24.10.2015
Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar LNB skaņu ierakstu studiju 2015. gadā aizsāk Latvijas etnogrāfisko ansambļu repertuāru ieskaņošanu, ko organizē LFK pētnieks Aigars Lielbārdis. Ierakstus plānots izdot CD novadu izlasēs un publicēt http://garamantas.lv. Šajā nedēļā LNB ierakstu studijā viesojās Jūrkalnes un Alsungas dziedātājas.
08.09.2015
LFK digitālais arhīvs http://garamantas.lv papildināts ar folkloras materiāliem no Alūksnes puses, ko vākuši skolēni un skolotāji:
27.08.2015
2015. gada vasarā LFK digitālais arhīvs tika papildināts ar folkloras vākumiem Vidzemes jūrmalā:
Ķirbižu pamatskolas, Svētciema pamatskolas, Viļķenes pamatskolas, Vecmuižas pamatskolas, Carnikavas pamatskolas, Duntes pamatskolas, Tūjas pamatskolas, Salacgrīvas pilsētas ģimnāzijas, Salacgrīvas pamatskolas, Cērpenciema pamatskolas, Liepupes pamatskolas, Ainažu pamatskolas un Skultes pamatskolas folkloras vākums 1930. un 1939. gadā, kā arī Kārļa Graudiņa, Eduarda Putniņa un Ksenijas Krastiņas folkloras vākumi Svētciemā un Agāfijas Sprinces folkloras vākums Vecsalacā.
26.05.2015
Sadarbībā ar Berlīnes Valsts bibliotēku (Staatsbibliothek zu Berlin – Preußischer Kulturbesitz) LFK digitālajā arhīvā publicēta Johana Gotfrīda Herdera (Johann Gottfried Herder, 1744–1803) – vācu dzejnieka, kritiķa, teologa, filozofa, apgaismotāja un vācu romantisma aizsācēja, arī daudzu Eiropas tautu mutvārdu folkloras kolekcionāra un publicētāja – latviešu tautasdziesmu kolekciju.
Latviešu tautasdziesmu tekstus J. G. Herders ieguvis savā īpašumā 1770., 1777. un 1778. gadā, dziesmas pierakstītas dažādos rokrakstos. Herdera korespondentu vidū bijuši vairāki Vidzemes garīdznieki un apgaismības ideju aizstāvji.
Šo kolekciju varat iepazīt un ko vairāk par to uzzināt šeit: Johana Gotfrīda Herdera latviešu tautasdziesmu kolekcija.
19.05.2015
2015. gada maijā LFK digitālais arhīvs papildināts ar folkloras kolekcijām no Liepājas puses. Pamatā tie ir skolēnu vākumi 1920.-30. gados:
Liepājas pedagoģiskā institūta folkloras vākumā LFK [1921] no 1955. gada atrodami spilgti padomju folkloras piemēri, kas pierakstīti Alsungā.
Savukārt Rucavas folklora atrodama trīs privātpersonu kolekcijās: Miķeļa Zvirbuļa LFK [43], Alīnas Ģeistautes LFK [192] un Mildas Rolmanes LFK [133] 1920.-30. gados savāktajos folkloras materiālos.
15.04.2015
09.04.2015
Latviešu folkloras krātuvē glabājas vairākas nozīmīgas Latvijas mazākumtautību folkloras kolekcijas. Tās visas ir pieejamas LFK digitālajā arhīvā:
27.03.2015
10. aprīlī plkst. 14:00 gaidāms seminārs „Mazākumtautību folkloras kolekcijas Latviešu folkloras krātuvē”, kas notiks Gaismas pils 11. stāvā (LNB, Mūkusalas ielā 3). Vēlamies iepazīstināt ar īpašām kolekcijām – Latvijas krievu, baltkrievu, vācu, čigānu, ebreju un citu tautu folkloras vākumiem un to pieejamību digitālajā arhīvā www.garamantas.lv, kā arī sekmēt folkloras pētnieku un mazākumtautību pārstāvju sadarbību.
26.03.2015
Johana Gotfrīda Herdera (1744–1803) apkopoto latviešu tautasdziesmu manuskripts latviešu valodā ar tulkojumu vāciski. Materiālu oriģināls glabājas Berlīnes Valsts bibliotēkā.
10.03.2015
LFK [Bb 43] - viena no divām Jurjānu Andreja tautas mūzikas materiālu kolekcijām, kas glabājas Latviešu folkloras krātuvē. Kolekcija 1928. gadā tika nodota Barona biedrībai, bet vēlāk kopā ar citām biedrības kolekcijām iekļauta LFK arhīvā. Kolekcijā atrodami paša Jurjāna pierakstīti tautasdziesmu teksti un melodijas, gan arī viņa līdzstrādnieku vākums.
18.02.2015
20.01.2015
Zeļču (Upītes) pamatskolas skolēnu folkloras vākums 1928. gadā. Materiālus pierakstījuši - Aleksandrs Logins, Marija Slišāne un Eleonora Slišāne. Materiālus LFK iesūtījis skolotājs Antons Ločmelis. LFK [691]: 183 folkloras vienību 33 manuskripta attēlos.
14.01.2015
2015. gada janvārī garamantas.lv publicē Emiļa Melngaiļa tautas mūzikas materiālus, LFK manuskripts [1045]. Melngaiļa kolekcijā ir vairāk nekā 10 000 folkloras vienību, no kurām gandrīz 5 000 ir melodiju pieraksti. Materiāli savākti laika posmā no 1899. līdz 1943. gadam.
Pirmais ievērojamais latviešu tautas melodiju vācējs un publicētājs bija Jurjānu Andrejs (1856-1922), kura folkloras vākumi publicēti sešās “Latvju tautas mūzikas materiālu” burtnīcās, kas sāk iznākt vienā gadā ar K. Barona “Latvju dainām” un tiek pabeigta pēc autora nāves (1894-1926). Arī Jurjāna rokrakstus glabā LFK.
Emilis Melngailis ir ievērojamākais no nākamās paaudzes tautas mūzikas darbiniekiem. Mācījies mūziku Drēzdenē un Pēterburgā. Vācot melodijas, viņš apceļojis Latviju un Lietuvu, pierakstījis arī citu tautu (ebreju, līvu) tautasdziesmas. Emilis Melngailis arī fotografējis savus teicējus un vidi ap tiem. Viņa savāktie tautas mūzikas materiāli iznāk grāmatā “Latviešu mūzikas folkloras materiāli” trīs sējumos: 1951. gadā Korsa ar 1326 melodijām, 1952. gadā Maliena ar 1676 un 1953. gadā Vidiena ar 1153 melodijām, pielikumu un pēcvārdu. Pēcvārda moto: "Nebridis nezināsi, cik dziļš".
05.12.2014
Garamantas.lv publicē Friča Krēsliņa folkloras kolekciju, kas pierakstīta Gulbenes apkārtnē. Manuskripts [142]. Šobrīd 534 manuskripta attēlu.
25.11.2014
Pievienots skolotāja Sergeja Saharova Latvijas baltkrievu folkloras vākums. Manuskripts [1561]: 2793 vienības, 787 manuskripta failu.
25.11.2014
Pievienots Jāņa Leimaņa Latvijas čigānu folkloras vākums, kopumā 1094 manuskripta failu. Manuskripts [1389] - čigānu valodā ar tulkojumu latviešu valodā.
