#LFK Ak-166-148

Pavadinimas
Estere Lasmane. 29.04.2020. Pandēmijas dienasgrāmata.
Vieneto numeris
148
Kategorijas
Valodas
Latvian
Iesūtīšanas datums
02.05.2020
Place and time of recording
29.04.2020
Atslēgvārdi
Atidaryti

29.04.2020.

Diena, kurā ar lielu lepnumu apzinos, ka dzīve pašizolācijā ir mans veiksmes stāsts. Diena, kurā man nav absolūti nekādu pašpārmetumu par motivācijas un produktivitātes trūkumu. Šis būs kaitinoši pozitīvs dienasgrāmatas ieraksts par kādu no iepriekšējām dienām, kas aptver arī daudzas citas, jo tās tagad kļuvušas tik līdzīgas.
Ķermenis pamostas plkst. 7.15, apdzenot modinātāju. Nomazgāta seja, citronūdens, saklāta gulta, un plkst. 7.30 pieslēdzos rīta rosmei tiešsaistē, ko vada bezgalīgas enerģijas piepildītā dejošanas pasniedzēja. Pēc 45 minūtēm ar izstaipītu un tonizētu ķermeni izbaudu rīta dušu, priecājoties par jaunatklāto, ekonomiski izdevīgo matu kondicionieri un pār galvu pārlejot ābolu etiķi (jā, tas strādā!). Ap plkst. 8.30 turpinās dienas labākā daļa – brokastis. Ja man būtu jāizvēlas viens moments, kurā bezgalīgi eksistēt, es izvēlētos rītu, kurā ēdu auzu pārslu putru ar upenēm, zemesriekstu sviestu un dzeru kafiju. Tieši tādu es sev dāvinu jau kādu četrdesmito rītu. Un šo pašu četrdesmito rītu sev saku, ka ir laiks atvadīties no rīta kafijām. Gan jau kādreiz. Brokastu laikā veltu 30 minūtes zinātniski – garīgam saturam, skatoties raidījumus Gaia.com – esmu ļoti priecīga par šo Netflix aizstājēju. Tīras ziņkāres vadīta ieeju ziņu portālā, lai apskatītu jaunākos saslimstības datus. Emocijas tas manī vairs neizraisa.
Lielākā daļa dienas paiet, veicot universitātes un darba pienākumus. Ak, ja jūs zinātu, cik laimīga es esmu par iespēju to visu darīt no mājām. Kas par multifunkcionalitāti! Klausoties lekciju, tīru māju, virtuves drūmākos skapīšus un šuju zeķes. Informāciju uztveru daudz labāk, nekā sēžot uz vietas skolā. Šis laiks man ir dāvana – iespēja pārvērst nebeidzamos pienākumus par patīkami produktīvu pasākumu. Tieši pašizolācijas dēļ es pabeidzu kursa darbu 2 nedēļas (!!!) pirms nodošanas termiņa. Malacis es.
Sāku iet autoskolā. Es biju pilnīgi pārliecināta, ka tiesībām būs laiks tad, kad būs reāla nepieciešamība pēc automašīnas. Taču kādā rītā, pirms apziņa pēc pamošanās pat nebija paspējusi pieslēgties, manī ienāca trauksmaina doma: “Laiks tiesībām!” Sākotnēji biju neapmierināta par šādām neparedzētām pārmaiņām, bet tad - āreče, pandēmija ir klāt. Tiek dota iespēja nenosēdēt skaistos vasaras vakarus vēl vienā klasē, tā vietā papildinot savu pienākumu sarakstu jau tagad.
Pirmā teorijas nodarbība tiešsaistē. Pirmās 20 minūtes pasniedzēja datora ekrānā rēgojas saraksts ar kursantiem un viņu personas kodiem. Nodarbība tiek iesākta, pasniedzējam uzstājot par to, kas viņš nav, ko viņš nedarīs un kādas pretenzijas var neizvirzīt. Ja kādu kaut kas neapmierina, var vērsties pie CSDD. Nē, nu viss jau ir kārtībā, tikai datu aizsardzība neeksistē.
Tālāk, kā jau tas bija gaidāms, seko scenārijs komiskais – pasniedzējs nevar pārslēgt prezentācijas slaidus, stāstījums ir absolūti haotisks, un video kamerā redzams, kā viens no kursantiem, šķiet, vada automašīnu uz mājām. Šis pats puisis aizmirsis izslēgt mikrofonu, un ik pa brīdim dzirdamas nopūtas par to, kad beidzot šīs apmācības sāksies un beigsies. Nāk smiekli. Pamazām uzmanība novēršas, un sāku meklēt kādu draugu, kam ir autoskolas grāmatas, lai jau laicīgi sāktu visu mācīties patstāvīgi.
Šī ir vēl viena must-do lieta manas dzīves darāmo darbu sarakstā, un tad noslēgšu savu vērtspapīru kolekciju – būs man vadītāja tiesības, augstākās izglītības diploms un labs ieraksts CV par nopietnu darba vietu trīs gadu garumā. Radinieki varēs uzelpot, un es padzīvošos kādā meditācijas nometnē Indijā. Ak, meditācijas! Mans hobijs un absolūtā ikdienas nepieciešamība, kam tagad varu veltīt stundu dienā, jo tā vairs nav jāpavada ceļā uz darbu un skolu. Pagājis jau gandrīz gads, kopš regulāri meditēju, un, šķiet, tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ salīdzinoši ātri spēju savākties un pierast pie pašreizējām pārmaiņām.
Rīt plānā horeogrāfijas treniņš, vegāniskas brunetes gatavošana un dārza uzrakšana vasaras mājā. Vairs neizdalu darba dienas un brīvdienas, viss saplūst vienā. Taču ir tik labi un man TĀ patīk.
Labi, labi, reizēm ir arī grūtāk. Jo aptuveni 2/3 no tā, kas man ir jādara, man nemaz negribas darīt. Skaitu mēnešus, līdz pabeigšu universitāti un baudīšu absolūto neziņu par tālāko dzīves scenāriju. Man dikti pietrūkst arī gurnu kustināšanas kādā naktslokālā un rumkolas glāzes, ko īpašos un ne tik īpašos gadījumos atļaujos iedzert. Bet ar to jau var mierīgi sadzīvot, jo ballītes manā kalendārā biežāk kā reizi mēnesī tāpat vairs neparādās. Izgāzās arī mans perfekti izplānotais pavasara ceļojums uz Armēniju. Taču esmu iestrādājusi savā prātā dzeni, kurš regulāri klaudzina par to, cik ļoti man ir paveicies, cik lielā drošībā un pārticībā esmu, cik daudz iespēju dzīvē man tiek dots un cik gan Zeme ir brīnišķīga vieta, uz kuras manai dvēselei šo eksistences posmu izdzīvot.


Kartes leģenda



Rodomi rezultatai 1-11.
#VietaDataTipasVietas tips
  
1Armēnija
(Armenia)
29.04.2020Mentioned in the textCountry

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.