| Žanri |
| LFK kategorijas |
| Dažādu grupu un vēstures periodu folklora |
| | albuma pants vai vēlējums |
| bērnu folklora |
| bērnu radītā folklora |
| | ķircināmie panti |
| | skaitāmie panti |
| | skolēnu folklora |
| | virkņu dziesmas un bērnu sprediķi |
| folklora bērniem |
| | šūpuļdziesmas |
| | ucināmie panti |
| cittautu folklora |
| | cittautu folkloras teksti |
| | makaroniskie teksti |
| | interneta folklora |
| | padomju folklora |
| reliģiskā folklora |
| | reliģiskie teksti un dziesmas |
| Dziesmu folklora |
| jaunāko laiku dziesmas |
| | folklorizējusies zināma autora dziesma |
| | parodija |
| | revolucionārā dziesma |
| | stāsts par ziņģu dziedāšanu |
| | ziņģe |
| tautasdziesmas |
| | garās dziesmas, sākot ar 9 rindām |
| īsās dziesmas |
| | četrrinde |
| | tautasdziesma, 5-8 rindas |
| | stāsts par tautasdziesmu dziedāšanu |
| Horeogrāfija, spēles, iestudējumi |
| | deja |
| | ķīlas |
| | rotaļa |
| | spēle |
| | uzvedums vai luga |
| Materiālu veidi |
| grafiskas zīmes un uzraksti |
| | epitāfija jeb kapu uzraksts |
| | grafiti |
| | piederības zīmes |
| intervijas |
| | anketa |
| | dzīvesstāsta intervija |
| | tematiska intervija |
| tautas rokraksti |
| | atmiņu albums |
| | autobiogrāfija |
| | cietuma burtnīca |
| | debesu un buramvārdu grāmata |
| | dienasgrāmata |
| | dziesmu klade |
| | korespondence |
| | rakstītas atmiņas |
| Papildkritēriji |
| Apcerējums par folkloru |
| | apcerējums par folkloru |
| Attēli |
| | foto |
| | zīmējums |
| Lauka pētījuma piezīmes |
| ekspedīcijas (lauka pētījuma) dienasgrāmata, folkloras vākšanas situācijas apraksts |
| | ekspedīcijas (lauka pētījuma) dienasgrāmata |
| | folkloras vākšanas situācijas apraksts |
| | komentārs par vākumu |
| | ziņas par teicēju |
| | melodija |
| Vēsturiskas vietas vai taml. apraksts |
| | vēsturiskas vietas apraksts |
| Stāstījumi |
| | anekdote |
| biogrāfiski vēstījumi |
| | dzīvesstāsts |
| | personīgās pieredzes stāsti |
| | stāstījumi par savu dzīvi |
| nostāsts |
| | apraksts, uzruna, pateicība |
| | biogrāfija |
| pasaka |
| | brīnumpasaka |
| | pasaka par dzīvniekiem |
| | sadzīves pasaka |
| | stāsts par pasaku stāstīšanu |
| | stāsts par teiku stāstīšanu |
| teika |
| | izcelšanās teika |
| | vēsturiskā teika |
| | mitoloģiskā teika |
| | mūsdienu teika |
| | kristīgā leģenda |
| | memorāts |
| | fikts |
| Tautas gudrības un leksika |
| dažādas tradicionālas frāzes |
| | aizrādījumi |
| | bezkaunīgi izteicieni |
| | ironiski izsaucieni |
| | laimes vēlējumi |
| | lamu vārdi, lāsti un draudi |
| | sveicinājumi |
| | tosti |
| | zobgalības |
| | dzīvnieku valoda un skaņu iztulkojumi |
| mīklas |
| | attēlu mīklas |
| | burtu vai zilbju mīklas |
| | jautājumu jeb joku mīklas |
| | objektu mīklas |
| sakāmvārdi, parunas un teicieni |
| | sakāmvārdi un parunas |
| | teicieni |
| valodas vingrinājumi un ātrruna |
| | ātra runāšana |
| | valodas vingrinājumi |
| vārdi un nosaukumi |
| | augu nosaukumi |
| | dzīvnieku vārdi |
| | mitoloģisko (reliģisko) personu vārdi |
| | palamas |
| | vietu un personu vārdi |
| Tradīcijas un ticējumi |
| paražas |
| | cilvēka mūža gājums |
| | dažādas paražas, sadzīve |
| | nodarbošanās, kas saistīta ar apģērbu, uzturu, higiēnu |
| | nodarbošanās un ar to saistīto priekšmetu apraksti |
| | pavēsture, hronikas, etnogrāfiskas ziņas |
| svētki |
| | citi svētki |
| | ģimenes svētki |
| | kalendārie svētki un svinamās dienas |
| tautas ārstniecība, buramie vārdi |
| | buramie vārdi |
| | buramo vārdu lietošana |
| | tautas ārstniecība |
| ticējumi |
| | aizliegumi |
| | darbība, lai gūtu labumu |
| | laika pareģojumi |
| | parādības vai procesa skaidrojumi |
| | sapņu tulkošana |
| | stāstījumi par ticējumiem |
| | zīlēšana |
| Dainu skapis |
| | 10. Nerātnās dziesmas. |
| 1. Par dziesmām un dziedāšanu. |
| 1.1. Dziesmas un dziedāšana vispārīga tautas manta un cilvēka mūža pavadoņi. |
| | 1.1.10. Daudzina (kāzās) brāļa līgavu līgsmas dabas un dziesmu dēļ. |
| | 1.1.11. Liela dziedātāja aizvesta tautās, kur dziesmas nemīl. |
| | 1.1.12. Līgsmās dziesmas apklust, tautās aizejot, grūtu mūžu dzīvojot, tautām un ļaunai dienai norājot. |
| | 1.1.13. Māte, brāļi klausās tautās aizvesto meitu dziedam, un šī dziedādama tiem sūta ziņu. |
| | 1.1.14. Sievām un veciem ļaudīm jaunības lustes un īstie sirsnīgie dziesmu prieki aizgājuši. |
| | 1.1.1. Dziesmas visai Latvijai kopēja manta. |
| | 1.1.2. Dziedot mūžu sāk, pavada, beidz. |
| | 1.1.3. Kas māca dziesmas? |
| | 1.1.4. Dziesmu pūra pielocīšana un bagātība. |
| | 1.1.5. Iedzimta līgsma daba un dziesmu prieki jaunībā. |
| | 1.1.6. Dziesmas un jautrs gars spītē bēdām, nelaimei un ļaunai dienai. |
| | 1.1.7. Ne ikreiz aiz prieka dzied, dzied sirdi remdēdams, laiku kavēdams. |
| | 1.1.8. Bāreņu dziesmas. |
| | 1.1.9. Pēdējā, dziedamā vasara bāliņos, vaiņagā. |
| 1.2. Pavasara un vasaras dziesmas, visvairāk rotājot, līgojot, gavilējot, vaj klajumā dziedot. |
| | 1.2.10. Dziesmu skaņās klausoties, puisim dažreiz viļās: viņš atrod mazu skuķi, vaj sievu, vaj vecu māti. |
| | 1.2.11. Tautu dēls vēlās un māsa tam ieteic (reti liedz) ņemt dziedātāju līgavu. |
| | 1.2.12. Puisis (precenieks) dzied ar meitām, dzied precībās, līgaviņu lūkodams, izdziedādams. |
| | 1.2.13. Piedzied puišiem brūtes, meitām brūtganus. |
| | 1.2.1. Sadziedās no tālienes viens pret otru. |
| | 1.2.2. Meitas pulcējās rotāt, vaj līgot, puiši klausīties un lūkoties. |
| | 1.2.3. Pulkā dziedot, viens dziesmu sācējs, teicējs, pa priekšu dziedātājs, citi līdzētāji. Vismaz divi labprāt dzied kopā. |
| | 1.2.4. Labprāt dzied ar savējiem, jeb meklējās tos, ar kuriem balsis sader. |
| | 1.2.5. Dažāda balss skaņa, sīka un rupja, līgsma un sēra, un dažāda balss locīšana dziedot, līgojot un gavilējot. |
| | 1.2.6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku. |
| | 1.2.7. Aizsmakuse balss. Balss jāsargā no maitāšanas. |
| | 1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu. |
| | 1.2.9. Kur meitas dzied, tur puiša dvēsele. No dziedātājām izvēlas līgaviņu. |
| 1.3. Dziedāšana, zīmējoties uz darbu. |
| | 1.3.1. Dziedot iet pie darba (sevišķi lauka darba), dziedot atvieglina darba grūtumus, jo līgsmi dzied, darbu beiguši un mājās nākdami. |
| 1.3.2. Dziedāšana dažādos sevišķos darbos: dzied |
| | 1.3.2.1. kūlēji, |
| | 1.3.2.2. malējas, |
| | 1.3.2.3. vērpējas, |
| | 1.3.2.4. dravnieki, zvejnieki,medinieki, mežā braucēji u.c. |
| | 1.3.3. Dziedāšana ganos. |
| 1.4. Dziedāšana godos, dzīrās, talkā, muižas kopdarbos, ar dziesmu karu jeb apdziedāšanos. |
| | 1.4.1. Pie pilna kausa pieder jautra dziesma. |
| 1.4.2. Meitu bars sadzied kopā. |
| | 1.4.2.1. Meitas skubinās dziedāt, citi vēlās meitu dziesmās klausīties. |
| | 1.4.2.2. Labāk dziedāt, ne kā niekus runāt. |
| | 1.4.2.3. Nedziedātājiem savas vainas, savi iemesli; kam tādu nav, tas dzied. |
| 1.4.3. Sacīņa dziedāšanā. Aizdziedāšanās un apdziedāšana. |
| | 1.4.3.1. Liela savu, peļ pretinieku dziedāšanu. |
| | 1.4.3.2. Dziesmas turamas godā; dziesma, valoda nav mēdama; kā ieraduse, tā dzied, tā runā. |
| | 1.4.3.3. Dziesma atņemta, aizmirsta, sajukuse; dziesma bez otras puses; dziesmu pietrūcis. |
| | 1.4.3.4. Ne dziedāt vien jāmāk, jāmāk un jādara ari darbs. |
| | 1.4.3.5. Meitām godīgi jādzied. - Kāzās atļautas negoda dziesmas. |
| | 1.4.3.6. Apmierinās bez naida, sader; apdziedātie neņem ļaunā. |
| | 1.4.4. Maksa par dziedāšanu. |
| | 1.5. Par dziedāšanu dažādos sevišķos atgadījumos. |
| 2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. |
| 2.1. Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība. |
| 2.1.1. Radību, krustību un kūmu dziesmas plašākā ziņā. |
| 2.1.1.1. Grūtniecība. |
| | 2.1.1.1.1. Tautietis priecīgs pajoko par svētītu līgavu. |
| | 2.1.1.1.2. Grūtas sievas pienākumi; josta devītā rakstā; vēsts mātei un vecmātei. |
| 2.1.1.2. Radības. |
| | 2.1.1.2.10. Dēls, vaj meita? Tēvam, vaj mātei palīgs? |
| | 2.1.1.2.11. Kad un kur dzimis? Kāds cerams iespaids uz bērnu? |
| | 2.1.1.2.12. Laima (Dēkla) mūža licēja. |
| | 2.1.1.2.13. Apcere par sievu raizēm grūtniecībā un radībās; jaunā sieva vecu sievu kārtā. |
| | 2.1.1.2.1. Allažin jāgodā Laima, jātīra Laimai ceļš, sevišķi jākopj pirtstaks un pirts jeb dzemdēšanas vieta. |
| | 2.1.1.2.2. Kurina pirti radībām (ari pirtīžām); pirtī ieejot; zieds Laimai. |
| | 2.1.1.2.3. Laimas palīdzība dzemdētājai. |
| | 2.1.1.2.4. Tautieša rūpes un žēlabas, kamēr līgava vājības guļā. |
| | 2.1.1.2.5. Bērna saņemšana. - Sievu ziedi. |
| | 2.1.1.2.6. Nelaimīga dzemdēšana. |
| | 2.1.1.2.7. Zieds un upuris Laimai no pirts izejot (arī pirtīžās). |
| | 2.1.1.2.8. Tēva un mātes prieki par jaunpiedzimušo. |
| | 2.1.1.2.9. Kur bērns radies? |
| | 2.1.1.3. Raudzības. |
| | 2.1.1.4. Pirtīžas. |
| 2.1.1.5. Krustības. |
| 2.1.1.5.10. Pādi dīda. |
| | 2.1.1.5.10.1. Kūmenieki skubinās un pošās uz deju. |
| | 2.1.1.5.10.2. Vecmāte, vaj nesēja ģērbj pādi un pasniedz to krusttēvam, vaj krustmātei. |
| | 2.1.1.5.10.3. Kūmu deja ar simbolisku nozīmi un pādes daudzināšanu. |
| | 2.1.1.5.10.4. Deju beidzot, nesēja pienes bērnu mātei pie gultas. |
| | 2.1.1.5.10.5. Citi krustībnieki nopeļ kūmas, kas nemācējušas vaj nevīžojušas pādi dancināt un daudzināt. |
| | 2.1.1.5.11. Kūmas iet laukā dzesēties. |
| 2.1.1.5.12. Veltīšana. |
| | 2.1.1.5.12.1. Māte dāvina kūmām cimdus, zeķes. |
| | 2.1.1.5.12.2. Kūmas met pādei naudu naudu un citas dāvanas. (Sk. ari tālāk: 15. Naudas un dāvanu došana bērnu šūpojot.) |
| | 2.1.1.5.12.3. Met naudu vecmātei. |
| 2.1.1.5.13. Apdziedāšana dažādos krustību brīžos. |
| | 2.1.1.5.13.1. Kūmas pašas lūgušās krustībās. |
| | 2.1.1.5.13.2. Zobojās par kūmu apģērbu un rotu. |
| | 2.1.1.5.13.3. Dažādi iemesli kūmu apdziedāšanai. |
| 2.1.1.5.14. Šūpulis. |
| | 2.1.1.5.14.11. Iegulda šūpulī pādi. |
| | 2.1.1.5.14.1. Kūmām pienākas taisīt (vaj pirkt), kārt un klāt pirmajam bērnam šūpuli. |
| | 2.1.1.5.14.2. Kūmas brauc mežā pēc līkstes; - līkste jau iepriekš izraudzīta. |
| | 2.1.1.5.14.3. Kur un kāda koka līkste cērtama? |
| | 2.1.1.5.14.4. Meža sarga uzbrukums. |
| | 2.1.1.5.14.5. Līkstes cirtējus mājenieki sagaida ar dziesmām; smādē un izmēģina līksti. |
| | 2.1.1.5.14.6. Kur šūpulis karams? |
| | 2.1.1.5.14.7. Dažādas apceres, šūpuli karot. |
| | 2.1.1.5.14.8. Krustmāte pušķo šūpuli, liek cisas un klāj paladziņu. |
| | 2.1.1.5.14.9. Pirms krustbērna liek šūpulī ziedu jeb kādu nozīmīgu lietu. |
| 2.1.1.5.15. Naudas un dāvanu došana, bērnu šūpojot. |
| | 2.1.1.5.15.1. Uzaicinājums, lai visi krustībnieki nāk pagastā jeb met pādei naudu. |
| | 2.1.1.5.15.2. Aicina katru sevišķi, no tēva vaj krusttēva iesākot. |
| | 2.1.1.5.15.3. Kādām īpašām vajadzībām nauda metama: šūpuļa nauda; nauda priekš jostiņas, sudraba rotas, kumeļa, novada; zobiņu un ziepīšu nauda. |
| | 2.1.1.5.15.4. Skubina uz jo bagātām dāvanām; vara naudu smādē, prasa sudrabu. |
| | 2.1.1.5.15.5. Devīgos slavē, sīkstos peļ un piezobo. |
| | 2.1.1.5.15.6. Dod, vaj sola lietišķas dāvanas: krekliņus, micītes, jostiņu, palagu, vilnani u.c.; zirgu, govis, aitas; bites. |
| | 2.1.1.5.15.7. Liecinieki met tēriņa naudu. |
| | 2.1.1.5.15.8. Bērna māte saņem samesto naudu. |
| 2.1.1.5.16. Kūmu (pa daļai ari aukļu) šūpuļa dziesmas, un apcerējumi par bērna mūžu un vecāku, sevišķi mātes priekiem un bēdām, cerībām, un grūtumiem. |
| | 2.1.1.5.16.11. Vecākiem rūpes par bērnu apgādāšanu, sevišķi mātei par meitas pūru. |
| | 2.1.1.5.16.12. Māte, mazus bērnus kopjot, redz grūtumus, no kā tēvs svabads. |
| | 2.1.1.5.16.1. Šūpuli pakāruši, kūmas iešūpo krustbērnu. |
| | 2.1.1.5.16.2. Mātes pienākums - krietna audzināšana. |
| | 2.1.1.5.16.3. Vecākā māsa palīdz mātei brāli audzināt, brālis māsai apgādnieks, aizstāvis un tautu rājējiņš. |
| | 2.1.1.5.16.4. Nākamais arājiņš, kunga darbinieks un ķeizara kara vīrs, dravinieks, laivinieks, ganiņš. |
| | 2.1.1.5.16.5. Tautu meita gaida uz arājiņu; māte cerē vieglas dienas no vedeklas. |
| | 2.1.1.5.16.6. Nākamā vērpējiņa, audējiņa, malējiņa, kunga darbiniece, mātes aptecētāja. |
| | 2.1.1.5.16.7. Nākamā tautu līgaviņa, tautu malējiņa; jau šūpulī izredzēta. |
| | 2.1.1.5.16.8. Kas vecākiem vairāk pa prātam, dēli vaj meitas? - Tēvam dēli, mātei meitas. |
| | 2.1.1.5.16.9. Meitu mātei rūpes un grūtumi, svešai (dēlu) mātei vieglas dienas. |
| 2.1.1.5.17. Pēdējā krustību diena; krustību beigas un atvadas. |
| | 2.1.1.5.17.1. Dzer uz krustbērna veselību, un drīzu augšanu. |
| | 2.1.1.5.17.2. Viesiem atgādina, ka laiks šķirties. |
| | 2.1.1.5.17.3. Viesi svētī dzīru vietu un atvadās. |
| | 2.1.1.5.17.4. Pavada beidzot vecmāti. |
| | 2.1.1.5.1. Aicina kūmās; krustību svētrītu sanāk lūgtās kūmas. |
| | 2.1.1.5.2. Kūmu rīkošanās, kūmās ejot; simboliski līdzekļi un zīmes. |
| | 2.1.1.5.3. Jūdz (pādes vedamos) zirgus. |
| | 2.1.1.5.4. Ģērbj un tīsta pādi, un ved pie kristības. |
| | 2.1.1.5.5. Māņi, bērnu kristījot. |
| | 2.1.1.5.6. Kūmas pārbrauc no baznīcas; mājenieki tos sagaida ar dziesmām. |
| | 2.1.1.5.7. Saņem un apkopj kūmu zirgus. |
| | 2.1.1.5.8. Nes pādi istabā un teic vārdu; - griež riņķī; - noliek bērnu gultā; - dod mātei dāvanu. |
| 2.1.1.5.9. Kūmu mielasts. |
| | 2.1.1.5.9.1. Klāj galdu. |
| | 2.1.1.5.9.2. Kūmas sēžās pie galda, atraida liekus ļaudis pie malas un ieaicina neseju un vecmāti; bērna māte neņem dalību pie mielasta. |
| | 2.1.1.5.9.3. Laima (Māra) nāk krustībās. - Čampa [?]. |
| | 2.1.1.5.9.4. Uzdzer krustbērnam laimes; vēlē pādei krusttēva un krustmātes dabu, turību un laimi. |
| | 2.1.1.5.9.5. Kūmu galda dziesmas. |
| | 2.1.1.5.9.6. Pirmo maltīti tura steigšus; - paēduši pateic Dievam un Mārai. |
| | 2.1.1.6. Atšķirības. |
| 2.1.2. Bērnu audzināšana, kopšana un mācība. Aukļu un bērnu dziesmas. |
| | 2.1.2.1. Lolojamās jeb šūpuļa dziesmas. |
| 2.1.2.2. Rotaļu, līdzību, mīklu, joku, tenku, pasaciņu, dabas un citas bērnu dziesmas. |
| | 2.1.2.2.10. Par lietu, sniegu, miglu, vēju, ūdeni un uguni; par gada laikiem. |
| | 2.1.2.2.1. Dažāda satura. |
| | 2.1.2.2.2. Par māju lopiem un meža zvēriem: āzīti, avenu, briedi, buku, ezi, govi, kaķi, ķēvi un kumeliņu, kuņu, lāci, lapsu, peli, zaķi, sesku, vāveri, vilku, cauni, cūku. |
| | 2.1.2.2.3. Par putniem: balodi, bezdelīgu, dzeguzi, dzērvi, dzeni, gaigalu, gaili un vistu, griezi, gulbi, irbi, kaiju, ķīvīti, ķikutu, kraukli, lakstīgalu, medni, paipalu, pūci, pupudzi, raudavu, žagatu, zīli, un žubi, sniedzi, zosi, strazdu, zvirbuli, |
| | 2.1.2.2.4. Par mežu, meža māti, putnu kāzām un dažādiem zvēriem un putniem kopā. |
| | 2.1.2.2.5. Par putnu dziesmām un valodu. |
| | 2.1.2.2.6. Par zivīm: ķīsi, līdaku; par vēzi. |
| | 2.1.2.2.7. Par sīkiem kustoņiem, mušām un kukaiņiem: bambali, blusu un circeni, dunduri, kukaini, lapsenēm, odu, zirnekli, siseni, tārpu, tauriņu. |
| | 2.1.2.2.8. Par kokiem: ābeli, alksni, apsi, bērzu un bērzu birzi, ievu (ar ābeli un lazdu), lazdu, liepu, ozolu, ozolu ar liepu, osi, priedi un egli, vītolu un dažādiem kokiem kopā. |
| | 2.1.2.2.9. Par stādiem un augļiem: zirņi un pupas; ogas, rieksti, āboli; sēnes; āboliņš, kaņepes. |
| 2.1.2.3. Dziesmas, bērnus kopjot. |
| 2.1.2.3.1. Ēdienu gatavojot, bērnu nepacietību klusinot, bērnus ēdinot. |
| | 2.1.2.3.1.1. Bērni izsalkuši. Maizes trūkums. |
| | 2.1.2.3.1.2. Maize, rauši, kriņģeļi, veģi; piens un sviests; putra, ķīselis; tupeņi un kāposti. |
| | 2.1.2.3.1.3. Pateicība Dievam pēc ēšanas. |
| | 2.1.2.3.2. Bērniem galvu sukājot; muti mazgājot; bērnus tīrijot. |
| | 2.1.2.3.3. Bērnus ģērbjot, pušķojot. |
| | 2.1.2.3.4. Mātes mīļa, rūpīga kopšana vispār. |
| 2.1.2.4. Mācība. |
| | 2.1.2.4.1. Rātnības, pieklājības u.c. mācības; nerātnība un rīkste, grāmata un skola. |
| | 2.1.2.4.2. Godbijība un paklausība vecākiem. |
| 2.2. Ģimenes locekļi un viņu sadzīve. |
| 2.2.1. Vecāki un bērni ģimenes dzīvē. |
| | 2.2.1.1. Vecāku dzīve bērniem priekšzīme. Tēva laiki un padoms. Vēl tēva paspārnē. |
| 2.2.1.3. |
| | 2.2.1.3.1. Māte ģimenes sirds un dvēsele. (Mātes nerimstošā rīcība un gādība ģimenes un māju dzīvē; māte žēlotāja un patvērums; māte veca, bet gudra padomam; māte mīļa, cienīta un godāta; šķirtas, māte un meita viena pēc otras raud un i |
| | 2.2.1.3.2. Māte daždien arī sīva, bārga, bērnus mācīdama, rādama. Meita skund par māti. |
| | 2.2.1.3.3. Māte bērnus paviegli audzina, sevišķi izlutina vienīgo meitu. Meitas netikušas, slinkas. |
| | 2.2.1.4. Vecāki pie bērniem novārtā. |
| | 2.2.1.5. Pielikums (dažādas dziesmas par vecāku un bērnu satiksmi). |
| 2.2.2. Brāļi un māsas. |
| | 2.2.2.10. Māsu satiksme savā starpā. |
| | 2.2.2.11. Dažādas dziesmas par brāli un māsu. |
| | 2.2.2.1. Bez brāļa. |
| | 2.2.2.2. Brāļi vēl mazi. |
| | 2.2.2.3. Daudz brāļu (bāleliņu). |
| | 2.2.2.4. Vecais un jaunais brālis. |
| | 2.2.2.5. Brāļi bagāti, stalti, slaveni. |
| | 2.2.2.6. Brāļi saderīgi. |
| | 2.2.2.7. Brāļi naidā. |
| | 2.2.2.8. Laba satiksme starp brāli un māsu; māsas dzīve bāliņos. |
| 2.2.2.9. Savstarpēji pārpratumi. |
| | 2.2.2.9.1. Māsa skund par brāļa skopumu. |
| | 2.2.2.9.2. Māsa gaužās par dažādām pārestībām no brāļa puses un solās atspītēt. |
| | 2.2.2.9.3. Brāļa pārmetumi māsai. |
| 2.2.3. Ģimenes īpašums. |
| | 2.2.3.1. Tēva jeb brāļa sēta un novadiņš. |
| | 2.2.3.2. Mantošanas tiesības un mantojums. |
| | 2.2.3.3. Mantas un zemes dalīšana un tēvu zemes sargāšana. |
| | 2.2.3.4. Grūtības, mājas valdot; tēva mājas palaistas; tēva zeme svešnieku rokās. |
| | 2.2.3.5. Iegātnis. |
| 2.2.4. Radi. |
| | 2.2.4.1. Daudz radu; radi ari tālās, svešās malās un tautās. |
| | 2.2.4.2. Bagāti un nabaga radi; radi saderībā un naidā. |
| 2.3. Bāriņi, sērdieņi. |
| | 2.3.10. Pielikums. No jauna pienākušie dziesmu varianti, kas pieder pie pirmā sējumā nodrukātām dziesmām, un daži patstāvīgi papildinājumi. |
| | 2.3.1. Sava māte un sveša māte (pamāte, saimniece, vīra māte); sērdienīšu, kalponīšu grūtais mūžs un asaras; vispārīgas raudu dziesmas. |
| | 2.3.2. Bāriņi un saule (mēness). |
| | 2.3.3. Barība. |
| | 2.3.4. Augums, apģērbs un rota. |
| | 2.3.5. Mācība, darbs, tikums slava. |
| | 2.3.6. Valodas, paļas, nicināšana. |
| | 2.3.7. Pūrs, mantība. (Pa lielākai daļai kāzu dziesmas.) |
| | 2.3.8. Bāriņi un Laima (Māra, Dievs, Dieva dēli). |
| | 2.3.9. Lūkošanās, precības, kāzas un dzīve tautās. |
| 2.4. Jaunekļu gadi. |
| | 2.4.1. Jaunības, jaunekļu dzīves un līgsmas dabas cildināšana. |
| 2.4.2. Augums. |
| | 2.4.2.1. Slaiks un garš, sīks un mazs, zems un druknis, ete. augums. |
| | 2.4.2.2. Seja, vaiga sārtums, acis, skaistums un daiļums vispār. |
| | 2.4.2.3. Mati un galvas rota. |
| | 2.4.2.4. Pupi un pupu raudzīšana. |
| 2.4.3. Apģērbs un rota. |
| | 2.4.3.1. Dažādi drēbju gabali, un apģērbs un rota vispār. |
| | 2.4.3.2. Vaiņags. |
| | 2.4.3.3. Gredzens. |
| | 2.4.3.4. Puķes un puķu dārzs. |
| 2.4.4. Tikumi un netikumi, iedzimta daba. |
| | 2.4.4.1. Meitu laba sadzīve savā starpā un ar citiem. |
| 2.4.4.2. Meitu gods, tiklība. |
| | 2.4.4.2.1. Meita tura godu, sargā vaiņagu, netura godu, zaudē vaiņagu. |
| | 2.4.4.2.2. Laima (Māra) rūpējas un gādā par meitu godu un tikumību. |
| | 2.4.4.2.3. Droša sirds, skarba daba. |
| 2.4.5. Darbs, sevišķi sieviešu māju un rokas darbi. |
| | 2.4.5.1. Mācība darbā. |
| | 2.4.5.2. Agra celšanās rītos, vēla gulšanās vakaros; māte un gailis cēlēji; miegs un snaudas. |
| | 2.4.5.3. Darbs mēness gaismā, skalu trūkuma dēļ. |
| | 2.4.5.4. Svētdienas un svētu vakaru nesvētīšana nevaļas dēļ. |
| | 2.4.5.5. Darba tikums, šķirība. |
| | 2.4.5.6. Slinkums, kūtrība, nešķirība. |
| | 2.4.5.7. Darba grūtums un daudzums, nevaļa, kavēkļi. |
| 2.4.5.8. Dažādi darbi, sevišķi drēbes, apģērbu darinot. |
| | 2.4.5.8.10. Auž palagus; deķus; dvieļus; jostas; dažādus audumus. |
| | 2.4.5.8.11. Vadmalas velšana. |
| | 2.4.5.8.12. Audeklu balināšana; drānu velēšana. |
| | 2.4.5.8.13. Pūrs un pūra darināšana. |
| | 2.4.5.8.1. Vakarēšana, suprags. Kopvērpšana muižā. |
| | 2.4.5.8.2. Vērpšana. |
| | 2.4.5.8.3. Dzīparu krāsošana. Krāsošanai lietā madaras, dzeltes, mēles. |
| | 2.4.5.8.4. Adīšana, rakstīšana, šūšana, vispār. |
| | 2.4.5.8.5. Ada cimdus, zeķes. |
| | 2.4.5.8.6. Aušana vispār. |
| | 2.4.5.8.7. Auž, šuj, raksta kreklus. |
| | 2.4.5.8.8. Auž, raksta, pušķo villanes, sagšas. |
| | 2.4.5.8.9. Auž, šuj lindrakus (brunčus, svārkus) |
| | 2.4.5.9. Maltuve. |
| 2.4.6. Dzīves ļaunā puse, bēdas, asaras etc. |
| | 2.4.6.1. Ļaužu valodas, slava un neslava, paļas un nievāšana, nicināšana, mēlnesība. |
| | 2.4.6.2. Ļauni ļaudis, nelabvēļi, skauģi, burvji, naidnieki; Dieva un Laimes palīgs. |
| | 2.4.6.3. Laime mūža licēja; grūts mūžs, ļauna diena. |
| 2.4.7. Jaunekļu, puišu un meitu, savstarpēja satiksme. |
| | 2.4.7.1. Meitu dziesmas. |
| | 2.4.7.2. Puišu dziesmas. |
| | 2.4.7.3. Citu ļaužu (mātes, māsas, brāļa, meitu vaj puišu draudzes) padomi un brīdinājumi, sevišķi lūkošanās un precības ziņā; vispār izteikti novērojumi un spriedumi par jaunekļu savstarpēju satiksmi. |
| 2.4.7.5. Apdziedāšana dzīrās, talkā, muižas kopdarbos, godos, etc. |
| | 2.4.7.5.1. Vispārīgas apdziedāšanas un zobgalīgas dziesmas. |
| | 2.4.7.5.2. Veci puiši, vecas meitas. |
| | 2.4.8. Lielība un brammanība. |
| | 2.4.9. Dažādas dziesmas. |
| 2.5. Precību un kāzu dziesmas. |
| 2.5.1. Precību dziesmas. |
| 2.5.1.1. Atbalss no senajiem laikiem. |
| | 2.5.1.1.1. Apdziedāšanās ģimenes locekļu, brāļu un māsu, vaj citu tuvu radinieku starpā. |
| | 2.5.1.1.2. Tautu dēls dodās, precības nolūkā, svešumā. |
| 2.5.1.1.3. Sievu iegūst ar varu un viltu. |
| | 2.5.1.1.3.1. Tautas izkaro līgavu. |
| | 2.5.1.1.3.2. Tautas izlūko, gūsta un zog līgavu. Meitas vairās, bēg, slēpjās no tautām. |
| | 2.5.1.1.3.3. Meitas vietā nozagta sieva, vaj pārģērbies vīrietis. |
| | 2.5.1.1.3.4. Māsa pate bēg tautās. |
| 2.5.1.1.4. Panāksnieki. |
| | 2.5.1.1.4.1. Brālis iet pēc mātes vaiņaga, kas tai laupīts. |
| | 2.5.1.1.4.2. Bāleliņi pošās ceļā un dzenās māsai pakaļ pa vedēju pēdām. |
| | 2.5.1.1.4.3. Kavēkļi ceļā. |
| | 2.5.1.1.4.4. Brāļu gājiens pēc zagšus vestas māsas, garākā dziesmā atstāstīts. |
| | 2.5.1.1.5. Sievu pērk. |
| | 2.5.1.1.6. Brālis māsas aizstāvis un tautu rājējs. |
| 2.5.1.2. Precības vēlākos laikos līdz mūsu dienām. |
| 2.5.1.2.10. Mielasts. |
| | 2.5.1.2.10.1. Ciema kukulis un brandvīns no precenieku puses. |
| | 2.5.1.2.10.2. Nama māte klāj galdu un mielo viesus. |
| | 2.5.1.2.11. Meitas iet rādīties. |
| 2.5.1.2.12. Bildināšana. |
| | 2.5.1.2.12.1. Dziesmas no tautu dēla jeb precenieku puses. |
| | 2.5.1.2.12.2. Dziesmas no meitas puses, no meitas draudzes. |
| 2.5.1.2.13. Atraida.15090.-@15295. |
| | 2.5.1.2.13.1. Dziesmas no meitas puses. |
| | 2.5.1.2.13.2. Nosmādēta, atraidīta puiša gaudas un apmierināšanās. |
| 2.5.1.2.14. Pieņem precības. |
| | 2.5.1.2.14.1. Meita gājēja un ar mātes un brāļu atļauju apsolās. |
| | 2.5.1.2.14.2. Tēvs, māte, brāļi atvēl tautām meitu, resp. māsu, dažreiz pret viņas pašas gribu. |
| | 2.5.1.2.15. Taujājās, rauga vietu. |
| 2.5.1.2.16. Sader, dod roku, dod un mij gredzenus. |
| | 2.5.1.2.16.1. Dziesmas no brūtes draudzes. |
| | 2.5.1.2.16.2. Dziesmas no tautieša puses. |
| | 2.5.1.2.17. Rokas nauda, saderot. |
| | 2.5.1.2.18. Derību mielasts jeb "lielais brandvīns". |
| 2.5.1.2.19. Dāvanas. |
| | 2.5.1.2.19.1. Brūtes dāvanas brūtganam. |
| | 2.5.1.2.19.2. Brūtgana dāvanas brūtei. |
| | 2.5.1.2.1. Rudens - precību laiks. |
| | 2.5.1.2.20. Apdziedāšana un zobgalība dažādos precību brīžos un atgadījumos. |
| | 2.5.1.2.21. Dažādas dziesmas un apcerējumi, kas zīmējās un precībām. |
| | 2.5.1.2.22. Preceniekus izvada no brūtes mājām. |
| | 2.5.1.2.23. Precenieki pārnāk savās mājās. |
| | 2.5.1.2.24. Tautietis apciemo sarunāto līgaviņu, sevišķi nakti. |
| | 2.5.1.2.25. Brūtgans atsakās no puišu dienām, no meitiņām māsiņām. |
| | 2.5.1.2.26. Atsaka, atder, šķirās. - Atstātā brūtgana, resp. brūtes, gaudas. |
| 2.5.1.2.2. Jāda lūkoties, jāj precībās. |
| | 2.5.1.2.2.1. Laiks vest sievu! |
| | 2.5.1.2.2.2. Tautu dēls, resp. precenieki, taisās un pošās ceļā, kausta, baro un seglo zirgus, izjāj no mājām. |
| | 2.5.1.2.2.3. Zīle dzied, pareģo. |
| | 2.5.1.2.2.4. Atgadījumi un apcerējumi ceļā un ceļa galā. |
| | 2.5.1.2.3. Meitai laiks, cerība un gatavība iet tautās. |
| | 2.5.1.2.4. Iemesli, kādēļ meita vēl nevar, vaj negrib iet tautās. |
| 2.5.1.2.5. Tautas gaidāmas. |
| | 2.5.1.2.5.1. Zīmes un zīlēšana. |
| | 2.5.1.2.5.2. Meitas pie laika apkopjās. |
| | 2.5.1.2.5.3. Gatavo gaidāmiem preceniekiem mielastu. |
| | 2.5.1.2.6. Velti gaida. |
| 2.5.1.2.7. Tautas (precenieki) nāk. |
| | 2.5.1.2.7.1. Vispārīgi apcerējumi. |
| | 2.5.1.2.7.2. Tautas atnāk nejauši, pārsteidz nevērīgu, vaj laisku meitu neapkopušos. |
| | 2.5.1.2.7.3. Tautas aiz vārtiem un pagalmā. |
| | 2.5.1.2.8. Brāļi saņem, māsa pabaro tautas par zīmi, ka precības pieņem, un otrādi, ja precības īsi atraida. |
| | 2.5.1.2.9. Istabā viesi apsveicina nama tēvu un sevišķi nama māti, un taisni, vaj aplinku izteic savu nolūku un vajadzību. |
| 2.5.2. Kāzu dziesmas. |
| 2.5.2.10. Panāksnieki dzenās māsai pakaļ. |
| | 2.5.2.10.1. Panāksnieki pošās ceļā. Dažādas dziesmas izjājot un ceļā. |
| | 2.5.2.10.2. Tautās aizvestā māsa gaida bāleliņus atjājam. |
| 2.5.2.10.3. No tālienes jau dzird un ierauga panāksniekus jājam. |
| | 2.5.2.10.3.1. Dziesmas no brūtes puses. |
| | 2.5.2.10.3.2. Kāzenieku dziesmas. |
| | 2.5.2.10.4. Kāzenieki apcietinajās un sagaida panāksniekus pie aizvērtiem vārtiem. |
| | 2.5.2.10.5. Pēc dažiem strīdiem atver vārtus un ielaiž panāksniekus sētā. |
| 2.5.2.10.6. Panāksnieki pagalmā. |
| | 2.5.2.10.6.1. Panāksnieku dziesmas. |
| | 2.5.2.10.6.2. Kāzenieku dziesmas. |
| 2.5.2.10.7. Panāksnieki istabā. |
| | 2.5.2.10.7.1. Māņi, istabā ieejot. |
| | 2.5.2.10.7.2. Panāksnieki iet istabā, meklē un atrod māsu. |
| | 2.5.2.10.7.3. Dziesmas no kāzenieku puses. |
| | 2.5.2.10.7.4. Panāksnieki noliek virsdrēbes. |
| | 2.5.2.10.7.5. Panāksnieki sēžās līdz ar atrasto māsu pie galda. |
| | 2.5.2.10.7.6. Pātari. |
| | 2.5.2.10.7.7. Panāksnieku eglītes. |
| | 2.5.2.11. Kāzu mielasts. |
| 2.5.2.12. Galda dziesmas dzerot. |
| | 2.5.2.12.1. Dzīru dziesmas. |
| | 2.5.2.12.2. Krogus dziesmas un dziesmas par dzērājiem. |
| 2.5.2.13. Apdziedāšana un dziesmu karš. |
| | 2.5.2.13.1. Viesus apdzied pēc auguma, t. i. atrod katram ko labu, vaj ļaunu piezīmēt par viņa miesas stāvu, izskatu, locekļu un augumu īpašībām, utt. |
| | 2.5.2.13.2. Apdzied viesu apģērbu un rotu. |
| | 2.5.2.13.3. Zobgalīgas joku un strīdu dziesmas un dažādi apcerējumi dažādos kāzu brīžos. |
| 2.5.2.13.4. Dziesmas, kas sevišķi zīmējās uz brūtganu un brūti un viņu savstarpēju satiksmi nākamā dzīvē. |
| 2.5.2.13.4.10. Vedeklas izmēģināšana darbos. |
| | 2.5.2.13.4.10.1. Malšanā. |
| | 2.5.2.13.4.10.2. Citos darbos. |
| 2.5.2.13.4.11. Dažādas dziesmas par brūtganu un brūti dažādos kāzu brīžos un atgadījumos. |
| | 2.5.2.13.4.11.1. Dziesmas no brūtgana draudzes, kāzeniekiem. |
| | 2.5.2.13.4.11.2. Dziesmas no brūtes draudzes, panāksniekiem. |
| 2.5.2.13.4.1. Par brūtes un brūtgana augumu. |
| | 2.5.2.13.4.1.1. Kāzenieku dziesmas jeb dziesmas no brūtgana draudzes. |
| | 2.5.2.13.4.1.2. Panāksnieku dziesmas jeb dziesmas no brūtes draudzes. |
| 2.5.2.13.4.2. Par brūtes un brūtgana apģērbu. |
| | 2.5.2.13.4.2.1. Kāzenieku dziesmas. |
| | 2.5.2.13.4.2.2. Panāksnieku dziesmas. |
| 2.5.2.13.4.3. Par brūtgana un brūtes dabu. |
| | 2.5.2.13.4.3.1. Tautu dēls ātras, bārgas, cietas dabas. |
| | 2.5.2.13.4.3.2. Tautu meita droša, dārga, lepna, etc. |
| | 2.5.2.13.4.3.3. Tautu meita labas dabas, jautra, vēlīga, lēnprātīga, etc. |
| 2.5.2.13.4.4. Par brūtgana un brūtes tikumiem un netikumiem. |
| | 2.5.2.13.4.4.1. Tautu dēls netiklis, laisks, tūļa, etc. |
| | 2.5.2.13.4.4.2. Tautu meita netikuse, laiska, lētaudzīte, etc. |
| | 2.5.2.13.4.4.3. Miegulīte, snaudulīte. |
| | 2.5.2.13.4.4.4. Tautu meita pate nākuse, pate dzinusēs pēc vīra. |
| | 2.5.2.13.4.4.5. Tautu meita izpaļāta, izbrāķēta. |
| | 2.5.2.13.4.5. Par brūtgana un brūtes jaunumu un vecumu. |
| | 2.5.2.13.4.6. Atraitnis, atraitne. |
| | 2.5.2.13.4.7. Manta, bagātība un nabadzība. |
| | 2.5.2.13.4.8. Ģimene, radi, sabiedriskais stāvoklis, darba gaita un amats. |
| 2.5.2.13.4.9. Dzīves vieta. |
| | 2.5.2.13.4.9.1. Kur brūte auguse un uz kurien aizvesta. |
| | 2.5.2.13.4.9.2. Tuvumā ņemta sieva, tuvumā izprecēta. |
| | 2.5.2.13.4.9.3. No tālienes, pārnovadu vesta. |
| | 2.5.2.13.4.9.4. Brūte, vaj brūtgans no svešām zemēm, svešām tautām. |
| 2.5.2.13.5. Dēlu māte un meitu māte. |
| 2.5.2.13.5.1. Dēlu māte kā preceniece un kā vīra māte un viņas satiksme ar vedamām meitām un vedeklām. |
| | 2.5.2.13.5.1.1. Laba, laipna satiksme. |
| | 2.5.2.13.5.1.2. Naidīga, spītīga satiksme. |
| | 2.5.2.13.5.1.3. Dažāda satura dziesmas. |
| | 2.5.2.13.5.2. Meitu māte, sievas māte. |
| | 2.5.2.13.5.3. Dēlu mātes un meitu mātes pretejāds stāvoklis. |
| | 2.5.2.13.6. Apcerējumi par dzīvi tautās, sevišķi par vedeklas satiksmi ar tuvākiem vīra ģimenes locekļiem: dieveriem, māsīcām, ietaļām. |
| | 2.5.2.13.7. Dzīve tautās, salīdzinot ar dzīvi bāliņos. |
| | 2.5.2.14. Muzika un deja. |
| 2.5.2.15. Mičošana. |
| | 2.5.2.15.10. Dažādi apcerējumi mičojot un pēc mičošanas. |
| | 2.5.2.15.11. Mičojamā maltīte. |
| | 2.5.2.15.1. Brūte uzpošās, uzliek vaiņagu. Piederīgas vaiņaga dziesmas. |
| | 2.5.2.15.2. Brīdinājums meitām un brūtei. |
| | 2.5.2.15.3. Mičošanas laiks un vieta. |
| | 2.5.2.15.4. Dedzina sveces. |
| | 2.5.2.15.5. Vaiņaga nauda. |
| | 2.5.2.15.6. Noņem vaiņagu. |
| | 2.5.2.15.7. Kur liek, kam atdod brūtei noņemto vaiņagu? |
| | 2.5.2.15.8. Liek mici, cepuri, sien autu. |
| | 2.5.2.15.9. Uzņem brūti sievu kārtā. |
| 2.5.2.16. Guldīšana un modināšana. |
| | 2.5.2.16.1. Taisa gultu. |
| | 2.5.2.16.2. Raida jeb ved jauno pāri gulēt. |
| | 2.5.2.16.3. Dažādi apcerējumi guldot un pēc guldīšanas. |
| | 2.5.2.16.4. Rītā modina; jaunais pāris pieceļās, apģērbjās un iznāk no klēts. |
| | 2.5.2.16.5. Mazgajās. |
| | 2.5.2.16.6. Guldamā cieņa. |
| | 2.5.2.16.7. Ziedo jauniešu gultu. |
| | 2.5.2.17. Kā viesi pavada nakti: citi iet gulēt, citi dzīvo cauru nakti un traucē gulētājus. |
| 2.5.2.18. Veltīšana. |
| | 2.5.2.18.1. Sūta pēc sievas mātes, kas glabā pūra atslēgu. |
| | 2.5.2.18.2. Atved un saņem sievas māti. |
| | 2.5.2.18.3. Iet klētī slēdz vaļā pūru, izņem un sakārto veltes. Panāksnieki pūru daudzina, kāzenieki peļ. |
| | 2.5.2.18.4. Brūtes brāļi nes veltes no klēts uz istabu. |
| | 2.5.2.18.5. Aicina kopā tautas, dāvanas saņemt. |
| 2.5.2.18.6. Apdāvina sevišķi: |
| | 2.5.2.18.6.1. Vīra māti. |
| | 2.5.2.18.6.2. Vīra tēvu. |
| | 2.5.2.18.6.3. Vīra māsas, māsīcas. |
| | 2.5.2.18.6.4. Vīra brāļus, dieverus. |
| | 2.5.2.18.6.5. Apdāvina kāzu goda ļaudis, vedējtēvu un vedējmāti; brūtgana brāļiem vedējiem un brūtes brāļiem panāksniekiem apsien dvieļus un dod cimdus, kas notiek pa lielākai daļai jau brūtes mājā. |
| | 2.5.2.18.6.6. Apdāvina kāzu amata ļaudis. |
| | 2.5.2.18.6.7. Brūtgana tiesa. |
| | 2.5.2.18.7. Dažādi apcerējumi veltīšanu beidzot. |
| 2.5.2.19. Ziedo malas. |
| | 2.5.2.19.1. Ceļā uz brūtgana māju. - Sk. ari Nr. 18447-18449. |
| | 2.5.2.19.2. Vispārīgi apcerējumi, tautu sētu apstaigājot un ziedojot. |
| | 2.5.2.19.3. Ziedo govu, aitu, zirgu un cūku kūti. |
| | 2.5.2.19.4. Ziedo klēti, riju, pirti. |
| | 2.5.2.19.5. Ziedo aku jeb avotu, upi, velētavu. |
| | 2.5.2.19.6. Ziedo nama un istabas vietas un lietas: maltuvi, ugunskuru, maizes abru un lizi, etc. |
| 2.5.2.1. Dažādu ierašu un likumu izpildīšana iepriekš kāzām. |
| | 2.5.2.1.1. Dāvanas kungam un mācītājam, pirmajam dēļ atļaujas zīmes, otram dēļ pierakstīšanas un uzsaukšanas baznīcā. |
| | 2.5.2.1.2. Uzsaukšana baznīcā. |
| | 2.5.2.1.3. Viesu ieaicināšana kāzās, vedējos vapanākstos. |
| | 2.5.2.20. Vedekla klāj galdu ar savu galdautu. |
| 2.5.2.21. Naudas mešana un dāvanu došana. |
| | 2.5.2.21.1. Brūti "pušķo", t. i. izdeviņu namā brūtes radi un tuvinieki met naudu un lietišķas dāvanas pūra "kaudzei". |
| | 2.5.2.21.2. Panāksnieki met naudu jaunajam pārim kāzu namā. |
| | 2.5.2.21.3. Brūtgana radi, vedēji, kāzenieki met naudu un lietišķas dāvanas. |
| | 2.5.2.21.4. Dvieļu nauda. |
| | 2.5.2.21.5. Tēriņa nauda par ēdumu un dzērumu. |
| | 2.5.2.21.6. Met naudu pavāram; muzikantiem. |
| | 2.5.2.22. Uzdziras un laimes vēlējumi jaunajam pārim. |
| | 2.5.2.23. Jaunā znota, resp. svaiņa, dāvinājumi sievas tēvam un mātei, sievas brāļiem un māsām. |
| 2.5.2.24. Rauga novadu. |
| | 2.5.2.24.1. Pošās vietraudžos. |
| 2.5.2.24.2. Māju vieta ar ēkām, lopiem un citiem piederumiem. |
| | 2.5.2.24.2.1. Sēta, istaba, nams. |
| | 2.5.2.24.2.2. Maltuve. |
| | 2.5.2.24.2.3. Klēts. |
| | 2.5.2.24.2.4. Govis un govu staļļi. |
| | 2.5.2.24.2.5. Zirgi un zirgu stallis. |
| | 2.5.2.24.2.6. Aka, avots, upe, ezers. |
| | 2.5.2.24.3. Dārzs, lauki, pļavas, ganības, mežs un apvidus vispār. |
| | 2.5.2.24.4. Iedzīve, turība, vaj trūcība vispār. |
| | 2.5.2.24.5. Saimniecība, kārtība, glītība. |
| | 2.5.2.25. Līž līdumu. |
| | 2.5.2.26. Mīklu dziesmas laika kavēklim dažādos kāzu brīžos. |
| 2.5.2.27. Piekodināšana jaunajam pārim par nākamo sadzīvi. |
| | 2.5.2.27.1. Piekodināšana tautu dēlam, znotam, svainim. |
| | 2.5.2.27.2. Piekodināšana tautu meitai, vedeklai, māršai. |
| 2.5.2.28. Kāzu beigas, atvadas. |
| | 2.5.2.28.1. Mājenieki raida viesus projam un izvada tos no kāzu mājas. |
| | 2.5.2.28.2. Panāksnieku un kāzu viesu dziesmas, šķiroties. |
| | 2.5.2.28.3. Dziesmas no jaunās sievas puses. |
| | 2.5.2.28.4. Ciema kukulis. |
| | 2.5.2.29. Līgaviņa mēģina bēgt. |
| 2.5.2.2. Pošās un gatavojās uz kāzām tiklab brūtgana, kā brūtes mājās. |
| | 2.5.2.2.1. Audzina, baro, kaļ zirgus, spodrina ratus, seglus un aizjūgu. |
| | 2.5.2.2.2. Šuj apģērbu, taisa rotu. |
| | 2.5.2.2.3. Dara alu, cep maizi, vāra gaļu. |
| | 2.5.2.2.4. Mēž un pušķo istabu, kaisa zīlēm un ziediem. |
| | 2.5.2.2.5. Kaļ un mēģina zobinu. |
| | 2.5.2.2.6. Dažādas dziesmas. |
| 2.5.2.30. Panāksnieki pārnāk savās mājās. |
| | 2.5.2.30.1. Māsiņas trūkst, to paturējušas tautas. |
| | 2.5.2.30.2. Panāksnieki stāsta par piedzīvojumiem svešumā. |
| | 2.5.2.30.3. Panāksnieki sūdzās par izsalkumu un sliktu mielošanu tautās. |
| | 2.5.2.31. Atkāzas, atvāršas; jaunais pāris brauc ciemoties pie sievas vecākiem, brāļiem un māsām. |
| 2.5.2.3. Kāzu svētrīts un pirmā kāzu diena priekš un pēc laulāšanas. |
| | 2.5.2.3.10. Ievedot cērt ar zobinu durvīs krustu. |
| | 2.5.2.3.11. Sēdina brūti, resp. brūtganu aiz galda. |
| | 2.5.2.3.12. Piesauc Laimu un gausa māti. |
| | 2.5.2.3.13. Laulības ēdiens. |
| | 2.5.2.3.14. Brūtgana spēka mēģinājums klētī. |
| | 2.5.2.3.15. Brālis aiz skopuma nedod māsai pienācīgas goda maltītes. |
| | 2.5.2.3.16. Dažādas dziesmas. |
| | 2.5.2.3.17. Brūtgans drīz aizjāj viens pats uz savām mājām, lai izrīkotu un sūtītu vedējus. |
| | 2.5.2.3.18. Kavēkļu dēļ mājās palikušie. |
| | 2.5.2.3.1. Ģērbj un pušķo brūtganu; - brūti. |
| | 2.5.2.3.2. Kāzu rītā mājās un pēc laulāšanas pie baznīcas brūtgans un brūte turās rokās kopā. |
| | 2.5.2.3.3. Brūte pabaro savu vedamo brāļa zirgu. |
| | 2.5.2.3.4. Baznīcēni pošās, jūdz zirgus un izbrauc; ceļā uz baznīcu. |
| | 2.5.2.3.5. Kāzu ļaudis baznīcā. |
| | 2.5.2.3.6. Laulāšana. |
| | 2.5.2.3.7. Sagaida baznīcēnus pārbraucam brūtes, resp. brutgana galā. |
| | 2.5.2.3.8. Jaunais brālis (vaj dieveris) nosedz brūtei villani. |
| | 2.5.2.3.9. Ved brūti no klēts istabā. |
| | 2.5.2.4. Vedēju rīkošanās brūtgana galā no mājām izbraucot un ceļā uz brūtes mājām. |
| 2.5.2.5. Vedēji atbrauc brūtes mājās. |
| | 2.5.2.5.10. Sveša smaka istabā! |
| | 2.5.2.5.11. Ienes kārti priekš vedēju virsdrēbēm. |
| | 2.5.2.5.12. Vedējišas kukulis, ko atdod brūtei, vaj brūtes mātei. |
| | 2.5.2.5.13. Vedējus sēdina pie klāta galda; pie viņiem piesēžas ari brūte. |
| | 2.5.2.5.14. Vedēji noskaita pātarus un sāk mieloties; pātarus skaita ari pēc ēšanas. |
| | 2.5.2.5.15. Ēdot, vedējus apdzied: visus kopus; dižo vedēju, vedējišu. |
| | 2.5.2.5.16. Brūte izceļās no galda. |
| | 2.5.2.5.17. Nakti pavada neguļot; kas gul, to ķircina. |
| | 2.5.2.5.1. Mājenieki gaida vedējus braucam. |
| | 2.5.2.5.2. Aizver un apsargā vārtus. |
| | 2.5.2.5.3. Vedēji lūdzās, lai laiž viņus sētā. |
| | 2.5.2.5.4. Sargi papriekš vedējus visādi apdzied un tirda, kur braucot, ko meklējot, etc. |
| | 2.5.2.5.5. Daži no vedējiem pārlecina zirgus par sētu, vaj arī ielaužās pagalmā no neapsargātas puses. |
| | 2.5.2.5.6. Pēc lielas kaulēšanās ielaiž visus vedējus pagalmā. |
| | 2.5.2.5.7. Apdzied vedējus, vedēju zirgus un ratus. |
| | 2.5.2.5.8. Vedēji turpretī uzliela sevi un savus kumeļus. |
| | 2.5.2.5.9. Vedējus aicina istabā un apsveicinās. |
| 2.5.2.6. Lopu un pūra dalības un pārvešana uz brūtgana mājām. |
| | 2.5.2.6.10. Pārmet tēvam, mātei, bet sevišķi brālim un māršai skopumu. |
| | 2.5.2.6.11. Brāļa atbilde un pārmetumi māsai. |
| 2.5.2.6.12. Pūra lādes, vai tīņa ārīgs izgreznojums. |
| | 2.5.2.6.12.1. Pūrs apkalts dzelžiem, sudrabu, zeltu. |
| | 2.5.2.6.12.2. Pūra vāks izrakstīts. |
| | 2.5.2.6.12.3. Pūrs izpušķots, sevišķi ar zelta rozi uz vāka. |
| | 2.5.2.6.13. Pūru aizslēdz. |
| | 2.5.2.6.14. Pūru apklāj ar drānu un apjož. |
| 2.5.2.6.15. Pūra pirkšana. |
| | 2.5.2.6.15.1. Vedējus nelaiž tik drīz klētī iekšā. |
| | 2.5.2.6.15.2. No vairākiem apsegtiem pūriem vedējam jāuzmin brūtes pūrs. |
| | 2.5.2.6.15.3. Jaunais brālis, vaj māte uzsēžās uz pūra un kaulējās ar vedējiem par pirkšanas maksu. |
| 2.5.2.6.16. Pūru no klēts ārā nesot un ratos liekot. |
| | 2.5.2.6.16.1. Dziesmas no brūtes draudzes. |
| | 2.5.2.6.16.2. Vedēju dziesmas. |
| | 2.5.2.6.17. Pūra maltīti ēdot, piezobo brūti. |
| | 2.5.2.6.18. Jaunākais brālis apsargā pūru ceļā. |
| 2.5.2.6.19. Pūru aizvedot. |
| | 2.5.2.6.19.1. Daudzina pūru un nožēlo māti un brāļus, kam pūra dēļ jātērējas. |
| | 2.5.2.6.19.2. Ved pūru pārnovadis. |
| | 2.5.2.6.19.3. Vedēju dziesmas, kad pūru dabūjuši. |
| | 2.5.2.6.19.4. Pūrs aizvests, drīz vedīs pakaļ brūti. |
| | 2.5.2.6.1. Pūra vedēji jūdz un dancina zirgus, un uzaicina meitas māti kraut tiem pilnus vezumus. |
| | 2.5.2.6.20. Pūra vedēji ceļā. |
| 2.5.2.6.21. Pūru sagaidot brūtgana galā. |
| | 2.5.2.6.21.1. Kāzenieki zobojās par tautu meitas pūru. |
| | 2.5.2.6.21.2. Panāksnieki daudzina māsiņas pūru. |
| | 2.5.2.6.21.3. Vedējs pazaudējis zelta rozi no pūra vāka. |
| | 2.5.2.6.21.4. Pūru ceļ klētī; panāksnieki smādē tautieša klēti, kāzenieki turpretī tautu meitas pūru. |
| | 2.5.2.6.21.5. Meita dzīrās vest pūru tāļumā, bet nu ieved turpat kaimiņos. |
| | 2.5.2.6.2. Dziedātājas atbild brūtes vārdā, ka pūrs mazs, etc. |
| | 2.5.2.6.3. Smādē vedēju zirgus un ratus un prasa pēc taures. |
| | 2.5.2.6.4. Dažādas dziesmas par pūra vešanu. |
| | 2.5.2.6.5. Dziedātājas brūtes vārdā uzaicina tēvu, māti un brāļus dot brūtei viņas tiesu. |
| | 2.5.2.6.6. Dalībās piesauc Dieva, Laimes un Dēklas palīdzību. |
| 2.5.2.6.7. Lopus šķirot un aizdzenot. |
| | 2.5.2.6.7.1. Dziesmas brūtes, vaj brāļu un māsu vārdā. |
| | 2.5.2.6.7.2. Vedēju dziesmas. |
| | 2.5.2.6.7.3. Lopužu un ganu meitas dziesmas. |
| 2.5.2.6.8. Pūra lopi nonāk brūtgana mājās. |
| | 2.5.2.6.8.1. Kāzenieki, sagaidot nosmādē lopus un apdzied pāradu jeb lopu meitas. |
| | 2.5.2.6.8.2. Lopu meitas laiž atvestos lopus kūtī un piesien. |
| | 2.5.2.6.8.3. Govīm pamet siena. Govis mauj svešumā. |
| | 2.5.2.6.8.4. Lopu meitas prasa pacienāšanu par izciestiem grūtumiem. |
| | 2.5.2.6.9. Dziesmas, pūra mantas nodalot un pūrā iekravājot. |
| 2.5.2.7. Izdevas un brūtes vešana. |
| | 2.5.2.7.10. Padoms un piekodināšana brūtei, kā dzīvot tautās. |
| | 2.5.2.7.11. Laimas likums: meitai atstāt tēvu, māti un iet tautās, ielīgot kā bitei gatavā namā, kārt šūpuli. |
| 2.5.2.7.12. Brūtes izvadīšana no tēva mājām. |
| | 2.5.2.7.12.11. Piekodināšana brūtei un brūtes vedējam, ceļā uzmanīgi vadīt zirgu. |
| | 2.5.2.7.12.12. Brālis, vaj māte atver vārtus. |
| | 2.5.2.7.12.13. Brūtes vedējs lecina zirgu ar joni no durvīm nost. |
| | 2.5.2.7.12.14. Brūti ved laivā. |
| | 2.5.2.7.12.1. Ardievas, no istabas izejot. |
| | 2.5.2.7.12.2. Brūte piesauc Dievu un Laimu par ceļa šķīrējiem. |
| | 2.5.2.7.12.3. Brūte vēlās savu līgsmu dabu ņemt līdz tautās, bēdas un visu ļaunu atstāt pakaļā. |
| | 2.5.2.7.12.4. Brūte sēžās, jeb brūti ceļ kumeļā, vaj kamanās. |
| | 2.5.2.7.12.5. Brūtes vietā iesēdusēs rīku meita. |
| | 2.5.2.7.12.6. Brāļu skumjas un tautu prieks, kad brūte jau iesēdusēs, jau tautu rokā. |
| | 2.5.2.7.12.7. Brālis padzirda māsu kamanās; zīles kanna. |
| | 2.5.2.7.12.8. Māte vēl uzsedz meitai kamanās villani un galīgi atvadās. |
| | 2.5.2.7.12.9. Tautietis uzsedz brūtei savus svārkus, ietin kājas kažokā. |
| 2.5.2.7.13. Brāļi pavada māsu tautās. |
| | 2.5.2.7.13.1. Māsa aicina brāļus līdz, un gaužās, ja brāļi nepavada. |
| | 2.5.2.7.13.2. Brāļi paši ved, vaj pavada māsu, vaj arī steidzās māsai pakaļ. |
| | 2.5.2.7.13.3. Daudz brāļu pavadoņu (panāksnieku); deviņi bāleliņi. |
| | 2.5.2.7.13.4. Maz brāļu pavadoņu; brāļi vēl mazi; bez brāļa; nozarīši. |
| 2.5.2.7.14. Dažādi apcerējumi, vedējiem ar brūti aizbraucot. |
| | 2.5.2.7.14.1. Brūti ved pārnovadis. |
| | 2.5.2.7.14.2. Brūti ved tālumā. |
| | 2.5.2.7.14.3. Brūte paliek tuvumā, kaimiņos, pašu sētā. |
| | 2.5.2.7.14.4. Labs, gaišs laiks, tautās ejot. |
| | 2.5.2.7.14.5. Lietus un viņa nozīme. |
| | 2.5.2.7.14.6. Dažādi māņi: zīmes un simboliski līdzekļi. |
| | 2.5.2.7.14.7. Dažādas panāksnieku dziesmas un dziesmas brūtes vārdā. |
| | 2.5.2.7.14.8. Vedēju dziesmas aizbraucot. |
| | 2.5.2.7.15. Mātes, brāļu un māsu žēlabas un raudas. |
| 2.5.2.7.16. Vedēji ar brūti ceļā. |
| | 2.5.2.7.16.1. Vedēju dziesmas. |
| | 2.5.2.7.16.2. Dziesmas no brūtes puses. |
| | 2.5.2.7.16.3. Brūte met ziedus upēs, uz krustceļiem, u.c. |
| | 2.5.2.7.16.4. Ciema ļaudis, kuru mājām garām jābrauc, ķibelē vedējus un apdzied brūti. |
| 2.5.2.7.1. Dižajam vedējam jāuzmeklē paslēpusēs brūte. |
| | 2.5.2.7.1.1. Brūte slēpjās klētī, vaj kūtī. |
| | 2.5.2.7.1.2. Māte aizslēdz klēts durvis un nelaiž vedējus bez maksas iekšā. |
| | 2.5.2.7.1.3. No divām, vaj vairāk ar palagu apsegtām meitām, kuru starpā var būt arī pārģērbies vīrietis, vedējam jāuzzīmē vedamā. |
| | 2.5.2.7.1.4. Vedējs vīlies, izved brūtes vietā vīrieti no klēts. |
| | 2.5.2.7.1.5. Brūte beidzot atrasta, nevarējuse vairs izvairīties. |
| | 2.5.2.7.2. Vedēji skubina brūti ģērbties un posties ceļā. |
| | 2.5.2.7.3. Atbilde vedējiem no brūtes puses. |
| | 2.5.2.7.4. Laima, Māra un Saule atnākušas brūti izvadīt tautās. |
| 2.5.2.7.5. Brūte vilcinādamās ģērbjas. |
| | 2.5.2.7.5.1. Sukā galvu, pin matus. |
| | 2.5.2.7.5.2. Aun kājas. |
| | 2.5.2.7.5.3. Velk brunčus (lindrakus, svārkus). |
| | 2.5.2.7.5.4. Sedz krūtīs sakti; pušķojās zelta un sudraba rotas lietām; liek vaiņagu. |
| | 2.5.2.7.5.5. Jož jostu. |
| | 2.5.2.7.5.6. Sedz un sadieg sagšu, villani. |
| | 2.5.2.7.5.7. Sadiedzamo adatu met uz krāsni. |
| | 2.5.2.7.5.8. Vispārīgas dziesmas par apģērbu un rotu no brūtes draudzes. |
| | 2.5.2.7.5.9. Vedēju dziesmas par brūtes apģērbu. |
| 2.5.2.7.6. Brūtes vedēji jūdz un seglo zirgus. |
| | 2.5.2.7.6.1. Vedēju dziesmas, zirgus jūdzot un dancinot. |
| | 2.5.2.7.6.2. Panāksnieku dziesmas, kas attiecas uz vedēju un brūtes vedamiem zirgiem, iejūgu, segliem, ratiem, etc. |
| | 2.5.2.7.6.3. Brūte pabaro savu vedamo zirgu. |
| | 2.5.2.7.7. Arī brāļi seglo savus zirgus. |
| | 2.5.2.7.8. Mājenieki skubina vedējus braukt projam. |
| 2.5.2.7.9. Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām. |
| | 2.5.2.7.9.1. No tēva, mātes. |
| | 2.5.2.7.9.2. No brāļiem, māsām, māršām un draudzenēm. |
| | 2.5.2.7.9.3. No tēva saimes ļaudīm. |
| | 2.5.2.7.9.4. No lopiem: govīm, aitām, zirgiem. |
| | 2.5.2.7.9.5. No vietām un lietām: istabas, dzirnu kambara; nama un ugunskura; klēts, ābeļu dārza; rožu dārza; kokiem pagalmā; bērzu birzes; ganībām, pieguļas; upes; parasta ceļa. |
| | 2.5.2.7.9.6. Dažādas šķiršanās dziesmas. |
| 2.5.2.8. Vedēji ar brūti atbrauc brūtgana mājās. |
| | 2.5.2.8.1. Kāzenieki gaida brūti pārvedam. |
| | 2.5.2.8.2. Atjāj divi vakara brāļi, paņem kannu alus un jāj vedējiem pretī. |
| | 2.5.2.8.3. Eglītes nesējs. |
| | 2.5.2.8.4. Karoga nesējs. |
| 2.5.2.8.5. Vedēji apstājās pie aizvērtiem vārtiem. |
| | 2.5.2.8.5.1. Kāzenieki apdzied brūti aiz vārtiem. |
| | 2.5.2.8.5.2. Vedējiem jāpakavējās ārpus sētas, ja brūtgans vēl nav appušķots. |
| | 2.5.2.8.6. Brūtgans bēg, slēpjās. |
| 2.5.2.8.7. Atver vārtus, ielaiž vedējus sētā. |
| | 2.5.2.8.7.1. Iznes un rāda uguni pie vārtiem. |
| | 2.5.2.8.7.2. Kāzenieku dziesmas, vārtus verot. |
| | 2.5.2.8.7.3. Dziesmas no brūtes puses. |
| | 2.5.2.8.7.4. Dēkla, Laima paredz grūtu dzīvi. |
| 2.5.2.8.8. Pagalmā. |
| | 2.5.2.8.8.1. Kāzenieki saņem vedēju zirgus, daudzina vedējus un apdzied brūti. |
| | 2.5.2.8.8.2. Vedēju dziesmas. |
| | 2.5.2.8.8.3. Brūti ceļ no zirga, jeb izceļ no kamanām. |
| | 2.5.2.8.8.4. Noseglo, jeb nojūdz brūtes zirgu. |
| | 2.5.2.8.8.5. Meiju būda sētsvidū, kur brūte apstājās, pirms iet istabā. (Citādi brūti mēdz papriekšu ievest klētī, tur sakārtot apģērbu un tad iet istabā.) |
| | 2.5.2.8.8.6. Dažādas dziesmas. |
| | 2.5.2.8.8.7. Brūtei met laipas. Brālis met laipai zobenu. |
| 2.5.2.8.9. Brūti ved istabā. |
| | 2.5.2.8.9.1. Brūte gaida pie tautu nama durvīm ievedam. |
| | 2.5.2.8.9.2. Rāda brūtei uguni. Brūte piesauc Laimu iet pa priekšu. |
| | 2.5.2.8.9.3. Vedējs cērt durvīs krustu. |
| | 2.5.2.8.9.4. Brūte kāpj par nama sliegsni. |
| | 2.5.2.8.9.5. Brūte namā apsildās pie ugunskura. |
| 2.5.2.8.9.6. Brūte iet istabā. |
| | 2.5.2.8.9.6.1. Kāzenieku dziesmas. |
| | 2.5.2.8.9.6.2. Dziesmas no brūtes puses. |
| | 2.5.2.8.9.6.3. Sveši vien svešumā, tautās. |
| 2.5.2.9. Pirmā maltīte. |
| | 2.5.2.9.1. Sēdina brūti pie klāta galda. |
| | 2.5.2.9.2. Brūte prasa pēc arājiņa. |
| | 2.5.2.9.3. Brūtgans paslēpies; vakarainis, vaj vedējs iet viņu meklēt. |
| | 2.5.2.9.4. Ieved brūtganu un nosēdina brūtei blakus. |
| | 2.5.2.9.5. Pārsedz abiem pāri sagšu. |
| | 2.5.2.9.6. Brūtei ieliek klēpī mazu bērnu. |
| | 2.5.2.9.7. Ēd pirmo maltīti. |
| 2.6. Izprecētās meitas sakars ar tēva mājām, ar vecākiem, brāļiem, māsām. |
| 2.6.1. Ciemošanās, sēršana bāliņos. |
| | 2.6.1.1. Ilgojās pēc savējiem, aicina viens otru ciemā, taisās ceļā. |
| | 2.6.1.2. Ciema kukulis. |
| | 2.6.1.3. Ceļā. |
| | 2.6.1.4. Māsa nonāk brāļu sētā, mājenieki to priecīgi saņem. |
| | 2.6.1.5. Mielošana. |
| | 2.6.1.6. Mārša nelaipni uzņem. |
| | 2.6.1.7. Dažādi apcerējumi. |
| | 2.6.1.8. Šķirās, atvadās. |
| | 2.6.2. Brāļi un citi īstenieki apmeklē māsu tautās. |
| 2.7. Laulātu ļaužu, vīra un sievas sadzīve. |
| | 2.7.1. Laba, laipna savstarpēja satiksme. |
| | 2.7.2. Nesaskaņas vīra un sievas starpā. |
| | 2.7.4. Dažādi atgadījumi un apcerējumi laulātu ļaužu kopdzīvē. |
| | 2.8. Vecums. |
| 2.9. Slimība, nāve, bēres. Senās bēru ierašas un svinēšana, un dažādas māņticības druskas par miršanu un mirušiem. |
| | 2.9.10. Kaps un apbedīšana. |
| | 2.9.11. Nelaiķa dvēsele iet pie Dieva debesīs. |
| | 2.9.12. Nelaiķa dvēsele pavada pirmo nakti kapsētā krusta galā. |
| | 2.9.13. Pēc līķa paglabāšanas pacienā kapeniekus ar alu un uzkožamiem, sevišķi novārītiem sausiem zirņiem un pupām. |
| | 2.9.14. Bērenieki atvadās no nelaiķa. |
| | 2.9.15. Bērenieki piemin vispār ari citus kapu kalnā dusošos. |
| | 2.9.16. Līķa vedamie zirgi nozviedzās pēc sava kopēja arājiņa. |
| | 2.9.17. Bērenieki atgriežās no kapiem bēru namā. |
| | 2.9.18. Bēru viesi pavada nakti un nākušu dienu ēzdami, dzerdami, nelaiķi pieminēdami, kā ari dažādas bēru godam pieklājīgas dziesmas dziedādami. |
| | 2.9.19. Nelaiķa manta un mantas izdalīšana pēc aizgājēja nolēmuma. |
| | 2.9.1. Uz slimības un miršanas gultas. |
| | 2.9.20. Atraitne un bāriņi - Sk. ari Nr. 3905 un sek. |
| | 2.9.2. Nomirušo nomazgā, apģērbj, iezārko. |
| | 2.9.3. Sadedzina nelaiķa cisas un drēbes. |
| | 2.9.4. Ielūdz bēru viesus. |
| | 2.9.5. Sagatavojās uz bēru goda svinēšanu. |
| | 2.9.6. Nakti priekš bērēm līķi vaktē. |
| | 2.9.7. Nelaiķi izvada no mājām uz kapsētu. |
| | 2.9.8. Veļu māte un velenieši (ari eņģelīši) sagaida nelaiķi pie kapsētas vārtiem. |
| | 2.9.9. Pie vārtiem noceļ zārku no ratiem un nes kapsētā pie jaunraktā kapa. |
| 3. Cilvēka darbība saimnieciskā ziņā, dažādi darba arodi. |
| 3.1. Zemkopība. |
| | 3.1.10. Pļava, siena pļaušana un savākšana. |
| | 3.1.11. Saimnieces gādība par saimes ļaudīm, strādniekiem. |
| | 3.1.12. Rija, labības kulšana. |
| | 3.1.13. Appļāvības un apkūlības. |
| | 3.1.1. Arājs, labības audzēšana, aršana, sēšana, pļaušana. |
| | 3.1.2. Lauku mēslošana. |
| | 3.1.3. Ravēšana. |
| | 3.1.4. Līdums. |
| | 3.1.5. Arājs, salīdzinot ar citām ļaužu šķirām, citiem amatiem. |
| | 3.1.6. Lini. |
| | 3.1.7. Talka. |
| | 3.1.8. Jumis. |
| | 3.1.9. Dārza augi un saknes: kāposti, pupas, zirņi, kartupeļi. |
| 3.2. Lopkopība. |
| 3.2.1. Lopu audzināšana, kopšana, ganības. |
| | 3.2.1.10. Cūkas. |
| 3.2.1.11. Lopu patroni, sargātāji, veicinātāji. |
| | 3.2.1.11.1. Govu Māršaviņa (Māra, Laima). |
| | 3.2.1.11.2. Aitu Annite; cūku Teniss u.c. |
| | 3.2.1.12. Lopu skauģi, raganas. |
| | 3.2.1.13. Lopu kaušana, cūku bēres. |
| | 3.2.1.1. Pirmā ganu diena pavasarī. |
| | 3.2.1.2. Lopus no rīta izdzenot; māju meita ganus kādu gabalu pavada. |
| | 3.2.1.3. Gani laiž lopus vakarā uz mājām, saimniece un māju meita tos sagaida. |
| | 3.2.1.4. Govis laiž laidarā un slauc. |
| | 3.2.1.5. Kāds no lopiem noklīdis, ganu meitai zudušais jāuzmeklē. |
| | 3.2.1.6. Dažādi apcerējumi par govu lopiem, tos mājā apkopjot. |
| | 3.2.1.7. Dažādas dziesmas par govu lopiem ganos. |
| | 3.2.1.8. Aitas. |
| | 3.2.1.9. Kazas. |
| 3.2.2. Gani un ganu dzīve. |
| | 3.2.2.10. Vilks. |
| | 3.2.2.11. Svētdienas gani. |
| | 3.2.2.12. Ganu meita un tautas. |
| | 3.2.2.13. Dažādas ganu dziesmas. |
| | 3.2.2.1. Gana apģērbs un rota. |
| | 3.2.2.2. Gana barība. |
| | 3.2.2.3. Gana prieki un bēdas un grūtības. |
| | 3.2.2.4. Saule, lietus, migla, rasa. |
| | 3.2.2.5. Ganu meitas rokas darbi ganos; dara pūru. |
| | 3.2.2.6. Ganu nedarbi, netikumi, pārgalvība. |
| | 3.2.2.7. Dažādu lopu gani viens otru apdziedās. |
| | 3.2.2.8. Ciema gani satiekās un sadziedās. |
| | 3.2.2.9. Suns gana palīgs, gana un lopu sargs. |
| 3.3. Kumeliņš. |
| | 3.3.1. Dažāda satura dziesmas par zirgiem. |
| 3.3.2. Pieguļa. |
| | 3.3.2.1. Jurģi pirmā pieguļas nakts; Ūsiņš zirgu patrons. |
| | 3.3.2.2. Dažādas pieguļnieku dziesmas. |
| | 3.3.2.3. Mārtiņi pēdējā pieguļas un ganu diena. |
| | 3.3.3. Zirgu mīšana, zirgu mītnieki. |
| | 3.4. Dravniecība un bites. |
| 3.5. Mežs kā cilvēka darbības vieta, un dažādu dzīvnieku, koku un augu miteklis. |
| | 3.5.1. Medniecība. |
| | 3.5.2. Meža sargs. |
| | 3.5.3. Mežā braucēji, malkas cirtēji. |
| | 3.5.4. Meža zvēri. |
| | 3.5.5. Putni. |
| | 3.5.6. Koki. |
| | 3.5.7. Ogas, sēnes, rieksti. |
| | 3.5.8. Dažādas dziesmas attiecībā uz mežu. |
| 3.6. Ūdeņi: upes, ezeri, jūra, kā cilvēka darbības lauks. |
| | 3.6.1. Zvejniecība, kuģniecība. |
| | 3.6.2. Vastlāvji zvejas svētki.Galda dziesmas zvejas svētkos. |
| | 3.6.3. Dažāda satura dziesmas, kas attiecās uz upi, ezeru, jūru. |
| 4. Plašāks sabiedriskais stāvoklis un ļaužu šķiras. |
| | 4.1. Saimnieks, saime, kalpi. |
| | 4.2. Kaimiņš. |
| | 4.3. Bajārs un nabags. |
| 4.4. Kungs, muižas dzīve, dienastnieki un zemnieki. |
| | 4.4.1. Kungs un ļaudis. |
| | 4.4.2. "Kungu vārdi". |
| | 4.4.3. Muiža un muižas vieta. |
| | 4.4.4. Muižas dienastnieki: sulaiņi, jumpravas, muižas meitas. |
| | 4.4.5. Vagare un darbenieki. |
| | 4.4.6. Rijnieks un kūlēji. |
| | 4.4.7. Dažādas vispārīgas darbenieku dziesmas. |
| | 4.4.8. Citas muižas gaitas; ceļā braukšanas, ceļa vīrs ceļā, Rīgā, svešumā. |
| | 4.5. Latviešu un Vāciešu savstarpīgā satiksme. |
| | 5. Starptautiskais stāvoklis, tēvzemes un valsts apsargāšana un aizstāvēšana pret ārējiem ienaidniekiem. Karš un kara vīrs; šķiršanās no savējiem, no dzimtenes, karā aizejot. |
| 6. Gada svētki un svinamas dienas. |
| | 6.1. Metenis. |
| | 6.2. Jurģi. |
| | 6.3. Lieldiena. |
| 6.4. Jāņi. |
| | 6.4.10. Māju ļaudis aplīgo savus dārzus, laukus, pļavas. |
| | 6.4.11. Aplīgo dažādas citas vietas un lietas. |
| 6.4.12. Jāņu bērni iet ciemā. |
| | 6.4.12.10. Atvadās, aiziet. |
| | 6.4.12.1. Uzaicinājums. |
| | 6.4.12.2. Ceļā, mājām garām ejot, kur Jāņa bērnus negaida, neuzņem. |
| | 6.4.12.3. Jāņu bērni pie nodomātā ciema vārtiem un pagalmā. |
| | 6.4.12.4. Jāņu bērnus laipni saņem un aicina istabā. |
| | 6.4.12.5. Jāņu bērni apsveicina Jāņu māti istabā. |
| | 6.4.12.6. Noliek Jāņu zāles. |
| | 6.4.12.7. Godina un daudzina Jāņu tēvu un Jāņu māti. |
| | 6.4.12.8. Jāņu bērnus pacienā. |
| | 6.4.12.9. Jāņu bērni pateicās par mielojumu un novēl laimes Jāņu tēvam un mātei. |
| | 6.4.13. Apkaimes Jāņu ļaudis pulcējās kopā, dzied Jāņu dziesmas un dedzina Jāņu ugunis. |
| | 6.4.14. Daudzina Jāni dažādos svētku brīžos. |
| | 6.4.15. Jāņa sieva, dēls, meitas. |
| | 6.4.16. Jāni salīdzina ar Pēteri, Jēkabu, Miķeli un citiem kalendara svētajiem. |
| | 6.4.17. Mīlestības Dievs ari ņem dalību svētkos un izšauj dažu bultu. |
| | 6.4.18. Dažādas Jāņu dziesmas. |
| | 6.4.19. Jāņu nakti neguļ. |
| 6.4.1. Rīkojās un pošās uz Jāņu vakaru. |
| | 6.4.1.1. Dara alu, sien sieru, cep raušus. |
| | 6.4.1.2. Pin no puķēm un mētrām vaiņagus, pušķo māju meijām. |
| | 6.4.1.3. Tērpjās paši svētku rotā. |
| | 6.4.20. Jāņu nakts īsāka par visām naksniņām. |
| | 6.4.21. Saule lec, rotājas. |
| | 6.4.22. Jāņa svētkus beidz. |
| | 6.4.2. Gaida un ielīgo Jāņus. |
| | 6.4.3. Jāņu diena piemirsta, negaidot pienākuse. |
| | 6.4.4. Jāņu zāles. Paparde. |
| | 6.4.5. Gani pārdzen lopus mājā, ielaiž laidarā, apkopj un aplīgo tos. |
| | 6.4.6. Saimniece pacienā ganus ar sieru un pienu. |
| | 6.4.7. Līdzekļi pret raganām, burvjiem, skauģiem, kas Jāņu nakti sevišķi darbīgi. |
| | 6.4.8. Apkopj stallī zirgus un aplīgo tos. |
| | 6.4.9. Pieguļā nejāj (al.: jāj). |
| | 6.5. Miķeļi. |
| | 6.6. Mārtiņi un Katriņa. |
| 6.7. Ziemas svētki. |
| | 6.7.1. Ziemas svētku dziesmas sevišķi. |
| 6.7.2. Budeļu, ķekatu, čigānu dziesmas. |
| | 6.7.2.10. Dažādas budeļu dziesmas. |
| | 6.7.2.11. Budeļus raida projam, budeļi pateicās par pacienājumu un aiziet. |
| | 6.7.2.1. Sataisās iet budeļos. |
| | 6.7.2.2. Budeļi nonāk pie ciemiņu mājām. |
| | 6.7.2.3. Budeļi istabā; apsveic nama māti un nama tēvu. |
| | 6.7.2.4. Budeļa rīkste. |
| | 6.7.2.5. Lācis, kaza, dažādas citas maskas. |
| | 6.7.2.6. Apdziedāšana, katrs dabū savu tiesu. |
| | 6.7.2.7. Mielasts |
| | 6.7.2.8. Budeļi izlūdzās, vaj nozog gan ēdamas lietas, gan drēbju gabalus. |
| | 6.7.2.9. Budēļi atnes sekmes saimniecībā. |
| | 6.7.4. Senāko, tagad aizmirsto rotaļu dziesmas. |
| | 6.7.5. Garākas dziesmas jeb ziņģes. |
| 7. Mītiskas dziesmas. Debess draudze. Dabas priekšmetu un dabas parādību personifikacija un dievināšana. |
| | 7.1. Dievs, Laime, Māra. |
| | 7.2. Pērkons. |
| | 7.3. Debess kalējs. |
| | 7.4. Saule, Mēness, Auseklis, zvaigznes. Dieva dēli un Saules meitas. |
| | 7.5. Pupa - debess trepes. |
| | 7.6. "Mātes". |
| | 7.7. Dažādas dziesmas |
| 8. Ierašas un māņi. |
| | 8.1. Zīmes, zīmlemšana, zīlēšana. |
| | 8.2. Vectēvu gudrības, simpatiski līdzekļi, buramie un pušamie vārdi. |
| | 9. Šis tas. |
| Folkloras materiālu rādītāji |
| Latviešu buramvārdu digitālais katalogs (Dr. philol. Aigars Lielbārdis) |
| Buramvārdu rādītāji |
| Buramvārdu funkcionālās grupas |
| | Acu vārdi |
| | Aitu vārdi |
| | Aizsardzības vārdi |
| | Alus vārdi |
| | Apdeguma vārdi |
| | Asins vārdi |
| | Atpūtas vārdi |
| | Atslēgu/durvju vārdi |
| | Audekla vārdi |
| | Trejdeviņu vainu vārdi |
| | Augoņu vārdi |
| | Ausu vārdi |
| | Kad bērnu grib ieņemt |
| | Bišu vārdi |
| | Bites dzēluma vārdi |
| | Branta vārdi |
| | Brukas vārdi |
| | Brūces/ pušumu vārdi |
| | Ceļa vārdi |
| | Cērmju vārdi |
| | Cūku vārdi |
| Čūsku vārdi |
| | Čūskas koduma vārdi |
| | Vārdi čūsku apturēt |
| | Vārdi čūsku nesatikt |
| | Diloņa vārdi |
| | Drudža vārdi |
| | Dūreja vārdi |
| | Dzeltenās slimības vārdi |
| | Dzelzu vārdi |
| | Dzemdēšanas vārdi |
| | Dzērvju vārdi |
| | Dziedināšanas vārdi |
| | Dziedzeru vārdi |
| | Dzirksts vārdi |
| | Ēdes vārdi |
| | Grūduma vārdi |
| | Ģēles vārdi |
| | Ģikts vārdi |
| | Iecirtuma vārdi |
| | Iedzirdīšanas vārdi |
| | Ieroču vārdi |
| | Izbaiļu/ nakts pamašu vārdi |
| | Izmežģījuma vārdi |
| | Izsitumu vārdi |
| | Jaunas mājvietas vārdi |
| | Kaitniecība |
| | Kakla vārdi |
| | Karstuma/ karstuma guļas vārdi |
| | Kāju vārdi/ pinekļi |
| | Kā kļūt neredzamam vārdi |
| | Kārpu vārdi |
| | Klepus vārdi |
| | Krampju vārdi |
| | Kristīšana/ vārdi |
| | Krītamās kaites vārdi |
| | Kropsa/ vairogdziedzera vārdi |
| | Kungu/ tiesas vārdi |
| | Laimes vārdi |
| | Laivinieku vārdi |
| | Lēcēja vārdi |
| | Liesas vārdi |
| | Lietuvēna vārdi |
| | Limējuma jeb griežami vārdi |
| | Lopu vārdi |
| | Lozēšanas vārdi |
| | Lūzuma vārdi |
| | Maģija |
| | Mandeļu vārdi |
| | Maziem bērniem vārdi |
| | Mātes vainas vārdi |
| | Melmeņsērdzības vārdi |
| | Mēnessērdzības vārdi |
| | Mēnešreižu vārdi |
| | Mēra/ sērgu vārdi |
| | Miežagrauda vārdi |
| | Miroņkaula vārdi |
| | Miroņu vārdi |
| | Mīlestības vārdi |
| | Mīzšanas vārdi |
| | Muldēšanas vārdi |
| | Naudas siešanas vārdi |
| | Nešļavu vārdi |
| | Nobrīnīšanas/ ļaunas acs vārdi |
| | Pakrūts vārdi |
| | Pampuma vārdi |
| | Pārmācīšanas vārdi |
| | Peļu un žurku vārdi |
| | Pērkona vārdi |
| | Piena vārdi |
| | Pinekļu vārdi |
| | Mēness vārdi |
| | Pirts vārdi |
| | Plostnieku vārdi |
| | Plusas vārdi |
| | Izbaiļu vārdi |
| | Pret ļaunu darbību vārdi |
| | Prusaku vārdi |
| | Raganu/ spīganu vārdi |
| | Rozes vārdi |
| | Saraustīšanās vārdi |
| | Sarkanās vainas/ guļas vārdi |
| | Sastiepšanās / pārcelšanās vārdi |
| Sāpes |
| | Dzemdēšanas sāpju vārdi |
| | Galvas sāpju vārdi |
| | Gurnu sāpju vārdi |
| | Kaulu sāpju vārdi |
| | Krustu sāpju vārdi |
| | Krūšu sāpju vārdi |
| | Sānu sāpju vārdi |
| | Sāpju vārdi |
| | Sirds sāpju vārdi |
| | Vēdera sāpju vārdi |
| | Zobu sāpju vārdi |
| | Sējēju vārdi |
| | Sieviešu slimību vārdi |
| | Skauģu vārdi |
| | Spārnu cirpšanas vārdi |
| | Spiedēja vārdi |
| | Spīganas |
| | Sviesta vārdi |
| | Tārpa/ ēdēja vārdi |
| | Trakuma vārdi |
| | Traku suņu vārdi |
| | Truma vārdi |
| | Trūkuma vārdi |
| | Tūskas vārdi |
| | Uguns vārdi |
| | Utu vārdi |
| | Ūdens apvārdošana/ vārdi |
| | Vasaras vainas vārdi |
| | Vājuma vārdi |
| | Vārdi caurdurtiem |
| | Vārdi cauršautiem |
| | Vārdi dažādām vainām |
| | Vārdi dzeršanas atmešanai |
| | Vārdi ganos laižot |
| | Vārdi gariem un spokiem |
| | Vārdi nezināmām vainām |
| | Vārdi pret murgošanu |
| | Vārdi saslimušiem |
| | Vārdi vātīm |
| | Vārdi zīlēšanā |
| | Vārdošanas vārdi |
| | Vēja bultas vārdi |
| | Vēža vārdi |
| | Vidus vārdi |
| | Viesuļa vārdi |
| | Vilku vārdi |
| | Vistu vārdi |
| | Vīveļu vārdi |
| Zagļu vārdi |
| | Zagļu atlaišanas vārdi |
| | Zagļu piesiešanas vārdi |
| | Zemes vainas vārdi |
| | Zirgu vārdi |
| | Zobu tārpa/ ēdēja vārdi |
| | Žagu vārdi |
| | Blusu vārdi |
| | Biezputras vārdi |
| | Circeņu vārdi |
| | Darbu beidzot/ gulēt ējot vārdi |
| | Deguna vārdi |
| | Drošības vārdi |
| | Dzīvības vārdi |
| | Ēšanas vārdi |
| | Gurķu vārdi |
| | Iegriezuma vārdi |
| | Iekšā dzeršanai vārdi |
| | Ienāšu vārdi |
| | Izlūgšanas vārdi |
| | Kā sapnī redzēt mīļāko vārdi |
| | Kad ilgi sirdzis vārdi |
| | Kāpostu vārdi |
| | Kartupeļu vārdi |
| | Kašķa vārdi |
| | Ķīseļa vārdi |
| | Klibuma vārdi |
| | Krāsošanas vārdi |
| | Kukaiņu vārdi |
| | Kurmju vārdi |
| | Labas izdošanās vārdi |
| | Labības vārdi |
| | Ļaunas slimības vārdi |
| | Linu vārdi |
| | Locekļu vārdi |
| | Maizi mīcot vārdi |
| | Masalu vārdi |
| | Matu vārdi |
| | Mēles vārdi |
| | Mērīšanas vārdi |
| | Milzuma vārdi |
| | Muguras vārdi |
| | Mušu vārdi |
| | Nelaimes vārdi |
| | Nemiera un duršanas vārdi |
| | Noplaucēšanas vārdi |
| | Nosituma (sasituma) vārdi |
| | Notikuma vārdi |
| | Pareģošanas ar ūdeni vārdi |
| | Paslēptas lietas uzrādīt vārdi |
| | Pļaušanas vārdi |
| | Pret ievainojumiem vārdi |
| | Pret kara, mēra briesmām vārdi |
| | Prūšu vārdi |
| | Saimniecībai vārdi |
| | Sargāšanās no ātras nāves vārdi |
| | Sēšanas vārdi |
| | Šķavu vārdi |
| | Suņa naglas vārdi |
| | Suņu vārdi |
| | Svētu meitu vārdi |
| | Vadmalu veļot vārdi |
| | Vaina lai nenotiek vārdi |
| | Vanaga vārdi |
| | Vasaras raibumu vārdi |
| | Vecam lai ilgāk dzīvotu vārdi |
| | Veļas vārdi |
| | Visādām slimībām vārdi |
| | Zaķu vārdi |
| | Ziepju vārdi |
| | Zvejošanas vārdi |
| | Zvēru vārdi |
| | Bērnu zobu vārdi |
| | Bēres (vārdi) |
| | Aukstā ģīmja vārdi |
| | Pret vietā mīšanu vārdi |
| | Lūgšanas |
| | Lūpu vārdi |
| | Asins/sarkanās vainas vārdi |
| | Asins apturēšanas vārdi |
| | Sirds asins vārdi |
| Buramvārdu tipi |
| | Architriclinus sedebat super scannum |
| | Bartolemeus |
| | Bone to bone |
| | Come butter come |
| | Crux Christi |
| | Dismas et Iesmas |
| | Flum Jordan |
| | In sanguine Adæ |
| | Job sedebat in sterquilino |
| | Longinus |
| | Our Lady was sinless |
| | Out Fire in Frost |
| | Saint George |
| | Saint Thomas |
| | Stans sanguis in te |
| | Super petram |
| | Tree bitter bitters |
| | Tres boni fratres |
| | Tres Mariae |
| Debesu grāmata |
| | 12 ciltis |
| | 5–6 Mozus grāmata |
| | Grāfs Filips |
| | Ģenerālis Skoboļevs |
| | Jāzepa un Marijas bēgšana |
| | Ķeizara Kārļa grāmata |
| | Ķēdes vēstule |
| | Lentula grāmata |
| | Londonas grāmata |
| | Marijas sapnis |
| | Miķeļa grāmata |
| | Nelaimīgās dienas |
| | Svētā grāmata |
| | Svēti stāsti |
| | Zālamana pamācības |
| | 91. psalms |
| Izpildījums |
| Izpildījuma laiks |
| | Ceturtdienas rīts |
| | Ceturtdienas vakars |
| | Jauns mēness |
| | Piektdiena |
| | Pusdiena |
| | Pusnakts |
| | Saules lēkts |
| | Saules riets |
| | Vecs mēness |
| Izpildījuma veids |
| | Apraksts |
| | Atslēgt/ aizslēgt/ atslēgas |
| | Darīt |
| | Dialogs |
| | Dziedāt |
| | Krustīt |
| | Lasīt |
| | Pa saulei |
| | Pret sauli |
| | Pūst |
| | Rakstīt |
| | Runāt |
| | Sāls apvārdošana |
| | Spļaut |
| Motīvi/ vārdformulas |
| | 3/9 Lilijas |
| | 3/9 Puķes |
| | 3/9 Rozes |
| | 3 Jumpravas |
| | 5 Vātis |
| | Aci pret aci |
| | Ai jūs manas mīļās miesas |
| | Atstājies tu ļaunais gars |
| | Čuči/ guli uguntiņa |
| | Dambis |
| | Dieva dēli klēti cirta |
| | Es aizslēdzu vārtus |
| | Ieva dūra |
| | Jēzus dzimis Bētlemē |
| | Jēzus ir dzimis, Jēzus ir pazudis |
| | Jordāna |
| | Jūdzes turp/ atpakaļ |
| | Kauliņš pie kauliņa |
| | Mans vilciņš rūc |
| | Marijas dzemdēšanas sāpes |
| | Marijas radību asinis |
| | Melni kraukļi |
| Nobeiguma formulas |
| | Rīta rasa/ salna |
| | Vecs mēnesis/ purva niedre |
| | Vecs pūpēdis |
| | |
| | Skaitīt 1-9-1 |
| | Suns sēnes neēd |
| | Svēta/ laimīga ir tā diena/ stunda |
| | Teci, teci kūlainīte |
| | Tīra, tīra Pētera miesa |
| | Trīs vīri |
| | Velna vajāšana |
| | Trīsvienība |
| | Amen |
| Personas |
| | 3 ķēniņi |
| | Andrejs |
| | Daniels |
| | Dievs |
| | Elia |
| | Eņģeļi |
| | Ieva |
| | Jēzus/ Dieva bērns/ Pestītājs |
| | Marija/ Dieva māte |
| | Māra/ Māriņa |
| | Miķelis |
| | Mozus |
| | Pāvils |
| | Pērkons_viss |
| | Pēteris |
| | Velns |
| | Zāmuels |
| | Pērkons |
| | Jods |
| | Ļaunais gars |
| | Kāsis |
| | Dūrējs |
| | 3 zagļi |
| Teksta forma |
| | Dzeja/ dzejproza |
| | Lūgšana |
| | Reliģisks teksts |
| | Tautasdziesma |
| Virknējumi |
| | Burtu virknējumi |
| Palindromi |
| | Abracadabra |
| | Amor |
| | Misat |
| | Paks Maks |
| | Rosa |
| | Sator |
| | Skaitļu virknējumi |
| | Vārdu virknējumi |
| Zīmējumi, zīmes |
| | Aplis |
| | Krusts |
| | Pentagramma |
| Cits |
| F. Brīvzemnieks |
| | 1-Br-Mātes vārdi |
| | 2-Br-Vidus vārdi |
| | 3-Br-Dzemdēšanas vārdi |
| | 4-Br-Kad bērnus grib |
| | 5-Br-Naktspamašu, notikumu un izbīļu vārdi |
| | 6-Br-Kad ilgi gul slims un nezin, kas kaiš |
| | 7-Br-Saraustīšanās vārdi |
| | 8-Br-Spiedēja vārdi |
| | 9-Br-Priekš pakrūts |
| | 10-Br-Krūšu sāpju vārdi |
| | 11-Br-Kāsus vārdi |
| | 12-Br-Caurēja jeb dūrēja vārdi |
| | 13-Br-Vērmeļu (ģēles) vārdi |
| | 14-Br-Pret sarkano guļu |
| | 15-Br-Kad cērmes (tārpi) vēderā |
| | 16-Br-Pret galvas sāpēm |
| | 17-Br-Plusas vārdi |
| | 18-Br-Pret vēja bultu |
| | 19-Br-Pret zobu sāpēm |
| | 20-Br-Pret ausu sāpēm |
| | 21-Br-Acu vārdi |
| | 22-Br-Sāpju vārdi |
| | 23-Br-Vārdi, kad cilvēkam kārst |
| | 24-Br-Pampuma vārdi |
| | 25-Br-Tūska vārdi |
| | 26-Br-Rozes vārdi |
| | 27-Br-Trumu jeb augoņu vārdi |
| | 28-Br-Svētu meitu vārdi |
| | 29-Br-Kārpu vārdi |
| | 30-Br-Dziedzeru vārdi |
| | 31-Br-Tārpa (ēdēja) vārdi |
| | 32-Br-Dzirkstes vārdi |
| | 33-Br-Limējuma jeb griežami vārdi |
| | 34-Br-Lūzuma vārdi |
| | 35-Br-Pret iecirtumu |
| | 36-Br-Asiņu vārdi |
| | 37-Br-Drudža vārdi |
| | 38-Br-Krampju jeb klemmes vārdi |
| | 39-Br-Vīveļu vārdi |
| | 40-Br-Liesas vārdi |
| | 41-Br-Lietuvēna vārdi |
| | 42-Br-Pret trakumu |
| | 43-Br-Viesula vārdi |
| | 44-Br-Pērkona vārdi |
| | 45-Br-Kad grib, lai saulīte atspīd |
| | 46-Br-Zalkšu jeb čūsku vārdi |
| | 47-Br-Kukaiņu vārdi |
| | 48-Br-Māju putnu vārdi |
| | 49-Br-Vilku vārdi |
| | 50-Br-Peļu un žurku vārdi |
| | 51-Br-Bišu vārdi |
| | 52-Br-Avju vārdi |
| | 53-Br-Piena, kreima un sviesta vārdi |
| | 54-Br-Skauģu vārdi |
| | 55-Br-Sējēju vārdi |
| | 56-Br-Kungu un tiesas vārdi |
| | 57-Br-Dzelzu vārdi |
| | 58-Br-Zagļu vārdi |
| | 59-Br-Kā zirgu noturēt |
| | 60-Br-Laj lopam būtu daudz pircēju |
| | 61-Br-Meitu vārdi |
| | 62-Br-Kad alus skābst |
| | 63-Br-Laj stebule maucās |
| | 64-Br-Mednieku vārdi |
| | 65-Br-Uguns vārdi |
| | 66-Br-Miroņu vārdi |
| | 67-Br-Mēŗa vārdi |
| | 68-Br-Vārdi priekš visām vainām |
| | 69-Br-Piepūšami vārdi |
| | 70-Br-Burvības |
| | 71-Br-Kad kāja sasista |
| | 72-Br-Kašķu vārdi |
| | 73-Br-Kad traks suns iekodis |
| | 74-Br-Zirgu vārdi |
| | Ticējumi |
| | Andžs Zvaigzne |
| Priekšmeti un vielas |
| | Pērkona lode |
| Toponīmi |
| | Nācarete |
| LFK buramvārdu kartotēka |
| | Atpūtas vārdi |
| | Acu vārdi |
| | Alksnis Jēkabs |
| | Alus vārdi |
| | Asins vārdi |
| | Audekla vārdi |
| | Augšu iekš indives vārdi |
| | Aukstā ģīmja vārdi |
| | Ausu vārdi |
| | Barona biedrība |
| | Bēres (vārdi) |
| | Bērnu zobu vārdi |
| | Biezputras vārdi |
| | Blusu vārdi |
| | Brīvzemnieks Fricis |
| | Zvaigžņu Aņdžs |
| | Kurca Edīte |
| | Jelgavas Latviešu biedrība |
| | Dienas lapas pielikums |
| | Lerhis-Puškaitis, pasakas |
| | Latvju Dainas |
| | Barona Dainas |
| | Rīgas Latviešu biedrība |
| | Zeltenietis |
| | Branta vārdi |
| | Brukas vārdi |
| | Cauršautiem vārdi |
| | Cērmju vārdi |
| | Circeņu vārdi |
| | Čūsku vārdi |
| | Darbu beidzot/ gulēt ējot vārdi |
| | Deguna vārdi |
| | Diloņa vārdi |
| | Drošības vārdi |
| | Drudža vārdi |
| | Dūrēja vārdi |
| | Dzeltenās slimības vārdi |
| | Dzemdēšanas vārdi |
| | Dzeršanas vārdi (pret) |
| | Dzērvju vārdi |
| | Dziedināšanas vārdi |
| | Dziedzeru vārdi |
| | Dzirkstes vārdi |
| | Dzīvības vārdi |
| | Ēdāja vārdi |
| | Ēšanas vārdi |
| | Galvas sāpju vārdi |
| | Ģēles vārdi |
| | Gurķu vārdi |
| | Gurnu sāpju vārdi |
| | Iecirtuma vārdi |
| | Iedzirdīšanas vārdi |
| | Iegriezuma vārdi |
| | Iekšā dzeršanai vārdi |
| | Ienāšu vārdi |
| | Ieroču vārdi |
| | Izbaiļu vārdi |
| | Izlūgšanas vārdi |
| | Izsitutumu vārdi |
| | Ja aita jēru nemīlē vārdi |
| | Kā kļūt neredzamam vārdi |
| | Kā sapnī redzēt mīļāko vārdi |
| | Kad ilgi sirdzis vārdi |
| | Kad mēnešiem iet vārdi |
| | Kad mēnešiem iet vārdi |
| | Kāju vārdi |
| | Kakla vārdi |
| | Kāpostu vārdi |
| | Kārpu vārdi |
| | Karstuma guļas vārdi |
| | Kartupeļu vārdi |
| | Kāsa vārdi |
| | Kašķa vārdi |
| | Kaulu sāpju vārdi |
| | Ķīseļa vārdi |
| | Klibuma vārdi |
| | Klīna vārdi |
| | Krampju vārdi |
| | Krāsošanas vārdi |
| | Kristīšanas vārdi |
| | Krītamās kaites vārdi |
| | Krustu sāpju vārdi |
| | Kukaiņu vārdi |
| | Kungu vārdi |
| | Kurmju vārdi |
| | Labas izdošanās vārdi |
| | Labības vārdi |
| | Laivenieka vārdi |
| | Ļauna cilvēka acs vārdi |
| | Ļaunas slimības vārdi |
| | Ļaunuma vārdi |
| | Lēcēja vārdi |
| | Liesas vārdi |
| | Linu vārdi |
| | Locekļu vārdi |
| | Lopu vārdi |
| | Lūzuma vārdi |
| | Maizi mīcot vārdi |
| | Mandeļu vārdi |
| | Masalu vārdi |
| | Mātes vārdi |
| | Matu vārdi |
| | Maziem bērniem vārdi |
| | Mēles vārdi |
| | Melmeņsērdzības vārdi |
| | Mēness vārdi |
| | Mēnessērdzības vārdi |
| | Mēra vārdi |
| | Mērīšanas vārdi |
| | Mežģīšanas vārdi |
| | Mīlestības vārdi |
| | Milzuma vārdi |
| | Miroņa vārdi |
| | Muguras vārdi |
| | Mušu vārdi |
| | Nabai pārrautai vārdi |
| | Naudas siešanas vārdi |
| | Nelaimes vārdi |
| | Nemiera un duršanas vārdi |
| | Nezināmām vainām |
| | Nobrīnīšanas vārdi |
| | Noplaucēšanas vārdi |
| | Nosituma (sasituma) vārdi |
| | Notikuma vārdi |
| | Pakrūtes vārdi |
| | Pamašu vārdi |
| | Pampuma vārdi |
| | Pareģošanas ar ūdeni vārdi |
| | Paslēptas lietas uzrādīt vārdi |
| | Peļu vārdi |
| | Piena vārdi |
| | Pļaušanas vārdi |
| | Plostnieku vārdi |
| | Plusas vārdi |
| | Pret apburšanu vārdi |
| | Pret ievainojumiem vārdi |
| | Pret kara, mēra briesmām vārdi |
| | Pret miegā murgošanu vārdi |
| | Pret vietā mīšanu vārdi |
| | Priekš lozēšanas vai velti zvērēt vārdi |
| | Priekš lozēšanas vai velti zvērēt vārdi |
| | Priekš vasaras vainas vārdi |
| | Prūšu vārdi |
| | Raganu vārdi |
| | Rozes vārdi |
| | Saimniecībai vārdi |
| | Sānu zarnu vārdi |
| | Sāpju vārdi |
| | Saraustīšanās vārdi |
| | Sargāšanās no ātras nāves vārdi |
| | Sarkanās vainas vārdi |
| | Sēšanas vārdi |
| | Sieviešu slimību vārdi |
| | Sirds asins vārdi |
| | Skābas putras vārdi |
| | Skauģa vārdi |
| | Šķavu vārdi |
| | Spēji saslimušam vārdi |
| | Spiedēja vārdi |
| | Spokiem, nelabiem gariem vārdi |
| | Suņa naglas vārdi |
| | Suņu vārdi |
| | Svētu meitu vārdi |
| | Sviesta vārdi |
| | Tārpa ēdāja vārdi |
| | Trakuma vārdi |
| | Trejdeviņu vainu vārdi |
| | Trūkuma vārdi |
| | Truma vārdi |
| | Tūskas vārdi |
| | Ūdens vārdi |
| | Uguns vārdi |
| | Utīm vārdi |
| | Vadmalu veļot vārdi |
| | Vaina lai nenotiek vārdi |
| | Vanaga vārdi |
| | Vārdošanas vārdi |
| | Vārdošanas ārstēšanas vārdi |
| | Vasaras raibumu vārdi |
| | Vātīm vārdi |
| | Vecam lai ilgāk dzīvotu vārdi |
| | Vēdera vārdi |
| | Vēja lodes vārdi |
| | Veļas vārdi |
| | Veļu kaula vārdi |
| | Vērmeļu vārdi |
| | Viesuli apvārdot vārdi |
| | Visādām slimībām vārdi |
| | Vistu vārdi |
| | Vīveļu vārdi |
| | Žagiem vārdi |
| | Zagļu vārdi |
| | Zaķu vārdi |
| | Zemes vārdi |
| | Ziepju vārdi |
| | Zirgu vārdi |
| | Zobu sāpju vārdi |
| | Zvejošanas vārdi |
| | Zvēru vārdi |
| | Ēdes vārdi |
| | Bērnu zobu vārdi |
| | Deguma vārdi |
| | Krūšu sāpju vārdi |
| | Lūgšanas |
| | Lūpu vārdi |
| Tautas medicīna |
| Cilvēku vainas |
| | Aknu vainas |
| | Apdegumi |
| | Apsaldējumi |
| | Asinis |
| | Ausu sāpēm |
| | Ādas vaina/ ēde |
| | Āderes laišana |
| Bērnu slimības |
| | Pinekļi |
| | Saru pēršana |
| | Brūces/pušumi cilvēkiem |
| | Čūskas kodums cilvēkiem |
| | Dilonis |
| | Drudzis |
| | Dzeltenā slimība |
| | Dzemdēšana |
| | Dzirksts |
| | Elpceļu/ elpošanas vainas |
| | Galvas sāpes |
| | Gultā mīzšana |
| | Iedzirdīšana |
| | Izbīlis |
| | Izsitumi |
| | Kad kājas piekūst |
| | Kakla kaites |
| | Kaulu sāpes |
| | Kārpas |
| | Krampji |
| | Krītamā kaite |
| | Krūšu vainas |
| | Kuņģa/ gremošanas vainas |
| | Locekļu pamiršana |
| | Lūzumi |
| | Mati |
| | Mēnessērdzība |
| | Mēnešreizes |
| | Miegs |
| | Miršana |
| | Neiet kājām/ pinekļi |
| | Nervu slimības |
| | Nieru vainām |
| | Nieze |
| | Pakrūts sāpes |
| Pret klepu |
| | Pret garo klepu |
| | Pret ļaunumu |
| | Reibonis |
| | Reimatisms |
| | Roze |
| | Saaukstēšanās |
| | Sastiepšanās |
| | Sāpju līdzeklis |
| | Sieviešu kaites |
| | Sirds kaites |
| | Suņa kodums |
| | Šarlaks |
| | Tārps/ ēdējs |
| | Trumi/ augoņi |
| | Tuberkuloze |
| | Tūska/ pampums cilvēkiem |
| | Ūdens kaite |
| | Varžacis |
| | Vēdera vainas |
| | Vēzis |
| | Visām vainām |
| Zobi |
| | Zobi bērniem |
| | Zobu sāpes |
| Darbības laiks |
| | Jurģi |
| Mājlopi |
| Mājlopu sugas |
| | Aitas |
| | Cūkas |
| | Govis |
| | Zirgi |
| Mājlopu vainas |
| | Acu zāles |
| | Aizcietējumi |
| | Auglība |
| | Brūces/pušumi lopiem |
| | Caurejas zāles |
| | Cērmes |
| | Čūskas kodums lopiem |
| | Ēšana/barošana |
| | Ienāši |
| | Kašķis/krevelis |
| | Klepus zāles |
| | Kuņģa/ māgas vainas |
| | Pakaiši |
| | Pārēšanās |
| | Piens |
| | Plaušas/ elpošana |
| | Pret ļaunumu lopiem |
| | Receptes |
| | Sarkanā vaina/ guļa |
| | Slimas kājas |
| | Sviests |
| | Tūkums/ pampums |
| | Urīns |
| | Utis/ blaktis lopiem |
| | Uzpūšanās |
| | Vasaras vaina |
| | Vēja bulta |
| | Vīveles |
| | Zarnas |
| |
| | Saimniecības rīki/ trauki |
| Mūzikas kategorijas (Dr. art. Ieva Tihovska) |
| Izpildītāji |
| | Grupas dziedājums |
| | Instrumenti |
| | Solo dziedājums |
| Mūzikas uzbūve |
| Daudzbalsība |
| | Senā daudzbalsība |
| | Vēlīnā daudzbalsība |
| Refrēni |
| | Austrumbaltijas refrēndziesmas |
| | Vēlīno dziesmu refrēni |
| | Teiktās dziesmas |
| Latviešu teiku motīvu rādītājs (teiku personāžs) (Dr. philol. Sandis Laime) |
| BIEDEKLIS |
| Vārdformas |
| | Biedeklis |
| BRAUCĪTĀJS |
| Saistītā leksika |
| | Braucīt |
| BURVIS, BURVE |
| Vārdformas |
| | Burvis |
| | Burve |
| | Burvene |
| | Buris |
| | Bure |
| | Burene |
| | Burs |
| | Būrs |
| | Būrējs |
| | Būrēja |
| | Boris, bors [uo] |
| | Bore, borene [uo] |
| | Burvotājs |
| | Pretburis |
| | Pretbūrējs |
| Sinonīmi |
| | Burvis (-e) / zīlnieks (-ce) |
| | Burvis (-e) / ragana |
| | Burvis (-e) / lauma |
| Toponīmi |
| | Burvju kalns |
| Vārdkopas |
| | Burt, burties |
| | Apburt |
| | Atburt |
| | Noburt |
| | Uzburt |
| | Pieburt |
| | Burvība(s) |
| | Buršana(s) |
| | Buramā grāmata |
| | Burvju dzīres |
| | Burvju vārdi |
| | Burvības vārdi |
| | Burvju zāles |
| | Burekļi (nešļava) |
| | Burvēkļi (nešļava) |
| | Pretburvība |
| | Burvju spļaudekļi |
| Kategorijas |
| | Burve (-is) 'ragana' |
| ČAPAKLS |
| Vārdformas |
| | Čapaklys |
| DIEVREDZIS |
| Vārdformas |
| | Dievredzis |
| | Dīradzeituojs |
| DIEVS |
| Vārdformas |
| | Dievs |
| | Dīvs |
| | Dieviņš |
| | Dieviņi (tikai dsk.) |
| Saistītā leksika un frazeoloģija |
| | Dievvārdi |
| | Paldies Dievam |
| | Vai, Dieviņ |
| Kategorijas |
| | Dieviņš, dieviņi - mājas gari |
| DVĒSELE |
| Vārdformas |
| | Dvēsele |
| | Dvēsle |
| | Dviāsiaļa |
| ELLE |
| Vārdformas |
| | Elle |
| Toponīmi |
| | Elles purvs |
| GARS |
| Vārdformas |
| | Gars |
| | Gors |
| | Gariņš |
| Sinonīmi |
| | Gars / dvēsele |
| Vārdkopas |
| | Labs gars |
| | Ļauns gars |
| | Ļaunais gars |
| | Nelabs gars |
| | Mirušā gars |
| Kategorijas |
| | Dzīva cilvēka gars |
| | Miruša cilvēka gars |
| | Dabas gars |
| | Mājas gars |
| | Dēmonisks gars |
| GLĀBĒJS |
| Vārdformas |
| | Glābējs |
| Saistītā leksika |
| | Glābt |
| GUODUOTUOJS |
| Vārdformas |
| | Guoduotuojs |
| Saistītā leksika un frazeoloģija |
| | Guoduot |
| JODS |
| Vārdformas |
| | Jods |
| | Jodi (tikai dsk.) |
| Saistītā leksika un frazeoloģija |
| | Joda tēvs |
| JUMIS |
| Vārdformas |
| | Jumis |
| | Jumītis |
| | Jumiķītis |
| Saistītā leksika |
| | Rudzu Jumiķītis |
| Kategorijas |
| | Jumis (pārdabiska būtne) |
| | Jumis (dubults auglis u.tml.) |
| JUPIS |
| Vārdformas |
| | Jupis |
| | Jups |
| Saistītā leksika |
| | Jupis rauj |
| KOLTŪŅS |
| Vārdformas |
| | Koltūņs |
| LAUMA, LAUME |
| Vārdformas |
| | Lauma |
| | Laume |
| | Laum' |
| | Lom' |
| Sinonīmi |
| | Lauma / ragana |
| | Lauma / burve (-is) |
| | Toponīmi |
| Vārdkopas |
| | Laumēt, nolaumēt u.tml. |
| | Skriet laumās |
| | Laumas piesiešana |
| | Laumu spļaudekļi |
| | Laumas slota |
| Kategorijas |
| | Lauma (pārdabiska būtne) |
| | Lauma (sieviete ar pārdabiskām spējām) |
| LIETUVĒNS |
| Vārdformas |
| | Lietuvēns |
| | Lietuvens |
| | Lītūns |
| Vārdkopas |
| | Lietuvēns jāj |
| | Lietuvēna krusts |
| ĻAUNA ACS |
| Vārdkopas |
| | Ļauna acs |
| | Skaudīga acs |
| MĀRAS, MĀRES |
| Vārdformas |
| | Māre |
| MELNĀ GRĀMATA |
| Vārdformas |
| | Melnā grāmata |
| | Mellā grāmata |
| | Malnuo gruomata |
| | Melnā Bībele |
| MOŠĶIS |
| Vārdformas |
| | Mošķis |
| NĀVE |
| Vārdformas |
| | Nāve |
| PAREĢIS |
| Vārdformas |
| | Pareģis |
| Saistītā leksika un frazeoloģija |
| | Pareģot |
| PEKLE |
| Vārdformas |
| | Pekle |
| PĒRKONS |
| Vārdformas |
| | Pērkons |
| PESTELIS |
| Vārdformas |
| | Pestelis |
| | Pesteļs |
| PLĀŠNĪKS |
| Vārdformas |
| | Plāšnīks |
| | Plaškaunīks |
| | Plāškauneica |
| PREILENE |
| Vārdformas |
| | Preilene |
| | Freilene |
| Kategorijas |
| | Preilene (nakts ragana) |
| PŪĶIS |
| Vārdformas |
| | Pūķis |
| Saistītā leksika un frazeoloģija |
| | Labības pūķis |
| | Naudas pūķis |
| PŪŠĻOTĀJS |
| Vārdformas |
| | Pūšļotājs |
| | Pūšļotāja |
| | Pyušļuotuojs |
| | Pyušļuotuoja |
| | Pūšļa |
| Saistītā leksika |
| | Pūšļošana |
| | Pūšļot |
| | Appūšļot |
| | Appūst |
| RAGANA |
| Vārdformas |
| | Ragana |
| | Ragans |
| | Raganis |
| | Ragaņa |
| | Ragaņs |
| | Rogana |
| | Rogona |
| | Rogons |
| | Ragan |
| | Raganēns |
| | Raganiete |
| Sinonīmi |
| | Ragana / burve |
| | Ragana / lauma |
| | Ragana / spīgana |
| Toponīmi |
| | Raganu akmens |
| | Raganu klints |
| | Raganu ala |
| | Raganu kalns |
| | Raganu grava |
| | Raganu grāvis |
| | Raganu mežs |
| | Raganu purvs |
| | Raganu ezers |
| | Raganu dīķis |
| | Raganu avots |
| | Raganu atvars |
| | Raganu tilts |
| | Raganu krogs |
| Saistītā leksika un frazeoloģija |
| | Raganot |
| | Atraganot |
| | Ragaņot |
| | Raganāt |
| | Ragaņāt |
| | Raganēt |
| | Noraganēt |
| | Apraganēt |
| | Raganošana |
| | Ragaņošana |
| | Raganība |
| | Iet raganās |
| | Skriet raganās u.tml. |
| | Jāt raganās |
| | Raganu spļaudekļi |
| | Raganu siekalas |
| | Raganu vēmekļi |
| | Raganu mēsli |
| | Raganu sūdi |
| | Raganu izkārnījumi |
| | Raganu atkritumi |
| | Raganu sviests |
| | Raganu smēre |
| | Raganu balle |
| | Raganu dzīres |
| | Raganu sapulce |
| | Raganu kauja |
| | Raganu puķes |
| Kategorijas |
| | Ragana - pārdabiska būtne |
| | Ragana - cilvēks ar pārdabiskām spējām |
| | Ragana - Jāņuguns |
| SKAUĢIS |
| Vārdformas |
| | Skauģis |
| Saistītā leksika un frazeoloģija |
| | Skaust |
| | Apskaust |
| | Noskaust |
| SPĪGANA |
| Vārdformas |
| | Spīgana |
| | Spīgane |
| | Spīgans |
| | Spīgan |
| | Sinonīmi |
| Toponīmi |
| | Spīganu akmens |
| Saistītā leksika |
| | Spīganot |
| | Spīgaņot |
| | Iet spīganās |
| | Skriet spīganās |
| | Jāt spīganās |
| | Braukt spīganās |
| | Laisties spīganās |
| | Spīganu mēsli |
| | Spīganu sūdi |
| | Spīganu vēmekļi |
| Kategorijas |
| | Spīgana - cilvēks |
| | Spīgana - cilvēka gars |
| SPOKS |
| Vārdformas |
| | Spoks |
| | Špoks |
| | Sinonīmi |
| | Toponīmi |
| Vārdkopas |
| | Spokoties |
| | Spokošanās |
| | Spoku laiks |
| | Spoku stunda |
| STŪRA ĀRSTS |
| Vārdformas |
| | Styura uorsts |
| VĀRDOTĀJS |
| Vārdformas |
| | Vārdotājs |
| Saistītā leksika un frazeoloģija |
| | Vārdot |
| | Apvārdot |
| | Novārdot |
| | Vārdošana |
| VELNS |
| Vārdformas |
| | Velns |
| | Valns |
| | Vells |
| | Velc |
| | Velni (tikai dsk.) |
| | Velli (tikai dsk.) |
| | Valny (tikai dsk.) |
| | Velniņi (tikai dsk.) |
| | Velnēni (tikai dsk.) |
| | Vellēni (tikai dsk.) |
| |