterburgas latviešu biedrība labi uzstājusies.
04:42 Rīgā viesojušās tikai divas dienas, jo kopā ar draudzeni devušās uz Lietuvu.
05:10 Krāslavā nav pabijušas, maz brīva laika iznācis. Daugavpilī pabija, pastaigājusi.
05:28 Kas tā par Krāslavu Latvijā (sola ili ra∙jons), teicējai vēl nav īstas skaidrības.
05:37 Pie viņiem uz Sibīriju bijis atbraucis tāds Čakstina Josifs, Jozops, gribējusi Rīgā viņu atrast, bet bija mainīta adrese, un neviens nekā nav varējis pateikt. Ja braucienam būtu bijis vairāk laika, gan jau būtu izzinājusi, atradusi, bet 10 dienu ir maz.
06:11 Māsīca viņai esot, vecāka. 80 gadu viņai, noteikti vairāk zinot. Dzīvo Krasnojarskā. Ja vien nav slimnīcā (baļņicā), operāciju viņai taisījuši. Viņa zinātu vairāk. Viņai arī telefons ir, iespējams piezvanīt. Ai, nē, uz dačas tagad būšot!... 50 km.

06:51 Kod ta beja Burloks, mes dzeivām, tī vīni latgalīši, nu saimis div treis beja krīvi i div na∙verna ili treis po.. poļaku. (Uhu.) Vot. Nu jī visi runāva pa latgalīši — i krīvi, i poļaki. Nu a pa∙tom suoka abjedi∙ņatj, kod vysus vīnā kal∙hozā sga∙ņatj, tai visi sabrauce. Tī i latyši, i nu vy∙surīnis. Sataisie tymā Ni∙koļskā niule. Beja liels komplekss.
07:22

07:29 Kā sākās tas pereva∙rot 90. gados, viss sāka jukt. Izjucis arī tas komplekss, kas bijis uz 10 000 galvām. Lielie vērši (lelī vierši — jūs vīnu godu turēja) auga līdz 5 cnt svaram. Turēti telpās, neganīja viņus neviens, baroja mehanizēti, viss bijis automatizēts. Mazu teļu atveda, novietoja, un viss. No turienes — izaugušu — uz gaļas kombinātu.
08:36 Droši vien tādi kompleksi bijuši arī citur.

08:40 Nu i sagryude vysus kal∙hozus, vysus. Saplūtava. Tai myusu i Burloks is∙čez. (Troksnis, kāds ko iebilst...) Nie-a, dzerauņu — Burloks. A tī mozs kai ruče∙joks tecē, juo Burločkys sauce. Tai myusu i solu puorsauce Burloks. A kal∙hozs beja „Krasnyj lat∙galec“. (Tak ite jau tymā Kruoslaukā?) Ņā, te jou, atbraukuši. (Ā.) Da, te, nu Kruoslaukys kod nūbrauce. (Uhu.) A tī na∙verna Kruoslavkā jou ni∙kuo napalyka. Partū ka poši tuolī radinīki, toža Škutāny bie jou, pač∙ci čto pādejī atbrauce nu tīnis. (Uhu. Nu tak tī sātu nav vairs voi dzeivuotuoju nav? Voi sātys stuov, dzeivuotuoju nav?) Nu sā.. kod ... godu desmit, saceja, ka jou tī palyka div ili treis saiminīki, a niule na∙verna jou i ni∙kuo navā. (Uhu.) Mož i jira, daža nazynu, kai. Ili dačys kaidys tī palykuš ir. (Tak tī saceja, ka cīš lels...) Cīš vīta pryša beja, soka, kak∙raz atroda taidu, kurei ... nu ... kak∙raz kai tī beja, Latvejā, Kruoslavā. Tai taidu vītu atroduši, očeņ pryša vīta beja. Daže krīviski, ot, korespaņ∙dzenty i braukalē, soka: „Cik vīta pryša tī!“ Ot. Kruoslavā tī. Labi. I tī ar∙buzy vedzj auga. (Kas auga?) Ar∙buzy auga. Ahā. (Sorkonī?) Da, da. Minu∙sinskā ža niule aug, vy∙raščyvajet.
10:17

10:28 Viņa, kā varot, tā runājot. Cenšoties. Aizmirstas, kā teikt. It kā zinot, bet nevar uzreiz atcerēties. Arī biedrībā tā runājot, tur visi latyši, latgaliešu maz. Viņa tiem sakot: jes jiusu saprūtu, i jius mani saprūtit! Kai runoju, tai i runoju. (Smejas.) Kad atbraukusi no konferences Rīgā, ar meitu Ļenu ik pa brīdim raudzījusi latgaliski runāt, tā jutusies pārsteigta, kad māte viņu citādāk uzrunājusi.

11:08 Myusu beja bazneica Kruoslavkā loba, jes veļ toka pomneju babu staigavu da tai bazneicai. I tuos ļustrys, kai... i niule radzu, ka cīš es... Toka iz jūs i vierūs. Iz tīni. Nu kū? Četri gadini viņ vysa∙kuo beja. A jī nu ... braukalē da myusu bazneicai nu ituo Aldaštyka. (Aha.) Vot, es zynu, ka jī... Stuosteja, kai jauni beja, tēte myusu, mama, kai jī braukalē da večurkom tī — vīns da vīnam, sola da solai. (A tuoli vīna nu ūtrys beja?) Oi, daža nazynu. Nu iz zyrgu beja atbraukušy, kod i kuojom daža staigāja da bazneicai. (Neskaidras balsis.) Nu, vot, nu muosys pavaicuot, jei to zyna, na∙verna. (Neskaidras balsis.) Nu Krasno∙jarska cik tī? A četry symty ki∙lometru.
12:09

12:30 (Bijis jautājums par zivīm.) Znota radinieki pie upes dzīvojot. Jī giun i atvad. Laikam neļma — upes zivis tādas vedot, meitai garšo (meita ļūbej). Viņiem atnesot un viņai atnes.
12:34 Par baznīcas grāmatu runā (vaca cīš, jou sav∙sem), vēl no Latvijas esot, mātes grāmata. Ir jaunāka arī, lielāka. (Daudzišs bijis tā īpašnieks.)
12:58 Lai ņemot ievārījumu (vareņni). Vai, cukuru aizmirsusi atnest (cukra nātnešu!)! Klub∙ņika. Nezinot, kā latviski. (Aicinājums ēst, tūlīt karsta tēja būšot.)
13:24 Kā viņa pasakot „skaitīt“, tā viņu biedrībā labojot, jāsakot — „lasīt“. „Skaiteit“ runoju, a jī — „laseit“. Bet lasīt tikai kaut ko varot (laseit kū ni∙bejs vajag).
13:55 Pati iemācījusies grāmatā lasīt, ne kādā skolā. Viņas māte mācējusi skaiteit, no baznīcas grāmatām.
14:11 Kad biedrība nodibinājās, atbraukusi skolotāja no Latvijas, burtus iemācījusies, izrunu. Kaut cik gan orientējusies arī līdz tam. Pa vidu skatās fotogrāfijas, dažs tiek atpazīts: ite krystamuote muna — mamys muosa...

14:43 Iz teni visi nu tuos solys sabrauce da Burlokam. (Fonā neskaidras sarunas.) Jou bazneicys ni∙kaidys nabeja. Bejāvuos i itū ... Iz svādiņu guoja. Jasj jou cīš... Za∙pomnilasj kai pasceit? (Palyka pruotā.) Aha, palyka pruotā, kai vy∙sod vacī boļti... (Fonā jaucas neskaidri trokšņi, sarunas.) Jasj cīš pomņu, ka myusu baba taisejuos boļti skarineiti, lap apsavalkās, i gruomotys ituos nasurkuos, nu lakateņūs... (Saprotu, saprotu.) Aha, i īt sasalasejusēs. Vy∙sod ļūbeju ar babu — nūīt iz tīni, pasēdēt i pasaklauseitīs. I cīš ļūbejuos, kai cīš pryšai dzīsmis dzīdāva. Ot, ituos, nu puoterus vysaidus. I daža bēris, kod vysu nakti dzīdāva i pominkys kaidys to taisieja. Ot, itys vysa∙kas maņ za∙pomnilsja. Maņ vīnai! Es kai beju meitine vacuokuo, maņ baba vy∙sur. Baba ili vecmātiņa? (Baba, baba.) Baba. Nu, vot. (Smejas.) Jei vysa∙kū stuostieja. Kai tī Latvejā veļ kod beja, kai tī dzeivāva, jei pomneja vysa∙kū. Ot, tai, daudz kuo stuostieja. Itūs vysus o∙byčijus. Myusu i kuozys — vysu pa sovam.
16:14

16:18 Kad sāka vīriešus ņemt da cjurmai, nav gulējuši mājās. Tēvu nebija, bet krusttēvu bija paņēmuši. Vectēvu arī, paņemts un neatgriezās. Vēlāk uzzināja, ka nošauts. Izsavdeja...
17:02 Visādas briesmas. Bijusi liela skola. Māsīcas mācījušās. Māte dzirdējusi no viņām (dzierdieja, ka runāva, ka tī) kādu traģisku notikumu. Bijusi jauna ģimene, skolotāji, sieva ar vīru un bērns, nogalināti visi (nūsytuš beja, atbraukušy). Nav dziļāk painteresējusies.
18:06 Viņas citi radinieki jaunāki par viņu, ni∙kuo nazyna. Večer∙ņicā māsīca viņai, Maļvina, varbūt tā ko vairāk zinot, bet Ni∙koļskā jou napalyka, visi jou nūmyrušy. Brālis no viņas viskautko pats uzzinot, bijis jaunākais, pats jautājot.
18:33 Baba viņai visu stāstījusi. Kad dēli bija karā krituši (iz vaidu nūsyta vysus), Aleksandrina viņai kļuvusi vēl tuvāka. Iz kārtu vāražeja un viņai viskautko stāstīja.
18:58 Karā tēvs Sibīrijas pulkā bija ticis, pie Ļeņingradas. Kāds Čakstins kaimiņu, latviešu strēlnieku, pulkā bijis priekšniekos, uzzinājis, ka sibīriešu pulks ieradies, uzzinājis par radinieku Škutānu. Saucis tēvu viņa pulkā. Sarunājuši, ka būs kopā, viņiem tas arī atļauts, bet tikai pēc kaujas. Iz reita bijusi kauja, kurā Čakstins ievainots, bet tēvs kritis (tēti nūsyta), tā arī nav iznācis viņiem kopā karot. Kāds atbraukušais radinieks, arī Škutāns, kurš turpat karojis, par šo visu viņu ģimenei vēlāk stāstījis.
20:12 Par kara gaitām daudz ko stāstīja, bet neatceroties. Piemin kādu Staņislavu Škutānu, Škutāna Pīteri. Runā par tikšanās, kuras varēja būt, bet nenotika.
21:20 17 gadus vecs tēva jaunākais brālis bijis, uz fronti tādus vēl neņēma. Kā atnāca paha∙ronnuo par teicējas tēvu, lauzies uz fronti brāli atriebt. Kareivīgs bijis. Abi ar draugu devušies uz Krasnojarsku, sakāvušies tur publiski, samelojuši par savu vecumu, lai tikai paņemtu uz fronti kaut vai štraf∙najā rotā. Pie Ļeņingradas pirmajā mēnesī arī kritis. Baba vienmēr teikusi — tos paņēma, bet kur šim bijis jāskrien. Bet tā audzināti bijuši, zaščiš∙čatj rodzinu vajaga.
22:24 Kādreiz domājusi, cik laimīga ir viņa, ka tādā Sovetskajā Sojuzā dzīvojot. Tā tiešām arī domājusi. Vienīgi, kad lasījusi „Krusttēva Toma būdu“, brīnījusies: vai varot vēl kur būt smagāka dzīve nekā pie viņiem?...
23:05 Avīzes „Krasnojarskij rabočij“ korespondente bijusi līdzi uz Latviešu kongresu Rīgā, kopā dzīvojušas. Tā brīnījusies, ka neviens pats viņai nav pārmetis, ka viņa nemāk latviešu valodu. Brīnījusies par šejienes krievu attieksmi pret latviešu valodas mācīšanos.
23:54 Sastapuši kādu krievieti, kad meklēja to Čakstinu, teikusi, ka principa pēc nemācoties latviski. Krasnojarskas korespondente jutusies stipri pārsteigta, jautājusi, kā gan tā? Bet tā sastaptā teikusi, ka, lūk, visu latviešiem uzcēluši, bet šie visu izjaukuši. Domājusi — lai stāstot to, kam grib, tikai ne viņai!... Neesot viņiem Latvijā vairs nekādu privilēģiju, tā nu sākuši uz latviešiem apvainoties.
24:56 Pieturā sākusi runāties ar kādu skolotāju, kura sacījusi ko līdzīgu, tomēr atzinusies, ka viņas vecākais dēls teicis, ka viņu sen laiks dzīt prom no Latvijas.
25:19 Burlokā visi i krievi, i poļaki iemācījušies latgaliski runāt. Myusu mama tai i narunāva labi pa krīviski. Ar izteiktu akcentu runājusi.
25:38 Pirmsatmodas gados Krasnojarskā, ar ko Aleksandrina tikusies, laboratorijā, visi bijuši PAR (neatkarīgu) Latviju, teikuši, ka vajagot Latvijai atdze∙ļatsa, ko ar tādiem sirmiem dzīvošot!
26:20 Svuoča, kad piedzimis Aleksandrinas mazdēls, priecīga unuku ucinājusi un mīļi saukājusi par laty∙šonku.
26:46 Bijis arī kuriozs ar meitu bērnībā. Pagalmā spēlējušies, uzzinājusi, ka tie, kas nav krievi, ir „nepareizie“. Vīra radiniece viņas Ļenai ieknābusi, ka viņas māte arī neesot krieviete. Meitiņa pārskrējusi mājās, lai noskaidrotu: „Mama, tu kas, na russkuo štoļi?...“ Trīs dienas ar māti nav runājusi, staigāja sapūtusies, kam māte nav „īstā“. Kad bija lasījusi vairāk par latviešiem, bijusi jau citādās domās.
28:06 Teicēja uzsver, ka viņu, latviešu, puiši visur izcēlušies starp citiem. Kur tikai pulcējušies, uzreiz tas bijis redzams. Paši izskatīgākie — lieli, stipri.
28:58 Atstāsta gadījumu Maskavā. Ar kādu sievieti, ar ko braukušas kopā, savstarpēji vienmēr runājot latgaliski. Gribējušas „Borodinas kaujas“ panorāmu noskatīties, gājušas biļetes pirkt, bet — nav vairs. Bēdīgas pārrunājušas savu neveiksmi. Kāds jauns, stalts vīrietis, kas viņās bija klausījies, pienācis klāt, uzrunājis un atdevis savas biļetes.
29:45 Kad satraukušās, kā lai samaksā, atbildējis, ka esot jau samaksāts: viņam esot patīkami, ka varot viņām prieku sagādāt. Domā, ka gan jau latvietis bijis, pēc valodas atpazinis, tāpēc tā rīkojies.

30:33 A Burlokā vysa∙kū myusu praznavali. Itū Juoņa dīnu... Iz Juoņa dīnys sjezžalisj visi nu goroda, nu Krasnojarska, da myms iz Juoņa dīnys. I sa∙sedņuos nu solu. Visi gribē, kab toļka kai ni∙beit patikt iz Juoņa dīnys. Ite ka cīš pomneju — vokorā gūvis izslauc buobys, vsjo! Vīna cjoce Aņa Stepiņa beja, taids bolss beja lobs, i izīt, zape∙vajet — Juoņa dīna sīru sēja tī. Vy∙saidys beja — kai gūvi slaukt, kai baruot... (neskaidri). Vy∙saidys, vy∙saidys i dzīsmis beja ituo. I sabi∙rajetsa vysys sīvys. I javnī veiri īt, i mes bārny pakaļ toža skrājom. I mes nosāvom ituos pukeitis, vysa∙kū. Juos pyna vaiņukus i buketus, i guoja pa vysu solu! Kur beja Juoņs ili tī Juoņa, vaiņuku atdeve ili pady∙mali na ura vy∙sod. Nu uga∙ščali, tai vaidzē — myusu nalela sola beja — vysu puorīt. A reit īt da pošam... Mes kur ni∙beit pi iz molkys kur ni∙beit cytu aili aizmigsim. Vaidzē sauleiti, kai vshodzit sauleite, kab, eta, ne opo∙zdatj... Kak vstretili (Sagaideit.), pa∙tom jou guojom gulēt. I vy∙sod, vy∙sod, kur ni∙beit i aizmigsi kaidā... (neskaidri.) Očeņ prišai. A reitā jou, iz cytys dīnys jou, dvadcatj.. divdesmit catūrta vy∙sod. Olu dareja vy∙sod, ols beja pi vīna, pi ūtra. Goldy vy∙sod vuorā beja, jesli leita nabeja. Nu i lelī padzer, da citim īt, a mes jou bārny abi∙zateļna toža šestvavali. Sēdimēs aiz goldu itūs, ah, nu tīnis jou nūguo, bra∙sajem te, iz tīni īmom. Oi, očeņ lab!
32:38

33:00 Tēvs šeit dzimis. Vēl vecie, gadu 10, varbūt 8 babai bijis, kad kā bērnu atveda šurp no Latvijas. Gan vecotēvu, gan vecomāti atveduši uz Kreslavku. Tur viņi izauga, sasaženejuos. Iepriekšējā (resp., 19.) gs. beigās tas bijis, kad izbrauca no Latvijas, kad šurp atveda. Apmēram zinot. Vecāmāte stāstījusi, kā Kreslavkā spēlējusies (ūļāva) ar saviem brālēniem, tātad bērns vēl bijusi.
34:08 Novēl visu veiksmīgi atrast, salasīt. Pazna∙vata sākts, obščestvā vaicojās tuo voi šuo, domā, cik labi būtu, ja māte vēl dzīva būtu. Varētu izvaicāt par visu.
Sarunas fonā, taisās iet prom Ausma Vancāne, atvadās, vēl parunājas visi. Ausma: Lauma (domāta Lauma Vlasova, Krievijas latviešu kongresa priekšsēde) kad atbrauc, visi runājot latviski. Oktobrī varbūt Rīgā satikšoties...
35:43 Mātei bijis ierakstīts, ka krieviete, kad dokumentus mainījuši, bet nav neko meklējuši, lai labotu. Arī Aleksandrina sākumā reģistrēta kā krieviete. Ar pūlēm atdabūjusi atpakaļ savu „latgalka“. Maskavā dokumentu pārbaudītāji omonovci brīnījušies par ierakstu „latgalka“. Viens paņēmis viņas pasi un aiznesis prom. Viņa satraukusies, domājusi, kas nu. Atnācis atpakaļ un paskaidrojis, ka strādājot jau 50 gadus, bet pirmoreiz tādu tautības ierakstu redzot.
36:57 Nav taidys mēlis, latyšy esot. Pārrunā jautājumu par tautības ierakstiem. Kai myus pīraksteja, tai mes i saucamēs.
37:36 Par starpgadījumu tehnikumā, kur mācījusies. Nav noticēts, ka var būt tāds oficiāls tautības ieraksts „latgalec“. Pasniedzējs īpaši raudzījis noskaidrot, beigās teicis, ka navā, latyšy visi.
38:11 Tagad pasēs tautību vispār nerakstot. Latvijā ta rakstot. Kad Maskavā vīzu formējuši, vajadzējis, lai tēvs vai māte būtu latvieši. Viņas meitai, par laimi, bijis ierakstīts, ka tēvs krievs, māte latviete, tas viņai noderējis.
39:00 Par samagonku runā, par taisīšanu stāsta. Labi attīrīta, ar margancovku, ar oglēm. Uz visādām zālītēm nostādināta. Gatavojot no visādām labībām, kviešiem. Oi, vy∙saiž, vy∙saiž jū taisa! Te gan tikai cukurs un drožžy, mīlis. Nostaigājas, tad dzen. Esot īpašs aparāts. Tad attīrīt vajagot. Visādas zālītes viņa izmantojot nostādināšanai.
40:19 Attop, ka tiek ierakstīta, smejas, ka tā nav godīgi. Sirsnīgi smejas visi. Jokojas arī turpmākajā. Apspriešanās par baudītās samagonkas garšu, kvalitāti, meikstuoka dzert. Šai, ar ko cienājot atnācējas, esot godu desmit. Pēdējā pudelīte, taupījusi zālēm (deļ zuoļu), bet izlēmusi, ka uzcienāšot. Na samom dzele — lobys zuolis!
41:16 Meitai bija kāzas. Tolaik bijis noliegts taisīt, tomēr uztaisījusi. Otrā rītā kāds no svinību dalībniekiem radiniekiem lūdzis dzēriena recepti un nebeidzis iztaujāt, kā tā varot būt, ka viņam pēc izdzertā daudzuma nekādu seku (taids girts beju, vesjolns, a te ni∙kuo — i navaidieju!).
42:22 Kad gatavo, nevajagot ilgi turēt. 7–10 dienas tikai. Kod iļgi stuov’ pred dzeišonys, esot slikti. Bet tā stiprāku varot iegūt. Viņai tomēr šķietot, ka labāk lai ir garšīgāk, ne stiprāk.
43:09 Mēle stipri aizmirsusies, nav ar ko runāt. Kaimiņi bijuši Stepiņi, tāds Stepiņa Vaļdemars kaut kur dzīvojot, varot būt vēl dzīvs. Umbraškys, Grečkiny, Māteji, Ostravski, Līpini. Burlokā saimnieku 60 bijis.
44:32 Braukājuši uz Suhonoju no biedrības, bijuši ielūgti, turienes iedzīvotāji apmēram tai pat laikā izbraukuši no Latvijas. Liela sādža, ap 300–400 cilvēku. Pasavasalāvūs, jautājusi, vai kāds mākot latviski runāt. Atteikuši, ka 50:50. Smējusi, ka tad jau varēšot ko sarunāt. Tajā reizē tur bērni kristīti. Viņi tur luterāņi. Bijis klāts galds, svādine ža beja! Palūgusi, lai viņi ko nodzied, ļoti skaisti skanējis. Teicēja divas dziesmas atpazinusi kā viņas ģimenē dziedātas. Vienu, mātes dziedāto, nodzied.

45:58 Sadzīduosim mes muosenis, koļam vīnā vītiņā,
Dīvs jū zyna, cytu godu kurei kur mes leiguosim:
Cyta bruoļu, cyta tavtu, cyta smirkšu (smiļkšu) kaļniņā.
Kurei bruoļu, kurei tavtu, hotj par godu sasatiksim,
Kurei smierkšu (smiļkšu) kaļniņāi, tuos myužam myms naradzēt.
46:36

46:46 Otras dziesmas saturu atstāsta aptuveni, bet var saprast, ka runa ir par „Kumeliņi, kumeliņi“. Pārliecināta, ka tā ir ne tikai latviešu (kā Suhonojā), bet arī latgaliešu tautasdziesma, jo pie viņiem to dziedājuši.

Kartes leģenda



Rodomi rezultatai 1-11.
#VietaDataTipasVietas tips
  
1Krasnojarska
(Krasnoyarsk, Krasnoyarsk Krai, Russia)
15.07.2004RecordingCity
Rodomi rezultatai 1-11.
#PavadinimasSkaičius
   
1Krasnojarska1
Rodomi rezultatai 1-11.
#PavadinimasSkaičius
   
11

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.