Intervija ar Moniku Škutāni







Pievienot komentāru

PavadinimasIntervija ar Moniku Škutāni
KolekcijaSummer expedition 2005
MediaAudio
FormaDigital
Failo kodasa1
KrājumiSibīrijas etnolingvistisko ekspedīciju materiāli
KalbosLatgalian
Narrator
Recorder
Failai
Recording20.07.2005
Krasnojarska
Krasnoyarsk, Krasnoyarsk Krai, Russia
Atslēgvārdi
Atidaryti

Trokšņaina sasveicināšanās. Monikas meita pārmet vēlo atnākšanu, maz varēšot pasēdēt. Teicēja jautri piebalso: Praudu pascēja meita!

00:46 Jasj dzymu Kruoslaukā. (Nu...) (Smejas.) I ... Algaštykā bie jav∙lenščyna (Aha, aha, aha.), Algaštykā (Nu, nu, nu.), a Kruoslaukā — kras∙lauščyna bie. (Ahā. Aha.) Ite nu Latvijis brauce, nu Rasejis kod. (Mhm.) I, vot, itai jī... (Sasadaleja?) Aha. Pa∙tom tī Abadzjuļā bieja, tūs as nazynu. Nu, vot, tai zynu, kai svuots, Žal∙nerčiks, myusu. Dak jī toža nu tuos pusis, kai vrodze kai ili nu Kruoslavkys, ili nu, Al.., oi, nu ituos (smejas), jou pere∙putala (smejas). Aulejis, jī, vot. Zynu, ka baba myusu vys, muna stuostieja, ka jī — jav∙lenščyna. Vot. Tī. Kur to tī Dalgava, tī, vot, pi jūs tī tyvai bieja. Ot, tī kur to jei, nu tuos pusis. A jou, vot, muns tēte bie, Kruoslaukā tī, — tī jou kras∙lauščyna bie.
01:59

02:08 Teicējas tēvs — Kruoslaukā dzimis. Bet viņi viens otru nav redzējuši. Stāsta par tēva ģimeni. Tajā no 9 bērniem liels izaudzis tikai teicējas tēvs. Bijusi vēl māsiņa, bet 4 gadu vecumā sadegusi.
03:31 Teicēja jūt, ka tiek fotografēta, satraucas, kas nu ar viņu te tiek darīts. Tiek nomierināta. Noskaidro savukārt, kas atnācējas ir savstarpēji.
04:29 Baba ar dzedu bija tie, kas atbrauca no Latvijas. Ūtrei baba dzeivāva Algaštykā. Viņi no Algaštikas braukāja uz baznīcu, uz Kruoslauku. Tā arī vecāki sapazinušies. Bijuši radi, babai tādi Šmyti, ciemos brauca.
05:21 Mātei tikai 17 gadu bijis, kad pie vīra izdota. Nākamā vīra vecāki bija veci, dēls iesaukts dienēt, vecajiem vajadzējis palīga. Vecāki visu noteica agrāk.
06:09 Par baznīckungiem pastāstīt neko tuvāk nevar. Vienreiz gan bijusi pie grēksūdzes Kruoslaukā. Vēlāk tā baznīca pārvesta uz Algaštiku, kaut kas cits tajā ierīkots.
06:53 Kā baznīcu cēla, protams, neatceras, par mazu bijusi — veļ da manim tas noticis.
07:04 Ostoņdesmit pīci gody, jou sasts. Nasagrib i dzeivuot. Būtu jau labi viss, tikai kājas neklausīgas un citādi fiziski grūti esot.
07:50 Mammai tikai 3 gadi bija, kad viņu šurp atveda. Mamys sauce Buorbola Veigule. Baba beja Vikta Veigule. Dzeds Stonslavs. Viņi no Latvijas sabrauca. Blakus dzīvoja babas māsa, tiem bija Lipšāni uzvārds.
09:09 Kaimiņi — Soloba, it kā poļi, vismaz viņu māte bija poliete. Blakus vecaimātei dzīvoja. Turpat kalns liels. Algaštiks bija liels, 300 saimnieku. Vēlāk — izbraukāja visi.
09:56 Izbraukāja visi, Algaštiks un arī Kruoslauka. Tas — kad kolhozi sākās. Kur kurs.
10:17 Viņa aizvesta nu Kruoslaukys 3 gadus vecumā. Kad tēvs nav atgriezies, māte aizgājusi atpakaļ pie saviem vecākiem uz Algaštiku. Kad paaugusies, pie babas Rusiņas skraidījusi uz Kruoslauku. Babai suonym dzīvoja Zepa, Maiseja Juliss. Baba — Rusiņa, bet aiz Maisejiem vēl vieni Rusiņi dzīvoja. Daudz saimnieku.
11:23 Vecenīte Kusenīne mācījusi bērnus pātariem. Monika no Algaštikas staigājusi ciemos pie babas, tā viņu uz pātariem vedusi. Daudz bērnu bijis. Baznīckungs braukājis, uz vietas viņa nav bijis. Vietējie zināja, kad atbrauks, gaidījuši. Vakarā visas lūdzas. Viņa ar babu arī aiziet. Bijis interesanti.
12:34 Nu Algaštyka izbraukuši 37. gadā. Kad kolhozi sākās. Visa vasara nostrādāta, bet tikai pa 700 gr atvētu izrādījās, ka nopelnījuši. Ja kādam bija palicis kaut cik veco graudu (vacuo maize), tie badu necieta.
13:32 Viņa pie patēva augusi. Tas viņu žēlojis. Stāsta, kā uz kino gribējies, kaimiņu puikas aicinājuši, bet viņai nav naudas (5 kap. vajadzējis maksāt). Patēvs darījies ap lopiem, viņa istabā raudot. Ienācis vaicājot, kāpēc meitene raud. Māte „nosūdz“, ka uz klubu grib: „Karcinys vērtīs!“
14:51 Patēvs licis žigli nomazgāt muti, saģērbties un iedevis to naudu. Ja vien bijis mājās, vienmēr devis.
15:57 Uz jautājumu, kur pašas tēvs, izstāsta par vilcienu katastrofu, kurā tēvs, braukdams mājās no dienesta, iekļuvis un gājis bojā. Pojezdu kru∙šeņņa. Tagad vismaz paziņo, kas un kā, bet tolaik nekā. Pēc kādiem gadiem tēva vecākiem sācis pienākt pabalsts — 9 rubļi.
17:56 Teicējas mammai bijuši 3 brāļi un māsa. Māsa izgājusi pie vīra uz Berjozovku. No Algaštyka līdz Vitebkai 25 km, līdz Berjozovkai no turienes — vēl 5-6 km. Visur tikuši ar zirgu, kā tagad ar mašīnām braukājot, tā agrāk zirgā. Kur kājām, kur braukšus.
18:39 Viņa bijusi gan Vitebkā, gan Berjozovkā. Krustmātei, mmmas māsai, palīdzējusi dēlu auklēt, par ņaņku tur bijusi kādu laiku.
19:10 Kā turp tikusi? Atbraucis krusttēvs un aizvedis pajūgā. Bet vienreiz aizgājušas kājām.
Kādai Algaštikas meitenei bijusi cjotka Berjozovkā, sataisījušās abas un devušās ceļā. Māte gan bārusi, ka neaiziešot, bet gājusi tik un tā. Līdz pat vakaram gājušas.
20:38 Tās meitenes tante vēl 3 km tālāk aiz Berjozovkas govis slaukusi, Ferma saukusies. Kur ganījuši govis saimnieki, tur bijis līdzens, skaisti. Berjozovkā nav paticis, vieta dzīvošanai likusies galīgi nepiemērota. Tādā kā šaurā ielejā. Mājas par gabalu viena no otras. Bijuši kalniņi arī Kruoslaukā, bet tur viss blakus. Vienīgi pēc ūdens bijis tālu jāiet. Arī Algaštikā ūdens bijis patālu. Ar zirgu vests, cits gājis pakaļ ar nēšiem.
24:07 Berjozovka nebija liela un kaut kā neizdevīgi izvietojusies, viņasprāt.
24:55 Bijuši arī zmeji — indīgās čūskas — gan Algaštikā, gan Kruoslaukā.
25:12 Krustmātei kājā iecirsts, kad gājusi uz pļaujas vietu (pakosu). Nav bijis slimnīcas tuvumā, tikai Salbā. Pa diviem nosaukumiem kaimiņu ciemiem: Tuļge = Kruoslauka, Abadzjuļa = Maļinovka, arī tur latvieši. Tikai Algaštikai viens nosaukums. Kruoslaukas nosaukumu saprotot, bet kāpēc Tuļge — to gan ne...
26:56 Par Maļinovku neko tuvāk nevarot pastāstīt, tikai vienreiz tai cauri gājusi, kad viņi uz pilsētu brauca resp. pārcēlās prom no Algaštikas. Stāsta, kā braukuši ar visiem lopiem. Nu pat Algaštyka i da pat gorodam kuojom atguoju.
28:09 Līdz pat Krasnojarskai tā iets, ap 300 km esot. Apmēram nedēļu gājuši, jo arī lopus dzinuši līdzi, tāpēc lēnām virzījušies. Nu solys da solai, bet vienu nakti zem klajas debess nakšņojuši — siena zārda vietā izvietojušies, apsegušies un pārgulējuši. Upei pāri (it kā Ubejs) būtu vajadzējis iet, bet baidījušies, ka ledus var ielūzt.
29:37 Trydcs septeitā tā gājuši. Galā tikuši, pārdeva divas govis, vienu tikai sev atstāja, abus zirgus, nopirka istabu gorodā.
30:12 38. gadā sākušies aresti. Rūpnīcā — pre∙daceļi uzdarbojušies. Par nošautajiem Nikolajevkā stāsta. Vietējās sieviņas tranšejas ar nošautajiem aizrakušas, lai suņi nesāk izvazāt...
31:41 38. gadā otčymu paņēma, nosūtīja aiz Kolimas. Divi mammas brāli arī bijuši paņemti. Patēvs nosūtīts mežcirtēja darbos. No sākuma uz žagariem gulējuši, barakas tikai vēlāk uztaisījuši.
33:04 39. gadā patēvu atbrīvoja. Bet tos, kas spiegoja, pašus arī nošāva. Īvuļs un Medvedevs bijuši galvenie nosūdzētāji. Stāsta par represijām. Par patēva piedzīvojumiem (tas pats stāsts arī 2009. gada tikšanās reizē, skat. 2009. g. anotāciju).
36:56 Sākuši dzīvot Burlokā. Papriekšu bijis kolhozs, tad sovhozs. Ustjugā kantoris bijis, tad Ņikoļskā. Kur sūtīti, tur gājuši. Tolaik daudzi no Algaštikas izbraukuši, kurš uz kuru pusi. Gorodā viņi maz padzīvoja, izdzina no turienes. Dzīvojuši Burlokā. Vēlāk Burloku apvienoja ar Nikoļsku, tad jau sovhozs. Viņas vīrs (mužyks) tur arī nomiris, nekur nav gribējis braukt. Viņi Burlokā satikušies, bijis latgalietis.

39:12 Pa∙tom vaidy. Nu, vot, i vaidy i da∙stali, von, kaidys rūkys! Ni salīkt, ni sabyut kai, vo. Vysa∙kū dareit dasavede, nu viņ pec, kai pasceit pa latuski, pec orkla nastaigāvu. Zyrgi aizjiugti, orklā ījiugti. Ot. Koc ituo nadasavede maņ. Maņ maisus nosuot, beju zda∙rova, pylna. Na taida kai niule — (smejas) kai grabēze. Itūs ... vobšče. Do∙stalosj dzeivē. I ... i ... i itūs i zarodus lyku, ar sokumym, i ... i sāklu vodāvu, i ... i da gorodam maizi vodāvu. Itūs ... treis zyrgi aizjiugti, i ... mai.. vad ža jūs iz vesu ža, nu klietis iznest, iz vesu palikt. Nu vesu iz rotu itūs kiuļus, maisus. A tī ža... Niule ta kū tī maiseni. A tūlaik veļ — 75 kilo∙gram!
40:32

40:40 Divi puiši un divas viņas braukuši tai obozā. Par gadījumu ar satrakojušos zirgu no Jemeļjanovas kalna. Par laimi, vienam puisim zirgu izdevies apturēt. Raksturo bīstamo vietu tuvāk.

42:06 I acēt dasavede, i kiuļus sīt dasavede pec mašynys, i ar rūkys pļaut dasavede. (A ar kū ar rūkys ar kū pļuovet?) Ar pļautivi. (Pļautivi.) Ar pļautivi. Rudzus pļuovem ar pļautivi, vot. (Nu i tuoļuok kū jius darejot, nūpļuovuši jūs ar pļautivi?) A nūpļaunam — stotūs, kab jī izkolstu. A pa∙tom ža jūs vāk savoduot da kulam, kur jou kab jūs apkultu. Taidu pie.. pa∙tom mašynu atvede tī, jou nūpierka. Kal∙hozā. I, vot, iz tīni vadam. Dīnu ytū, a .. a nakt kuļam. Ot, kai bie. A to — dīnu kiuļus sīņ, tī, kur ar mašynu pļaun, itū ... ka∙silku, i ytū ..., a nakt skirdavoj. Ot, tai bieja!
Pī.. pīvodojam tī kulā jou, pī.. itūs stogus sataisa. Nu ... pa∙tom atdzan traktari i kuļ ar mašynu. To nu raizis ar zyrgim kiule, a pa∙tom jou ar mašynu. Ar traktari grīze mašynu taidu, nūpierka jou itūs... A nu raizis ar zyrgim. Tī moza taida mašineņa, tī kiuļus tūs
(smejas). A te, a myms vāk nosuot kiuļus nu stoga!
43:47

44:00 Nebija vīriešu daudz tolaik, neliels Burloks. Vēlāk jau 66 saimnieki bija, pie beigām (zam gola). Bet, kā sāka saimniecības apvienot, tā izklīda ļaudis — kurš uz pilsētu, kurš uz Jemeļjanovu, kurš kur.
44:30 Izabraukalēja burlocy, napalyka tī. A niule tī vīna viņ buoba dzeivoj — vece. Burlokā. Citi — vasarnieki. Viņa nav latgaliete, viens polis, viens krievs vecāki. Tā jau viņa kaut ko sapratusi.
45:23 Vai krievu valodu apguvuši? Ne pārāk. Algaštikā ģimenes 3–4 bija, kas nemācēja.
Uz skolu gājusi, viņi aiz upes dzīvojuši. Bet pa to šķērsielu zirgi dzīti, daudz to turēts kādreiz. Vienā reizē viņa, uz skolu iedama, ietikusi zirgu barā, nokritusi, grāmatas izsvaidītas, bet nav sabradāta, lekuši pāri. Uz skolu vairāk kopš tā nav gājusi. Iemācījusies maz, vienīgais, ko atceras: Ai, ai, Aņa raud, Aņai suop kuoja. Nesanāca pamācīties. Kai veļ naizmyna iz golvys? — pabrīnās atkal pati. Baidījusies iet.
48:59 Vai ir prātā, kādas latviešu grāmatas skolā bijušas? Lielas grāmatas, bukvary sauce. 49:39 Skolotājs bija latyšs, mācījis krieviski. Latviski arī — Jangaļa Juoņs. Nu Kruoslaukys bieja. A ūtrys — Ploniša Pīters. Abi mācījuši, bija brālēni.
50:20 Bijis arī krievu valodas skolotājs, padzīvojis vīrietis. Bet 37. gadā viņus paņēma, neviens neatgriezās.
51:17 Kruoslaukā sava skola bija. Algaštikā sākumā skolas nav bijis. Lielie vakaros mācījās, mazie dienā, kad skolu sataisīja. Daudzas klases (daudž klassu). Solā 300 saiminīku, daudz bija bērnu. Nebija tā, ka pa vienam vai diviem, bariņš pie visiem.
52:25 Vai viņa bija vienīgā ģimenē? Bija vēl. Niule Mininā div muosys. I div nūmyra. Mozeni nūmyra, dveini bie. Kaut kāda sērga bijusi. Pēc viņiem vēl viena māsa piedzimusi.
53:32 Sākumā patēvs viņu bija savā uzvārdā pierakstījis, Puzys bie, vēlāk — kad pasi vajadzējis saņemt, tēva uzvārdā rakstījusies. Stāsta, kā savus metrikus ieguvusi, kad rakstījuši, tikai 5. piegājienā (pīktu aili) dabūjuši. Piedevām — ar neprecīzu dzimšanas datumu (4. marta vietā — 22. februāris). Tur jau viņa ir Rusiņa.
56:31 Citu saimnieku uzvārdi Algaštikā, sauc latgaliski un īsi raksturo: Bižāny, ∙Varankys .. ∙Kanušonki, Lipšāny .. (Vederis — klička) .. ∙Umbraškys, ∙Ostrauski .. Plonišy .. tuoļuok ci belarusi jī, ci kai: Bogduoni .. Meļderis, Dzalby .. Račyka, vrodzi, krīvy .. Ba∙bovičy .. Zvidrini, latyšy vys. Trūpy.. Ba∙bovičy bieja russkī. Sa∙fony .. toža russkī. I Žvyrbli, treis saimis. Vēlāk piebrauca visādu — krievi, tatāri un vēl kādi. Izveidoto sovhozu sauca „Krasnyj lat∙galec“. No šā — arī Borlokā „Krasnyj lat∙galec“. Par priekšniekiem bijuši latvieši. Platacs — pridsi∙daceļs seļsa∙veta .. sekletars — Kaira nu Kruoslavkys, toža latyšs bieja. Nu šenis nūbrauce da Kruoslavkai, i jū nūsyta. Tuvāk neko nezina, maz ko sapratusi vēl tolaik.
01:00:15 Stāsta smieklīgu gadījumu ar sievu, uzvārdā Platacs, kas grasījusies vīru pārmācīt par pierakstīšanos kolhozā kā pirmajam. Tas viņai paziņots bēru laikā, kapsētā, kad kādu pavadījuši. Viņa tikai izsaukusies: asj jam, soka, paruodeišu! Metusies uz kantori, un bērni skrējuši no kalna viņai pakaļ. Interesanti taču, gribējuši redzēt, ko tad viņa viņam rādīšot...
01:02:24 (Sarunu pārtrauc teicējas meita:) Jims vēļ garai? Īsim da goldam, meitinis!

Kartes leģenda



Rodomi rezultatai 1-11.
#VietaDataTipasVietas tips
  
1Krasnojarska
(Krasnoyarsk, Krasnoyarsk Krai, Russia)
20.07.2005RecordingCity
Rodomi rezultatai 1-11.
#PavadinimasSkaičius
   
1Krasnojarska1
Rodomi rezultatai 1-11.
#PavadinimasSkaičius
   
11

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.