Augusta Heinrihsona dzīvesstāsts
14
Augusta Heinrihsona dzīvesstāsts
20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā Augusta Heinrihsona (1917–1996) sarakstītā autobiogrāfija "Mans neparastais dzīves stāsts" ir izdota 2002. gadā grāmatā 50 eksemplāru metienā. Dēlam Vilnim ir saglabājies tikai viens grāmatas eksemplārs.
Atmiņās ir atrodamas autora bērnības epizodes 20. gadsimta 20. gadu Rīgā, aprakstīti skolas gadi, akmeņkaļa arods, darbs pie Brīvības pieminekļa un Meža brāļu kapu memoriālā ansambļa, skautu organizācija un darbošanās tajā, Latvijas pirmās brīvvalsts laika uzņēmumi, kafejnīcas, balles un karnevāli.
1939. gadā Augusts uzsāk obligāto kara dienestu Latvijas Armijā, sīki atmiņās aprakstot karavīra ikdienu, vēlāk to pretstatot dienestam PSRS vadībā.
Autors ir liecinieks un dalībnieks traģiskākajiem 20. gadsimta Latvijas notikumiem. Atmiņas vēsta par 1941. gada deportācijām un virsnieku nošaušanu, nacistiskās Vācijas okupāciju, dalību Otrajā Pasaules karā, nežēlīgajām padomju filtrācijas nometnēm, autora mežabrāļa gaitām un dzīvi 20. gadsimta 40.–50. gados LPSR. Neskatoties uz aprakstīto notikumu traģismu, Augusts nezaudē humoru un sirsnību, atmiņas caurvij cerīgs skats uz nākotni.
Patiesi, autoram izdodas sagaidīt Latvijas neatkarības atgūšanu, turklāt viņš var atkal pievērsties iecienītajam akmeņkaļa arodam, kas nebija iespējams padomju okupācijas laikā.
| Sīkbilde | Vienības Nr. | Nosaukums | Kategorijas | |
|---|---|---|---|---|
| 1 | 1. nodaļa. Priekšvārds | dzīvesstāsts | ||
| 2 | 2. nodaļa. Lasītājam | dzīvesstāsts | ||
| 3 | 3. nodaļa. Pēterpilī | dzīvesstāsts | ||
 | 4 | 4. nodaļa. Mana bērnība | dzīvesstāsts | |
 | 5 | 5. nodaļa. Skolā | dzīvesstāsts | |
| 6 | 6. nodaļa. Mani onkuļi | dzīvesstāsts | ||
 | 7 | 7. nodaļa. Akmeņkaļa gaitas | dzīvesstāsts | |
| 8 | 8. nodaļa. Diploms | dzīvesstāsts | ||
| 9 | 9. nodaļa. Vecmāmiņas bēres | dzīvesstāsts | ||
| 10 | 10. nodaļa. Ed. Kurau uzņēmuma 25 gadu jubileja | dzīvesstāsts | ||
 | 11 | 11. nodaļa. Piedalīšanās karnevālā | dzīvesstāsts | |
 | 12 | 12. nodaļa. Izbraukumi | dzīvesstāsts | |
 | 13 | 13. nodaļa. Bērnības piedzīvojumi, ceļojumi | dzīvesstāsts | |
| 14 | 14. nodaļa. Saimnieciskā pacēluma gadi | dzīvesstāsts | ||
| 15 | 15. nodaļa. Iesvētības | dzīvesstāsts | ||
| 16 | 16. nodaļa. Svētki | dzīvesstāsts | ||
 | 17 | 17. nodaļa. Koris | dzīvesstāsts | |
 | 18 | 18. nodaļa. Skautos | dzīvesstāsts | |
| 19 | 19. nodaļa. Pārdomu nakts | dzīvesstāsts | ||
| 20 | 20. nodaļa. Vasaras Majoros | dzīvesstāsts |
| Sīkbilde | Nosaukums | Veids | Nr. | Gads | Autors | Paraksts | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 | Augusta Heinrihsona portrets | Foto | Ak-14-1 | 1939 | Augusta Heinrihsona portrets 1939. gadā N. Balgalvja studijā. | ||
 | Augusta Heinrihsona portrets | Foto | Ak-14-2 | 1936 | Augusta Heinrihsona portrets 1936. gadā. | ||
 | Augusta Heinrihsona portrets | Foto | Ak-14-3 | 1937 | Augusta Heinrihsona portrets 1937. gadā. | ||
 | Augusts Heinrihsons akmeņkalēja arodā | Foto | Ak-14-4 | 1937 | Akmeņkalnis Augusts Heinrihsons 1937. gadā. | ||
 | Augusts Heinrihsons Latvijas armijas formas tērpā | Foto | Ak-14-5 | 1939-1940 | Augusts Heinrihsons Latvijas Armijas formas tērpā. | ||
 | Augusts Heinrihsons ar brāli un tēvu | Foto | Ak-14-6 | 1925-1930 | Augusts Heinrihsons, tēvs Reinholds un brālis Ferdinands (Fedja) 20. gadsimta 20. gados. | ||
 | Augusts Heinrihsons ar brāli un tēvu | Foto | Ak-14-7 | 1932 | Augusts Heinrihsons, tēvs Reinholds un brālis Ferdinands (Fedja) 1932. gadā. | ||
 | Augusts Heinrihsons ar brāli un māti | Foto | Ak-14-8 | 1925-1930 | Brālis Ferdinands (Fedja), māte Emīlija un Augusts Heinrihsons 20. gadsimta 20. gados. | ||
 | Augusts Heinrihsons ar draugiem LMA karnevālā | Foto | Ak-14-9 | 1937 | Tālivalds Freibergs (tēlojot adjutantu), Homo Lapsa (tēlojot Rīdigeru fon der Golcu) un Augusts Heinrihsons (tēlojot Pāvelu Bermontu) 1937. gada Latvijas Mākslas akadēmijas karnevālā. | ||
 | Augusts Heinrihsons ar radiniekiem izbraukumā uz Murjāņiem | Foto | Ak-14-10 | 1932-1939 | Augusts Heinrihsons ar radiniekiem izbraukumā uz Murjāņiem 20. gadsimta 30. gados. | ||
 | Augusts un Vilma Heinrihsoni ar draugiem | Foto | Ak-14-11 | 1939 | Marta, Homo Lapsa, Vilma un Augusts Heinrihsoni 1939. gada augustā. | ||
 | Augusts Heinrihsons Latvijas armijā | Foto | Ak-14-12 | 1939 | Augusts Heinrihsons Latvijas Armijas dienestā Mangaļsalā 1939. gadā. | ||
 | Augusta un Vilmas Heinrihsonu kāzas | Foto | Ak-14-13 | 1940 | Augusta un Vilmas Heinrihsonu kāzu diena 1940. gada 11. augustā. Bildē arī Ludmila, Augusta brālis Ferdinands (Fedja), Augusts un Vilmas brālis Arnolds. | ||
 | Augusta un Vilmas Heinrihsonu kāzas | Foto | Ak-14-14 | 1940 | Augusta un Vilmas Heinrihsonu kāzu diena 1940. gada 11. augustā. | ||
 | Augusta un Vilmas Heinrihsonu dēla Ivara kristības | Foto | Ak-14-15 | 1949 | Augusts un Vilma Heinrihsoni ar meitām Rudīti un Gunu dēla Ivara kristībās 1949. gada 5. jūnijā. | ||
 | Augusta un Vilmas Heinrihsonu saderināšanās | Foto | Ak-14-16 | 1940 | Augusta un Vilmas Heinrihsonu saderināšanās 1940. gadā | ||
 | Augusts Heinrihsons skautu nometnē | Foto | Ak-14-17 | 1932 | Augusts Heinrihsons skautu nometnē Garciemā 1932. gadā. | ||
 | Augusts un Vilma Heinrihsoni ceļojumā uz Sāmsalu | Foto | Ak-14-18 | 1938 | Augusts un Vilma Heinrihsoni ceļojumā uz Sāmsalu 1938. gadā. | ||
 | Augusts un Vilma Heinrihsoni korī | Foto | Ak-14-19 | 1948 | Augusts un Vilma Heinrihsoni (augšējā kreisajā stūrī) Leonīda Vīgnera vadītajā korī 1948. gadā. | ||
 | Augusts Heinrihsons vīru korī "Dziedonis" | Foto | Ak-14-20 | 1936 | Augusts Heinrihsons (pa vidu) vīru korī "Dziedonis" 1936. gadā Kokneses pilsdrupās. |
| Sīkbilde | Veids | Vienības numurs | Valodas | Atšifrējums | Metadati | Notis | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Attēls | Ak14-001 | lv | Jā | Jā | Nē | |
| Attēls | Ak14-002 | lv | Jā | Jā | Nē | |
| Attēls | Ak14-003 | lv | Jā | Jā | Nē | |
| Attēls | Ak14-004 | lv | Nē | Jā | Nē | |
| Manuskripts | Ak14-004 | lv | Nē | Jā | Nē | |
| Attēls | Ak14-005 | lv | Nē | Jā | Nē | |
 | Manuskripts | Ak14-005 | lv | Nē | Jā | Nē | |
| Attēls | Ak14-006 | lv | Nē | Jā | Nē | |
| Manuskripts | Ak14-006 | lv | Nē | Jā | Nē | |
| Attēls | Ak14-007 | lv | Nē | Jā | Nē | |
| Manuskripts | Ak14-007 | lv | Nē | Nē | Nē | |
| Manuskripts | Ak14-007 | lv | Nē | Jā | Nē | |
| Attēls | Ak14-008 | lv | Nē | Jā | Nē | |
 | Manuskripts | Ak14-008 | lv | Nē | Jā | Nē | |
| Manuskripts | Ak14-009 | lv | Nē | Jā | Nē | |
| Manuskripts | Ak14-009 | lv | Nē | Nē | Nē | |
| Attēls | Ak14-009 | lv | Jā | Jā | Nē | |
| Attēls | Ak14-010 | lv | Nē | Jā | Nē | |
| Manuskripts | Ak14-010 | lv | Nē | Nē | Nē | |
| Manuskripts | Ak14-010 | lv | Nē | Jā | Nē |
Autors
Iesūtītājs
Attēla autors
Attēla iesniedzējs
Persona attēlā
:Notikuma vieta
:Nav norādīta kategorija
:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 40.
| # | Vieta | Relācija | Datums | Veids | Kategorija | Vietas tips | Teksta fragments |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 2. nodaļa. Lasītājam | 1914 - 1918 | Minēts tekstā | Notikuma vieta | Pilsēta | Mana māte bija mājskolotāja, tēvs tipogrāfijas darbinieks. Māte bija astoņus gadus vecāka par tēvu. Viņu laulība bija saskanīga un laimīga. Pirmajam pasaules karam sākoties, bēgot no vācu okupācijas viņi devās uz Pēterburgu. Tur arī es, 1917. gadā piedzimu. |
| 2 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 3. nodaļa. Pēterpilī | 1917 | Minēts tekstā | Notikuma vieta | Pilsēta | Kā mani vecāki nokļuva Pēterpilī. Rīgā klīda baumas, ka vācu armija iegājusi Kurzemē un nežēlīgi apietas ap vietējiem iedzīvotājiem, kā dzimtbūšanas laikos: miesas sodi, kāršanas utt. Mani vecāki tādēļ nolēma doties uz aizmuguri. Ir tāds sakāmvārds – no vilka bēdz, lācim uzskrien. |
| 3 | Rīga (Rīga) | 3. nodaļa. Pēterpilī | 1917 | Minēts tekstā | Notikuma vieta | Pilsēta | Tā mans onkulis Augusts, kā gūsteknis strādāja pie kāda vācu zemnieka Tas radīja labvēlīgus apstākļus aizmukšanai no gūsta. Zemnieka zirdziņš palīdzēja manam onkulim izglābt dzīvību. Tā onkulis atbēga uz Rīgu. Neievainots, šausmīgi novārdzis un utains, bet tomēr dzīvs. |
| 4 | Rīga (Rīga) | 3. nodaļa. Pēterpilī | 1917 | Minēts tekstā | Notikuma vieta | Pilsēta | Mani mīļie vecāki dzīvoja Rīgā un ticēja cara Krievijas uzvarai, līdz ar to uzskatīja Vāciju par savu niknāko ienaidnieku. |
| 5 | Krievija (Russia) | 3. nodaļa. Pēterpilī | 1917 | Minēts tekstā | Notikuma vieta | Valsts | Līdz šim brīdim Cariskā Krievija dzīvoja pārliecībā, ka viņa šo karu uzvarēs. Pirmās sagrāves Polijā, Galīcijā – 10 000 gūstā saņemto – radīja nestabilitāti frontē un labvēlīgus apstākļus revolūcijai Krievijā. |
| 6 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 3. nodaļa. Pēterpilī | 1917 | Minēts tekstā | Notikuma vieta | Pilsēta | Kā mani vecāki nokļuva Pēterpilī. Rīgā klīda baumas, ka vācu armija iegājusi Kurzemē un nežēlīgi apietas ap vietējiem iedzīvotājiem, kā dzimtbūšanas laikos: miesas sodi, kāršanas utt. Mani vecāki tādēļ nolēma doties uz aizmuguri. Ir tāds sakāmvārds – no vilka bēdz, lācim uzskrien. Šausmīgs bads, nabadzība, neziņa par nākotni. Pie tam arī es esmu nācis pasaulē. Tas viss satrauc manu vecāku prātus. |
| 7 | Rīga (Rīga) | 3. nodaļa. Pēterpilī | 1917 | Minēts tekstā | Notikuma vieta | Pilsēta | Tā mans onkulis Augusts, kā gūsteknis strādāja pie kāda vācu zemnieka Tas radīja labvēlīgus apstākļus aizmukšanai no gūsta. Zemnieka zirdziņš palīdzēja manam onkulim izglābt dzīvību. Tā onkulis atbēga uz Rīgu. Neievainots, šausmīgi novārdzis un utains, bet tomēr dzīvs. |
| 8 | Rīga (Rīga) | 3. nodaļa. Pēterpilī | 1917 | Minēts tekstā | Notikuma vieta | Pilsēta | Mani mīļie vecāki dzīvoja Rīgā un ticēja cara Krievijas uzvarai, līdz ar to uzskatīja Vāciju par savu niknāko ienaidnieku. |
| 9 | Krievija (Russia) | 3. nodaļa. Pēterpilī | 1917 | Minēts tekstā | Notikuma vieta | Valsts | Līdz šim brīdim Cariskā Krievija dzīvoja pārliecībā, ka viņa šo karu uzvarēs. Pirmās sagrāves Polijā, Galīcijā – 10 000 gūstā saņemto – radīja nestabilitāti frontē un labvēlīgus apstākļus revolūcijai Krievijā. |
| 10 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 3. nodaļa. Pēterpilī | 05.04.1917 | Minēts tekstā | Notikuma vieta | Pilsēta | Mana dzimšanas vieta – Pēterpils, kara laikā 1917. gada 5. aprīlī. |
| 11 | Rīga (Rīga) | 2. nodaļa. Lasītājam | 1918 | Minēts tekstā | Notikuma vieta | Pilsēta | Kad Latvijā tika nodibināta neatkarīga valsts mēs no Krievijas atgriezāmies Latvijā. |
| 12 | Rīga (Rīga) | 3. nodaļa. Pēterpilī | 1918 | Minēts tekstā | Notikuma vieta | Pilsēta | Rīgā klīda baumas, ka vācu armija iegājusi Kurzemē un nežēlīgi apietas ap vietējiem iedzīvotājiem, kā dzimtbūšanas laikos: miesas sodi, kāršanas utt. Mani vecāki tādēļ nolēma doties uz aizmuguri. Ir tāds sakāmvārds – no vilka bēdz, lācim uzskrien. Šausmīgs bads, nabadzība, neziņa par nākotni. Pie tam arī es esmu nācis pasaulē. Tas viss satrauc manu vecāku prātus. Petrogradā revolūcija. Nekādu ziņu no Rīgas. |
| 13 | Rīga (Rīga) | 3. nodaļa. Pēterpilī | 1919 | Minēts tekstā | Notikuma vieta | Pilsēta | Lai nu kā, bet kādu dienu Rīgā ienāk Cēsu skolnieku rotas un strēlnieki, kuru priekšā uz balta zirga jāj pulkvedis Zemitāns. |
| 14 | Rīga (Rīga) | 3. nodaļa. Pēterpilī | 1919 | Minēts tekstā | Notikuma vieta | Pilsēta | 1919. gadā mainījās valdības. Rīgas ielās plīvoja jau sarkani karogi. Fūrmaņos braukāja sarkanie komisāri, ar naganiem pie sāniem. Viņus varēja pazīt pēc ādas tužurkām un augstām jērādas cepurēm uz vienu ausi. Naktis apdzērušies, šaudīdamies, bļaustījās pa naksnīgajām Rīgas ielām. |
| 15 | Pārdaugava (Pārdaugava, Rīga, Latvija) | 3. nodaļa. Pēterpilī | 1919 | Minēts tekstā | Notikuma vieta | Pilsētas daļa | Rīga ir atbrīvota. Vācieši bēg no saniknotiem latviešiem. Palīdz angļu kreiseru artilērija un igauņu bruņu vilciens, citādi no Pārdaugavas tos būtu grūti dabūt ārā. Vācieši tā bēg ka atstāja latviešiem savu smago artilēriju ar visiem šāviņiem. |
| 16 | Rīga (Rīga) | 3. nodaļa. Pēterpilī | 1919 | Minēts tekstā | Notikuma vieta | Pilsēta | Rīga ir atbrīvota. Vācieši bēg no saniknotiem latviešiem. |
| 17 | Liepāja (Liepāja) | 3. nodaļa. Pēterpilī | 1919 | Minēts tekstā | Notikuma vieta | Pilsēta | Kārlis Ulmanis no Liepājas izdod uzsaukumu: celties un doties cīņā pret nīstiem baroniem. Aizstāvēt piedzimušo Latviju. Tauta mūs atbalstīs, tai dota izdevība cīnīties par savas valsts būt vai nebūt. Šos vārdus tiešām uzklausīja tautas dēli un mūsu pagurušie strēlnieki. Cēsu apkārtnē organizētām jaunatnes rotām priekšgalā nostājās komandieri, kaujās pieredzējuši strēlnieki. |
| 18 | Cēsis (Cēsis, Cēsu novads) | 3. nodaļa. Pēterpilī | 1919 | Minēts tekstā | Notikuma vieta | Pilsēta | Par pirmajiem panākumiem kaujās pie Cēsīm jāsaka, ka tiem bija liela nozīme. Labi bruņotais vācu karaspēks bija spiests atkāpties. Tas iededzināja latviešos patriotiskas jūtas. Deva ticību sev un nākotnei. Kur radās tautai spēks? Tika dzirdēts, ka Igaunija kļuvusi brīva, ka viņu rotas ar bruņu vilcienu nākot palīgā latviešu pulkiem. |
| 19 | Anglija (England, United Kingdom) | 3. nodaļa. Pēterpilī | 1921 | Minēts tekstā | Notikuma vieta | Valsts | Beidzot mūs atzīst ārzemēs: de facto un de jure – Anglija, Francija un Amerika. |
| 20 | Krievija (Russia) | 3. nodaļa. Pēterpilī | 1921 | Minēts tekstā | Notikuma vieta | Valsts | To iespaidā Padomju Krievijas valdība atsakās no Latvijas teritorijai uz mūžīgiem laikiem un atzīst Latviju kā, brīvu neatkarīgu |