00.00 intervētāja sauc vārdus latgaliski, par ko teicēji priecājas
00.18 teicējs saka, lai intervētāja krūzes (?) saturu lej zemē, mājās ūdens esot
00.28 intervētāja jautā, no kurienes nāk ūdens
00.33 teicējs skaidro, ka tam uzstādīts sūknis
00.40 teicēja atceras, ka agrāk bija jāiet uz upi pēc ūdens (Domāta upe Daņilovka, Dvinka izvietojusies tās lb. krastā.)
00.50 Voi, beja teirs!... (Teirs?) I upe lela beja, na tai, kai tān. (Aha.) Tān… (Nabeja aizauguse?) Ņā, oi, vysa (Fonā teicējas vīrs: Vo, vo, pustj stojit!) beja taida. Meitys nūīt, īt da vīnai vītai myuduotīs, a puiši (Davaj… Na!) da ūtrai īt.
01.28 teicējs rāda, kurā pusē dzīvojuši latvieši, kurā – krievi, bijuši arī divi kolhozi – latviešu un krievu
01.42 intervētāja jautā par taigas izciršanu
01. 54 taiga izcirsta Borokovkas pusē, tur bijuši kolhoza lauki
02.17 teicējs piedāvā vēl iedzert
02.28 intervētāji saka, ka jāiet, jāpaspēj uz autobusu
02.30 teicēja saka, ka vajadzējis braukt meklēt latgaliešus pirms gadiem 10, kad večuki bijuši dzīvi
02.38 teicējs saka, ka pati vecākā palikusi Moņa Šveda
02.45 intervētāja saka, ka M. Švedu ierakstījuši jau iepriekšējā vasarā, labi runājusi
02.58 intervētāja domā, ka satikuši visus Dvinkas latgaliešus
03.30 teicējs stāsta, ka viens vietējais vācietis prot latviešu valodu
04.06 atvadīšanās