Skatuves mākslas tekstu tulkojumu antoloģija

Nr.
1
Nosaukums
Skatuves mākslas tekstu tulkojumu antoloģija
Apraksts

Skatuves mākslas nozarē ilgstoši diskutēts par profesionālās literatūras pieejamību latviešu valodā un vienotu sapratni par terminoloģiju un teorijām. Latvijas skatuves mākslu vidē var novērot laikmetīgā teātra iezīmes un paņēmienus, bet tiem trūkst atbilstošas “valodas”. Lai varētu padziļināti izprast teātra un skatuves mākslu aktuālos procesus, nepieciešama precīza, vienota terminoloģija latviešu valodā, spējot tos aprakstīt, pētīt, kontekstualizēt un galu galā arī artikulēt. Tāpat nozares radošo profesionāļu, pētnieku, kritiķu, pasniedzēju un studentu ikdienā trūkst pašu fundamentālāko un pēdējo desmitgažu būtiskāko tekstu tulkojumu – šobrīd katrs izmanto to, kas ir pieejams, lasot tekstus svešvalodās un terminoloģiju interpretējot pēc saviem ieskatiem.

Tā kā vienotās terminoloģijas un fundamentālu tekstu trūkums ir sistēmātiski risināma problēma, Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) sadarbībā ar biedrību “Mākslas birojs” un žurnāla “Teātra Vēstnesis” redakciju strādā pie ilgtermiņa projekta, kas paredz būtisku skatuves mākslas tekstu tulkošanu latviski.

Projekts ir veiksmīgi uzsākts 2021. gada pavasarī, un sākot ar 2022. gada sākumu, publiskā lietošanā datubāzē tiks nodota skatuves mākslas tekstu tulkojumu antoloģija ar projekta 1. un 2. posma tekstiem – pirmtulkojumiem un redakcionāli pārstrādātiem tulkojumiem. Starp jau tulkoto un rediģēto tekstu autoriem minami B. Brehts, K. Staņislavskis, Ē. Fišere-Lihte, T. Etčels, Dž. Barovs, Ž. Lekoks, F. Malcahers, K. Bišopa, Hanss-Tīss Lēmans u.c.

Projekts tiek turpināts, šobrīd izstrādājot atlikušos 2. posma tekstus un papildinot digitālo krātuvi ar kvalitatīvi tulkotām skatuves mākslas tekstu vienībām latviešu valodā.

Projekta kuratori: Evarts Melnalksnis (biedrība “Mākslas birojs”) un Dārta Ceriņa (LKA Zinātniskās pētniecības centra (LKA ZPC) zinātniskā asistente)

Projekta redaktores: Līga Ulberte (LKA ZPC pētniece, "Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai" (CARD) pētniece) un Edīte Tišheizere (LU LFMI vadošā pētniece, Mākslas zinātņu nodaļas vadītāja, CARD pētniece)

Projekta vadītāja: Kristīne Freiberga (LKA Radošās darbības centrs)

Datubāzes tehniskās redaktores: Ieva Augstkalna un Dārta Ceriņa

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 28.
AutorsNosaukumsIzdošanas vietaIzdošanas gadsKlasifikācija 
 
Konstantīns Staņislavskis
Aktiera darbs
Edvards Gordons Kreigs
Aktieris un pārmarionete
Džonatans Barovss
Horeogrāfa rokasgrāmata
Antonēns Arto
Ievads. Teātris un nežēlība
Žaks Lekoks
Imitācija: no atdarināšanas līdz mīma mākslai
Ketija Tērnere
Sinne Bernta
Kas ir dramaturģija?
Toms Sellars
Kuratora prakses pagrieziens
Antonēns Arto
Nežēlības teātris. Otrais manifests.
Antonēns Arto
Nežēlības teātris. Pirmais manifests
Edvards Gordons Kreigs
Par gariem Šekspīra traģēdijās
Kristians Kohs
Hartmuts Velšers
Patriarhu mijkrēslis. Par nepieciešamību reformēt varas jēdziena izpratni teātrī
Hanss Tīss Lēmans
Pārrāvums. Cik politisks ir postdramatiskais teātris?
Hainers Gēbelss
Pētniecība vai arods? Deviņas tēzes par skatuves mākslas izglītības nākotni
Hanss Tīss Lēmans
Postdramatiskais teātris. Prologs
Elīza Šobesa
Rekviēms svētajai govij
Florians Malcahers
Sabiedriskās spēles. Politiskais teātris mūsdienās
Johaness Štitgens
Sociālās skulptūras ideja
Melvins Ērvins Gordons
Staņislavska tehnika: Krievija. 1. nodaļa: Staņislavska jaunība un Maskavas Dailes teātris
Melvins Ērvins Gordons
Staņislavska tehnika: Krievija. 2. nodaļa: Leopolds Suļeržickis, sistēma un Pirmā studija. Pirmās studijas vingrinājumi (1911–1923)
Melvins Ērvins Gordons
Staņislavska tehnika: Krievija. 3. nodaļa: Jevgēņija Vahtangova sistēmas pārformulējumi. Vahtangova vingrinājumi (1919–1922)
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 28.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.