Skatuves mākslas nozarē ilgstoši diskutēts par profesionālās literatūras pieejamību latviešu valodā un vienotu sapratni par terminoloģiju un teorijām. Latvijas skatuves mākslu vidē var novērot laikmetīgā teātra iezīmes un paņēmienus, bet tiem trūkst atbilstošas “valodas”. Lai varētu padziļināti izprast teātra un skatuves mākslu aktuālos procesus, nepieciešama precīza, vienota terminoloģija latviešu valodā, spējot tos aprakstīt, pētīt, kontekstualizēt un galu galā arī artikulēt. Tāpat nozares radošo profesionāļu, pētnieku, kritiķu, pasniedzēju un studentu ikdienā trūkst pašu fundamentālāko un pēdējo desmitgažu būtiskāko tekstu tulkojumu – šobrīd katrs izmanto to, kas ir pieejams, lasot tekstus svešvalodās un terminoloģiju interpretējot pēc saviem ieskatiem.
Tā kā vienotās terminoloģijas un fundamentālu tekstu trūkums ir sistēmātiski risināma problēma, Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) sadarbībā ar biedrību “Mākslas birojs” un žurnāla “Teātra Vēstnesis” redakciju strādā pie ilgtermiņa projekta, kas paredz būtisku skatuves mākslas tekstu tulkošanu latviski.
Projekts ir veiksmīgi uzsākts 2021. gada pavasarī, un sākot ar 2022. gada sākumu, publiskā lietošanā datubāzē tiks nodota skatuves mākslas tekstu tulkojumu antoloģija ar projekta 1. un 2. posma tekstiem – pirmtulkojumiem un redakcionāli pārstrādātiem tulkojumiem. Starp jau tulkoto un rediģēto tekstu autoriem minami B. Brehts, K. Staņislavskis, Ē. Fišere-Lihte, T. Etčels, Dž. Barovs, Ž. Lekoks, F. Malcahers, K. Bišopa, Hanss-Tīss Lēmans u.c.
Projekts tiek turpināts, šobrīd izstrādājot atlikušos 2. posma tekstus un papildinot digitālo krātuvi ar kvalitatīvi tulkotām skatuves mākslas tekstu vienībām latviešu valodā.
Projekta kuratori: Evarts Melnalksnis (biedrība “Mākslas birojs”) un Dārta Ceriņa (LKA Zinātniskās pētniecības centra (LKA ZPC) zinātniskā asistente)
Projekta redaktores: Līga Ulberte (LKA ZPC pētniece, "Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai" (CARD) pētniece) un Edīte Tišheizere (LU LFMI vadošā pētniece, Mākslas zinātņu nodaļas vadītāja, CARD pētniece)
Projekta vadītāja: Kristīne Freiberga (LKA Radošās darbības centrs)
Datubāzes tehniskās redaktores: Ieva Augstkalna un Dārta Ceriņa
| Autors | Nosaukums | Izdošanas vieta | Izdošanas gads | Klasifikācija | |
|---|---|---|---|---|---|
| Konstantīns Staņislavskis | Aktiera darbs | ||||
| Edvards Gordons Kreigs | Aktieris un pārmarionete | ||||
| Džonatans Barovss | Horeogrāfa rokasgrāmata | ||||
| Antonēns Arto | Ievads. Teātris un nežēlība | ||||
| Žaks Lekoks | Imitācija: no atdarināšanas līdz mīma mākslai | ||||
| Ketija Tērnere Sinne Bernta | Kas ir dramaturģija? | ||||
| Toms Sellars | Kuratora prakses pagrieziens | ||||
| Antonēns Arto | Nežēlības teātris. Otrais manifests. | ||||
| Antonēns Arto | Nežēlības teātris. Pirmais manifests | ||||
| Edvards Gordons Kreigs | Par gariem Šekspīra traģēdijās | ||||
| Kristians Kohs Hartmuts Velšers | Patriarhu mijkrēslis. Par nepieciešamību reformēt varas jēdziena izpratni teātrī | ||||
| Hanss Tīss Lēmans | Pārrāvums. Cik politisks ir postdramatiskais teātris? | ||||
| Hainers Gēbelss | Pētniecība vai arods? Deviņas tēzes par skatuves mākslas izglītības nākotni | ||||
| Hanss Tīss Lēmans | Postdramatiskais teātris. Prologs | ||||
| Elīza Šobesa | Rekviēms svētajai govij | ||||
| Florians Malcahers | Sabiedriskās spēles. Politiskais teātris mūsdienās | ||||
| Johaness Štitgens | Sociālās skulptūras ideja | ||||
| Melvins Ērvins Gordons | Staņislavska tehnika: Krievija. 1. nodaļa: Staņislavska jaunība un Maskavas Dailes teātris | ||||
| Melvins Ērvins Gordons | Staņislavska tehnika: Krievija. 2. nodaļa: Leopolds Suļeržickis, sistēma un Pirmā studija. Pirmās studijas vingrinājumi (1911–1923) | ||||
| Melvins Ērvins Gordons | Staņislavska tehnika: Krievija. 3. nodaļa: Jevgēņija Vahtangova sistēmas pārformulējumi. Vahtangova vingrinājumi (1919–1922) |