Še, kur līgo priežu meži..
(Graudu) pirmās trīs saujas pret ziemeļiem, lai putni neēd.
150 gadu vecs skapītis
50 gadu atpakaļ Naģu krogā.
A.
Abeļa lapas - piešķir sarkan brūnu krāsu.
Abra, lize, maize.
Abra, lize, maizes kukuļi.
Abra, maizes liza un maize.
Abra.
Abra.
Abra.
Abrinieks, zaķis, vilks un lācis.
Aces.
Acis.
Acis.
Acis.
Acis.
Acis.
Acis.
Acis.
Acis.
Acis.
Acis.
Acis.
Acis.
Acis.
Acis.
Acis.
Acis.
Acis.
Acs.
Acs.
Acs.
Acs.
Ada.
Ada.
Ada.
Adamas adatas.
Adata ar diegu.
Adata ar diegu.
Adata ar diegu.
Adata ar dziju.
Adata un diegs.
Adata un diegs.
Adata un diegs.
Adata un diegs.
Adata un dzija.
Adata.
Adata.
Adata.
Adata.
Adata.
Adata.
Adata.
Adata.
Adatas.
Adatiņa maza sieva..
Adatiņa maza sieva..
Adatu nevajag dāvināt, būs ķilda..
Adatu, adatu ar gaŗu dzivi..
Adām adatas.
Adāmās adatas.
Adīklis.
Adīklis.
Adīklis.
Adīklis.
Adīklis.
Adīklis.
Adīklis.
Adīklis.
Adīklis.
Adīklis.
Adīklis.
Adīklis.
Adīklis.
Adīklis.
Adīklis.
Adīklis.
Adīklis.
Adīklis.
Adīklis.
Adīklis.
Adīklis.
Adīkls (adīklis).
Adīkls.
Agras bezdelīgas, būs laimīgs gads.
Agri pļāvu to pļaviņu..
Agri, agri irbe tek..
Agrās bezdelīgas būs laimīgs gads.
Ai Bertiņ, ai Bertiņ..
Ai godīga mātes meita..
Ai lielā vācu muiža..
Ai māte, māte..
Ai platājā rudzu eža..
Ai, Daugava, Daugaviņa..
Ai, Dieviņ, ko darīšu..
Ai, Jānīti, ai, Jānīti..
Ai, Saulīte, māmuliņa..
Ai, bērniņi, ai, bērniņi..
Ai, caunīt, ai caunīt..
Ai, cik tā jauka, ai, cik tā skaista.
Ai, dzīve, ai dzīve..
Ai, dzīvīte, ai, dzīvīte..
Ai, godīgais tēva dēlis..
Ai, liepiņ, platlapīt..
Ai, likten, ai, likten..
Ai, meitiņa, ai, meitiņa..
Ai, meitiņa, ai, māsiņa..
Ai, meitiņa, vīzdegune..
Ai, māmiņ, ai, māmiņ..
Ai, māsiņa, tautu meita..
Ai, puisīši, bāleliņi..
Ai, pīlīte, platkājīte..
Ai, tu manu grūtu mūžu..
Ai, vanag, vanadziņ..
Ai, vīriņ, ai vīriņ..
Aijā žūžū lāča bērni..
Aijā, bērniņš mežā atrasts..
Aijā, manu arājiņu..
Aijā, žūžū mazi bērni..
Aita uzkāp vīram uz kājas.
Aitas cērpot.
Aitas jācērp jaunā mēnesī, jo tad aug laba vilna.
Aitas vajaga cirpt jaunā mēnesī..kad aitas nocirptas vajag vārīt biezputru..
Aitas vajaga cirpt pilnā mēnesī..
Aitas vajagot cirpt jaunā mēnesī, tad augot garāka vilna.
Aitas vilna.
Aitas vilna.
Aitas vilna.
Aitas vilna.
Aitiņ' mana labulīte..
Aitiņ, mana rogālīte..
Aitu cērp ar dzirklēm.
Aiz Daugavas augsti kalni..
Aiz Daugavas melni meži..
Aiz dusmām jau melnu spļauj.
Aiz kalniņa dūmi kūp..
Aiz ko Jurītis..
Aiz upītes es uzaugu..
Aiz upītes kalniņā..
Aiz upītes, kalniņā..
Aizdots nesapelēs.
Aiziet saule vakarā..
Aizjāj mani bāleliņi..
Aizmiegot vakaros..
Aizputes baznīcas kalns.
Aizsardzības vārdi.
Aiztek manis jaunumiņš..
Aiļis manis vaiņadziņis..
Ak tu cūku, Tenisiņ..
Ak tu puika, utabunga..
Ak tu traidu raidu..
Ak tu veca raganiņa..
Ak tu, govju māršaviņa..
Ak tu, krupja lakstīgala..
Ak tu, zelta lakstīgala..
Ak, cik labi, kad cilvēks ko māk.
Ak, tu mana, Līzīte..
Ak, tu čakla meitenīte..
Aka ar vindu.
Aka.
Akas spainis.
Akas vinda un aka.
Akas vinda un stumbrs.
Akas vinda.
Akas vinda.
Akas vinde ar aku.
Akas vinds (vinda).
Akas vinds un aka.
Akas vinds.
Akls aklam ceļu rād, abi iekrīt grāvī.
Akmenis ko veļ, neiezeļ.
Akmens un rasa.
Akmens, kuru nekustina, ātri apsūno.
Akmens.
Akmens.
Akmens.
Akmens.
Akmens.
Aliņģis.
Alkšņu mizās var dabot tumši rudu krāsu.
Alu verpele.
Alum raugu vajaga nest no kaimiņiem, tad labāki rūgst.
Alus muca vai slota.
Alus muca.
Alus muca.
Alus muca.
Alus muca.
Alus muca.
Alutiņi, sirmgalvīti..
Alšvangas pagasta Laugaļu māju Perševic saimnieks.
Amatam zelta pamats.
Amats netop lamāts.
Amats netop lamāts.
Andzerīn tēja ir pret reimatismu..
Anna kauna negribēja..
Anna vanna..
Anna vannā ceļoja..
Anna vannā mazgājās, gari pupi karājās..
Anna vannā mazgājās..
Anna vannā mazgājās..
Anniņa mātei..
Anniņai māsiņai..
Anniņai māsiņai..
Annā, vannā, kaķis pannā..
Ansi, nesaki op, kamēr neesi pār gŗāvi.
Antiņ, pūt stabulīti, prātiņ, nāc mājā.
Antiņ, tantiņ, tas nav tiesa..
Antoniņš, kāds bārenīts..
Ap Jāņiem vajag govēm kroņus ap kaklu..
Ap Māras dienu jātur ola trīs naktis laukā..
Apakš kupla ozoliņa..
Apakšzemes eja no Aizputes klostera līdz pilij.
Apardams, ecēdams..
Apaļi.
Apbuŗ tādu, kas ir nomiris un staigā.
Apdziest mana uguntiņa..
Apinis.
Apinis.
Apiņi.
Apkārt kalnu saule tek..
Apmaldījies cilvēks, vilks, čūska un celms.
Apslēptā manta pie Liepu dīķa.
Apslēptā nauda.
Apsītei lapas dreb..
Apēsta maize gŗūti pelnama.
Apēstu maizi grūti pelnīt.
Ar Dieviņu tēvs māmiņa..
Ar Dievu sāc, kad gribi sākt.
Ar acīm.
Ar adatu iesāk, ar zirgu nobeidz.
Ar adatu iesāk, ar zirgu pabeidz.
Ar alkšņu mizām var nokrāsot rudu..
Ar brālīti dejot gāju..
Ar brālīti es neietu..
Ar brūklenēm var nokrāsot brūnu.
Ar bērza lapām var nokrāsot brūnu.
Ar bērza lapām var nokrāsot dzeltenu.
Ar bērzu lapām var nokrāsot gaiši zaļu un bālu rudu.
Ar dzeltenām grietiņām - dzeltenu.
Ar dzeltenām grietiņām var nokrāsot dzeltenu.
Ar dēliņu izrājos..
Ar gailīti Rīgā braucu..
Ar gailīti Rīgā braucu..
Ar gailīti Rīgā braucu..
Ar gailīti Rīgā braucu..
Ar ievu mizām - rozā, arī liek ālu klāt.
Ar krūkļiem - dzeltenu, arī liek ālu klāt.
Ar kāsi velkams, ar kruķi stumjams.
Ar lielām, zilām ūdens puķēm var nokrāsot silgti zilu.
Ar meitām dancāt gāju..
Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē.
Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē.
Ar ozola mizām var nokrāsot pelēku.
Ar pieri caur mūri neizskriesi.
Ar pieri caur sienu neizskriesi.
Ar prātu Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē.
Ar pupu kauliem var nokrāsot zaļu..
Ar pupu čaumalām var nokrāsot melnu.
Ar pīpi gudrs netiksi.
Ar rozēm kaisu istabiņu..
Ar sapuvušu kaķi var kārpas nodzīt.
Ar sīpola mizām var nokrāsot rudu..
Ar veco māmuliņu..
Ar veco māmuliņu..
Ar vienu slotu visi nevar nopērties.
Ar vilciņu Rīgā braucu..
Ar zirgu mēsliem jāmēslo kviešu zeme, tad tie labi paaugot.
Ar ābeļu mizu var nokrāsot brūnu.
Ar ūdens dadzīšiem var nokrāsot tumši sarkanu.
Arkla lemeši.
Arkla lemeši.
Arkla lemeši.
Arkla lemeši.
Arkla lemeši.
Arkls druvā.
Arkls un ecešas.
Arkls un ecešas.
Arkls un ecēša.
Arkls un ecēša.
Arkls un ecēšas.
Arkls un ecēšas.
Arkls uz lauka.
Arkls, zirgs, arājs.
Arkls.
Arkls.
Arkls.
Arkls.
Arkls.
Arnikā priekš vēdera graizēm.
Arnikājas lieto priekš iekšām.
Art es gāju druviņāi..
Art es gāju druviņāi..
Arājam grūts darbs, bet salda dusa.
Arājiņ, bāleliņ..
Arājiņi, ecētāji..
Arājs, arkls un zirgi.
Arājs, arkls un zirgs.
Arājs, arkls un zirgs.
Arājs, arkls un zirgs.
Arājs.
Arājs.
Arājs.
Arājs.
Arājs.
Arī aku var izsmelt.
Arī labā mājā neēdis nevar dzīvot.
Arī peldināta cūka dubļos vārtās.
Arī pele lauvai var palīdzēt bēdās.
Asa mēle griež vairāk nekā nazis.
Asins izplūšana - retējs, setladzis, sīpols.
Asins izplūšana - retējs, setladzis, sīpols.
Asins izplūšana - retējs, setladzis, sīpols.
Asins vārdi.
Asins vārdi.
Asins vārdi.
Asinspuķu tēju lieto pret asinssērgu..
Asiņpuķes lieto priekš mazasinības.
Asiņu vārdi.
Asns.
Ass cirvis drīz atcērtas.
Atbalss.
Atbalss.
Atbalss.
Atbalss.
Atbrauc Elmars ar cūku sili..
Atbrauca Maijiņa..
Atbrauca Maijiņa..
Atbrauca Maijiņa..
Atdod bērnam mantu, ej pats diedelēt.
Atdod bērnam mantu, ej pats diedelēt.
Atdod bērnam mantu, ej pats diedelēt.
Atdod velnam vienu pirkstu, pēc viņš paņem visu roku.
Atgriestu rieceni nepielipināsi.
Atminējums nezināms.
Atnāca Ažiņa..
Atnāca Līžele..
Atnāks laiciņš, kad pie manis..
Atnāks laiciņš..
Atraitnīšu tēja esot derīga pret izsitumiem jeb škrūpuli..
Atskrēja Jānītis pienainu muti..
Atskrēja Līzīte..
Atslēdzot durvis.
Atslēga.
Atslēga.
Atslēga.
Atslēga.
Atslēga.
Atslēga.
Atslēga.
Atslēga.
Atslēga.
Atslēga.
Atslēga.
Atslēga.
Atslēga.
Atslēga.
Atslēga.
Atslēga.
Atslēga.
Atslēga.
Atslēga.
Atslēga.
Atslēga.
Atslēga.
Atslēgu iebāž atslēgas caurumā.
Atslēgu slēdzot.
Aud, māmiņa, man svārciņu..
Aud, māmiņa, man svārciņus..
Audekli aužot.
Audekls.
Audekls.
Audekls.
Audekls.
Audekls.
Audekls.
Audekls.
Audekls; Mute un zobi.
Audz pīzdiņa tu pie koka..
Audzēja Līnīti..
Audzēju meitiņu..
Aug sunītis, aug sunītim zobi.
Aug sunīts, aug sunīšam zobi.
Augstam kungam daudzi pieglaužas.
Augstu cēlu sprigulīti..
Augstu koku aizņem visi vēji.
Augstus kokus visi vēji aizķer.
Augstus kokus visi vēji aizķer.
Augstāk dzied cīrulītis..
Augšlēcīte, Zemlēcīte..
Augšlīcīte, Zemlīcīte..
Auksta ziemiņ mežā brauc..
Aukstums sliņķi māca.
Aun`, meitiņa, baltas kājas..
Aunat man baltas kājas..
Ausis.
Auss.
Aust.
Auza.
Aušana.
Auž.
Auž.
Auža audekls.
Auža audekls.
Aužot nedrīkst ēst, jo tad dzija trūkst.
Avene.
Avene.
Avene.
Avene.
Aveņu stublāja tēja esot lietoti pret iesnām.
Avots, kuram nav dibena.
Ašķi (kosas).
Ašķi (kosas).
Ašķis (kosa).
Ašķis (kosa).
Ašķis.
Babītes ezers.
Babīša ezers.
Bada laikā velns pat mušu ēd.
Bads dara rūgtumu saldu.
Bads dara rūgtumu saldu.
Bads dara rūgtumu saldu.
Bads māca strādāt, aukstums - tecēt.
Bads māca strādāt, aukstums tecēt.
Bads māca strādāt, aukstums tecēt.
Bads un izsalkums.
Bagāta, bagāta..
Bagātais saimnieks.
Bagātais tēva dēls..
Bagātais un nabagais brālis.
Bagātie priecājās..
Bagāts dara kā grib, nabags kā var.
Bagāts dara, kā grib, nabags, kā var.
Bailīgais zaķis.
Bailīgs kā zaķis, manīgs kā kaķis.
Bailīgs kā zaķis, manīgs kā kaķis.
Bajāriņa meitiņām..
Bajārs mani, nabadziņu..
Baldirjāņi pret uztraukumu un nervu mierināšanai..
Ballē.
Baloža ligzda.
Balta aita jūras māva..
Balta eimu, balta teku..
Balta gāja tautu meita..
Balta kaza velējās..
Balta kaza, balts āzīts..
Balta kaza, balts āzīts..
Balta nāca tautu meita..
Balta puķe ezerā..
Balta ķēve, smuka sieva ir vīra nelaime.
Baltais vīrs kapos.
Baltais vīrs.
Baltais āzis kārklu lieca..
Baltais šunelis - apslēptā nauda.
Baltas rozes manā dārzā zied..
Baltas vilnas krāsošana ar alkšņa mizām.
Baltas vilnas krāsošana ar sīpola mizām.
Balti zied ābelīte..
Balti zieda ceļmalai..
Balti ziedi ābelei..
Balto māru tēju pret drudzi.
Baltu puķu guni kūru..
Baltu zirgu nejūdziet..
Baltvēders.
Baltā kaza pienu prasa..
Baltā sieva Līgutu pag., pie Kunkuļu muižas.
Baltā sieva Straķos pie Varkaļu priediena.
Baltābolu pļavu bridu..
Baltās aitiņas.
Bandenieka rudzi auga.
Bandeniekam rudzi auga..
Bandinieka rudzi auga..
Bargi kungi ilgi nevalda.
Baro nu suni, kad vilks jau lopos.
Barons Rapss.
Barons un kučieris.
Barā bija 36 zosis.
Baznīca un tornis.
Baznīca un ļaudis.
Baznīca.
Baznīca.
Baznīca.
Baznīca.
Baznīca.
Baznīca.
Baznīca.
Baznīcas pulkstenis.
Baznīcas zvani.
Baļķus vajaga cirst pilnā mēnesī, tad ķirmji nesagrauž.
Bedre.
Bedre.
Bedre.
Beigas labas, viss labs.
Bez garozas.
Bezdelīga, bezdelīga..
Bezdelīga.
Bezdelīgas dziesma.
Bezdibenis pie Stroķu kroga.
Bezdē.
Bezdēt.
Bezgaļu sakni lieto priekš kakla sāpēm.
Bezmens.
Bezmers.
Biete.
Bieza bija tā birzīte..
Bieza migla septembŗa rītos esot uz dziļu ziemu.
Biezputra un zoste.
Biezputra.
Bij man gara tā dieniņa..
Bij manam kumeļam..
Bij manam kumeļam..
Bij mežā jauka eglīte..
Bija manam kumeļam..
Bijis ir, bijis ir..
Bijām seši kulējiņi..
Bikses velk.
Bikses, kad velk.
Bikses.
Bim, bim, bullīt..
Birst ābelei balti ziedi..
Bise.
Bite medu netaisa kamēr vēl pa puķēm ložņā.
Bite un rudzi.
Bite.
Bite.
Bite.
Bite.
Bite.
Bite.
Bite.
Bite.
Bite.
Bite.
Bite.
Bite.
Bite.
Bite.
Bite.
Bite.
Bite.
Bite.
Bite.
Bite.
Bite.
Bite.
Bite.
Bite.
Bites.
Bitīt, tavu šuvumiņu..
Biškrēsliņu lieto pret krampi.
Biškrēsliņus lieto vēdera sāpēm.
Biškrēsliņš tiek lietots priekš cērmēm.
Bišu krēsliņus lieto vēdera sāpēm un krampi.
Bišu krēsliņus lieto vēdera sāpēm un krampi.
Bišu strops.
Bišu strops.
Bišu strops.
Bišu šūnas.
Blaktis iznīcina sajaucot naftalīnu ar petroleju..
Blusa un cilvēks.
Blusa.
Blusa.
Blusa.
Blusa.
Blusa.
Blusa.
Blusa.
Blusa.
Blusa.
Blusa.
Blusa.
Blusas iznīcina ar naftalīnu..
Blusas var izdzīt, ieliekot gultā papardes.
Blēdim blēdību dzen.
Blēdība sev pašai rīkstes griež.
Bokulta un Niedras dīķis
Bridu purvu, vai nebridu..
Briedim ragi nodiluši..
Brilles.
Broša.
Brālis ar, māsa plūc linus, māte blusenējas.
Brālis mani rijā cēla..
Brālīt, tavu ziedu pļavu..
Brālīti, brālīti..
Brālītim balta maiza..
Brālītim kreklu šuvu..
Brāļa kāzas gaidīdama..
Brīnums bija brīnumiņš..
Brūklenājs.
Budēlīši, budēlīši..
Buldurjāni lieto pret caureju, vēderu graizēm.
Buldurjāni lieto pret zobu sāpēm.
Buldurjāns - tēju no saknēm lieto priekš nervu, mugurkaulu smadzeņu nomierināšanas.
Bullis.
Buram grāmata.
Buramie vārdi.
Burkna - tādi cilvēki, kas slinki..
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkāns.
Burkānu laksti - spilgti zaļu krāsu.
Burts R.
Burts r.
Burts r.
Burvja darbība. Kurvis ar otrādi apgrieztu ādu.
Burvība kā noved prūšus (prusakus) uz citu vietu.
Buļļu dīķis.
Bužārta, arī Bānbūža kapi.
Bužātu kapos apraktā nauda.
Bāliņ, tava linu druva..
Bāliņ, tavi rudzu lauki..
Bāliņ, tavi rudzu lauki..
Bāliņos dzīvodama..
Bāliņš sauc tautu meitu..
Bāliņš savu līgaviņu..
Bārdu dzīt.
Bārenīte man māsiņa..
Bārenīte.
Bārenītei sveša māte..
Bērnam bērna prāts.
Bērni nedrīkst sēdēt uz akmens, jo tad nevar iemācīties.
Bērni, kuri atrada ceļu uz māju.
Bērniem, kas vasaru grib daudz putnu atrast..
Bērniem, kas vasaru grib daudz putnu atrast..
Bērns pie krūts.
Bērns rāda, kāds vīram tikums būs.
Bērns un šūpoles.
Bērns.
Bērns.
Bērnu maize stāv augstā plauktā.
Bērnu nes krustībās.
Bērza rīkste.
Bērziņ, tavu loku zaru..
Bērziņam lapas dreb..
Bērzs.
Bērzs.
Bērzs.
Bērzu gremzda - tumši ruzganu.
Bērzu gremzdi - piešķir sarkanu krāsu.
Bērzu lapas dod gaiši zaļu un gaiši dzeltenu.
Bērzu lapās, kad krāso, tad rodas gaiši zaļa krāsa.
Bērzu pumpuri noder priekš iekšām.
Bļoda ar zupu un ēdēji.
Bļoda un ēdāji.
Bļoda un ēdēji.
Bļoda, zirņi un karote.
Būt es par putniņu..
Būžāta kapi un noslēptā nauda.
Cauna brēc, cauna sauc..
Caune nokrita no ozola..
Cauri gāju ciema meitu..
Caurs kā baznīckunga maks.
Cauru maisu nevar piebērt.
Cel mani pār Daugavu..
Celies agri tautu dēls..
Cepure.
Cepure.
Ceļa griešana.
Ceļa rādītājs.
Ceļmallapa priekš ievainojumiem un sapampumiem..
Ceļmallapa priekš ievainojumiem un sapampumiem..
Ceļteku lapas - ievainojumu dziedēšanai.
Ceļš.
Ceļš.
Ceļš.
Ceļš.
Ceļš.
Ceļš.
Ceļš.
Ceļš.
Ceļš.
Ceļš.
Ceļš.
Ceļš.
Ceļš.
Ceļš.
Ceļš.
Ceļš.
Ceļš.
Ceļš.
Ceļš.
Ciema meitas satecēs..
Ciema puiši bēdājās..
Ciemiņami kalniņai..
Ciemiņami slinkas meitas..
Ciemātes pļava Durbes pag.
Cik plats, tik garš.
Cilvēka domas.
Cilvēka domas.
Cilvēka lepnība viņu gāzīs..
Cilvēka mūžs.
Cilvēka mūžs.
Cilvēka ēna.
Cilvēki sarunājas istabā.
Cilvēks otru mūžu nedzīvo.
Cilvēks.
Cilvēks.
Cilvēks.
Cilvēks.
Cilvēks.
Cilvēks.
Cilvēks.
Cilvēks.
Cilvēks.
Cilvēks.
Cimds.
Cimds.
Cimds.
Cinis.
Cip, cip, cip.
Circens.
Ciruļu viruļu..
Cirvis ar vīru.
Cirvis uz muguras.
Cirvis.
Cirvis.
Cirvis.
Citam bedri rok, pats iekrīt.
Citam skabargu acī redz, bet baļķi savā acī neredz.
Citi ļaudis ta sacīja..
Cits ar citu kopā neder.
Cālis.
Cālis.
Cālis.
Cāļi.
Cāļi.
Cērt bāliņ manu kaklu..
Cīravas pag. kaimiņu saimnieks nobūris labību (aiz skaudības) tā ka tā augusi un laidusi augus zemē.
Cīrulis dziedāja..
Cīrulis dziedāja..
Cīrulītis alu dara..
Cīrulītis alu dara..
Cīrulītis iekāroja..
Cīrulītis, mazputniņš..
Cīrulītis, mazputniņš..
Cīruļu viruļu..
Cūciņ, mana rukainīt..
Cūka ar maziem sivēniem.
Cūka ar sivēniem.
Cūka ar sivēniem.
Cūka ar sivēniem.
Cūka ar sivēniem.
Cūka ar sivēniem.
Cūka ar sivēniem.
Cūka jākauj pinā mēnesī, jo citādi gaļa iztek taukos.
Cūka kasās zirņos iet.
Cūka un sivēni.
Cūka zīd sivēnus.
Cūka, cūka nerukšķina..
Cūka.
Cūka.
Cūkactiņas, amiņragi..
Cūkai ragu, vistai pupu, akmenim ne roku ne kāju.
Cūkas asti glabā līdz pavasarim, kad sēj miežus..
Cūkas asti kad ēd, tas nozīmē ka mieži jāsēj.
Cūkas ausis dod ēst medniekam..
Cūkas jākaun pilnā mēnesī..
Cūkas kaušana Ziemassvētku vakarā.
Cūkas purns jāēd, lai māk labi rakstīt.
Cūkas snuķi kad ēd, tas nozīmē, ka labs rakstītājs.
Cūkas snuķis.
Cūkas vajag kaut augošā mēnesī..
Cūkas vajaga kaut augošā mēnesē..
Cūkas vajaga kaut vecā mēnesī, tad gaļa gausīgāka.
Cūkganiņš cūku zīda..
Cūku gans cūku zīda..
Dadzis.
Dadzis.
Daiļa auga tautu meita..
Daiļa puķe dārzā auga..
Dancodama laima dzēra..
Darbam sudraba saknes un zelta augļi.
Darbam sūras saknes, bet saldi augļi.
Darbam sūras saknes, saldi augļi.
Darbs māca darītāju.
Dari daudz, runā maz.
Dari sunim labi.
Dari, ko darīdams, apdomā galu.
Dari, ko darīdams, apdomā galu.
Daudz dieniņas sieviņas..
Daudz galviņu, daudz padomu.
Daža laba kaņepīte..
Dažu nakti pārgulēju..
Debesbraukšanas dienā nevajaga arī nekā šūt..
Debesbraukšanas dienā nevajaga nevienas zālītes..
Debesis naktī.
Debesis un zvaigznes.
Debesis, zeme, laiks un nakts.
Debesis, zeme, saule, vējš.
Debesis.
Debess naktī.
Debess un zvaigznes.
Debess un zvaigznes.
Debess un zvaigznes.
Debess, zeme, vējš, nakts.
Debess.
Debess.
Debess.
Degoša svece lukturī.
Degoša svece lukturī.
Deguns.
Deguns.
Degunu slauka.
Degunu šnauc.
Degunu šņauc.
Degunu šņauc.
Dejojoši, viļņojoši..
Desa un kaķis.
Desa un kaķis.
Desas.
Devīgam vīram katrs ir draugs.
Diegs ar adatu.
Diegu ver adatā.
Diegu ver adatā.
Diena un nakts.
Diena un nakts.
Diena, nakte un rasa.
Dienas laikā ubags, nakts laikā zaglis.
Dies nedeva vītolam..
Dieva dēli medīt gāj..
Dieva dēli medīt gāja..
Dieva dēls medīt gāja..
Dieva roka .. bagāta.
Dieviņ, pildi to vietiņu..
Dieviņš gāja lauciņā..
Dievs dod vilkam aklam būt..
Dievs lai mani pasargā..
Dievs man deva, Dievs man deva..
Dievs palīdz, tautu dēls..
Dievs rada pirmos cilvēkus.
Diezgan bija meitu māte..
Dilons plaušu - lapene, priede, egle, salvija, sīpols.
Dilons plaušu - lapene, priede, egle, salvija, sīpols.
Dilons plaušu - lapene, priede, egle, salvija, sīpols.
Dilons plaušu - lapene, priede, egle, salvija, sīpols.
Dilons plaušu - lapene, priede, egle, salvija, sīpols.
Dilstošā mēnesī vajaga sēt linus tad ātri nonakot..
Dilstošā mēnesī vajaga sēt zirņus tad ātri nonākot..
Div baloži strautā dzēra..
Div upītes pār pārlēcu..
Div upītes pāri bridu..
Div upītes pāri bridu..
Div' upītes satecēja..
Divas aitas kūtiņā..
Divi mācītāji.
Divi suņi pie viena kaula nesader.
Divi vīri kapos.
Divi zirgi iejūgti ratos, vidū dīsele.
Divi zirgi iejūgti ratos.
Divi zirgi iejūgti.
Divi zirgi, ecešas un arājs.
Divreiz mācītājs sprediķi nesaka.
Diža liela ganu meita..
Diža slava, mazs tikums..
Dižens puisis daiļa rota..
Dižens puisis lielijās..
Diži meži, platas lapas..
Dižilmājas muižas lauku galā..
Dobeles apriņķī Tikušu mājās ganu zēna Jāņa nedarbi.
Dod Dieviņi otram dot, ne no otra mīļi lūgt.
Dod Dieviņi tādu laimi..
Dod Dievs naudiņu maizīti nopirkt..
Dod ar labu rociņu..
Dod dieviņi ko dodams..
Dod māmiņa, kam dodam..
Dod māmiņa, kam dodama..
Dod māmiņa, kam dodama..
Dod māmiņa, kam dodama..
Dod māmiņa, kam dodama..
Dod māmiņa, neliedz man..
Dod, Dieviņ, kalnā kāpt..
Dod, Laimiņa, mazumiņu..
Dod, māmiņa, kam dodama..
Dod, māmiņa, kam dodama..
Dod, māmiņa, kam dodama..
Dodat man, dodat man..
Domas.
Domas.
Domas.
Domas.
Domas.
Domā lēni, strādā ātri.
Domā, ka nebūtu starp cilvēkiem audzis.
Domājām, gādājam..
Domājām, gādājām..
Dreb kā rīselis.
Drošam pieder pasaule.
Droši bridu to upīti..
Drudzis aukstais - kalve, mera puķe.
Drudzis aukstais - kalve, mera puķe.
Drudzis karstais - baltā nātre, puplapa.
Drudzis karstais - baltā nātre, puplapa.
Drudzis ārstējams ar vardes asinīm..
Drēbe ceļ vīru.
Dullā ielā trakā namā..
Durbes 6-kl. pamatskola
Durbes Līgutu parks.
Durbes apkārtnes vietas: Bužātu kapeļi, Bumbierkalns, Gobas kalns.
Durbes apkārtnes vārdi: grāpis, ķocis, benķis, pavārnīca..
Durbes apvidus vārdi: ķocis, grāpis, spannelis, šuce(priekšauts), netārps..
Durbes baznīcas zvans.
Durbes ezers kā cēlies.
Durbes ezers, Sievalks.
Durbes ezers.
Durbes ezers.
Durbes ezers.
Durbes pag. "Purvmaļu" robežās atrodas Kapu dīķis..
Durbes pag. Diž-prāma laukos ir ieleja, ko sauc par nabagu jūru.
Durbes pagasta Rutku mājas.
Durbes pagasta Zudragu mājas.
Durbes palejā gulējis liels milzis..
Durbes pilskalna bedres.
Durbes pilskalns un apakšzemes alas.
Durbes pilskalns.
Durbes priediena kapenēs spokojas.
Durbes purvs.
Durbes upe.
Durbes zvans.
Durvis un stenders.
Dzeguzes valoda.
Dzeltenbrūnu krāsu dabūn no sīpolu mizām, sprauckrīta.
Dzeltenu krāsu ieguva savārot alkšņu mizas..
Dzeltenu krāsu var dabūt no pīpenēm pieliekot alonu.
Dzelzi ārdē.
Dzelzs lietas ja dāvina, ceļas lielas ķildas.
Dzemdes sāpes - kliņģerītes.
Dzen ganos, man' māsiņa..
Dzenis.
Dzenis.
Dzenis.
Dzenis.
Dzenīšami raibi svārki..
Dzer kā kalpa kāzās.
Dzer un dziedi, tautu meita..
Dzerveņoga.
Dzied gailīši..
Dziedat meitas vakarā..
Dziedat meitas, ko gaidat..
Dziedat nu, strazda bērni..
Dziedi mīļā lakstīgala..
Dziedi, dziedi dziedātāja..
Dziedi, dziedi tu, gailīti..
Dziedi, dziedi, tautu meita..
Dziedu vien, nerunāju..
Dziedzeru pumpumi - baltā nātre, priede, egle.
Dziedzeru pumpumi - baltā nātre, priede, egle.
Dziedzeru pumpumi - baltā nātre, priede, egle.
Dziedāj tautu tīrumā..
Dziedāj' visas laucinieces..
Dziedāt gribu, dziedāt gribu..
Dziedāt māku, dancot māku..
Dziedātāju māsu devu..
Dziesmiņ mana kā dziedāta..
Dziesmiņā vien pazinu..
Dziesmām dēļ jūs, ļautiņi..
Dzirdu jūsu valodas..
Dzirkles.
Dzirksteles.
Dzirnakmens miltos.
Dzirnakmens.
Dzirnavas.
Dzirnaviņas izmācīja..
Dzirnavu akmens.
Dzērvene.
Dzērvene.
Dzērves kliedza, meitas rauda..
Dzērves, zoses, maz putniņi..
Dzērveņu oga.
Dzērāj puika bēdājās..
Dzērājs ir velna kalps, bet krodzinieks velna kalpa kalps.
Dzērējs mans vīriņš bija..
Dzīrās mani sveši ļaudis..
Dzīsim gani mežmalā..
Dzīvo kā kaķis ar suni.
Dzīvo kā leimanis.
Dzīvo tā, ka nav divreiz jāmirst.
Dzīvības vārdi.
Dābolaina tā pļaviņa..
Dābolaina tā pļaviņa..
Dārzā gāja tautu meita..
Dāvids no Spiņģa mājām.
Dēla māte gan gribēja..
Dēlu māte šņaukājāsi..
Dēlu māte, dūmu taure..
Dēlu māte, dūmu taure..
Dēlu māte, vilku māte..
Dīca, dīca lapsenīte..
Dīķis ar ledu.
Dīķis.
Dīķis.
Dīķis.
Dūmi kūp, dūmi kūp..
Dūmi no skursteņa.
Dūmi no skursteņa.
Dūmi.
Dūmi.
Dūrēja vārdi.
Ecešas.
Ecešas.
Ecešas.
Ecešas.
Ecešas.
Ecēšas.
Ecēšas.
Ecēšas.
Ecēšas.
Egle.
Egles zars kā spoks.
Eimu iekšā kambarēji..
Eimu kalnā, eimu lejā..
Eine meine minke pūre..
Eitat bērni skatīties..
Eitat meitas klausīties..
Ej gulēt Vēja māte..
Ej pie tās skudras tu, sliņķi,
Ej, bāliņi, lūkoties..
Ej, bāz pats savu asti āliņģī.
Ej, māmiņ, atcel vārtus..
Ej, māsiņa, klausīties..
Ej, saulīte, drīz pie Dieva..
Ej, sērdiene, nebēdā..
Ej, tētiņ, baro zirgus..
Eja no Grobiņas upes līdz pilij.
Ejot gar otra labības lauku, nevajaga teikt: ūja kāda liela labība..
Ekur labi dieviņš dara..
Elku zeme.
Elziņ, mani nekaitini..
Elziņai garas kājas..
Elziņai nabadzei..
Embūtes baznīcas mācītājs.
Enik benik sikel sā..
Enik benik sikel sā..
Enik, benik sikal sā..
Enku drenku drillā dru..
Enku, drenku, drilli drū..
Entel, tentel..
Es apsedzu baltu sagšu..
Es aptēsu Vērai kājas..
Es apvilku zelta ķēdi..
Es apņēmu baltu sagšu..
Es atradu ganīdama..
Es augdama sērdienīte..
Es bij meita es varēju..
Es bij's jauna meitenīte..
Es biju irbīte, es māku rotāt..
Es būt arī ceļu gājis..
Es cerēju brālītim
Es cerēju brālītim..
Es cimdiņa neadīju..
Es citkārt jums būdams..
Es domāju māsiņai..
Es dzīvoju ar Dievu uz pusēm.
Es gotiņu ganos dzinu..
Es gotiņu ganos dzinu..
Es gribēju naudu sēt..
Es gulēju saldu miegu..
Es iejūdzu trijā jūgā..
Es iesēju lielu pupu..
Es ilgas tev sirdi ceļu..
Es izaugu smuidra, gara..
Es izaugu smuka, slinka.
Es jums saku, jauni puiši..
Es karā aiziedams..
Es karā aiziedams..
Es klausos, es klausos..
Es kungs, tu kungs, kas cūkas ganīs?
Es meitiņa jaun būdama..
Es meitiņa jauna būdama..
Es mātei pirmā meita..
Es mātei viena meita..
Es mātei viena meita..
Es mātei viena meita..
Es mātei viena meita..
Es mātei viena meita..
Es nejemu rupjas malkas..
Es neraugu, tautu dēls..
Es nerautu to puķīti..
Es nerautu to puķīti..
Es nesedzu daudz saktiņu..
Es neturu tēvu zemes..
Es neņēmu tās meitiņas..
Es noviju vaiņadziņu..
Es pazinu bārenīti..
Es pazinu sērdienīti..
Es pazinu to putniņu..
Es piedzimu māmiņai..
Es piedzimu māmiņai..
Es puišiem neticēju..
Es pārvedu brālītim..
Es redzēju ciema puišus..
Es redzēju pērkonkalnā..
Es savam Jāņu tēvam..
Es savam mīļajam..
Es savami mīļajam..
Es savosi bāliņosi..
Es savu vaiņadziņu..
Es sniedzu Veltai..
Es tev likšu pa acīm, ka villa uzaugs.
Es uzaugu pie māmiņas..
Es uzaugu smuidra, gara..
Es uzgāju ganīdama..
Es uzgāju ganīdama..
Es vairs tavā birzī neiešu, bet tu gan nāksi manā sēņu lasīt.
Es vizuļu vaiņagu viju..
Es vācieti dancināju..
Es šķit lāktur..
Es šķitu kretalu..
Es šķitu kretalu..
Es šķitu Žanītimi..
Esi droša, tautu meita..
Ezers un ledus.
Ezers.
Ezis.
Ezis.
Ezis.
Ezis.
Ezis.
Ezis.
Ezis.
Flinte (plinte).
Flinte.
Gads, mēneši un lielie svētki.
Gads, mēneši, nedēļas, dienas un naktis.
Gads.
Gads.
Gads.
Gads.
Gaidi, gaidi tu, tautieti..
Gaidi, gaidi, saimeniece..
Gaidi, gaidi, saimeniece..
Gailenes tēja lietojama pret ģikti, reimatismu, reibumu, krītam kaiti, migrēnu un krūšu kaiti.
Gailenes tēja lietojama pret ģikti, reimatismu, reibumu, krītam kaiti, migrēnu un krūšu kaiti.
Gailenes tēja lietojama pret ģikti, reimatismu, reibumu, krītam kaiti, migrēnu un krūšu kaiti.
Gailenes tēja lietojama pret ģikti, reimatismu, reibumu, krītam kaiti, migrēnu un krūšu kaiti.
Gailenes tēja lietojama pret ģikti, reimatismu, reibumu, krītam kaiti, migrēnu un krūšu kaiti.
Gailenes tēja lietojama pret ģikti, reimatismu, reibumu, krītam kaiti, migrēnu un krūšu kaiti.
Gailenīte priekš krūšu slimībām..
Gailis.
Gailis.
Gailis.
Gailis.
Gailis.
Gailis.
Gailis.
Gailis.
Gailis.
Gailis.
Gailis.
Gailis.
Gailis.
Gailis.
Gailis.
Gailītis saka uz vistiņu..
Gailītis un vistiņa.
Gailīts brauca kaņepēs..
Gaisma aust.
Gaisma.
Gaisma.
Gaisma.
Gaisma.
Gaisma.
Gaisma.
Gaisma.
Gaisma.
Gaisma.
Gaisma.
Gaisma.
Gaisma.
Gaisma.
Gaisma.
Gaisma.
Gaiss, zeme, nakts, vējš.
Gaiša, gaiša uguntiņa..
Gaiši dzeltenu krāsu ieguva no sīpolu mizām.
Galda kājas.
Galds.
Galds.
Galds.
Galvaskauss un tabaka.
Gan jau viegli es staigāju..
Gan pazinu to meitiņu..
Gan purinu rītā agri..
Gana man greznu dziesmu..
Gana stabule.
Gana vārna mazgājāsi..
Gana vērpu, gana vērpu..
Ganiņš biju, ganos gāju..
Ganīdama noskatīju..
Gar kapiem.
Gar lūpām man nogāja..
Gara mēle piesolot, īsa roka padodot.
Gari mati, īss padoms..
Garo pasaku stāstītājs.
Garozas vīriņš par dēlu.
Garozīte spicbalīte..
Garozīte spicbārdīte..
Garozīte spicbārdīte..
Gaveņu laikā no krūmiem nekā nedrīkstot mājās pārnest..
Gaļa un kaķis.
Glabājat godu tautu meitas..
Gludeklis.
Glābjiet godu, tautu meitas..
Glīti puiši kājas āva..
Godam dzimu, godam augu..
Gosniņ, mana rabalīte..
Gosniņ, mana raibaliņ..
Gosniņ, mana raibaliņa..
Gotiņ, mana raibaliņa..
Govi slauc.
Govi slauc.
Govi slauc.
Govi slauc.
Govi slauc.
Govi slauc.
Govi slauc.
Govis ar ganu.
Govis nosvīst par nakti, jo uziet uz sirdi asinis.
Govis slauc.
Govis slauc.
Govis vajag laist ganos sesdienās..
Govju mežs, kur velns vēdina naudu.
Govju mežs.
Govju pupi.
Govju vārdi.
Govju vārdi.
Govs bizenē.
Govs jaunpienu nedrīkst ēst ar nazi..
Govs mēle.
Govs mēle.
Govs pupi.
Govs pupi.
Govs āda.
Govs.
Govs.
Govs.
Govs.
Govs.
Govs.
Govs.
Grabata - cilvēks, kas pastāvīgi stāsta visādus niekus.
Gramzdas baznīcas ugunis.
Graudu vārpa.
Gredzens.
Gredzens.
Grezni, grezni Jānīts jāja..
Grib taisns būt kā Dieva pirksts, bet līks kā āža rags.
Grieta laba lieta, apaļa un cieta.
Grieze grieza rudzīšos..
Grobiņas kapos.
Grobiņas mācītājs.
Grozs.
Grožas (groži).
Grāmata ar lasītāju.
Grāmata un cilvēks.
Grāmata.
Grāmata.
Grāmata.
Grāmata.
Grāmata.
Grāmata.
Grāmata.
Grāmata.
Grāmata.
Grāmata.
Grāmata.
Grāmata.
Grāmata.
Grāmata.
Grāmatas.
Grāpis un uguns.
Grāpis uz uguns.
Grāpis.
Grāpis.
Grāpis.
Grāpis.
Grāpis.
Grāpis.
Grāpis.
Grāpis.
Grāpis.
Grāpis.
Grāpis.
Grāpis.
Grāpis.
Grūši pūta sila priede..
Gudra, gudra meitai galva..
Gudram gudra nelaime.
Gudram gudra nelaime.
Gudram gudrs padoms.
Gul pie manis tautu dēls..
Guli mana līgaviņa..
Guli, guli, guļaviņa..
Gultā nevajagot ēst, jo tad baŗojot nāvi.
Gurķis.
Guļot nedrīkst maizi ēst, jo tad baro nāvi.
Gŗūti pūta, žēli rauda..
Iekrāmējoties jaunā dzīvoklī..
Iekš daudz vārdiem ir daudz grēku.
Ielaid velnu baznīcā, pēc viņš uzkāpj uz kanceli.
Ielec otrā gadā.
Ielien kā ezis kurmja alā.
Ierast bija tev māsiņa..
Ieraudzīju vien pazinu..
Ieslodzītie bērni.
Iet uz vecuma.
Ieva zied ceļmalā..
Ievas ziedi smaržai labi..
Ieviņai balti ziedi..
Ievu mizas lieto galvas sāpēm.
Iešu, darīšu sev galu.
Ik dieniņas ciema sieva..
Ik gadiņus Jānīts nāca..
Ikvakaru tautas jāja..
Ilmājas barona pūķis.
Ilmājas barons.
Ilmājas muižā lielais un mazais vagars.
Irbe tek ejiņā..
Irbei spārni nodiluši..
Iries pate ošu laiva..
Iries pati, liepu laiva..
Istaba un cilvēki.
Istaba un cilvēki.
Istaba.
Istabas grīdās, kur būtu ieviesušās blusas, mazgājamas ar tabākas, vērmeļu novārījumu..
Istabas grīdās, kur būtu ieviesušās blusas, var nokaisīt ar kalvēm..
Istabas grīdās, kur būtu ieviesušās blusas, var nokaisīt ar melnalkšu lapām..
Istabā cilvēki.
Istabā sēž četri kaķi.
Istabās, kad liek grīdu, tad vajag paliet gaļas sālījumu..
Izbīļa vārdi.
Izdirsties.
Izglābies kā stirna no mednieka rokas..
Izjokošana kapos.
Izkapte.
Izkapts pļauj.
Izkapts un labība.
Izkapts un labība.
Izkapts, labība.
Izkapts.
Izkapts.
Izkapts.
Izkapts.
Izkapts.
Izkapts.
Izkapts.
Izkapts.
Izkapts.
Izkapts.
Izkapts.
Izkapts.
Izkapts.
Izlietu ūdeni nesasmelsi.
Izlietu ūdeni nevar sasmelt.
Izlocīju valodiņu..
Izlocīju valodiņu..
Izmežģījuma vārdi.
Izraktā meita.
Izsalcis kā vilks.
Izsalkušam pat rūgta miza salda.
Izsitumu vārdi.
Izsutis - tāds cilvēks, kas slinks, kūtrs.
Izteiktu vārdu nevar atņemt.
Izņem zirni no pākstes.
Izšķērdība - vieglprātības meita.
Ja Lielā piektdienā nes zarus no meža, tad sētā ierodas čūskas.
Ja Māras dienas rītā vēl redzams sniegs..
Ja Māras dienā dedzinot uguni, tad saimniekam rudzi pūstot.
Ja Māras dienā dedzinot uguni, tad vistas kāpostus izkašot.
Ja Māras dienā ir skaists laiks, tad pēc tam ir 40 dienas skaists laiks.
Ja Māras dienā sniegs uz jumta, tad vēl pa Jurģiem sniegs būs sētmalās.
Ja Māras dienā sniegs uz jumtiem..
Ja Māras dienā sniegs uz jumtiem..
Ja Māras dienā uz jumtiem ir sniegs..
Ja Māras nakti salst, tad sals vēl 40 dienas.
Ja Māras naktī salst, tad sals turpināsies 40 naktis.
Ja Māras naktī salst, tad sals vēl 40 naktis.
Ja Mārtiņu diena mākoņaina janvāris auksts.
Ja Ziemassvētku vakarā bites daiļi dzied..
Ja Zvaigžņu dienā pie debesīm ir pulku zvaigžņu, ir augļi.
Ja aitas nevāķ jērus..
Ja ap Miķeļiem vēl gājputni še..
Ja ap Māras dienu jābrauc vēl ragavām..
Ja ap Māras dienu vēl jābrauc ragavās..
Ja aprīlī mainīgs laiks, tad auglīga vasara.
Ja aprīlī mainīgs laiks, tad auglīga vasara.
Ja apēd 99 kukuļa beigas, tad dabū skroderi.
Ja apēd 99 kukuļa sākumus, tad dabū saimnieka dēlu.
Ja apēd siļķes spīdīgo desu, tad viegla, dejotāja.
Ja ar papīri noslauka galdu, tad visu svētību noslauka.
Ja atrod pakavu ar muguru uz savu pusi, esot laime..
Ja atslēgas un cepuri uz galda liek, ķildas ceļas.
Ja atslēgas un cepuri uz galda liek, ķildas ceļas.
Ja ausis džinkst, tad būs ciemiņš.
Ja bezdelīga skrien logā, kāds mirs.
Ja bezdelīgas lido tuvu zemei, tad būs lietus.
Ja bezdelīgas lido zemu, tad gaidāms slikts laiks..
Ja bezdelīgas zemu lido, tad laiks pasliktināsies.
Ja blusa kož uz rokas, tad kāds roku bučos.
Ja brēc vālodze, tad gaidāms lietus.
Ja bērzam lapas sāk dzeltēt no galotnes..
Ja bērziem lapas izplaukst ātrāk kā alkšņiem, tad būs sausa vasara.
Ja bērziem lapas sākot dzeltēt no galotnes..
Ja būvē jaunu ēku tad nedrīkst tādu koku iebūvēt kam divi serdes..
Ja ceļā pagadās lapsa - uz sliktu.
Ja cielavu redz pirmo reiz uz jumta, ta būs gaŗi lini.
Ja cilvēks sestdienas vai svētdienas vakarā griežot nagus, tad velns tos pievācot..
Ja cilvēks sestdienas vai svētdienas vakarā griežot nagus, tad velns tos pievācot..
Ja cīrulis augsti gaisā dzied, tad būs skaists laiks.
Ja cūka rokas istabas priekšā, kādam drīz jāmirst.
Ja cūkai gara liesa, būs gara ziema.
Ja cūkai liesa maza, tad ziema bez sniega..
Ja daudz odu, būs daudz ogu.
Ja daudz odu, būs daudz ogu.
Ja divi izsaka vienu vārdu nejauši reizē..
Ja drēbes ačgārni uzvelk, tad aizies uz citām mājām.
Ja durvis pašas atveras, tad nāve nāk.
Ja durvis pašas atveras, tad nāve nāk.
Ja durvis pašas no sevis atveras, tad nāk pa durvīm nāve.
Ja dzeguze kūko māju tuvumā, tad tanīs mājās kāds mirstot vai aizejot.
Ja dzērves garos kāšos laižas uz siltām zemēm, tad agra ziema.
Ja dūmi no skursteņa kāpj taisni gaisā, tad būs labs laiks.
Ja dūmi no skursteņa lien zemē, gaidāms lietus vai sniegs.
Ja egļu čiekuri agri nogatavojas..
Ja elkonis niez, būs jāguļ svešā vietā.
Ja februārī kaķi sildas saulē, tad martā tie lien krāsnī sildīties.
Ja februārī kaķi sildās saulē, tad martā tie lien krāsnī sildīties.
Ja gailis pirms pusnakts nodzied mazāk reizes..
Ja gailis vairāk reizes vakarā dzied, tad kāds dzimst.
Ja gaiļi dzied neparastā laikā, gaidāmas laika pārmaiņas.
Ja govis bizo, gaidāms lietus.
Ja govs uz tirgu vedot neiet..
Ja grib lai govis pa vasaru neizklīst..
Ja grib, lai bērns būtu bagāts..
Ja griestos dzirdot kādu brīkšķi, tad kāds no piederīgajiem mirstot.
Ja griež pupas ar nazi, uzaug kārpas.
Ja gruži velkas atpakaļ, būs viesi.
Ja gruži velkas atpakaļ, tad gaidāmi viesi.
Ja grāpim pie dibena sodrēji deg, tad būs sals.
Ja gultā guļot ēd, tad baro nāvi.
Ja gultā ēd, tad baro nāvi.
Ja istabu slaukot gruži lec atpakaļ, tad to dienu būs ciemiņš.
Ja istabu slaukot mēsli velkas atpakaļ, tad būšot ciemiņi.
Ja istabu slaukot, mēsli velkas atpakaļ, tad būšot ciemiņi.
Ja janvāris paiet ar siltu laiku, tad arī maijs ir silts.
Ja janvārī bieži atkušņi, tad neauglīga ir nākošā vasara.
Ja janvārī plāns sniegs, tad martā tas sevišķi biezs.
Ja janvārī vairāk pūš auksti vēji, tad vasarā jūnijs ļoti karsts.
Ja jūnijā vardes lēkā pa ceļiem,tad drīzumā lietus.
Ja kapos kādu rok, kad tā cermonija beigusies un pa kapu vārtiem..
Ja karote nokrīt pie zemes, tad sieva steidzās.
Ja karote nokrīt, tad būs viesos dāma.
Ja karote nokrīt, tad nāk sieva.
Ja kas negrib strādāt, tam nebūs arī ēst.
Ja kas pazudis, kads kaut kur aizgājis..
Ja kaķi nemierīgi skrien no viena kakta otrā, tad būs prieks, vai arī ķilda.
Ja kaķi nemierīgi skrien no viena kakta otrā, tad būs prieks, vai arī ķilda.
Ja kaķis laizas, tad nāk ciemiņi.
Ja kaķis laizās, būs ciemiņi.
Ja kaķis laizās, būs ciemiņi..
Ja kaķis laizās, tad būšot ciemiņš..
Ja kaķis mazgājas būs ciemiņš..
Ja kaķis pārskrej pār ceļu, tas uz sliktu.
Ja kaķis pārskrien par ceļu uz pogājamo pusi..
Ja kaķis skrien mājās, būs ugunsgrēks.
Ja kaķis vai suns ēd zāli, tad sagaidāms slikts laiks.
Ja kaķis vai suns ēd zāli, tad sagaidāms slikts laiks.
Ja kniepadatu atrod ar galviņu uz savu pusi, draugs piemin..
Ja koks priekšlaicīgi uzplaukst - gaidāms patīkams pārsteigums.
Ja kreisā sauja niez, dabūs naudu.
Ja kreisā sauja niez, tad dabūs naudu.
Ja kurmis ziemai nākot, rok augstas kaudzes, tad tai ziemā gaidāms dziļš sniegs.
Ja kut labā acs, tad dabū raudāt..
Ja kādam ceļā dodoties sāk lietus līt - ceļojums būs laimīgs.
Ja kādā vietā māja nodeg un uzceļ jaunu, tad tā nodegs.
Ja kāpj pāri lizei, kad šauj maizi krāsnī..
Ja kārpas ir, tad ar sīpolu jāsarīvē..
Ja kārpas ir, tad jāiegriež nūjiņā..
Ja lapas drīz nobirst, tad jauks rudens..
Ja lapas vēlu turas kokos, gaidāma stipra ziema un nākošā vasarā daudz kaitēkļu un mušu.
Ja lapas vēlu turas kokos, gaidāma stipra ziema.
Ja lapsa ceļā pagadās, uz sliktu.
Ja lietum līstot uz dīķiem metas burbuļi..
Ja ligzda uz kādas ēkas - tad gaidāms ugunsgrēks.
Ja maijs lietains, tad jūnijs sauss.
Ja maijs lietains, tad sausa vasara.
Ja maize izkrīt no rokām, tad drīz dabūs baidīties.
Ja maize krāsnī atlēkusi, tad saimniece pār tiltu skrējusi.
Ja maize pārsprāgusi, tad cepējs mirs.
Ja maizes rieciens nogriežas šķībi, tad pirms melojis.
Ja maizes rieciens nogriežas šķībi, tad pirms tam melojis.
Ja maizi liekot ar apakšgarozu uz augšu..
Ja maizīte nokrīt pie zemes, tad tūliņ jāpaceļ un jānoskūpsta.
Ja marta mēnesis lietains, tad sausa vasara.
Ja martā pērkons, tad maijā vēl sniegs snieg.
Ja martā pērkons, tad maijā vēl sniegs.
Ja meita nodauza elkoni, puisis pieminējis.
Ja meita nodauza elkoni, tad puisis piemina.
Ja meitai atraisas un nokrīt priekšauts, tad līgavainis atstājot.
Ja mesli velkas atpakaļ, tad viesi nāk.
Ja migla rītā paceļās augšup gaisā, tad būs lietus.
Ja mušas un dažādi kukaiņi vakarā kož..
Ja mājā pēc pusnakts dzied gailis, tad kaut kur tālumā ir ugunsgrēks..
Ja nav gudras galvas, turi vieglas kājas.
Ja nav gudras galvas, turi vieglas kājas.
Ja nazi atstāj ar asmeni uz augšu..
Ja nazi uz galdu liek ar asumu uz augšu..
Ja nazis nokrīt pie zemes, tad vīrs steidzās.
Ja nazis nokrīt zemē, atnāks ciemos vīrietis.
Ja nazis nokrīt zemē, tad vīrietis nāk ciemos.
Ja neizēd savu šķīvi, tad jāguļ pie nabaga.
Ja nejauši sasit spoguli, gaidams kas slikts.
Ja nejauši spoguli sasit, gaidāms kas slikts.
Ja niez labā acs, tad dabūšot raudāt, ja kreisā..
Ja niez uzacis..
Ja no grāpeļa vai rinkiem lec dzirksteles, būs sals.
Ja no grāpeļa vai rinkiem lec dzirksteles, būs sals.
Ja no rīta dzied, tad vēlāk būs jāraud.
Ja no rīta pirmo satiek vīrieti, tad būs laime..
Ja no rīta pirmo satiek vīrieti, tad būs laime..
Ja nobaidās bērns.
Ja nodegušās mājas vietā ceļ jaunu, tad māja atkal nodegs.
Ja nokrīt karote vai dakšiņa, tad ciemos nāks sieviete.
Ja nokrīt karote vai dakšiņa, tad ciemos nāks sieviete.
Ja nokrīt karote, tad nākšot sieva, bet ja nazis, tad vīrs.
Ja nokrīt karote, tad nākšot sieva, bet ja nazis, tad vīrs.
Ja nokrīt maize zemē, tad tā ir jānobučo.
Ja nokrīt nazis, tad būs ciemos kungs.
Ja nokrīt nazis, tad nāk vīrs.
Ja noliek nazi ar asmeni uz augšu..
Ja nāk miegs, būs slinks ciemiņš.
Ja oktobrī lielas nakts salnas, tad mainīga ziema.
Ja ozoliem daudz zīļu un lazdām riekstu..
Ja pa gaisu redz skirenam divus kŗaukļus un ķērcam..
Ja pa sapņiem krīt, tad būs nelaime.
Ja pagale no krāsns izkrīt, būs viesis.
Ja pakausis niez, kāds lamā.
Ja pakausis niez, kāds lamā.
Ja pakausis niez, kāds lamā.
Ja pastalām auklas vaļā raisas, kāds aprunā.
Ja pastalām auklas vaļā raisas, kāds aprunā.
Ja pavasaros kvarc vardes, tad gaidāms lietus.
Ja pavasarī stārķi pirmo reizi redz laižamies..
Ja peles labību gubās midzeņus taisa virs zemes..
Ja pie durvīm salms nokritis, tad viesi būs.
Ja pie galda ēdot šūpo kājas, tad šūpo velna bērnus.
Ja pie uguns ēd sāli ar maizi, tad aug sarkani vaigi.
Ja pie zirņu zupas ēd maizi, aug biezas lūpas.
Ja piektdienas vakarā vērpjot, tad..
Ja piens noburts.
Ja pirmo sastop sievieti, nebūs tai dienā laimes.
Ja pirmo sastop sievieti, tai dienā būs nelaime.
Ja pirmo satiek uz ceļa sievu, tad nelaime.
Ja pirms Māras par divām nedēļām ragavas neapgāž..
Ja putni laižas zemu, tad ir gaidāms lietus.
Ja pār cilvēka galvu pārlaižas krauklis, tad būs jāmirst.
Ja rudenī bērzi sāk dzeltēt no apakšas, tad mirst veci cilvēki.
Ja rāmā vakarā tālu dzirdams atbalss, tad būs slikts laiks.
Ja rītā izkāpj no gultas ar kreiso kāju, tad tanī dienā neiet labi.
Ja sagriezta maize salikta uz šķīvja otrādi..
Ja sapnī cūku redz, tad tā ir laime.
Ja sapnī redz salu, tad būs ugunsgrēks.
Ja sapnī redz ugunsgrēku, būs sals.
Ja sapnī rādās mironis, tad būs lietus.
Ja sapņos redz bērnus, tad būs bēdas.
Ja sapņos redz naudu, tad būs jāraud.
Ja sauja niez, tad dabūšot naudu..
Ja saule noriet koši sarkana, gaidāms labs laiks, ja gaiša, tad lietus.
Ja saule noriet skaidri, būs labs laiks.
Ja septembris vējains, tad nākošā vasara bagāta ar koku augļiem.
Ja sievai atraisas un nokrīt priekšauts, tad vīrs to atstājot.
Ja sieviete pārkāps par illksi vai sakām, zirgam būs smagi.
Ja sieviete pārkāps par illksi vai sakām, zirgam būs smagi.
Ja sieviete pārkāps pār ilksi vai sakām, zirgam būs smagi.
Ja sieviete pārkāps pār ilksi vai sakām, zirgam būs smagi.
Ja skudras, ziemai tuvojoties, ceļot lielus, augstus pūļus..
Ja sniegains decembris, tad auglīga vasara.
Ja sniegains decembris, tad auglīga vasara.
Ja stārķi pirmo reizi redz uz jumta, tad būs jāpaliek dzīvot turpat..
Ja sunim vēders kurkst, būs slikts laiks.
Ja suns gaudo, tad viens no tām mājām mirstot.
Ja suns pagalmā kauc ar purnu gaisā, tas uz ugunsgrēku.
Ja suns pagalmā kauc ar purnu zemē, tas uz nāvi.
Ja suns skatas uz zvaigznēm un kauc, tad kāds mirst.
Ja suns vārtās būs putenis.
Ja suns zāli ēd, būs lietus.
Ja suns ēd zāli, gaidāms lietus.
Ja suns ēd zāli, tad būs lietus.
Ja suns ēd zāli, tad būšot lietus.
Ja suņi kauc, būs ugunsgrēks.
Ja suņi ēd zāli, būs nelabs laiks.
Ja svētdienā kaķis mazgājas, tad gaidāmi ciemiņi.
Ja sāk čīkstēt durvis, kuras nekad nav čīkstējušas - mājā būs nepatikšanas.
Ja sāp rokas, kājas, tad būs slikts laiks..
Ja tu no bagātā aizņemies pļavas, graudi tev viņam jāatdod.
Ja tumsā švilpo, tad velnu sauc.
Ja uz tirgu braucot satiek žīdu, būs nelaime.
Ja vakaros kāds svilpojot, tad to naktī veļi un spoki baidot.
Ja vakaros pirms pusnakts dziedot gaiļi..
Ja vakarā ir liela rasa, tad rītā ir labs laiks.
Ja vakarā saulei rietot otram aizdod naudu - atpakaļ nedabūs.
Ja vakarā uz zāli ir rasa, gaidāms labs laiks/
Ja vasaras laikā vārnas stāv uz zemes ar deguniem pret vēju..
Ja vasarā tuvu pie mājām kūko dzeguze, tad tai gadā tai mājā kāds mirs.
Ja vistas iet ātri gulēt..
Ja vistas naktī no laktām zemē lec, tad būs nelaime.
Ja vistas plūcas, būs viesi.
Ja vistas plūcas, būs viesi.
Ja vārna sēd koka galā ar galvu pret vēju..
Ja vārna tuvu pie mājām, uzmetusies vai nu uz ēkām, vai nu uz kokiem..
Ja vārna tuvu pie mājām, uzmetusies vai nu uz ēkām, vai nu uz kokiem..
Ja vārna ķērc, tad kāds lops atstāj.
Ja vārnas laižas gar mājām un bļaun, tad gaidāma nelaime.
Ja vārnas rudenī redz uz apsēta rudzu lauka..
Ja vārnas vakaros sēž uz uzarumu, tad būs lietus.
Ja vēlā rudenī kokiem un krūmiem zaļas lapas..
Ja zaķis pārskrien pār ceļu uz labo pusi, tad laime..
Ja zaķis skrien mājās, būs ugunsgrēks.
Ja zemē nokrīt karote..
Ja zemē nokrīt nazis..
Ja zibens iesper mājā, un tā sāk degt..
Ja ziemas sala laikā redz vārnu tupam uz koka galotnes..
Ja ziemā maz salst, tad gaidāma auksta un lietaina vasara.
Ja ziemā nav sniega, tad arī vasara būs nabadzīga.
Ja zirgiem astes apgriež jaunā mēnesī..
Ja zirņi ļoti cieti, tad pie mērcēšanas jāpieliek sāls..
Ja zvaigznes dienas vakarā ir zvaigznes, tad tanī gadā būs laba ābolu un ogu raža..
Ja zvirbuļi lēkā žagara čupai par iekšu, tad būs sals.
Ja zīlīte pie loga grabina, tad jaunas ziņas.
Ja ēd maizes galiņus, tad aug spici pupi.
Ja ēd no grāpeļa pieaug melna bārda.
Ja ēd no grāpeļa pieaug melna bārda.
Ja ēd siļķes asti, būs jāiet par ganu.
Ja ēdot atstāj grāmatu atvērtu, apēd savu atmiņu.
Ja ēdot atstāj grāmatu atvērtu, apēd savu atmiņu.
Ja ēdot atstāj grāmatu vaļā, apēd savu atmiņu.
Ja ēdot atstāj grāmatu, apēd savu atmiņu.
Ja ēdot karote nokrīt - viesis steidzas.
Ja ēdot karote nokrīt - viesis steidzas.
Ja ēdot karote nokrīt, viesis steidzās.
Ja ēdot kustina kājas, tad šūpo velnu.
Ja ēdot nokrīt karote pie zemes, tad atnākšot kāda sieva.
Ja ēdot sakrustojas puiša un meitas karotes bļodā, tad tie apprecēsies.
Ja ēdot staigā vai dancā, būs jāiet nabagos.
Ja ēdot šūpā kājas, tas šūpā velnu.
Ja ķieģelis izkrīt no krāsns, tad kaut kas slikts.
Ja ūdensrozes vakarā agri aizveras, gaidāms lietus..
Ja žagojas, kāds piemin.
Jaapēd 99 maizes galiņi, tad dabūs saimnieka dēlu, meitu.
Jau visi dus un sapņo..
Jauki, jauki Dieviņš dara..
Jauku laiku var sagaidīt, ja saule izskatās tīra un skaidra.
Jauku laiku var sagaidīt, ja saulei uzlecot debesmalā redzams gaišs mākonis.
Jauku laiku var sagaidīt, ja saulei uzlecot gaiša, bet norietot sarkana blāzma.
Jauku laiku var sagaidīt, ja sauli apņem gaišs gredzens..
Jauna gada naktī zem gultas liek trauku ar ūdeni.
Jauna meita vīru raud..
Jauna slota tīri slauka.
Jauna slota tīri slauka.
Jauna slota tīri slauka.
Jaunais gads.
Jaunam, kas svilpo uzaug ūsas.
Jaunavām, kas svilpo, uzaug ūsas.
Jaungada nakti meitām vajagot iet malku nest, bet neskaitīt pagales..
Jaungada nakti meitām vajagot nolikt uz galda krūzīti ar ūdeni..
Jaungada nakti plkst.12 meitām vajagot iet uz kūti aitas ķert..
Jaungada nakts zīlēšana ar spoguli.
Jaungada nakts zīlēšana ar trīs traukiem..
Jaungada nakts.
Jaungada nakts.
Jaungada naktī iet klausīties kā zirgi runā..
Jaungada naktī iet laukā riķus lauzt..
Jaungada naktī iet pie akas ūdeni smelt..
Jaungada naktī jāiet laukā jāskaita žoga riķi..
Jaungada naktī jāiet uz aitu kūti, ja noķer tekuli, tad dabos rudenī precēties..
Jaungada naktī lej laimas.
Jaungada naktī meitai jāliek svece krāsnī..
Jaungada naktī meitas met kurpi pāri galvai.
Jaungada naktī meitām vajagot dabūt jaunu dvieli..
Jaungada naktī met tupeli..
Jaungada naktī plkst.12,...meitai vajagot iet pie krāsns un caur kājstarpi lūkoties spogulī..
Jaungada naktī pulksten 12 vajag klausīties kā eņģeļi dzied.
Jaungada naktī pulksten 12 vajag klausīties kā zirgi runā.
Jaungada naktī pulksten 12 vajag skatīties krāsnī.
Jaungada naktī skatās krāsnī caur kāju starpu..
Jaungada naktī vajaga iet laukā žoga riķus laust..
Jaungada naktī vajagot puišiem dabūt divus spoguļus..
Jaungada naktī vāra mēmo biezputru..
Jaungada naktī, ejot gulēt, pagultē liek spieģeli, ūdens trauku un dvieli..
Jaungada naktī, ejot gulēt, paliek zem ķisena jaunus cimdus..
Jaungada naktī, ejot gulēt, uzmauc kronu galvā..
Jaungada naktī, kad mēness spīd, ēnā nevar galvas redzēt..
Jaungada naktī, ķer tekuli..
Jaungada vakarā iet pie riķu žoga, apķer abām rokā kādu gabalu..
Jaungada vakarā nomazgā muti un ar slapju iet gulēt..
Jaungada vakarā paņem spoguli un iet uz riju..
Jaungada vakarā paņem spoguli un iet uz riju..
Jaungada vakarā saraksta visus brūtgānus uz papīrīšiem..
Jaungada vakarā vaig iet riķus laust, uz kuru pusi ries suņi, no tās..
Jaungada vakarā vajag nest malku, ja klēpī rodas pagales pārā..
Jaungada vakarā vajag nolikt katram sāls graudu..
Jaungada vakarā vajag nomazgāt muti un atstāt nenoslaucītu..
Jaungada vakarā vajag sviest tupeli..
Jaungada vakarā ēd zirņus vai pupas, cūkas galvu un kājas.
Jaungada vakarā, kad tupeli sviež..
Jaungada zīlēšana ar graudu čupiņām un gaili.
Jaungada zīlēšana ar sāls čupiņām.
Jaungadā iet kūtī ķert aitas..
Jaungadā meitas iet uz kūti un ķer aitas..
Jaungadā meitas iet ķert aitas..
Jaungadā sviež gaisā pastalu..
Jaungadā sviež tupeles..
Jauni puiši, jaunas meitas..
Jauni puiši, jaunas meitas..
Jauni puiši, jaunas meitas..
Jauni puiši, jaunas meitas..
Jauni puiši, jaunas meitas..
Jauns ar spēku, vecs ar prātu.
Jauns es biju, nezināju..
Jaunus zābakus nedrīkst plikā kājā aut, jo tad svīst, vai arī čīkst.
Jaunus zābakus nedrīkst plikā kājā aut, jo tad svīst, vai arī čīkst.
Jaunā gada naktī vajag iet pie cūkas uz aizgaldu..
Jaunā gada naktī vajag nolikt krūzi zem spilvena..
Jaunā gada naktī vajag sviest tupeles..
Jaunā gada vakarā kūtī jāķer tekulis..
Jaunā gada vakarā lej laimes..
Jaunā gada vakarā meitas iet zarus lauzt..
Jaunā gada vakarā meitas pakar baltu, tīru dvieli..
Jaunā gada vakarā paņem dziesmu grāmatu..
Jaunā gada vakarā sviež kurpi uz durvju pusi..
Jaunā gada vakarā vajagot skriet apkārt gar istabu..
Jaunā gada vakarā visās akās esot vīns..
Jaunā mēnesī vajag visu labību sēt..
Jekabiņis lielijāsi..
Jem, Andrēj, leišu sievu..
Jo augstu kāpj, jo zemu krīt.
Jo augstu kāpj, jo zemu krīt.
Jo dārgs, jo labs, jo lēts, jo slikts.
Jo es daudzi bēdājos..
Jo karstu putru strebj, jo sadedzina lūpas.
Jo kaķi glaud, jo asti ceļ.
Jo meita ilgāk sēd, jo Laima vietu taisa.
Jo pliks, jo traks, jo salst, jo skrej.
Jo pliks, jo traks, jo salst, jo skrej.
Jo pliks, jo traks.
Jo tai ievai balti ziedi..
Jo tautas precēja..
Jo vairāk naudas kārīgam, jo vairāk tā trūkst.
Jonātāns trīs dienas būdams zivs vēderā.
Josta.
Jucīti, brālīti..
Jumta izgreznojums. Atrodams Liegos uz veca šķūņa jumta.
Jumts.
Jumts.
Jāiet žīdam parādi nomaksāt.
Jāj bez apaušiem.
Jājam, jājam uz Durbīti..
Jānis brēca, Jānis sauca..
Jānītim balta sieva..
Jānītim brālītim..
Jānītim brālītim..
Jānītim brālītim..
Jānītim brālītim..
Jānītim, brālītim..
Jānītis atskrēja.
Jānītis nāca pa gadskārtu..
Jānīts kāpa kalniņā..
Jānīts nāca līgodamis..
Jānīts nāca pa gadskārtu..
Jānīts nāca pa gadskārtu..
Jānīts sēd kā kumpa kaķe..
Jānīts sēd ozolā..
Jānīts teica..
Jānīšam, brālīšam..
Jānīšam, brālīšam..
Jānīšam, brālīšam..
Jāsim, jāsim rāceņus zagt.
Jātnieks.
Jātnieks.
Jātnieks.
Jātnieks.
Jātnieks.
Jāēd ir, kad liek.
Jāņa dīķis.
Jāņa sieva kroni pina..
Jāņa sievai liela sakta..
Jāņem vienu klēmi žagaru rezgaļus..
Jāņu bērni sasēduši..
Jāņu māte sieru sēja..
Jāņu māte sieru sēja..
Jāņu māte sieru sēja..
Jāņu nakti zelta rasa..
Jēra priede.
Jūras vārava.
Jūriņ prasa smalku tīklu..
Jūrnieks un velns.
Jūŗa pati man aŗama..
Ka es būtu zinājusi..
Ka māmiņa tu gaidīji..
Ka pa sapņiem redz vilcienu, tad vēstule būs.
Ka pa sapņiem utes redz, tad nauda būs.
Ka ēdot kājas šūpo, tad velns šūpojoties uz kājām.
Kaci, kaci, tautu meita..
Kad Elijs brauca uz Debesīm ar ugunīgiem zirgiem un ratiem.
Kad Ziemassvētku sestdienā pūš ziemeļa vējš, tad būs briedīgi rudzi.
Kad ap mēnesi dārziņš, tad būs putenis.
Kad apnes skaidas ap dzīvojamo ēku, tad vasarā var noķert putnus.
Kad attaisoties durvis, tad nāve nākot.
Kad attaisās durvis, tad nāve nāk.
Kad bezdelīga lido augstu..
Kad bezdelīgas laižās gar zemi, tad būs lietus.
Kad bezdelīgas zemu laižas, tad būs lietus.
Kad brunčus uzvelk otrādi, tad dabū piedzerties.
Kad brālītis sievu veda..
Kad cielaviņu redz pie zemes, tad īsi lini..
Kad cūkām zarna nakaite.
Kad dabūja alu dzert..
Kad dakšiņa vai karote nokrīt, tad atnākšot sieviete.
Kad divi kaimiņi dzīvojot viens no otra netālu, un vienam saslimst lopi..
Kad divi stridas, tad abiem ir netaisnība.
Kad durvis atveras, tad nāk nāve.
Kad durvis pašas atveras, tad nāk nāve.
Kad durvis pašas atveras..
Kad dzirdētu sav' māmiņu..
Kad dzērves iet augstu, gaidāms vēls rudens..
Kad es augu brālīšos..
Kad es biju jauna meita..
Kad es gāju ganiņos..
Kad es gāju ganiņos..
Kad es gāju meitu lūgti..
Kad ferminders no Slokas uz mājām Bigauņu ciemā brauca.
Kad gailis dzied, tad labs laiks.
Kad gals manām bēdām būs..
Kad govi ved pārdot, tad dod medus maizi ēst..
Kad govij astes vairs nav, tad tā tik zin, priekš kam tā noderējusi.
Kad govis bizenē, tad ir lietus.
Kad gultā ēd maizi, tad nāvi baro.
Kad iesāk griest maizes klaipu, tad priekš un pēc tam jāpārmet krusts..
Kad iesēj miežus, tad vajaga vārīt cūkas asti..
Kad ir daudz zvaigznes jaungadu nakti pie debesīm, tad to gadu ir daudz ābolu.
Kad istabas durvis atveras, tad saka, ka ļauns gars nākot istabā.
Kad izlija pilna bļoda..
Kad izēdīšot šķīvi, būšot gaidāms labs laiks.
Kad jaunību es atminu..
Kad kakls sāp, tad jāsaziepē kreisās kājas zeķe un jāaptin ap kaklu.
Kad kalpi vakarā sašauj pie krāsns zeķes un autus.
Kad karote nokrīt pie zemes, tad sieviete steidzas..
Kad karote nokrīt pie zemes, tad sieviete steidzas..
Kad karote nokrīt zemē, tad sieva nāks.
Kad karote nokrīt, tad kāds ciemiņš būs.
Kad karote, nazis, dakšiņa nokrīt pie zemes, tad nāk kāds izsalcis.
Kad katlu noliek uz grīdas.
Kad kaķis laizas, tad būs ciemiņš.
Kad kaķis laizās, tad gaidāmi viesi.
Kad kaķis mazgājas, tad viesi tuvojas.
Kad kaķis nav mājā, tad peles uz galda.
Kad kaķis pucējas, tad viesi tuvojas.
Kad kaķis vai sunis ēd zāli, tad būs lietus.
Kad kaķis vai sunis ēd zāli, tad būs lietus.
Kad kaķis, suns laizas, tad ciemiņi nāk.
Kad kaķis, suns laizas, tad ciemiņi nāk.
Kad koku cērt, tad tas gāžas.
Kad kokus apstāj skudras, tad to koku vaig apsēt ar pelniem.
Kad kāds ļaunums (vai nobīlis).
Kad kāju apakšas niez, tad dabū dancot.
Kad kāju apakšas niez, tad dabūs dancot.
Kad lapas birst, tad cilveki mirst.
Kad laukā sukā matus..
Kad lielās nevar dabūt.
Kad lopi noskausti.
Kad lāpa mugurā uzģērbtu drēbi, tad vajag ko iekost zobos, lai nepiešuj prātu.
Kad maizes rieciens nogriežas šķībi, tad pirms tam melojis.
Kad maizes rieciens nogriežas šķībi, tad pirms tam melojis.
Kad man būtu tā naudiņa..
Kad mana sieva neklausa..
Kad matus ķemmē, tad tos nekad nevar mest laukā..
Kad meitas mazgā veļu un aplejas ar ūdeni, tad dabū dzērāja vīru.
Kad meitas neizslauka skaidri istabu, tad dabūnot kašīgu vīru.
Kad meitas uzvelk brunčus otrādi, tad mēdz sacit, kad dabos piedzerties.
Kad melderis ir izliecies par logu.
Kad melns kaķis pārskrej ceļam.
Kad miltus sijā.
Kad muižā darba trūkst, kad ellē Vellu.
Kad muižā kūluši ar spriguļiem, tad dziedājuši..
Kad mēnessērdzīgs.
Kad mēs iesim mājās..
Kad nav laba arājiņa..
Kad nav labis arājiņis..
Kad nazis nokrīt zemē, tad steidzas kāds vīrietis.
Kad netīru istabu slauka, tad dabū bārdainu vīru.
Kad nokrīt maize pie zemes, tad tā jāuzceļ un jānobučo.
Kad nokrīt nazis pie zemes, tad atnākšot kāds vīrietis.
Kad nokrīt pie zemes karote..
Kad nokrīt pie zemes nazis..
Kad nolaiž gāzi.
Kad nomirst kāds piederīgais, tad rudenī veļu laikā rijā jaapklāj galds..
Kad nopērk sivēnu un bāž maisā, tad vajag bāst tā lai nepieskaras pie maisa..
Kad noticis, tad visi gudri.
Kad nošauts.
Kad ozoliem lapas plaukst, tad jāsēj mieži.
Kad pa Jaungadu iet pušķot ābeles, tad ir āboli.
Kad par daudz pacēlis.
Kad pie galda ēd un šūpo kājas, tad velna bērnus šūpo.
Kad piedzimst meitene un grib, lai viņai būtu piekrišana pie vīriešiem..
Kad piedzimst puika un grib, lai viņam būtu piekrišana pie sievietēm..
Kad piektdienas vakarā strādā, tad aitas sprāgst.
Kad pirmo ceļā satiek sievieti ar tukšām rokām, nav gaidāma laime.
Kad pirmo ceļā satiek vīrieti, tad gaidāma laime.
Kad pirmo reiz lopus ganos laiž.
Kad pirmo reizi lopus laiž ganos..
Kad pirmo reizi pavasarī redz cielaviņu..
Kad pirmo reizi uz jumta redz cielaviņu..
Kad purvā iet, kājas mirkst.
Kad pļauj.
Kad roka sāp..
Kad sarkans gaiss, vējš.
Kad saule noiet sarkana, tad gaidāms sals.
Kad saule noriet vakarā skaidri, tad rītā gaidāms jauks laiks.
Kad saule rietot nost, ieiet mākoņos gaidāms slikts laiks.
Kad slaukot istabas mēsli paliek uz sliekšņa..
Kad stārķi pirmo reiz redz vienu..
Kad suns gaudo, tad kāds mirs.
Kad suns gaudo, tad no tām mājām kāds mirst vai iziet.
Kad suns kauc, tad ir nelaime.
Kad suns naktī gaudo, tad būs ugunsgrēks.
Kad suns naktī gaudo, tad mirs.
Kad suns vai kaķis ēd zāli, tad lietus līs.
Kad suns vai kaķis ēd zāli, tad lietus līs.
Kad suns ēd zāli, gaidāms lietus
Kad suns ēd zāli, tad gaidāms slikts laiks.
Kad suns ēd zāli, tad teic, ka slikts laiks būšot.
Kad suņi kauc, tad kāds miršot.
Kad suņi kauc, tad neiet labi.
Kad svētdienas rītos slaukot istabas mēsli velkas atpakaļ..
Kad svētku vakarā ēd vakariņas, viens iziet ārā un skatās pa logu..
Kad sāli izber, tad drīz būs jābaras.
Kad sēd uz mājas sliekšņa, tad ļaudis aprunā.
Kad sējot ziemas kviešus, tad vajagot piejaukt klāt pelnus..
Kad tev kāda lieta nozagta.
Kad tievu kociņu neliksi, tad lielu nevarēsi.
Kad tu ko sliktu redzi, paskaties uz saviem nagiem..
Kad ubagu sauc atpakaļ.
Kad uz lauka grābj sienu un izkrīt grābeklis, tad pusdiena izkrītot.
Kad uz sliekšņa sēd, tad aprunājot.
Kad uzrauj zīvelskalus.
Kad uzvelk otrād svārkus, tad tai dienā piedzeršoties.
Kad uzģērb apgriestas drēbes, dabon piedzērt.
Kad vadzis pilns, tad viņš vienreiz nolūzt.
Kad vakaros saule noriet dzeltena, tad rītā ir slikts laiks.
Kad veci puiši nomira..
Kad vilks ir paēdis un kaza vesela.
Kad viņš izbāzis galvu pa logu ārā.
Kad viņš nevar cauri izlekt.
Kad vārna koka galā, tad labs laiks..
Kad vārnas staigā pa zemi, tad būs atkusnis.
Kad vārnas sēž koka galā, gaidāms auksts laiks..
Kad vārnas tup koka galā, tad būs mīksts laiks.
Kad vēlu rudenī daudz sēņu mežā, nākošu gadu slikta miežu raža.
Kad vīrs uzvelk apgriestu praku, tad dabo piedzērt.
Kad vīzi apvilcis, tad jāvalkā.
Kad zaķis vai cits kāds dzīvnieks pārskrien pār ceļu..
Kad zaļos sētas mieti..
Kad zemi labi kopsi, tad zeme tevi kops.
Kad ēd cūkas šņukuru, tad būs labs skrīvers.
Kad ēdot žagas raun, tad kāds pieminot..
Kad širce nokrīt, tad paspēlējot launagu.
Kad ūdens nāk mutē, jāmācās peldēt.
Kad ūdens nāk mutē, tad jāmācās peldēt.
Kadeģis (kadiķis).
Kadeķu ogas lieto priekš uzpampumiem.
Kadiķis un kaķis.
Kadiķis.
Kaimiņ meitu pūriņā..
Kaimiņam baltas meitas..
Kaimiņam slinki puiši..
Kal dzelzi, kamēr karsta.
Kalabad ik vakaru..
Kalmu saknes lieto kāju sāpēm.
Kalmu saknes, priedes, eglītes lieto pret remetismu.
Kalpi Jaungada vakaru..tupeli svieda pret durvīm..
Kalpi rijā.
Kalpu bērni irbenīši..
Kalves saknes lieto pret zobu sāpēm.
Kalves tēju lietojot uzlabo ēstgribu.
Kam acis sāpīgas, Lieldienas rītu vajaga nomazgāt muti strautiņā..
Kam bij man kalnā kāpt..
Kam bites dārzā, tam medus lēts.
Kam der kalni, kam der lejas..
Kam gari nagi, tas zog.
Kam ir vāja sirds, tam jāēd zaļš sīpols ar cukuru, bet ar maizi jāēd pret pārkaļķošanos.
Kam ir vāja sirds, tam jāēd zaļš sīpols ar cukuru..
Kam to pērno pusiķi..
Kam tu augi kadiķīti..
Kamanu slieces.
Kamēr jauna es lustīga..
Kamēr jauna es lustīga..
Kapa piemineklis.
Kapličas grāvis.
Kaps.
Kaps.
Kapu sargs.
Kapu, kapu kāpostiņi..
Kapā paliek zelta kalni, kapā arī nabaga tarba.
Kapā paliks zelta kalns, kapā arī nabaga tarba.
Kara kalns.
Karakalns.
Kareivju gaita.
Karote.
Karote.
Karoti.
Karstu maizi nedrīkst ēst, tad var izplucināt muti.
Karte.
Kartupeli.
Kartupeļlaksti - brūna krāsa.
Kartupeļus nedrīkst stādīt jaukā laikā.
Karā jāja mans bāliņš..
Kas Māras dienā ilgi guļ, tam lācis atdod savu miegu.
Kas augsti kāpj, tas zemu krīt.
Kas augstu kāpj, tas zemu krīt.
Kas bagāts, tas gudrs.
Kas bezdievīgu taisno, tie abi ir neganti.
Kas briežami, kas lāčami..
Kas cenšas, tas sasniedz.
Kas ceturdien griež nagus, tam uzsmaida laime.
Kas ceturdienās griež nagus; tam uzsmaidīs laime.
Kas citam bedri rok, pats iekrīt.
Kas citam bedri rok, pats iekrīt.
Kas daudz grib zināt, ātri paliek vecs.
Kas daudz grib, tas maz dabū.
Kas daudz runā, tas daudz melo.
Kas daudz zin, tas daudz min.
Kas deviņreiz melo, tam desmito reizi netic, kaut arī taisnību saka.
Kas dos nabagam bajāra meitu.
Kas drabiņās ieiet, to cūka apēd.
Kas godīga meitenīte..
Kas grasi netaupa, tas rubļa nav vērts.
Kas grib baltas vilainītes..
Kas grib baltas villainītes..
Kas gudris ir, tas klausīs un pieaugs mācībā.
Kas gudrs klausīs un pieaugs mācībā.
Kas guļ, tas negrēko.
Kas ir pikts, tas ir ticis.
Kas izposta bezdelīgas ligzdu - dabū vasaras raibumus.
Kas jau tevis nepazina..
Kas jādara, lai labības laukos neaugtu pērkones.
Kas kait gaiļam nedziedāt..
Kas kait man savā sētiņā..
Kas kaitēja nedzīvot..
Kas kaiš, kas kaiš kroņa vīram..
Kas kaunu neprot, tas badu necieš.
Kas krusta dienā strādā, to nospers pērkons.
Kas labi nāk, tam iet pa tumsu.
Kas lielīgs, tas smieklīgs.
Kas lēnāk iet, tas ārāk tiek.
Kas lēti tic, to pievil cits.
Kas melo, tas zog.
Kas melo, tas zog.
Kas melo, tas zog.
Kas māk, tam nāk.
Kas māk, tam nāk.
Kas nabagam dod, tas aizdod tam kungam.
Kas neatdara acis, atdara maku.
Kas negulē Jāņu nakti..
Kas nekait tev, māsiņa..
Kas no liepas kuplumiņa..
Kas no liepas kuplumiņa..
Kas no rudzu garumiņa..
Kas no skrodera pērk diegus un no beķera miltus, nekad nepaliek bagāts.
Kas nu nabaga bērniem krinģeli dos.
Kas otram bedri rok, pats iekrīt.
Kas otram bedri rok, pats iekrīt.
Kas otram bedri rok, pats iekrīt.
Kas otram bedri rok, pats iekrīt.
Kas pats niecīgs, tam grūti pie cita lieluma atrast.
Kas pavasarī ierauga raibu tauriņu, tam nākošā vasarā klāsies ļoti raibi.
Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ.
Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ.
Kas pirms bezdelīgām nomazgāsies pienā, būs balts.
Kas slinks pie darba, tas palaidņa brālis.
Kas spīdēja, kas vizēja..
Kas sunim asti cels, ja ne pats.
Kas sunim asti cels, ja pats necels.
Kas sunim asti cels, ja pats necels?
Kas sunim asti cels, ja pats nepacels.
Kas taisnību saka, naktsmāju nedabū.
Kas tas resnais, kas tur kasās..
Kas tautieti tavi radi..
Kas tev bēdas, kad suns vēl aiz grēdas.
Kas tie tādi vedējiņi..
Kas tie tādi, kas dziedāja..
Kas to taku nomīdīja..
Kas tos Jāņus ielīgoja..
Kas tos Jāņus ielīgoja..
Kas tos Jāņus ielīgoja..
Kas tos Jāņus sagaidīja..
Kas tur kalna galiņā..
Kas tur kliedza, kas tu brēca..
Kas tur kliedza, kas tur bļāva..
Kas tur spīd, kas tur viz..
Kas tā joda Jāņu nakti..
Kas tā tāda balta nāca..
Kas tā tāda dziedātāja..
Kas tā tāda līgotāja..
Kas tā tāda skuju būda..
Kas uguni spridzināja..
Kas var dziesmas izdziedāt..
Kas var dziesmas izdziedāt..
Kas var dziesmas izdziedāt..
Kas var liegti vējiņami..
Kas varēja to darīt..
Kas vecāku vārdu klausa, pilnu abru maizes mīca.
Kas zeķes lāpa uz kājas, nekad nekļūs turīgs.
Kas zeķes lāpa uz kājas, tas nekad netiek turīgs.
Kas āzi cels par dārznieku.
Kas āzi cels par dārznieku.
Kas žēlo to, kas noticis, tas velti par to nožēlo.
Katls uz kāša.
Katls uz oglēm.
Katls uz uguns.
Katls uz uguns.
Katls uz uguns.
Katls uz uguns.
Katls uz uguns.
Katls uz uguns.
Katls uz uguns.
Katls uz uguns.
Katls.
Katls.
Katls.
Katls.
Katls.
Katls.
Katls.
Katls.
Katls.
Katls.
Katls.
Katls.
Katls.
Katls.
Katls.
Katra govs savu teļu laiza.
Katram savas lustes patīk..
Katrs savu ādu sargā.
Katru nakti tautu dēls..
Kauna, kauna, tev meitiņa..
Kaut man būtu māmuliņa..
Kaut zinātu to kalniņu..
Kaut zinātu to kalniņu..
Kaziņa.
Kazācene - tauku putra.
Kaķis skatās uz desu.
Kaķis skatās uz desu.
Kaķis skatās uz desu.
Kaķis un desa.
Kaķis un desa.
Kaķis un desa.
Kaķis un desa.
Kaķis.
Kaķis.
Kaķis.
Kaķis.
Kaķpēdas lieto priekš krītamās kaites.
Kaķu vārdi.
Kaķīts ķērni sadauzīja..
Kaļam brāļi kumeliņus..
Kaņepes.
Kizīts kliedza, kizīts brēca..
Klaus, tautieti, manu vārdu..
Klausīšu māmiņu..
Klaušinieki un dzeršana.
Klaušu laiki.
Klaušu laiki.
Klusu, klusu tās mājiņas..
Klusā darba laime.
Klēpis.
Klēpis.
Klēpis.
Knausis.
Ko ciemā ieēd, to krūmos izlaiž.
Ko cilvēks sēj, to viņš pļauj.
Ko gavilē tautu meita..
Ko liedziesi tu, puisīti..
Ko lielies tu, Jānīt..
Ko lielies tu, Jūlīt..
Ko lielies tu, puisīti..
Ko lielies tu, puisīti..
Ko lielies tu, puisīti..
Ko lieliesi tu, Anniņa..
Ko līdz gara pucenīte..
Ko man tā pasaule dos.
Ko mute pelna, to mugura maksā.
Ko mute pelna, to mugura maksā.
Ko mute pelna, to mugura saņem.
Ko māsiņa tu domāji..
Ko mēs Dieviņu mielosim..
Ko nevar celt, to nevar nest.
Ko nevar celt, to nevar nest.
Ko nevar celt, to nevar nest..
Ko nevar pacelt, to nevar nest.
Ko nu mācītāji māca pasaulē.
Ko pats negribi, to nedari citam.
Ko pats negribi, to otram nedari.
Ko sēsi, to pļausi.
Ko tie ciema suņi rej..
Ko tie mani cāļi lasa..
Ko tie mani cāļi lasa..
Ko tie mani cāļi lasa..
Ko tie mani cāļi lasa..
Ko tie mani kaķi ņaud..
Ko tie mūsu kaķi ņaud..
Ko tie puiši dundurēja..
Ko tie tēva cāļi lasa..
Ko tie tēva cāļi lasa..
Ko tie tēva cāļi lasa..
Ko tie tēva cāļi lasa..
Ko tu dziedi tautu meita..
Ko tu gribi, vecais puisi..
Ko tu raudi tautu meita..
Ko tu tam darīsi, kam Dievs palīdz.
Ko tā Anniņa tik zemu raugās..
Ko vērts manis košs darbiņš..
Ko šodien var padarīt, to netaupi uz rīta.
Ko, Miķeli, tu lielies..
Ko, bāliņi, tu darīji..
Ko, sirpīti, nopelnīji..
Ko, sirpīti, nopelnīji..
Kodes iznīcina ar vāver puķēm vai naftalīnu.
Koka skapis. Pieder Eringiem, Aisteres pag., Liegu muižā.
Koka skapītis
Koki māju celšanai jācērt oktobra mēnesī..
Koks - loks.
Koks nekrīt uz pirmo cirtienu.
Koks.
Koks.
Koku serde.
Koku serde.
Kokus vajag cirst vecā mēnesī..
Kokus vajag stādīt jaunā mēnesī..
Koša pļava, kad nopļauta..
Koši zieda papuvīte..
Košs sarkanis āboliņis..
Kož vienā pirkstā, kož otrā - abi sāp.
Kož vienā pirkstā, kož otrā, abi sāp.
Krabiķi.
Kraujot labību, pirmo klēpi liek pret ziemeļiem, tad peles nesaēdīs.
Krauklīts sēž ozolā.
Kraupis - vērmeles.
Kreisā acs niez - dabūs raudāt.
Krejum ķērne apgāzās..
Krelles.
Krelles.
Krelles.
Krelles.
Krievijā esot diezgan slinki cilvēki..
Krotes pag. Valdības mežā redzēts bērniņš..
Krotes pag. starp Valdības mežu un Beķeru mājām..Sakarnas tiltiņš.
Krupis arī derīgs, ja cilvēks iegriezis pirkstā, tad tas ir jāpiesien pie ievainotās vietas.
Krupis depis dīķa dambis..
Krusta vīveles.
Krustamais bērns.
Krusts tu esi mūžīgais..
Krusttēvs un krustdēls, kuģi un princese.
Kruķis, krāsne un ogles.
Krāsne ar oglēm.
Krāsne.
Krāsne.
Krāsns ar oglēm.
Krāsns ar oglēm.
Krāsns.
Krāsns.
Krāsns.
Krāsns.
Krāsns.
Krāsns.
Krāsns.
Krāsns.
Krāsnī ogles un kruķis.
Krāsnī ogles un skruķis.
Krāsojot drēbi vai dzijas dzeltenā krāsā, vajaga mežabeļu mizas un alonu.
Krāsošana ar alkšņa mizām.
Krāsošana ar alkšņa mizām.
Krāsošana ar augiem - brūnu krāsu no ķiršu mizām.
Krāsošana ar augiem - dzeltenu krāsu iegūst no dzeltenām puķēm.
Krāsošana ar augiem - dzeltenu krāsu var dabūt no lazdu mizām.
Krāsošana ar augiem - dzeltenās grietiņas.
Krāsošana ar augiem - ozolu mizās krāsojums ir melns.
Krāsošana ar augiem - rudu krāsu no bērzu mizām.
Krāsošana ar augiem - sakasītas alkšņa mizas..
Krāsošana ar augiem - sīpoli.
Krāsošana ar augiem - zaļa krāsa no kastaņu mizām.
Krāsošana ar augiem.
Krāsošana ar augiem.
Krāsošana ar augiem.
Krāsošana ar bērzu mizām.
Krāsošana ar melnā alkšņa mizām.
Krāsošana ar melnā un baltā alkšņa mizu.
Krāsošana ar ābeļu mizu.
Krāsošana ozola mizās.
Krēsls.
Krīt' zemē, gul' zemē..
Krītamā kaite - gaiļpiesis, liepa.
Krītamā kaite - gaiļpiesis, liepa.
Krītširmis.
Krūkļa mizas dzeltenu krāsu dod.
Krūze.
Krūze.
Krūze.
Krūze.
Krūžele.
Kuce.
Kumeliņu negrožāju..
Kumelītes labas priekš zobu sāpēm..
Kumelītes lieto kā sutinājumus pret kaklu sāpēm.
Kumelītes piešķir dzeltenu krāsu.
Kumelīšu tēja lietota pret saaukstēšanos.
Kumeļā sēdēdams..
Kumodē.
Kundziņš jāja raudādams..
Kundziņš man spītēdams..
Kunga dots jāēd - vai čīkst, vai nečīkst.
Kungam dots jāēd, sīksts vai nesīksts.
Kungam guļot sapnī nāk..
Kungam slinki kauli.
Kungi, kaŗu neceliet..
Kungs un saimnieks.
Kungs un vecītis.
Kungs un ķīselis.
Kungs, kas varējis saprast, ko suņi runā.
Kupla, kupla liepa auga..
Kur baznīca, tur krogs nav tālu.
Kur bāleliņi tu dabūji..
Kur cep, tur pil.
Kur cērt, tur skaidas lec.
Kur daža skaista ēka..
Kur eglīte tavas skujas..
Kur jūs brauksiet, skroderīši..
Kur kājiņas nepiedūra..
Kur liniņi, jūs paliktu..
Kur mans pletīzers. Tas noticis 1918. gadā.
Kur māmiņa tavas meitas..
Kur nu zivtiņa bez ūdens ies, kur putniņš bez spārniem skries.
Kur ošami tādi zari..
Kur palika balti sniegi..
Kur palika tā meitiņa..
Kur pie joda māt ar meitu..
Kur priede, kur egle..
Kur puisīti tu būt ņēmis..
Kur puisīti tu dabūji...
Kur stāvējis, tur sēdi..
Kur tu jāsi, brūtgānpuisi..
Kur tu skriesi vanadziņi.
Kur tu teci, kur tu teci..
Kur tu teci, mēnestiņi..
Kur tu traka, kļava lapa..
Kur zālē ilgāk stāv rasa, tur atrodas ūdens.
Kur, Jānīti, tādi ņēmi..
Kur, Laimiņa, tu tecēji..
Kuras tautas mani grib..
Kurmis.
Kurmis.
Kurmja rakums.
Kurpes.
Kurzemīte, Dievzemīte..
Kurš cilvēks dzimst Lielā piektdienā, tas varot redzēt miroņus.
Kurš pirmais dusmīgs paliks.
Kurš puisītis zirgu glauda..
Kurš tas slinkākais.
Kučiers un kungs.
Kuģis jūrā.
Kuģis.
Kuļat rijas kūlējiņi..
Kuņu mežs, Odegu, Lībes pļavas.
Kuŗa kunga tā birzīte..
Kuŗas mātes tā meitiņa..
Kvieši jāsēj bez saules un mēneša, lai tie nepaliktu melni.
Kā Durbes ezers cēlies.
Kā Durbes ezers izcēlies.
Kā bij, lai paliek.
Kā brīnies kā velns uz naģi?
Kā cērt, tā skaidas lēc.
Kā dzen, tā iet.
Kā dēls pircis govi.
Kā govis nosargāt no dunduriem.
Kā izsargāt laukus, lai putni nenoēstu labības graudus.
Kā izsargāt vistas no dārza izkasīšanas.
Kā izzīlētais piepildījies.
Kā jauki atskan dziesmas..
Kā kalpam izgāja klētī.
Kā kokiem zari cēlušies.
Kā lejas Kurzemē nauda saukta.
Kā mežā sauc, tā atskan.
Kā mežā sauc, tā atskan.
Kā mežā sauc, tā atskan.
Kā mežā sauc, tā atskan.
Kā mežā sauc, tā atskan.
Kā mežā sauc, tā atskan.
Kā mežā sauc, tā atskan..
Kā māju lopi nākuši pie cilvēkiem.
Kā negribi pašam, tā arī nedari otram.
Kā no debesīm nokritis.
Kā nācis, tā gājis.
Kā nācis, tā gājis.
Kā osim izgājis.
Kā piķis un kā zēvele..
Kā radies Dambja kalns.
Kā radies Durbes ezers.
Kā radušies kalni un pauguri.
Kā senie amatnieki izvēlējās mājas celšanas vietu.
Kā sieva izjokoja muļķa vīru.
Kā sievas noplūkušas puķi kapos.
Kā suni baro, tā suns klausa.
Kā vandarzeļļi izdarījās ar nomirēju.
Kā var noteikt, kad būs jāmirst?
Kā vējš skrien, kā miets atduras.
Kā vējš skrien, kā miets atduras.
Kā vējš skrien, kā miets atduras.
Kā vējš skrien, miets atduras.
Kā vīrs tika cietumā.
Kā zaga krustu no kapiem.
Kā zagli var piesiet.
Kā zirdziņš piemēslojis Ilmājas zāli.
Kā ķīvīte ieguva savu valodu.
Kā ūdens izdzēš uguni, tā mīlestība dusmību.
Kā žīds pie kumeļa gribēja tikt.
Kā, māmiņa, tu gaidīji..
Kāda grava Boju pagastā.
Kāda māte, tāda meita.
Kāda māte, tāda meita.
Kāda sakne, tāda atvase.
Kāda ēka, tāds jumts.
Kādi vārdi - tādi darbi.
Kādiem ziediem druvas zied..
Kāds darbs, tāda alga.
Kāds darbs, tāda alga.
Kāds darbs, tāda maize.
Kāds koks, tādi augļi.
Kāds laiks Māras dienā, tāds turpināšoties veselu mēnesi.
Kāds laiks esot Marijas dzimšanas dienā, tāds pastāvot visu mēnesi.
Kāds rudenī cūkas liesas biezums, tāds arī ir ziemā sniega biezums.
Kāds tēvs, tāds dēls.
Kāds tēvs, tāds dēls.
Kāds žīds.
Kādu godu mēs dzērām..
Kādu laiku rītā redzu..
Kādu maizi izcep, tādu apēd..
Kādu sēklu sēsi, tādu pļausi.
Kādu ērmu es redzēju..
Kāja zābakā.
Kāja zābakā.
Kājas zābakā.
Kālab mani vainadziņš..
Kāp, Jānīti, kalniņā..
Kāpnes.
Kāpost galviņa.
Kāposta galva.
Kāposta galviņa.
Kāpostgalviņa.
Kāposti jāliek skābēt jaunā mēnesī, tad tiem ir labs raugs un tie nepūst.
Kāposts.
Kāposts.
Kāposts.
Kāposts.
Kāposts.
Kāposts.
Kāposts.
Kāposts.
Kāposts.
Kāposts.
Kāposts.
Kāposts.
Kāposts.
Kāpostu galva.
Kāpostu galviņa.
Kāpostu galviņa.
Kāpostu galviņa.
Kāpostu galviņa.
Kāpostu galviņa.
Kāpostu vairums ar mīlestību ir labāk, nekā barots vērsis ar naidu.
Kāpostu.
Kāpostus stāda ziemeļu vējā, lai aug cietas galvas.
Kāpēc mēnesī tāds attēls.
Kārlīti, Kārlīti..
Kārlītim tāda daba.
Kārpu nodzīšana.
Kārpu nodzīšana.
Kārpu nodzīšana.
Kārpu noņemšana.
Kārpu noņemšana.
Kāršu spēle ir vella lūgšanas grāmata.
Kāsis un grāpis.
Kŗūkļu mizās krāsojot ieguva dzeltenu krāsu.
Kūko augsti dzeguzīte..
Kūko birzē dzeguzīte..
Kūko manu, dzeguzīti..
Kūkodam dzeguzīte..
Kūlīš tevi ļaudaviņa..
Laba dzīve, laba dzīve..
Laba gaļa, nav ko teikt, ēst var.
Laba mana māmuliņa..
Laba mana māmuliņa..
Laba slava der vairāk nekā liela bagātība..
Laba slava der vairāk, nekā liela bagātība.
Laba, laba šī sētiņa..
Labdien, labdien, zeltenīte..
Labi, labi Dieviņš dara..
Labs draugs - kā caurais trauks.
Labs draugs - reta manta pasaulē.
Labs padoms nav ar zeltu sverams.
Labs tas darbiņš, kas padarīts.
Labs tas darbiņš, kas padarīts..
Labs tas darbs, kas padarīts, labs tas kumoss, kas pataupīts.
Labs tas darbs, kas padarīts.
Labs tas kumoss, kas pataupīts..
Labāk brāli pīpējam..
Labāk būtu bāleliņi..
Labāk cirvis bez kāta, nekā vīrs bez prāta.
Labāk cirvis bez kāta, nekā vīŗs bez prāta.
Labāk godīgi tiesāties, nekā nemierīgi dzīvot.
Labāk govs pienu ēst, nekā govi.
Labāk ielāps, nekā netīrumi.
Labāk iet gulēt ar tukšu vēderu, nekā piecelties ar parādiem.
Labāk lai darba atliek, nekā pietrūkst.
Labāk lāču māti sastapt, nekā muļķi.
Labāk man daudzi draugi..
Labāk maz ar taisnību, nekā daudz ar netaisnību.
Labāk meita muti turi..
Labāk viena malti gāju..
Labāk zīle rokā, nekā mednis kokā.
Labāk zīle rokā, nekā mednis kokā.
Labāk ņēma piržu sievu..
Labāk, brāļi padziedam..
Labāk, brāļi, pīpējam..
Labību sēt vajag, kad dzeltenās pienenes zied..
Labību vajag sēt sesdienās..
Lai aitām būtu gara vilna, tad jaunā mēnesī vajaga piektdienā cirpt un pupas ēst.
Lai aizdzītu kaitīgos putnus..
Lai aizdzītu visus kaitīgos putnus..
Lai aizdzītu ļaunus garus..
Lai augtu gari lini, vajaga izģērbties kreklā vien..
Lai augtu gari lini..
Lai augtu lielas kāpostu galviņas..
Lai bagāta, kas bagāta..
Lai bij grūti, kam bij grūti..
Lai bij nagi, kam bij nagi..
Lai cits tevi slavē, nekā paša mute.
Lai dabūtu labu ūdeni akā..
Lai dabūtu rubuli, par ko var pirkt visu mūžu.
Lai es gāju, kur iedama..
Lai gove nenoraidas.
Lai govis dotu vasarā daudz sviesta..
Lai govis nebizenētu..
Lai guļ miegu, kas guļ miegu..
Lai jūrā kā jūrā, bet Dieviņš tu sargi ezerā..
Lai kasās, kam tā āda niez.
Lai kucēni būtu nikni..
Lai kāpostiem augtu platas lapas..
Lai lopi nebadās.
Lai lopi vasarā nebizenētu..
Lai mājā nebūtu blusas, peles, žurkas, circeņi, prusaki..
Lai mājā nebūtu blusas, peles, žurkas, circeņi, prusaki..
Lai mājā nebūtu blusas, peles, žurkas, circeņi, prusaki..
Lai mājā nebūtu blusas, peles, žurkas, circeņi, prusaki..
Lai mājās būtu svētība, Māras dienā vaig braukt pakaļ stārķim..
Lai nebizinē.
Lai nebizotu govis..
Lai nākošo reizi būtu daudz vilnas, ainu cērpot..
Lai pa vasaru nebūtu ne mušas, ne knauši..
Lai tavas acis taisni raugās..
Lai tiktu vaļā no prusakiem.
Lai tārpi un kukaiņi kāpostiem lapas neizēstu..
Lai tārpi un kukaiņi kāpostiem lapas neizēstu..
Lai uzzinātu, kur īsti māja ceļama..
Lai varētu noķert visus putnus, ko grib..
Lai vasarā nesāpētu galva.
Lai vasarās nebūtu istabās mušas.
Lai vistas neizkašātu lecektis..
Lai ātri vārītos, ir jāpārmet krusts.
Laikam Dievs Vellam laiku uz renti izdevis.
Laikam Dievs velnam laiku uz renti pārdevis.
Laiks.
Laiks.
Laikus saku tautiešam..
Laim' uz Laimu vaicājās..
Laima ar Laimi runājusi..
Laima būtu, bet neprot saņemt.
Laima gāja ar nelaimi..
Laima man mūžu lēma..
Laima manu mūžu lēma..
Laima nepalīdz, ja pats nepalīdzas.
Laime gāja ar Nelaimi..
Laime gāja ar nelaimi..
Laime mani kairināja..
Laime, laime pate jaukā..
Laime, laime tai mātei..
Laimes liešana ar vasku.
Laimīgi dēli, kas pēc mātes, laimīgas meitas, kas pēc tēva.
Laimīgi dēli, kas pēc mātes, laimīgas meitas, kas pēc tēva.
Laimīt', mūža licējiņa..
Laiska mani laisku sauca..
Laiva un laivinieks.
Laiva uz ūdens.
Laiva uz ūdens.
Laiva.
Laiva.
Laiva.
Laiva.
Laiva.
Laiva.
Laiva.
Laiva.
Laivnieks.
Laivā zivis.
Lakstīgala kroni pina..
Lakstīgala lielijās..
Lakstīgala sējas putnis..
Lampa.
Lampa.
Lampa.
Lampa.
Lampa.
Lamu vārdi - dirsplēsis, pļūtuzellis, ļurkabiksis, naģudūrējs, čūsku ēdējs.
Lapaču, lapaču, rāceņus zagt.
Lapsa, ja ceļā pagadas, tad tas ir uz sliktu.
Lapsa.
Lapsa.
Lapsai aste nokritusi..
Lapu koki jācērt vecā mēnesī, tad tā ātri zūst.
Lapāmadata.
Latgalieši Liepājā.
Latvietis, latviešu velns.
Latvis latvim roku dod.
Lauki, kad ir aptīkojuši, tad pēc dažām dienām lietus.
Lauks.
Lauku lēpju lapas labas priekš reimatisma.
Laukums.
Launags.
Lazda lazdiņu nolauza..
Lazda un rieksts.
Lec, saulīte, rītā agri..
Ledus ezerā.
Ledus pie loga.
Ledus puķes.
Ledus un ūdens.
Ledus un ūdens.
Ledus.
Ledus.
Lelles.
Lemejuma vārdi.
Lemeši.
Lentas tārps - ķiploks.
Lepna meita lielijāsi..
Lepna meita, ne bagāta..
Lepns iet, iet, ka ne mats no galvas nenokrīt.
Lidmašīna.
Liec rokas klēpī, kur zobus vāci.
Liekuļiem pilna mute, bet tukšas rokas.
Liela brēka, maza vilna.
Liela brēka, maza vilna.
Liela brēka, maza vilna.
Liela pulka meitu gāja..
Liela skāde notikusi..
Liela, plata dadža lapa..
Lielai jūrai, lieli viļņi.
Lielajā Piektdienā nevajaga nest mājā puķes..
Lielajā piektdienā, ja redz vārnu uz jumta..
Lielceļš.
Lielceļš.
Lielceļš.
Lielceļš.
Lieldienas rītā jāskrien uz avotu pēc ūdeņa..tad visu gadu esot mudīgs.
Lieldienas rītā priekš saules jābūt uzpostai istabai, lai nebūtu blusas.
Lieldienas rītā priekš saules lēkta vajag avotā nomazgāt seju..
Lieldienas rītā priekš saules lēkta vajag izslaucīt istabu..
Lieldienu olas var krāsot sīpolu mizās uzvārītā ūdenī.
Lieldienu rītā jāizslauka istaba..
Lieldienu rītā priekš saules lēkta vajagot tīri izslaucīt istabas..
Lielo piekdienu nevar sievas vērpt linus, tad ir čūskas.
Lielo piekdienu nevar vīri žagarus vest, tad ir čūskas.
Lielā piektdienā un Zaļā ceturdienā nedrīkst..
Lielā piektdienā un Zaļā ceturdienā nedrīkst..
Lielās kā gailis laktā.
Lielās pakulas.
Liepu lapa, liepu lapa..
Lietainai septiņu brāļu dienai seko septiņas lietainas dienas.
Lietavēna vārdi.
Lietus ar krusu esot uz gaŗu ziemu.
Lietus ar krusu pareģo garu ziemu.
Lietus līst.
Lietus mākonis.
Lietus.
Lietus.
Lietuvēns.
Lieģu muižas kungs Kleists.
Lija lietus, sniga sniegi..
Liktens iet mežiņā..
Limējuma vārdi.
Lindraks.
Lini.
Lini.
Lins.
Lins.
Linu mīstīšana.
Linu sēšanu skatās pēc apiņu augšanas posmiem..
Linus mīsta.
Linus vajaga sēt Urbāna dienā.
Liza, abra, maize.
Lize un maize.
Locatiesi mežu gali..
Loga rūte.
Loga rūts.
Loga rūts.
Logs.
Logs.
Logs.
Logs.
Logs.
Logs.
Logs.
Logs.
Logs.
Logs.
Logs.
Logs.
Logs.
Logs.
Logs.
Logs.
Logs.
Logu rūts.
Logu slēģi.
Lokaties meža gali..
Lokatiesi meža gali..
Loki koku kamēr mazs.
Loki koku kamēr vēl mazs.
Loki koku, kamēr mazs.
Loki koku, kamēr tas vēl jauns.
Lācis kāpa ozolā, bite koda kājiņā.
Lācis kāpa ozolā..
Lācis par precinieku.
Lāča māte, vīra māte..
Lēna atbilde klusina bardzību.
Lēna cūka dziļas saknes rok.
Lēna cūka dziļu sakni rok.
Lēna cūka rok dziļu sakni.
Lēna sirds ir miesas dzīvība..
Lēni liecu to lazdiņu..
Lēni liecu to lazdiņu..
Lēni mani aizvediet..
Lēni, lēni Dieviņš brauca..
Lēni, lēni bērziņš auga..
Lēti pazīt klētnieka zirgu un meldera cūku.
Lības pļava.
Līdaciņa, zaļspārnīt..
Līdaka aizskrēja..
Līdz vidum.
Līdzens krupis jāsagrauzdē priekš cūkām, kad sāp kakls, jādod kopā ar pienu.
Līdzi, līdzi, mēnestiņi..
Līgavai pūrs nav pielocīts..
Līgodama upe nesa..
Līgutu barona kapa mūrēšana.
Līka kārte locijās..
Līst lietiņi cik tev tīk..
Līst lietiņi vienu dienu..
Līsti, lietiņ, kad līdams..
Līsti, līsti lietutiņi..
Līsti, līsti lietutiņi..
Līzīt leca par logu iekšā..
Līzīte.
Līķis.
Līžele, Līžele..
Lūks, vīrs ar iekšām lielām..
Lūpas niez, dabūs bučoties.
Magone.
Magone.
Magone.
Magone.
Maisi.
Maiss.
Maiss.
Maize abrā un mīcītājs.
Maize krāsnē.
Maize krāsnī.
Maize krāsnī.
Maize krāsnī.
Maize krāsnī.
Maize krāsnī.
Maize ēdējam pakaļ neiet.
Maizes abra.
Maizes abra.
Maizes krāsns.
Maizes krāsns.
Maizes krāsns.
Maizes krāsns.
Maizes kukuli nedrīkst likt uz galda augšpēdus..
Maizes kukuļi ceplī.
Maizi cepot nedrīkst atgriest krāsnei muguru, jo tad sasprāgst maize.
Maizi mīca.
Maizi mīca.
Maizi mīca.
Maizi nedrīkst likt ar apakšu uz augšu..
Maizi nedrīkstot ēst gultā, tad nāvi barojot.
Maizi šaujot krāsnī, nedrīkst kāpt pāri lizei, tad atlec maize.
Makšķere.
Maldīties maldījos..
Malkiem dzēru alutiņu..
Mama, mama, Līna teica..
Mammai arī jāzin.
Man bij dziesmu vācelīte..
Man bij dziesmu vācelīte..
Man bij tāda vīra māte..
Man bij viena avetiņa..
Man dziesmiņu nepietrūka..
Man dziesmiņu trīs pūriņis..
Man krietnis biedris bija..
Man patika miežu druva..
Man pazuda kumeliņš..
Man pazuda līgaviņa..
Man pazuda pern ruden..
Man vairāk, māmuliņ..
Mana balta māmuliņa..
Mana veca māmuliņa..
Mana veca māmuliņa..
Manai lielai māsiņai..
Mans brālītis taisijās..
Mans bērītis, mans raudītis..
Mans kungs nav tavs kalps.
Manta pievelk daudz draugu.
Mantiņa gŗava Ilmāju Prūšu laukos.
Manus spēkus salauza..
Marijas pasl.d. nav brīvi skriet, tad viņu pērkons to vasaru saspers..
Marijas pasl.d. rītā vajaga no rūtīm laizīt rasu, tad to gadu nebūs slims.
Marijas pasl.d. vajag mieža graudus skaitīt, tad dabūs līgavaini.
Marijas pasl.d. vakarā vajag kaķi laist pagultē..
Marijas pasl.d. vakarā vajaga solus naglāt..
Mati galvā.
Mati.
Mati.
Matus ķemmē.
Matīzis, barons un žīds.
Maz vai daudz, esi ar mieru.
Maza tautu istabiņa..
Maza ķēvīte, mazs kumeliņš.
Maza, maza es meitiņa..
Maza, maza meitenīte..
Maza, maza tā muižiņa..
Maza, maza ābelīte..
Maza, maza, bet ražena..
Mazajā stacijā.
Mazi bērni spiež klēpi, lieli sirdi.
Mazi vien, sīki vien..
Mazi vien, sīki vien..
Mazis, mazis zvirbulītis..
Maziņš biju neredzēju..
Mazs bij tēva novadiņš.
Mazs bērns, liels cilvēks, vecumā ar nūju.
Mazs cinītis gāž lielu vezumu.
Mazs cinītis gāž lielu vezumu.
Mazs cinītis gāž lielu vezumu.
Mazs cinītis gāž lielu vezumu.
Mazs cinītis gāž lielu vezumu.
Mazs cinītis gāž lielu vezumu.
Mazs cinītis gāž lielu vezumu.
Mazs cinītis gāž lielu vezumu..
Mazs cinīts gāž lielu vezumu.
Mazus kaķēnus nevajagot saukt par žurcēniem..
Mazā bērzu birzītēi..
Mazā, sirmā kumeliņā..
Mazāk runā, vairāk dzirdi.
Mazāk runāt, vairāk dzirdēt.
Medus šūnā.
Medus šūnā.
Medus šūnā.
Meita ar tēvu sarunājas.
Meita kūla raibu runci..
Meita, kura citus nobaidīja ar miroņgalvu.
Meitas pieguļā.
Meitas, meitas ko dziedati..
Meitene par zosi.
Meitiņ, meitiņ, jaunīb`s laikā..
Meitiņai māsiņai..
Meitiņai māsiņai..
Meldera meitu precinieks.
Melderis.
Meli - taisnības ielāps.
Meliem īsas kājas, drīz var panākt.
Meliem īsas kājas, drīzi var panākt.
Meliem īsas kājas.
Meliem īsas kājas.
Meliem īsas kājas.
Melisu lieto pret ģīpšānu, vemšanu.
Melisu tēja veicina atmiņu.
Melisu tēju lieto pret grūtsirdību.
Mellene.
Melna kaķa vārīšana.
Melna čūska ietecēja..
Melna čūska locijās..
Melna čūska miltus mala..
Melnais auns.
Melnalksnis - piešķir tumšpelēku krāsu.
Melnalksnis - tumši brūnu.
Melnos alkšņos var nokrāsot brūnu, liekot klāt ālu.
Melns krauklis senos laikos bija burvēm..
Melnu krāsu ieguva savārot pupu kauķus..
Melo kā žīds.
Melotājs.
Mengaliešu baznīcas pulkstenis.
Meža vīri mežā brauca..
Mežs.
Mežs.
Mežsarga meitas.
Mežu māte putnus sauca..
Mežā dzimu, mežā augu..
Mežā dzimu, mežā augu..
Mežā kadiķis.
Miedziņš bērnu kaitināja..
Miega trūkums - priede, egle, vērmeles.
Miega trūkums - priede, egle, vērmeles.
Miega trūkums - priede, egle, vērmeles.
Miegs.
Miegs.
Miers baro, nemiers posta.
Miers baro, nemiers posta.
Miers dod maizi, nemiers raizi.
Miezis.
Miežus sējot, jāēd cūkas aste, lai aug gari mieži.
Migla, migla rasa, rasa..
Milti gaisā, sēnalas maizē.
Mirdziņai māsiņai..
Miris patiešām nesūdzēs.
Mironi.
Mirons zārkā.
Miķeļu vakarā , kad govis dzen mājā..jāskatās vai govīm ir kāds salms mutē..
Miķeļu vakarā buceņu nūjas jaizbaž aiz kūts griestiem, tad lietuvēns nejājot govis.
Modernieks tas resnais papa..
Mucā audzis pa spundi barots.
Mucā audzis, pa spundu barots.
Muiža šķūtnes.
Muižkungs Dimza un skolotājs.
Muižkungs.
Muižnieks un vagars.
Muižu kalējam.
Muižu klaušas.
Mute ar zobiem.
Mute kā nevar ar četriem zirgiem priekšā aizbraukt.
Mute līdz ausīm, darbs ne nieka.
Mute.
Mute.
Mute.
Mute.
Mute.
Mute.
Mutē ieplēties kā sivēns vēderā.
Mutē medus, sirdī ledus.
Mutē medus, sirdī ledus.
Muzikants ellē.
Muļķa dēls.
Muļķa puisis.
Muļķe sieva.
Muļķe, muļķe tautu meita..
Muļķim dienu mužu laime.
Muļķim muļķa alga.
Muļķis nezin, ar kuŗu roku krustu mest.
Muļķis nezina, ar kuru roku krusts jāmet.
Muļķītis un divi gudrie brāļi.
Muša.
Mušas arī var iznīcināt ar sagrūstiem deviņvīru spēka ziediem..
Mušas bēg no lauru eļļas, ar kuru ierīvējamas durvis un logu rūtis.
Mācies pats sev maizi pelnīt.
Mācies, tad tu gudrs tiksi.
Mācītāja dēls.
Mācītāja meitas un aukle.
Mācītāja teiktais.
Mācītājs un draudze.
Mācītājs un gans.
Mācītājs uz kanceli.
Mācītājs.
Mācītājs.
Mācītājs.
Māja
Māja.
Māja.
Mājas tuvumā nedrīkst stādīt ievas, jo tās pievelkot zibeni.
Mājas tuvumā nedrīkst stādīt ievas, jo visi mājas ļaudis no ievām dabūnot koka utis.
Mājas tuvumā nedrīkst stādīt ievas, tad ielaižas tārpi.
Mājas tuvumā nedrīkst stādīt ievas..
Mājas tuvumā nedrīkst stādīt ozolus, ošus un bērzus..
Mājas tuvumā nedrīkst stādīt ozolus, ošus un bērzus..
Mājas tuvumā nedrīkst stādīt ozolus, ošus un bērzus..
Māju tuvumā nedrīkst stādīt - ozolu, osi un gobu, jo tas pievelk zibeni.
Māju tuvumā nedrīkst stādīt - ozolu, osi un gobu, jo tas pievelk zibeni.
Māju vārdi.
Mājā.
Mājās māte posmus nītē..
Mākoņi.
Mālder, mīļais, mālderīt..
Māmiņa šupoja mazo bērniņu..
Māras diena, Kāpostu Māra vai Kāpostnīca.
Māras dienas rītā nedrīkst istabu slaucīt.
Māras dienas rītā nedrīkstot cirst nevienu koku..
Māras dienas rītā nevaig ilgi gulēt..
Māras dienas rītā nevaig istabu slaucīt..
Māras dienas rītā vaig..avotā mazgāt muti..
Māras dienas rītā vajagot mazgāt muti tai upē, kura tek pret sauli.
Māras dienas rītā visas upes skaidri tekot.
Māras dienas vakarā nevajaga dedzināt lampas, tad visa labība aizbēgot.
Māras dienas vakarā nevajaga uguni dedzināt, tad vistas kāpostus izkašot.
Māras dienas vakarā nevajaga uguni dedzināt..
Māras dienas vakarā vajag ātri iet gulēt..
Māras dienā agri jāceļas, lai visu gadu būtu jautrs miegs.
Māras dienā agri jāceļas, lai visu gadu būtu jautrs miegs.
Māras dienā nedrīkst kokus cirst.
Māras dienā nedrīkst kokus cirst.
Māras dienā nedrīkst kokus cirst..
Māras dienā nevaig ne adīt, ne šūt..
Māras dienā nevajag dedzināt vakaros uguni, tad rudzi aizmūk mežā.
Māras dienā nevajaga vakarā uguni dedzināt, tad aizbēg visi rudzi mežā.
Māras dienā pirms saules jāceļas meitām istabas slaucīt, lai istabā nebūtu kukaiņi.
Māras dienā pirms saules meitām jāslauka istaba..
Māras dienā priekš saules lēkta vajag ap dzīvojamo ēku..
Māras dienā pušķo ābeles un citus kokus ar sarkaniem dzīpariem..
Māras dienā pārnāk cienīgs putns - stārķis.
Māras dienā pārnāk stārķis.
Māras dienā vajaga nest skaidas apkārt ap māju..
Māras dienā visas upes skaidri tekot.
Māras priekšvakarā, t.i. no 24. uz 25.martu jāliek pa nakti ola..
Māras priekšvakarā, t.i. no 24. uz 25.martu jāliek pa nakti ola..
Māras rītā pirms saules jāskrien mazgāties uz upīti..
Mārgots auga ozoliņis..
Mārša brāļa līgaviņa..
Māsiņ sēž vakarā..
Māte gāja vakarot..
Māte mani agri cēla..
Māte mani audzēdama..
Māte mani gauži rāja..
Māte mani iesviedusi..
Māte mani mazu kūla..
Māte meitas kultin kūla..
Mātes klēpis.
Mātes krūte.
Mātes krūts.
Mātes rokas allaž mīkstas.
Mātes sakne priekš vēdersāpēm..
Mēle aiz zobiem.
Mēle aiz zobiem.
Mēle mutē.
Mēle mutē.
Mēle un zobi.
Mēle.
Mēle.
Mēle.
Mēle.
Mēle.
Mēle.
Mēle.
Mēle.
Mēle.
Mēle.
Mēle.
Mēmā biezputra.
Mēnesi.
Mēnesis.
Mēnesis.
Mēness atspīdums.
Mēness atspīdums.
Mēness naktī.
Mēness noiet, saule lec.
Mēness noiet, saule lec.
Mēness noiet, saule lec.
Mēness un zvaigzne.
Mēness un zvaigznes.
Mēness un zvaigznes.
Mēness, saule.
Mēness, zvaigznes.
Mēness.
Mēness.
Mēness.
Mēness.
Mēness.
Mēness.
Mēnestiņš agri lēca..
Mēnesītis nakti brauca..
Mēs bijām div' māsiņas..
Mēs bijām div' māsiņas..
Mēs meitiņas kā liepiņas..
Mēs varam lielīties..
Mēs visus skaitām par nullēm, tikai paši sevi par vieniniekiem.
Mēsli.
Mēslu bambāle (vabole).
Mēslus jāaiznes uz kungu robežām..no kuras puses vārna skries no tās meitai jās precinieki.
Mēslus nedrīkst slaucīt pār slieksni pāri, tad ilgi precinieki būs jāgaida.
Mīldīķis.
Mīlestība pie ļaudīm labāka, nekā sudrabs un zelts.
Mīlē mani tas puisītis..
Mīlēt man sav radiņu..
Mīstīklas.
Mīļi tevi pavadīju..
Mīļā māra govis skaita..
Mīļš dieviņis man vaicāja..
Mūs meitāmi netiklēmi..
Mūs' kundziņi medīt gāja..
Mūsu ciema meitiņāmi..
Mūsu meitas bēdājās..
Mūsu meitas bēdājās..
Mūsu meitas bēdājāsi..
Mūsu meitas kaunējās..
Mūsu meitas stipras meitas..
Mūsu māju meitiņām..
Mūsu māte bažijās..
Mūsu māte bēdājās..
Mūsu māte bēdājās..
Mūsu puiši kaunējās..
Mūsu ļaudis bēdājāsi..
Mūžu dzīvo, mūžu mācies.
Mūžu dzīvo, mūžu mācies.
Mūžā jāredz daža laba diena, gan balta, gan nebalta.
Nabadzīgais zemnieks.
Nabags, kurš nodīrāja ādu klātgulētājai un aizbēga.
Nagla kurpē.
Nagla.
Nagla.
Nagla.
Naglai.
Nags.
Nags.
Nakts pods.
Nauda - nāvīga čūska.
Nauda Durbes upē pie Trumpes tilta.
Nauda gan paspēj daudz ko, bet mīlestība paspēj visas lietas.
Nauda naudu pelna.
Nauda naudu pelna.
Nauda stiprāka par taisnību.
Nauda stiprāka par taisnību.
Naudai gribas skaitīties.
Naudas aprakšana.
Naudas vecīte.
Naudas čupa.
Nav jau pirmo reizi ar pīpi uz jumta.
Nav mums vaļas jauniem puišiem..
Nav neviena ozoliņa..
Nava labi, nava labi..
Nava lāga, nava lāga..
Nazi augšpēdu nedrīkst likt.
Nazi nedrīkst likt ar asmeni uz augšu..
Nazi nedrīkst likt augšpēdus, jo tad pārgriež velam ķēdi.
Nazi nedrīkst turēt ar asmeni uz augšu..
Nazi nevajagot likt ar sasmeni uz augšu.
Nazi nevar likt augšpēdus, jo tad rīvē velnu ķēdi pušu.
Ne arvienu Laima sanaid.
Ne ikdienas māte raušus cep.
Ne mana cūka, ne mana druva.
Ne mana cūka, ne mana druva.
Ne mūžam es netapu..
Ne pēc Dieva likumiņa..
Ne tie visi sēklas mieži..
Ne tur tādas oša kārtas..
Ne tā man lēti tika..
Ne visi vagari, kam pātaga rokā.
Ne viss ir zelts, kas spīd.
Neatcel vecās robežas, ko tavi tēvi likuši.
Neba dižas vainas dēļ..
Neba man daudz vajaga..
Nebaro suni tad tik, kad vilks jau sētā.
Nebaro suni, kad vilks jau sētā.
Nebrauc ar sešiem zirgiem, ja tev barības tikai priekš diviem.
Nebēdā vīra māte..
Nebēdājies vīra māte..
Nebēdājies vīra māte..
Necerēju tādu godu..
Nedod Dievs tādu laiku..
Nedod, Dievs, tādas meitas..
Nedomā dēlu māte..
Nedomā tu, Justīte..
Nedomā tu, Līzīte..
Nedomā tu, Līzīte..
Nedomā vīru māte..
Nedomāju, necerēju..
Nedrāz iesmu, kad putns vēl mežā.
Nedrīkst kājas šūpot, kad ēd, jo tad vellu šūpo.
Nedrīkst maizi gultā ēst, tādēļ, ka velnu barojot.
Nedrīkst mēslus slaucīt pār slieksni, jo tas nāk atpakaļ.
Nedrīkst nazi nolikt augšpēdus, jo tad velnam pārdeg ķēde.
Nedrīkst pār slieksni sniegt roku, jo mājā būšot naids.
Nedrīkst sist pie ēdiena trauka malām, tad velnu piesaucot.
Nedrīkst sveicināties pār slieksnim, jo tad iznāk plūkties.
Nedrīkst sēdēt uz sliekšņa, jo tad aprunā.
Nedrīkst šūpot kājas ēdot, jo tad saka, ka velns uz kājām.
Nedzen Dievu kokā, pēc lūgšus nenolūgsi.
Nedzen dievu kokā, pēc ne lūgšus nenolūgsi.
Nedzimst skaista, bet laimīga.
Nedārs - nekrietns cilvēks.
Nedēļa
Neej ar gudro tiesā..
Neej ar stipru lausties, nedz ar bagātu tiesā.
Neej, sērdienīt..
Nekaci Rūdīti..
Nekaci Zigrīda pa skutuliņu..
Nekad neizlej neskaidro ūdeni, kad skaidrs nav mājās.
Nekūko dzeguzīte..
Nelaime nenāk brēkdama.
Nelaime nenāk raudādama.
Nelaime nenāk saukta.
Nelaimei zirgu nejūdz.
Nelaimē draugu grūti atrast.
Nelaimē draugu grūti atrast.
Nele lieta mani pēla..
Nelielies ar rīta dienu, jo tu nezini, ko diena atnesīs.
Nelielies tu, darbiņ..
Nelielies uz rīta dien, jo nezini, ko viņa nesīs.
Nemaldies kā rīdzinieks.
Nepazaudējat savu zeķu saiti, tad pazudīs līgavainis.
Nepazaudējat savu zeķu saiti: līgavainis pazudīs.
Nepūšati auksti vēji..
Neraud gauži vecā meita..
Neraud gauži, veca meita..
Nerāj' mani, tautu māte..
Nesaprot kalni.
Nesekmīte kājas āva..
Nesēdi Jānīti caurāi beņķē..
Nesēdi Miķēli..
Nesēdi brālīti..
Nesēdi, Jānīt..
Netaisna manta rokā izkūst.
Neteic mani, māmulīte..
Netikls klausās uz blēņu valodām.
Netālu no jūrmalas krasta.
Nevajag nazi likt augšpēdu, jo tad griež velnam ķēdes pušu.
Nevajag skatīties pa logu, tad nāve glūnot uz katra soļa, par kuru iedomājoties.
Nevar kāpt pār lizi, jo tad sasprāgst kukuļi.
Neviena patiesība neparādas diviem cilvēkiem vienādi.
Nevienam milti nebirst nemaļami..
Nevienam tā nevaid..
Nevienami tāda dzīve..
Neviens mani tā nemīl..
Neviens nav gudrs piedzimis.
Neviens nekož pats savā rokā.
Neviens putniņš tā nepūta..
Neviens, visi aizlaižas.
Neviens, visi jāieber.
Nevis visas skaistas puķes..
Nieciņš ar nieciņu, iztaisa sieciņu.
Nikna zāle aug nesēta, laba ir sēta neaug.
No Dieviņa izlūdzos..
No alkšņiem var nokrāsot melnu un sūnu zaļu.
No apšu mizas iegūst brūnu krāsu.
No bieža meža ziemu..
No druviņas pāriedama..
No druviņas pāriedama..
No jūriņas izpeldēja..
No kalniem nāku..
No krūzes dzer.
No lāča bēg, uz vilku krīt.
No malkas grēdas jāņem malka..
No otra ādas lēti platu siksnu izgriezt.
No pakaļas tas Fricītis..
No priedītes uz priedīti..
No rīta, kad ceļas nedrīkst apaut kreiso kāju pirmo..
No smilgas pils aizdegas.
No sīpolu mizām iegūst tumši dzeltenu krāsu.
No tavas mutes Dieva ausī.
No tālienes es pazinu..
No tālienes vien pazinu..
No vilka bēg, uz lāci krīt.
No vilka bēg, uz lāci krīt.
No vilka bēg, uz lāci krīt.
No vilka gans netiek.
Noasa šķirstā.
Nobīļa vārdi.
Nodauzījies kā devītais.
Nogriež cūkas astes galiņu un sviež pāri staļļa jumtam, tad augšot lielas cūkas.
Noiet saule vakarā..
Nokliedzos meža malā..
Nokrišņi paredzami: ja norietot ieiet tumšā mākonī.
Nokrišņi paredzami: ja saule izskatās bāla.
Nokrišņi paredzami: ja saule parādās no mākoņiem un dod spiedošu karstumu.
Nokrišņi paredzami: ja saulei uzlecot stari laužas cauri mākoņiem uz augšu.
Nokrišņi paredzami: ja saulei uzlecot..
Nolaupītā sieva.
Nolādētā meita.
Nomirt viegli, dzīvot viegli..
Nopļauta pļava un upe.
Noslēpumainā nauda rijā.
Notikums Cīravas pag. 80 gadi atpakaļ.
Nozaga māsiņu..
Nu es biju tā dzērusi..
Nu nopļāvu, nu apkūlu..
Nu pārvedu līgaviņu..
Nuj, ka zaķis tevis nenobada.
Nāc man bikses paturēt.
Nāc nākdama Jāņu diena..
Nāc nākdama vasariņa..
Nāc pie manis tautu meita..
Nāc pie manis, tautu meita..
Nāc pie manis, tautu meita..
Nāc tautieti gar mežmalu..
Nāc tautieti neliedzies..
Nāc ārā tu puisīti..
Nāc, māsiņa, dziedāsim..
Nāc, sērdienīt..
Nāciet bērni skatīties..
Nākat ļaudis skatīties..
Nākat ļaudis skatīties..
Nākat ļaudis skatīties..
Nākat, ļaudis, skatīties..
Nāks laiks, nāks padoms.
Nīcas Jūrmalciema Ķupkalns.
Ods.
Ogle.
Ogle.
Ogles krāsnē ar kruķi izvelk.
Ogles krāsnī.
Ogles krāsnī.
Ogles.
Ogu purvs.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Ola.
Olas likšana.
Olas likšana.
Olas likšana.
Olas likšana.
Oliņ boliņ, džimpu rimpu..
Oliņ boliņ, džimpu rimpu..
Oliņ boliņ, džimpu rimpu..
Oliņ boliņ, džinbu rinpu..
Oliņ, boliņ, džimpu, rimpu..
Oliņ, boliņ..
Oliņ, boliņ..
Olu.
Osi, osi, kļava, kļava..
Otram bedri rok, pats iekrīt.
Otrs, trešais, utt.
Otrā gadā.
Otrā gadā.
Otrā gadā.
Otrā gadā.
Otrā gadā.
Ozola mizas pelēku krāsu dod.
Ozola zīle.
Ozola zīle.
Ozola zīle.
Ozola zīle.
Ozola zīle.
Ozolam zelta jostu..
Ozoliņ, ozoliņ..
Ozoliņ, ozoliņ..
Ozoliņis gauži raud..
Ozolmizas lieto priekš caurejas.
Ozols auga ar ābeli..
Ozols auga kalniņai..
Ozols auga sētiņā..
Ozols.
Ozolu zīle.
Ozolzīle.
Ozolzīle.
Ozolīti zemzarīti..
Oša laiva, smaga laiva..
Oši, kļavas, ozoliņi..
Oši, kļavi, ozoliņi..
Oši, kļavi, ozoliņi..
Pa Daugavu laivenieks īrās..
Pa prātam man patika..
Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā.
Pa visu, kas jāsarga, sargi savu sirdi..
Pa šauru laipu ietecēju..
Padari darbu - paliec par kungu.
Padari darbu - paliec par kungu.
Padari darbu - paliec par kungu.
Padones muižas karātavas.
Padones muižas karātavas.
Pagaidiet ciema meitas..
Pajūgs.
Pakava nagla.
Pakavi.
Pakavs.
Paklausiesi tu, Miķeli..
Paldies saku Dieviņam..
Paldies saku tev māmiņa..
Paliek vec' kā gov', bet vienmēr mācās klāt.
Palīdzēšu, palīdzēšu..
Pampuma vārdi.
Pampuma vārdi.
Pampuma vārdi.
Panāčie, es tev rādīšu, ka nezināsi, cik vecs.
Papardes kaulu sāpēm.
Papardes lieto kā sutinājumus pret remetismu.
Papardes lieto kāju ikru sāpēm.
Papardes lieto muguru sāpēm.
Papardes necieš dažādi parazīti.
Paplakas muižas barons Rops.
Paplakas muižas barons.
Paplakas muižā iemūrēts viens dzīvs nabags.
Par Briņķu baronu Zimuliņu.
Par Durbes baznīcas zvanu.
Par Lieldienām vajag labi izšūpoties, lai odi nekož.
Par Lubāna ezeru.
Par Ventiņu mani veda..
Par Vārvas priedienu.
Par apslēpto naudu.
Par buršanu.
Par diviem svētiem cilvēkiem.
Par gadiem Jānīts nāca..
Par izjokošanu ar mironi Dobeles apriņķī Ģeriņos.
Par kalpiem, kungiem un vagariem.
Par kalēja dēlu.
Par kokiem, kas runājuši.
Par kungu, kurš dzīvojis Padures muižā.
Par kungu, kurš neuzticējās kalpiem.
Par kungu, kurš varēja miroņus redzēt.
Par kādu vecu raganu..
Par meitu un puisi.
Par muižkungu Ligutu muižā.
Par muzikantu.
Par mācītāju.
Par mācītāju.
Par mēri.
Par mūrnieku.
Par naudas rakšanu.
Par naudas rakšanu.
Par naudas sieviņu.
Par nēģeriem un mūķenēm.
Par rugājiem.
Par saimnieci un kungu.
Par sievu un vīru.
Par vagariem, baroniem.
Par vectēva Jāņa Kaņepa gaitām Gramzdas pagastā pie kunga Švērdūta.
Par vīru, kas braucis gar kapiem.
Par zirgu, kurš pazuda.
Par zivju zvejošanu.
Paraušanās vārdi.
Paraža Durbes apvidū uz krustiem likt naudu un siet lentas un krāsainas prievītes.
Parāds nav brālis.
Parādība uz Trumpes upes tilta.
Pasaka par beku un ozoliņu.
Pasaka par burvi.
Pasaka par krusttēvu un krustdēlu.
Pasaka par susekļa kātu.
Pasaka par trim dēliem.
Pasaka par trim rūķiem.
Pasaka par vagaru un kungu.
Pasaki, Andrēj'..
Pasaraugu saulītē..
Paskatos, pasmejos..
Pasmejos bērniņam..
Pastala.
Pastala.
Pastala.
Pastalas.
Pat no vilka tā nebēgu..
Patiesība neslīkst ūdenī, nesadeg ugunī.
Pats met, pats auž.
Pavaicāju saulītei..
Pavasariemi jauni puiši..
Pavasarī ganos gāju..
Pavasarī ganīdama..
Pavasarī pirmo reizi pērkoni dzirdot jādauza galva ar akmeni..
Pazemes eja zem Durbes pilskalna.
Paēdušai pelei milti rūgti.
Paēdušam galva sāp, neēdušam vēderiņš.
Paēdušas man telītes..
Paēdušas man telītes..
Paņem acis rokā, deguns parādīs.
Pelašķi lieto pret saaukstēšanos, klepu, drudzi.
Pelašķi lieto pret saaukstēšanos, klepu, drudzi.
Pelašķis tīra asinis un novērš slimības.
Pelnu dienā jāsavāc pelni..
Pelnu dienā tai vietā, kur domā stādīt kāpostus jāuzber pelni..
Pelēks kaķis locijās..
Pelīte brauc, rati čīkst..
Penkoki.
Penkokus.
Pie Durbes esot bijušas lielas kaujas..
Pie atraiša es neiešu..
Pie laulības ejot kurpē vaig iemest sudraba naudu, tad ir bagāta dzīve.
Pie laulības, kad iet, tad baznīcā jaunajiem pāriem jāsadon rokas ar cimdiem..
Pie liepiņas piesēdos..
Pie pilnas bļodas draugu daudz.
Pie pilnas bļodas draugu daudz.
Pie pilnas bļodas draugu daudz.
Pie tā puika pieturies..
Pie upītes mazgājos..
Pie ārsta.
Piecas naglas.
Pieci kaķi arklu vilka..
Pieci pirksti iet uz galvu utis meklēt/
Pieci seši tēvam dēli..
Pieci vilki stāvus šika..
Piedod Dievs meitai grēku..
Piedod, Dievs, meitai grēkus..
Piekusuši arājiņi..
Piena slauktuve.
Piena, krējuma un sviesta vārdi.
Pilnam vēderam gardumi riebj.
Pils Vecpils pagastā.
Pilskalna eja.
Pilskalna eja.
Pimpslis - maizes zupa.
Pirdiens.
Pirdiens.
Pirkstaini cimdi.
Pirkstaini cimdi.
Pirkstains cimds.
Pirkstains cimds.
Pirkstainīšus vien adīju..
Pirkstainīšus vien adīju..
Pirksti cimdā.
Pirkstu nosaukumi - utu bunga, garais indriķis
Pirkstu nosaukumi.
Pirkstu nosaukumi.
Pirkstu nosaukumi: utubunga, kreima lišķis, garais Indriķis, zeltnesis, mazais Ansītis.
Pirmajās Lieldienās govis vajaga berzēt ar ledu..
Pirmie kucēni jāslīcina.
Pirmo Lieldienas rītu priekš saules izslauka istabu..
Pirmo Lieldienas rītu priekš saules izslauka istabu..
Pirmo dienu, kad izlaiž lopus..
Pirmo reiz, kad kaut ko ēd, ir jāpateicas Dievam..
Pirmo stādu pavasarī stādot vajaga to stādīt pret ziemeļiem..
Pirmos varžu kurkuļos vajag nomazgāt seju, tad noiet vasaras raibumi.
Pirms ēdiena iesmelšanas šķīvjos, tā vispirms jāsamaisa bļodā.
Pirmās Lieldienās pirms saules lēkta seja jānomazgā strautā..
Pirts krāsne.
Pirts krāsne.
Pirts slota.
Pirtē pērties.
Pirtē uz lāvas.
Pirtī peras.
Pirtī peras.
Pirtī peras.
Pirtī peras.
Pirtī uz lāvas.
Pirzdams gailis laktā lēkā..
Pirža pir (pirti) kurināja..
Pisies, Anniņ, ko tu gaidi..
Piss, piss, cūciņ..
Piņģerots uz pirksta.
Piņģerots.
Piņģerots.
Piņģerūts.
Pižulis jeb tāpiņš - alus.
Plata upe, šaura laipa..
Plinšķi - pankūkas.
Plkst.12 naktī stāv pret spoguli un ķemmē matus..
Plosts.
Plusas vārdi.
Plusas vārdi.
Pluskatainu kazu veda..
Plātās kā rūsa.
Plēsiet skalus, bāleliņi..
Pods no uguns noņemts ir uz labu.
Pods.
Poga un pogcaurums.
Poga un pogcaurums.
Poga un pogcaurums.
Precat puiši kaimiņ Annu..
Preciet puiši kaimiņ Annu..
Preciet, puiši, kaimiņ Annu..
Precē mani per` bagāti..
Preldam jumti sašķiebās..
Pret augoni.
Pret augoni.
Pret caureju.
Pret galvas sāpēm - ar aveņu tēju vajag mazgāt galvu.
Pret galvas sāpēm.
Pret iekšējiem karstumiem ieteicams nemizotu kartupeļu ūdens..
Pret iesnām lieto gailenes, liepu ziedu un ceļteklapu tēju..
Pret kašķi esot lietots skābs krējums kopā ar zirnēkļu tīkliem.
Pret kašķi jālieto krūkļu mizu tēja.
Pret sabaidīšanos.
Pret zobu sāpēm un rozi lieto kumelīšu ziedus.
Pret zobu sāpēm.
Pret zobu sāpēm.
Pret ēdēm - baltās nātras sula, skābs krējums ar plieniem.
Pret ēdēm - baltās nātras sula, skābs krējums ar plieniem.
Pret ūdeņkaiti.
Pricītimi brālītimi..
Priecīga sirds dara vaigu priecīgu..
Priecīgs kā cīrulis pavasarī.
Priede, egle kalniņā..
Priedienes kaps.
Priekules pagasta Dunku kalni.
Priekš 10 govīm, lai labs piens un krējums.
Priekš audzējiem, ēdējiem, jēlumiem.
Priekš audzējiem, ēdējiem, jēlumiem.
Priekš audzējiem.
Priekš būves kokiem ir jācērt janvārī..
Priekš mandelēm.
Priekš nāves nav zāles.
Priekš tevis, priekš tevis..
Priekš zobu sāpēm..
Prāts pār jūru, mugura pie mūra.
Prātīgs cilvēks lēns uz dusmām.
Prūšu aizdzīšana.
Puisis Inga, kas ēda zalkšus.
Puisis ar meitu pie salmu kaudzes.
Puisis un meita.
Puisis un sarkanais vīrs ar sērkociņu.
Puisis un velns.
Puisīt, puisīt..
Puisītis ar zilām acīm.
Puisīts dzied, meita raud..
Puisīts kaunu negribēja..
Puišam mute niezēt niez..
Puiši - suņi: meitu dēļ..
Puiši blēži meitu dēļi..
Puiši gāja sienu pļaut..
Puiši labi, puiši labi..
Puiši mani aicināja..
Puiši prasa, lai es donu..
Puiši savu godu slēpa..
Puiši suņi meitu dēļ..
Puiši sēdēj rindiņā..
Puiši, puiši, suņi, suņi..
Pulkstenis.
Pulkstenis.
Pulkstenis.
Pulkstenis.
Pulkstenis.
Pulkstenis.
Pulkstenis.
Pulkstenis.
Pulkstenis.
Pulkstenis.
Pulkstenis.
Pulkstenis.
Pulkstenis.
Pulkstenis.
Pulkstenis.
Pulkstenis.
Pulkstenis.
Pulkstens viens, jāgrābj siens..
Pulkstens.
Pulkstens.
Pulkstens.
Pulkstens.
Pulkstens.
Pulkstens.
Pulkstens.
Pulkstens.
Pulkstens.
Pulkstens.
Pulkstens.
Pulkstens.
Pumpis.
Pupa.
Pupa.
Pupa.
Pupa.
Pupa.
Pupa.
Pupa.
Pupa.
Pupas dod melnu krāsu.
Pupas zieds.
Pupas, zirņi, rācentiņi..
Pupu mizās var nokrāsot taisni vārnas olām līdzīgu.
Purvā bridu niedras lauzt..
Pusvīriņa es pazinu..
Putns.
Putns.
Putra nāk pāri, uz sliktu.
Putras bļodā mazgājās..
Puķe, puķe, roze, roze..
Puņķis.
Puņķis.
Pākste.
Pār slieksni nedrīkst roku dot..
Pār slieksni nesniedz roku tādēļ, ka nevarēs labi cūkas nobarot.
Pār upīti zīdu vilku..
Pār upīti zīdu vilku..
Pārdod kungu, nopērc kalpu.
Pāri bridu zeltābolu..
Pāries bēri, pāries raudi..
Pārnāk zosis klaigādamas..
Pēc darba maize lien.
Pēc darba salda dusa.
Pēc lietus spīd atkal saule.
Pēc putnu dziedāšanas un augšā celšanās noteic laiku.
Pēc putnu dziedāšanas un augšā celšanās noteic laiku.
Pēc saules nevajaga istabu slaucīt..
Pērc tautieti man mazai..
Pērkona negaisa aizdedzinātās mājas dzēš ar pienu.
Pērkona uguni dzēš ar saldu pienu.
Pērkona uguni var apdzēst ar svaigu pienu.
Pērkoni var arī nodzēst ar saldu pienu. Un arī mājai sviest pāri kamoliņu.
Pērkoniņis rūcināja..
Pērkons ar lietu.
Pērkons un lietus.
Pērkons un lietus.
Pērkons un lietus.
Pērkons un zibens.
Pērkons un zibens.
Pērkons.
Pērkoņi rudzāle - zīme, ka būs labi rudzi.
Pērruden man pazuda..
Pēteri, Pēteri..
Pēterīšam balta mute..
Pēterīšam balta mute..
Pīku pēku pēkainīt..
Pīle mīle kokā kāp..
Pīle par meitu.
Pīlādžu mizas - piešķir mālu dzeltenu.
Pīpa.
Pļava un upe.
Pļekste - cilvēks, kas runā bez apstājas, bez jēgas.
Pļinka - putraimu un kartupeļu biezenis.
Pūce brauca Liepājā..
Pūce uz jumta Dobeles apriņķa Tekužu mājā.
Pūcīt brēca siliņā..
Pūru ved, pūru ved..
Pūru ved, pūru ved..
Pūru ved, pūru ved..
Pūru, puspūru olas dēj..
Pūrvedi, pūrvedi..
Pūsti, pūsti, ozoliņi..
Pūt, Jānīti, vara tauri..
Pūtiet guni, lauziet skalus..
R.
Rads radam Vells.
Rads radam velns.
Ragana ar trīs meitām.
Raganas kalns.
Raganu kalva.
Ragavas, rati, zirgs.
Ragavas.
Ragavas.
Raibniekiem slinkas meitas..
Rakstā situ sprigulīti..
Rakstāmspals.
Rakstāmā spalva.
Rakstāmā spalva.
Rasa.
Rata ritenis.
Rata riteņi.
Rati.
Rati.
Ratiņa ritens un spole.
Ratiņa spole.
Ratiņa spole.
Ratiņš un spole.
Ratiņš, kad vērpj.
Ratiņš, kad vērpj.
Ratiņš, kad vērpj.
Ratiņš.
Ratiņš.
Ratiņš.
Ratiņš.
Ratiņš.
Ratiņš.
Ratiņš.
Ratiņš.
Ratiņš.
Ratiņš.
Ratiņš.
Ratiņš.
Ratu riteņi.
Ratu riteņi.
Ratu riteņi.
Ratu riteņi.
Rau, cik krāšņi zaļo lejas..
Raudāt mana Laime raud..
Raus naudu, bet nemirsti badā.
Ražas noteikšana pēc mēslu bambāles (vaboles).
Ražens mans pūra vāks..
Redz saulīti noietam..
Redz, kur koši piederēja..
Redz`, kur vīrs, redz`, kur roka..
Redzi kā tā ar vēl runā..
Reimatisms esot dziedēts ar melno nātru ziedu tēju.
Reiz zaļoja jaunība..
Rej, rej sunīt, nekod vis.
Rej, rej, sunīti, bet nekod.
Rematismam lieto kalmu saknes.
Revolveris.
Revolvers.
Reģu muižas stirna.
Riekstiņam, ābolam..
Rieksts lazdā.
Rieksts un lazda.
Rieksts.
Rieksts.
Rieksts.
Rieksts.
Rieksts.
Rieksts.
Rieksts.
Rieksts.
Rieksts.
Rieksts.
Rieksts.
Rieksts.
Rieksts.
Rieksts.
Rieksts.
Rieksts.
Rieksts.
Rieksts.
Rieksts.
Rieksts.
Rieksts.
Rieti, rieti, rietaliņa..
Rija, kurā spokojas un vīra tikšanās ar velnu.
Rijiņa danco..
Rikšiem bērīt es palaidu..
Rikšu bērīti es palaidu..
Rita mani vizināja..
Riteņi.
Riti mūsu mīlestība..
Roka cimdā.
Roka roku mazgā, abas baltas.
Roka roku mazgā, abas baltas.
Roka roku mazgā, abas baltas.
Roka roku mazgā, abas baltas.
Roka roku mazgā, abas tiek baltas.
Roka roku mazgā.
Roka un pirksti.
Rokas klēpī maizi nepelna.
Rokas klēpī maizi nepelna.
Rokas klēpī maizi nepelna.
Rokas pirkstu nosaukumi: utubunga, kreijuma lišķis, garais Indriķis, zeltnesis un mazais Jānītis.
Rokas zāģis.
Roku cimdā.
Roku iekš cimda.
Rolavkalns.
Rotaļa, kur jāķer viens otru rokā.
Rozes vārdi.
Rozes vārdi.
Rozes ārstēšana.
Rožu glābšanai.
Rožu ziedi, ak cik skaisti..
Rudentiņ, bagāts vīrs..
Rudenī lapas birst.
Rudenī var noteikt laiku, kāds būs ziemā..
Rudenī, kad lapas birst..
Rudenī, kad nokauj cūku, skatās tās liesu..
Rudzu asni - piešķir dzeltenu krāsu.
Rudzu druva lielijās..
Rudzu druva priecājās..
Rudzu lauks lielijās..
Rudzu statiņi.
Rudzu tupesis.
Rullis.
Rullis.
Runā kā vecais tēvs, dara kā mazais bērns.
Runā ļaudis, ko runāja..
Rupju maisu ar zīdu nelāpi.
Rupjš vārds sāp ilgāk nekā pliķis.
Rājās kā izdējusi vista.
Rīga, Rīga, skaistā Rīga!..
Rīgā auga skaistas meitas..
Rīkste.
Rīkste.
Rīta gaisma.
Rīta gaisma.
Rīta gaisma.
Rīta stunda, zelta stunda.
Rīta stunda, zelta stunda.
Rīts, saules stari.
Rūci, rūci, Pērkonīti..
Rūsa maitā dzelzi, slinkums cilvēku.
Rūtīšu un baltvēderīšu tēja ir ieteicama pret nerviem..
Rūtīšu un baltvēderīšu tēja ir ieteicama pret nerviem..
S.
Sacīšana nav darīšana.
Saimeniece savus puišus..
Saiminiece runci kūla..
Saimniece brīnījās..
Saimniece putru vāra..
Saimniece vāri putru..
Saimnieka acs dara vairāk nekā abas rokas.
Saimnieka acs vairāk dara nekā abas rokas.
Saimnieka ceļš no Liepājas uz mājām, velna pils.
Saimnieks un naudas muca.
Saimnieks un čigāni.
Saki dziesmas, bāleliņi..
Saklūgoti mieti.
Sakta.
Sakta.
Sakta.
Sakta.
Sakta.
Sakta.
Salmiem gultas maisā jābāž resnais gals pa priekšu..
Saplīsusi ola.
Sapraulējis ozoliņš..
Sapņu pasaka.
Sarkanais āboliņs..
Sarkanbaltais āboliņš..
Sarkangalvīte.
Sarkano krāsu var dabūt no sarkanām magonēm..
Sarkanu krāsu krāso ar sarkanām smiltīm..
Sarkanu var dabūt ar sarkaniem puķu ziediem.
Saru dzīšana bērnam.
Sarāvies kā žīda tabāks.
Saskanēja, sarībēja..
Saslaucītie mēsli jāizber uz robežām vai krustcelēm..
Satrūdējis kadiķītis..
Saule cirta Mēnestiņu..
Saule lec, mēness noiet.
Saule noriet.
Saule un mēness
Saule un mēness.
Saule, zaķis, vēzis.
Saule.
Saule.
Saule.
Saule.
Saule.
Saule.
Saule.
Saule.
Saule.
Saule.
Saule.
Saule.
Saule.
Saule.
Saules atspīdums.
Saules stari.
Saulīt' silta, māmiņ' daiļa..
Sauss un salts ziemeļu vējš nav uz labu gadu.
Sausā lauka kapu akmens.
Sausā lauku kapos.
Sava māte pliķi sita..
Savu laiku ieva zied..
Savērp vērpjamo..
Se, se ciema suņi..
Sedli.
Sedz, māmiņ, piecas sagšas..
Sedz, māmiņa, piecas baltas..
Segli.
Sen bij vedama tā tautu meita..
Sen dzirdēju, nu redzēju..
Sen saulīte aizgājusi..
Sen to Rīgu daudzināja..
Sen tos Jāņus daudzināja..
Senu laiku pulkstenis.
Senči savas līgaviņas..
Sesdien visus darbus vajaga iesākt, tad labi veicas.
Sestdienā nevar sēt pūrus un auzas, miežus, jo tad ir melnplanki.
Sestdienā nevar sēt pūrus un auzas, miežus, jo tad ir melnplanki.
Seši rīti nedēļā..
Sidrabaina zīle dzied..
Siena kaudze.
Siena kaudze.
Siena kaudze.
Siena kaudze.
Siena kaudze.
Siena kaudze.
Siena kārtis.
Siena vezums.
Siens jāpļauj pēc ziemas zīmēm.
Sienu brakšķēšana nozīmē, kāds no piederīgajiem mirst..
Siers linu kulē.
Sieru, sieru, Jāņa māt..
Sietiņš.
Sietiņš.
Sietiņš.
Siets.
Siets.
Siets.
Siets.
Siets.
Siets.
Siev, tev tik viens bērns..
Sieva redz mirušo vīru.
Sieva un jērs Liepājas ceļmalā.
Sieva un maize.
Sieva, kas pārvērtās par vilku.
Sievas pie baznīcas.
Sievietes radīšana.
Sievu saruna tirgū.
Siku, saku, ko tie vecie tik daudz ēd..
Silts oktobris sola siltus Ziemassvētkus.
Silts oktobris solot siltus Ziemassvētkus.
Siltums.
Silā eimu, silā teku..
Silā iemu, silā teku..
Simts gadus esmu gulējusi un gulēšu vēl simts.
Sirds vai pa papēdi lien ārā.
Sirds.
Sirds.
Sirds.
Sirmi zirgi, brūni zirgi..
Sirpis.
Sirpis.
Sit, Jānīti, vara bungu..
Sities Anniņ, ko tu gaidi..
Sivēnu maisā nepērk.
Siļķe.
Skaidra Jēkaba diena solot bagātu ražu.
Skaidri slauku tauta namu..
Skaidrs un silts septembris atnesot skaidru un saltu martu.
Skaisti dzied lakstīgala..
Skals.
Skals.
Skals.
Skan balsina rītā agri..
Skanēja man rītā agri..
Skanēt skan man maļot..
Skanēt skan, spīdēt spīd..
Skauģi mirst, skaudība nekad.
Skauģim aces sāp.
Skauģim acis sāp.
Skaņi dzied ciema gaiļi..
Skolas bērni gauži raud..
Skopa, skopa Lielā Milda..
Skopais kungs.
Skopais un bagātais saimnieks.
Skopam paēst žēl.
Skopulis.
Skrien kā viens ritens.
Skroderu sapulce.
Skudra.
Skudra.
Skudras var iznīdēt no dzīvokļiem, ja tajās vietās..izbārsta smalki sagrūstas pētersīļu saknes..
Skudras var iznīdēt no dzīvokļiem, ja tajās vietās..izbārsta smalki sagrūstus piparus..
Skudru pūznis.
Skuju koki jācērt jaunā mēnesī, tad tie labi žūst un ir viegli.
Skurstenis.
Skurstenis.
Skurstenis.
Skurstenis.
Skurstenis.
Skurstens.
Skurstens.
Skurstens.
Skurstens.
Skursteņi.
Skurstiņš.
Skūpsts.
Slapja.
Slapš.
Slauc govi ar diviem pupiem.
Slauc govi koka spainī.
Slauc govi.
Slauc govi.
Slaukot istabu, mēslus nevajaga slaucīt pār slieksni..
Sliedes.
Slieksnis.
Slieksnis.
Slieksnis.
Slieksnis.
Slieksnis.
Slieksnis.
Slieksnis.
Slieksnis.
Slieksnis.
Slikti, slikti es darīju..
Slinkai meitai zobi sāp.
Slinkums bada vēstnesis.
Slinkums iemidzina miegā.
Slinkā sieva.
Slinķa ceļš ir kā ērkšķu krūms..
Slinķim auga gari lini..
Slinķim gudra mute.
Slinķis pat mirt nevīžo.
Sliņķim gudra mute.
Sliņķis labs stārasts, zaglis labs pēdu dzinējs.
Slota vai rieksts.
Slota.
Slota.
Slota.
Slota.
Slota.
Slota.
Slota.
Slota.
Slota.
Slota.
Slota.
Slota.
Slota.
Slota.
Slota.
Slota.
Slota.
Slēdzens, kuru bieži lieto, spīd.
Slēģi.
Slēģi.
Slēģi.
Smagi krāca sila priede..
Smiekla lieta, kauna lieta..
Smiekla lieta, kauna lieta..
Smuidri koki mežā auga..
Smukas, smukas šīs meitiņas..
Smuks bij manis tautu dēls..
Smuks puisītis melnu muti..
Smuks puisītis, baltu vaigu..
Snaudaļa, migaļa..
Sniedziņš sniga, putināja..
Sniega vīrs.
Sniegs un saule.
Sniegs.
Sniegs.
Sniegs.
Spainis akā.
Spalvas kāts.
Spalvas kāts.
Sper kāju, veras durvis..
Sper, Pērkoni, avotā..
Sper, pērkon, avotā..
Spieķi rata rumbā.
Spilvens.
Spilvens.
Spogulis.
Spokošanās krogā.
Spokošanās rijā.
Spokošanās, cūkas galva uz pleca.
Spokošanās.
Spokošanās.
Spole.
Spole.
Spole.
Sprāgtin sprāga egles malka..
Sprākten sprāga egles malka..
Sprākten sprāga egles malka..
Sprēgā, sprēgā egles malka..
Spuldze.
Spēka Ansis.
Spēkujēgus.
Spēlēju dancāju visu cauru nakti..
Spīdošas acis iepriecina sirdi.
Spīdošas acis iepriecina.
Stabule.
Staigā govis maurodamas..
Stalts man auga kumeliņš..
Steidzu, beidzu rožu dārzu..
Steigusēs tautu meita..
Stelles un audēja.
Stelles.
Stelles.
Stiprais Jānis.
Stipri vēji septembrī ir uz bagātu ābolu ražu..
Stiprinieks.
Stiprs pērkons septembrī esot uz dziļu ziemu.
Strauja, strauja tā upīte..
Strauja, strauja upe tecēj'.
Strazdiņš būri nosēdēja..
Streb, Jurīti, tu to zupu..
Stroķu pagasta Dižstroķu muiža.
Strādā, tad tev Dievs līdzēs.
Strīdās kā tēva zemi dalīdami.
Stārks (stārķis).
Stārķa ligzdu jāliek precējušam vīrietim.
Stārķis.
Stārķis.
Stāsti manim Daugaviņa.
Stāviet brāļi rindiņā..
Stāvu alpu kalniņā..
Sudmalās milti birst.
Sudrabiņa man nebija..
Sudrabota cielaviņa..
Sunim aste stāvu stāv..
Sunim zobens vienmēr klāt.
Suns apguļās.
Suns iet un aste uz muguras.
Suns sita bungas..
Suns spalvu met, bet cilvēks dabu nemet.
Suns spalvu met, bet dabu ne.
Suns spalvu met, bet dabu nemet.
Suns spalvu met, bet dabu nemet.
Suns sēd uz asti.
Suns un aste.
Suns un blusa.
Suns, kas rej, ātri nekož.
Suns.
Suns.
Suns.
Suns.
Suns.
Suns.
Suns.
Suns.
Suns.
Suns.
Suns.
Suns.
Suns.
Suns.
Suns.
Suns.
Suns.
Suns.
Suns.
Suns.
Suns.
Suns.
Suns.
Suns.
Sunīts man labu dara..
Sunīšiem maizes devu..
Suseklis un utis.
Suseklis.
Suņpurna pils.
Suņu saruna.
Suņu vārdi.
Svece.
Svece.
Svece.
Svece.
Svece.
Svece.
Svece.
Svece.
Svece.
Svece.
Svece.
Svece.
Svece.
Svece.
Svece.
Svece.
Svece.
Svece.
Svece.
Svece.
Svece.
Svece.
Svece.
Svece.
Sveša māte mani raida..
Svārka āķis.
Svētelis.
Svētkos vakarā izslauka istabu, izber mēslus..
Svētīgs tas, kam Dievs ir žēlīgs.
Sālīts nepūst.
Sātu pļava, Dīriķis, Buķeļvalks, Jēkulene pļava, Pieču pļava..
Sēd rožu dārzā trīs jaunas māsas.
Sēdi meita, gaidi godu..
Sēdēt savā klēpī.
Sēdēt sev klēpī.
Sēj graudus zem gultas un saka..
Sējas noteikšana pēc rudzu skarām.
Sējot sēklas, nedrīkst sēklas ēst, citādi visu, ko iesēs tārpi apēdīs.
Sēju auzas, aug man auzas..
Sēju miežus, sēju rudzus..
Sēne.
Sēne.
Sēne.
Sēne.
Sēnes.
Sērdienīte ganmeitiņa..
Sērdienīte un mātes meita.
Sērkociņi kastītē.
Sērkociņu kārbiņa.
Sērs mūžiņš man augot..
Sēta.
Sētai stabi jārok jaunā mēnesī.
Sētas mieti jāsit vecā mēnesī..
Sētlodi lieto pret augoņiem.
Sētlodi lieto pret dzelteno kaiti.
Sētlodi lieto pret klepu.
Sētlodis tīra un atvieglo plaušas.
Sētložņa pret sapampumiem un uztraukumu..
Sētložņa pret sapampumiem un uztraukumu..
Sīki, mazi žagariņi..
Sīkstulis mūžam nabags.
Sīpoli jāstāda 15.maijā, bet nost jāņem 15.augustā.
Sīpols, atspole, kaķis, žagata.
Sīpols.
Sīpols.
Sīpols.
Sīpols.
Sīpols.
Sīpols.
Sīpols.
Sīpols.
Sīpols.
Sīpols.
Sīpols.
Sīpols.
Sīpols.
Sīpols.
Sīpols.
Sīpols.
Sīpols.
Sīpols.
Sīpolu mizas dod brūnu.
Sīpolu mizām var nokrāsot dzeltenu.
Sīpolus lieto pret kāsu un ausu sāpēm.
Sīpolus lieto pret kāsu un ausu sāpēm.
Sīvi, sīvi zīle brēca..
Sūdi.
Sūds par bitēm, ka tik medus.
Sūdu caurums tauri pūta..
Sūtu ziņas māmiņai..
Tad sargies vecais kroga buks..
Tad tik suni baro, kad vilks jau sētā.
Tad vakarā nedrīkst dedzināt uguni, tad labība aizbēgs mežā.
Tad, kad galvu izbāž pa logu laukā.
Tadaiķnieki bada kāši..
Tadaiķu pagasta barons.
Tagadiņ aizgājuši..
Tai upē no rīta, kad saule nāk, jāmazgā mute..
Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir ļaužu posts.
Taisnībai daudz pretinieku, labam cilvēkam daudz ienaidnieku.
Tam ganam nevar ticēt, kas pie vilka kūmās stāv.
Tam mute labā vietā iemetusies.
Tam sprungulim pie Ezeres..
Tanī dienā, kad cērpj aitas, jāvāra biezputra.
Tarakānu iznīcināšana.
Tas ir kungs, kas kungs, tikai muižas trūkst.
Tas jau nolicis karoti.
Tas nav nabags, kam maz mantas, bet kam daudz naudas vajaga.
Tas puisītis no pakaļas..
Tas, kurš Lielā piektdienā ir dzimis, var redzēt miroņus.
Taupa, taupa, pēc ne suņam, ne kaķam.
Taupi laikā, tad tev būs turība.
Taupi maizi, netaupi darbu.
Tautas dēli uzminēja..
Tautas dēls man vaicāja..
Tautas dēls man vaicāja..
Tautiets jauns jaunājās..
Tautiets mani mīlēdams..
Tautiets mani mīļi lūdza..
Tautu dēla kumeliņu..
Tautu dēls lielijās..
Tautu dēls lielijāsi..
Tautu dēls lielijāsi..
Tautu dēls man vaicāja..
Tautu meita gultu taisa..
Tautu meita lauku irbe..
Tautu meita pūru veda..
Tautu meita vāršķijās..
Tautu meita, tautu meita..
Tava vaina tautu meita..
Te ganiņi ganījuši..
Te tādu nebija..
Tec kājām tu, Laimīte..
Tec upīte neviļņo..
Tec upīte tecēdama..
Tec upīte upītē..
Tec, upīte, tecēdama..
Tec, upīte, upītē..
Teci mana oša laiva..
Teci mani kumeliņ..
Teci, teci, kumeliņ..
Teciet, bērni, lūkoties..
Teciet, bērni, lūkoties..
Teic māmiņa manu darbu..
Teica mani sīvu, bargu..
Teika par Alūksnes ezeru.
Teika par jēru, kurš parādijies pie Durbes priediena.
Teju vien lidināja..
Tev bērziņi loki zari..
Tev ceļš ir visur zināms..
Tev, Elmar, tāda daba..
Tev, ieviņ, balti ziedi..
Teļš.
Tic Dievam, klaus kungam, labi būs.
Tic Dievam, klaus' kungam - labi būs!
Tie, kuri cieš no remetiskām sāpēm..
Tiepīgs kā āzis.
Tiesā iesūdzētais čigāns.
Tikla sieva ir vīra kronis.
Tikla sieva ir vīra kronis.
Tikām aru druviņā..
Tikām situ tautu galdu..
Tillim, tillim, bukim, bukim..
Tinte pudelē.
Tinte.
Tinte.
Tinte.
Tinte.
Tinte.
Tinte.
Tintnīca.
Tintnīca.
Tintnīca.
Tintnīca.
Tintnīca.
Tintnīca.
Tintnīca.
To dienu, kad aitas cērp ēd biezputru, tad augot bieza vilna.
To jums saku bekotāji..
To vecu māmiņu..
Tracis.
Traka meita vīru raud..
Traka meita vīru rauda..
Traka, traka tā meitiņa..
Traka, traka tā meitiņa..
Traks putru vārīja..
Trakums nāk pie slinkuma zemoties.
Trepes.
Trumu vārdi.
Trīcēt trīc apšu lapa..
Trīcēt trīc tā maliņa..
Trīcēt trīc tā maliņa..
Trīne lec par logu iekšā..
Trīne meita, veca meita..
Trīne, Trīne, traka Trīne..
Trīs dieniņas, trīs naksniņas..
Trīs dieniņas, trīs naksniņas..
Trīs gadiņi kuilis auga..
Trīs lielie svētki gadā.
Trīs meitas un precinieks.
Trīs meitas un velni.
Trīs meitiņas dziedāja..
Trīs māsiņas lielijās..
Trīs māsiņas ogot gāja..
Trīs reiz pļāvu to pļaviņu..
Trīs rītiņi saule lēca..
Trīs tēva dēli.
Trīs vanderzeļļi.
Tu Vēja dievu pliķē.
Tu bij piecu dēlu māte..
Tu gan nevari savu Dievu mežā dzīt.
Tu meitiņa ciemā biji..
Tu meitiņa lielijiesi..
Tu, Anniņa, veca meita..
Tu, Jānīti, nezināji..
Tu, Jānīti, veco puisi..
Tu, meitiņa, lielījiesi..
Tu, puisīti, mazs puisīti..
Tu, tautiet, lēns būdams..
Tukša muca skan - pilna neskan.
Tukša muca tālu skan.
Tukša muca tālu skan.
Tukša muca tālu skan..
Tukšas šūpoles nevar šūpot, tad bērni mirst.
Tukšos.
Tumša nakts, zaļa zāle..
Tumši zaļu krāsu var dabūt no skābenēm ar sprauc krītu.
Tupi, tupi, Pēterīti..
Tur aiz kalniņa, lejiņā..
Tur dosim sav' māsiņu..
Tur stāv vārds un.
Tur viņā birzē, zem kuplas liepas..
Turku pipari.
Tvīktin tvīka oša ogle..
Tā Līzīte smuka meita..
Tā dzīvot meitiņām..
Tā jāj kundziņš, tā jāj kundziņš..
Tā jāj kungi, tā bajāri, hopada, hopada..
Tā jāj kungi, tā jāj kungi..
Tā meitiņa kā puķīte..
Tā patiesībā ir.
Tā saka dzirnavnieks.
Tāds ar tādu satikās, tāds ar tādu saplēsās.
Tāfele.
Tāfele.
Tāfele.
Tāfele.
Tālu spīdi oša laiva..
Tālu, tālu suņi rēja..
Tāpele (tāfele).
Tāpēc, ka nakts starpā.
Tās domas neizprot..
Tās pašas ragutiņas tev priekšā.
Tāļu, tāļu vecais tēvs..
Tēja no kalves saknēm uzlabo ēstgribu.
Tēva dotu mātes dotu..
Tēva, tēva alu dzēru..
Tēvs dēlam laivu taisa..
Tēvs dēlam naudu deva..
Tēvs laupītājs.
Tēvs turēja, māte kūla..
Tēvs un trīs dēli.
Tēvs žūpa - dēls nabags.
Tēvu tēvi alu dzēra..
Tēvu un māti.
Tīkls ar zivīm.
Tīkls.
Tīkls.
Tīkls.
Tīkls.
Tīkls.
Tīkls.
Tīkls.
Tīkls.
Tīkls.
Tīkls.
Tīrs pagalms, laba saimniece.
Tīru rudzu upe tek..
Tīrumu.
Tīterenes lieto priekš krūtēm.
Ubaga maize, kauna maize.
Uguni nevar izdzēst ar uguni.
Uguns krāsnī.
Uguns un dūmi.
Uguns un dūmi.
Uguns un dūmi.
Uguns.
Uguns.
Uguns.
Uguns.
Uguns.
Ugunsgrēks.
Ugunspuķes, ar tām var ārstēt reimatismu..
Ugunspuķes, ar tām var ārstēt zobus..
Uja jods, Jānīti..
Un.
Un.
Un.
Un.
Un.
Upe un nopļauta pļava.
Upe un nopļauta pļava.
Upe un pļava.
Upe un pļava.
Upe.
Upe.
Upe.
Upe.
Upe.
Upe.
Upīt' tecēj' rituļos..
Upīt` tavu līkumiņu..
Urbj.
Utes ķemmē.
Uti velk no galvas un nokauj.
Uts noķerta kožot.
Utu kažoks.
Uz Ventiņas laba dzīve..
Uz aku nedrīkst iet pēc ūdens ar katlu, tad trūkst ūdens akā.
Uz baznīcu ejot, zirgam kājas nepiekūst.
Uz galda nedrīkst likt nazi augšpēdus..
Uz jauku laiku vēl norāda liela rasa..
Uz kuru pusi vakarā laižas vārnas, no tās puses rītā būs vējš.
Uz lietainu laiku norāda, ja neparasti spilgti spīd zvaigznes.
Uz lietainu laiku norāda, ja tālas, vājas skaņas.
Uz mēles medus, apakš mēles ledus.
Uz mēles medus, sirdī ledus.
Uz pannas.
Uz puvejošām vainām un augoņiem jāliek olbaltums.
Uz vienu kāju nevar lēkāt.
Uzarts lauks.
Uzarts tīrums.
Uzauga liepiņa..
Uzkalniņa liepa.
Uzpirkstenis.
Uzpirkstenis.
Uzpirkstenis.
Uzpirkstenis.
Uzpirkstenis.
Uzpirkstenis.
Uzpirkstenis.
Uzpirkstenis.
Uzpirkstens.
Uzpirkstens.
Uzpirkstens.
Uzrocis.
Uzvarēju, uzvarēju..
Vabole.
Vabole.
Vabole.
Vabole.
Vadzis.
Vadzis.
Vagars, kurš spokojās.
Vagarīte Dievu lūdza..
Vagarīti, vagarīti..
Vagārīti, vagārīti..
Vagārītis Dievu lūdza..
Vagārītis Jēzu sauca..
Vai Dieviņ, ko darīšu..
Vai Dieviņi jaunas meitas..
Vai Dieviņi, ko darīšu..
Vai Dieviņi, vai Dieviņi..
Vai auns prasīs vērsim vilnas..
Vai ciemiņi, vai kaimiņi..
Vai es gāju linus plūkt..
Vai jūsu tēvs daudz pelna?
Vai māmiņa nezināji..
Vai puišeli, vai puišeli..
Vai puišeli, vai puišeli..
Vai tie puiši stulbi bija..
Vai tik vien ir daiļu meitu..
Vai tu domā, ka viņam labais Dievs.
Vai tu traka tautu meita..
Vai tu zini saimeniece..
Vai tā man māmuliņa..
Vai, brālīti, jātnieciņi!
Vai, ezera gaigaliņa..
Vai, māmiņa, sav dēliņu..
Vai, pīlīte, platkājīte..
Vaida ieleja.
Vairāk dzirdi, mazāk runā.
Vaiņadziņu darināju..
Vaiņadziņu valkādama..
Vaiņodes pag. pie Atslēgas dīķa melnais jēriņš.
Vajadzīgs tikai izpildīt savus pienākumus un neuztraukties par sekām.
Vajadzīgs tikai izpildīt savus pienākumus.
Vajag ēst cūkas šņukuri, jo tad būsi labs rakstītājs.
Vakar saule samerkusi..
Vakarā sunim noliek zemē maizi un gaļu priekšā..
Vakarā, kad tumsa metās..
Valija saka uz brālīti..
Valsts svētki.
Var pateikt kāda būs ziema pēc cūkas liesas..
Varavīksna.
Varavīksne.
Varavīksne.
Varavīksne.
Varavīksne.
Varavīksne.
Varavīksne.
Varavīksne.
Varavīksne.
Varavīksne.
Varavīksne.
Varavīksne.
Varavīksne.
Varavīksne.
Varavīksne.
Varavīksne.
Varavīksni.
Varde.
Varde.
Varde.
Varde.
Varde.
Varna aita, pūce meita..
Vasara un ziema
Vasarā, kad ir nozvaigznējusies debess, gaidāms labs laiks.
Vaska purvs un apslēptā nauda.
Vaļa, vaļa liela vaļa..
Vaŗavīksna.
Veca gada vakarā vajaga katram uzlikt uz galda sauju sāli..
Veca gada vakarā vajaga kurpi mest pār plecu..
Veca kuņa ārā nāca..
Veca meita gauži raud..
Vecais Melpors (saimnieks Vecpilī) un ganu puika.
Vecais tēvs ar apinīti..
Vecais tēvs ar veco māti.
Vecais tēvs dara kā mazs bērns.
Vecais vecītis.
Vecais zaldāts.
Vecajami tētiņami..
Vecas meitas krakšķināja..
Vecene rijā.
Vecgada vakara zīlēšana ar graudu čupiņām un gaili.
Vecgada vakara zīlēšana ar sāls graudu.
Vecgada vakarā lai uzzinātu kāds pāris apprecēsies..
Vecgada vakarā nes malkas pagales..
Vecgada vakarā noliek bļodu ar ūdeni un dvieli..
Vecgada vakarā noliek trauku uz galda..
Vecgada vakarā nomazgā muti un nenoslaucijies iet gulēt.
Vecgada vakarā pasēj pagultē linu sēklas..
Vecgada vakarā paņem melnu kaķi, ap pulksten divpadsmitiem iekurina plīti..
Vecgada vakarā ūdens par vīnu pārvēršas..
Veci celmi, dziļas saknes..
Veci cilvēki agrāk uzcītīgi glabāja nogrieztos roku vai kāju nagus..
Veci puiši krakšķināja..
Veciem puišiem grūti laiki..
Vecpils kapu grava.
Vecpils pilskalns.
Vecs puisītis celmu lika..
Vecs puisītis meitu ķēra..
Vecs top, bet gudrs netop.
Vectēva redzētais baltais sunītis.
Vectēva redzētā uguns otrpus upes krasta.
Vectēvs jaunības dienās kalpoja pie mācītjāja par vedēju.
Vectēvs, tēvs un dēls.
Vectēvs, tēvs un dēls.
Vecu zvirbuli nepievilsi.
Vecu ļaužu dzīvošana..
Vecu ļaužu mīlestība..
Vecumā acis tumšas, uz galvas mati nogājuši, zobu nav.
Vecumā iet.
Vecā gada vakarā paņem koku un iet sist pa kādas ēkas sienu..
Vecā gadā jācērt koki, tad neaug jauni koki.
Vecā māte, vecā māte..
Vecā mēnesī jāmazgā veļa, tad var tīri izmazgāt.
Vecā mēnesī vajag aitas cirpt..
Vecā rija "Jaunoktēs", Durbes pag.
Vecītis par dziednieku.
Vecītis par jaunekli.
Vediet mani, kur vezdami..
Vedējiņi lūpas laiza..
Vedējiņi sasēduši..
Vedējiņi sasēduši..
Velc, bāliņ, trejus svārkus..
Velc, pelīte, bērnam miegu..
Velc, saulīt, baltu kreklu..
Velc, tautiet, trejus svārkus..
Velc, vilciņi, manu pūru..
Vella grava Durbes pag. Līgutu parkā.
Velna kalps.
Velni skaita tā..
Velns par puisi daudz bēdāja..
Velns savus bērnus nerauj.
Velns un burvis.
Velns un mežsargs.
Velns, kas mitinājies rijā.
Vesels mēnes sver 400 g, saule augstu 1 acu skats..
Veselību daudzi neprot cienīt.
Veļ gar zemi.
Veļu vajaga mazgāt pelnu dienā, tad visu gadu netīrumi izejot.
Vien es pate vientulīte..
Viena aita brēc, visas dabū.
Viena aita brēc, visas dabūn.
Viena galva, viena bēda.
Viena kaza lēc pa gaisu..
Viena liela pranču pupa..
Viena liela traka kaza..
Viena pagale nedeg.
Viena pagale nedeg.
Viena pagale nedeg.
Viena pupa ceļoja uz Angliju..
Viena pupa ceļoja uz Angliju..
Viena soļa žēlo, desmit pazaudē.
Viena traka kaza skrēja pa gaisu..
Vienam saimniekam pie mājām..
Viens blēdis citus paved uz blēņām.
Viens kuplis koks aug jūrmalā..
Viens kuģis brauc pa jūru..
Viens vīrs brauc uz mežu. Viņam ceļā salūst rati, cik naglas vajag?
Viens zemnieks brauc uz mežu..
Viens zemnieks brauc uz mežu..
Viens žīds braucis un svilpojis..
Vienu dienu dzīvo kā kungs, otru kā suns.
Vietu nosaukumi - Dāvidu purvs, Auzu purvs, Dubļu pļava, Čigānu kalns, Velna kalns.
Vietu nosaukumi - Govmežs, Vilka birze, Sausulauka kapsēta..
Vietu nosaukumi - Krūmu kalns, Buļļu dīķis, Govju mežs, Zoskalva..
Vietu nosaukumi - Velna grava, Zosu kalva, Sievalka, Ulesdanga, Vilka birzs..
Vietu nosaukumi - Vilka birzs, Govju mežs, Sievalks, Ļūbas birzs, Līgutu parks..
Vietu nosaukumi - Vilka birzs, Parks, Sievalks, Pars, Buļdīķis..
Vietu nosaukumi Durbes pagastā.
Vietu nosaukumi: Trumpes upe, ļūbene, sievalka, vilku birze, govmežs..
Vijole.
Vijole.
Vijole.
Vijole.
Vijole.
Vijole.
Vijoles stīgas.
Vijoles stīgas.
Vilciens.
Vilka vārdi.
Vilka, lāča tā nebēgu..
Vilka, lāča tā nebēgu..
Vilku birze.
Vilnas krāsošana ar baltu, mīkstu sūniņu.
Virve.
Virve.
Virve.
Virve.
Virvju vijējs.
Visas manas skaistas dziesmas..
Visas meitas klusu nāca..
Visas puķes noziedējuš..
Visas puķes skaisti zied..
Visas tavas plukas dreb..
Visi gaida Jāņu dienu..
Visi jodi tā nebrauca..
Visi koki lieti der..
Visi man labi bija..
Visi mani radi raud..
Visi mina purva zāli..
Visi putni skaisti dzied..
Visi putni šai zemē..
Visi suņi sīvi rej..
Visi vārti appušķoti..
Visi vēji rudens auksti..
Visi ziedi izziedēja..
Visi ziedi noziedēja..
Visi ļaudis to vien teica..
Visi ļaudis to zināja..
Visiem vārti appušķoti..
Visiem vārti appušķoti..
Visiem vīriem krietnas sievas..
Viss iesākums grūts.
Viss iznīkst, viss zūd..
Viss nespīd kā zelts.
Viss, kas spīd, nav zelts.
Vista kārpoties.
Vista.
Vista.
Vista.
Vista.
Vista.
Vistas ola.
Visu dienu dūmi kūpa..
Visu gadu Jānis nāca..
Visu gadu nedabuju..
Visu gadu nedabūju..
Visu, ko dari, to dari ar prātu.
Viņa bērni manus bērnus..
Viņa guļ iekš mīkstām pēlēm..
Viņu pašu meita.
Viņš skrej otrā gadā.
Vārds, kas izteikts, nav vairs atņemams.
Vārna mietu notupēja..
Vārna, aita, pūce, meita..
Vārna, cīrulis un suns.
Vārna, pati melna būdama, ko viņa var apsmiet?
Vārot pienu vajagot uz katla vāka uzvilkt krustu, tad neejot pāri malām.
Vārti.
Vāverīte kuplastīte..
Vāverītei pieci pirksti..
Vāķētājs un mironis.
Vēja lauzta tā priedīte..
Vējavas muiža un pilskalns.
Vējavas pilskalns.
Vējdzirnavu spārni.
Vējlukturis.
Vējš stiprs gaidāms: ja mākoņi nāk no visām pusēm un salasās ap sauli.
Vējš stiprs gaidāms: ja saulei apkārt bālgans gredzens..
Vējš stiprs gaidāms: ja vakara blāzma stipri sarkana.
Vēl man žēl..
Vēl velni skaita tā: vientaliņ..
Vēlu jums lai labi klājas..
Vērgaļu bungātājs.
Vērmeles lieto vēdera sāpēm.
Vērmeļu tēja lietota pret vēdera sāpēm.
Vērp meitiņa..
Vērpējas pirksti.
Vērpējas pirksti.
Vērpējas pirksti.
Vēstule.
Vēstule.
Vēstule.
Vēstule.
Vēstule.
Vēstule.
Vēstule.
Vētra.
Vētra.
Vētra.
Vēzis, mēnesis, čūska.
Vēzis.
Vēzis.
Vēzis.
Vēzis.
Vēzis.
Vēzis.
Vēzis.
Vēzis.
Vēzis.
Vēzis.
Vēzis.
Vēzis.
Vēzis.
Vēzis.
Vēzis.
Vīnrauga tēja ir pret kaulu sāpēm.
Vīra māte gan gribēja..
Vīra māte lūdz par makti..
Vīra mātei krēslu cēlu..
Vīri, vīri nebūs labi..
Vīrieša stāvs pie debesīm.
Vīrs ogojot.
Vīrs un ceļinieks..
Vīrs un cirvis.
Vīrs un sieva par veikalniekiem.
Vīrs uz ceļa.
Vīrs, kas sadauzīja kaulu sīkos gabaliņos.
Vīveles.
Vīveļu vārdi.
Wie donna klara.
Zaglim zagļa alga.
Zaglim zagļa alga.
Zaglim zagļa prāts.
Zagta maize dažam salda.
Zagļa atlaišanas vārdi.
Zagļa darbi drīz nāk gaismā.
Zagļa piesiešana un atlaišana, apraksts.
Zaldāts un žīds.
Zalkša grava, Raganu purvs, Karātavu kalns, Trijkājkalns.
Zalkšu jeb čūsku vārdi.
Zalkšu jeb čūsku vārdi.
Zalpija priekš caurejas..
Zalpiju lieto priekš liela kārstuma.
Zalpiju lieto, kad mugurkaula smadzenes žūst.
Zaķis uz barona kapa.
Zaķis.
Zaķīt, zaķīt, baltļipīti..
Zaķīts ara tīrumā..
Zaķīts ara tīrumā..
Zaķīts ara tīrumā..
Zaķīts krūmos tupēja..
Zaļa birze izaugusi..
Zaļbiksis.
Zaļu krāsu ieguva no bērzu lapām.
Zaļās ceturdienas naktī jēru kūtī.
Zelta nauda.
Zeltu pārbauda ugunī, cilvēku - ciešanās.
Zem galda.
Zem ozola nesēdēšu..
Zemas, šauras klēts durvis..
Zeme un krītošas lapas.
Zeme un krītošas lapas.
Zeme un krītošas lapas.
Zeme.
Zeme.
Zeme.
Zemnieks un kungs.
Zemnieks un velns.
Zemnieks zemnieku redz katru dienu..
Zemnieks.
Zemu, zemu saule tek..
Zeķe iekš zābaka.
Zeķe un adatas.
Zeķe un kurpe.
Zeķe zābakā.
Zeķe zābakā.
Zeķe zābakā.
Zeķe zābakā.
Zeķei.
Zeķei.
Zibens un pērkons.
Zibens un pērkons.
Zibens un pērkons.
Zibens.
Zibens.
Zibens.
Zied ieviņa, ābelīte..
Zied zila puķīte tur dārza maliņā..
Zied ābele pret ābeli..
Ziedi balta, ābelīte..
Ziedi, balta ābelīte..
Ziedi, mana dvēselīte..
Ziedēj mani sārti vaigi..
Ziema.
Ziemassvētkos vajag kaut vepri. Veļu mielošana, lai būtu bagāts gads.
Ziemassvētku vakarā vāra cūkas kājas ar pupām, lai nākošā gadā būtu silta un auglīga vasara.
Ziemsvētkos un Jaungadā jānes uz pirti gariņiem ko ēst.
Ziemsvētku pasaciņa.
Ziemā aizsaluši logi.
Ziemā, kad debess ir nozvaigznējusies, gaidāms sals.
Ziepes ziepē.
Zili melni dūmi kūp..
Zili, melli dūmi kūp..
Zilo krāsu iegūst no rudzu puķu ziedlapiņām..
Zilu krāsu ieguva vārot ozola mizās..
Zinu, zinu bet neteikšu..
Zinu, zinu tēva sētu..
Zirga kāja un pakavs.
Zirga kāja uz zelta pakava.
Zirga kāja.
Zirga kāja.
Zirga kājas.
Zirga kājas.
Zirga kājas.
Zirga kājas.
Zirga kājas.
Zirga kājas.
Zirga kājas.
Zirga kājas.
Zirga loks.
Zirga pakavs.
Zirgs ilksīs.
Zirgs ilksīs.
Zirgs un jājējs.
Zirgs un jātnieks.
Zirgs un jātnieks.
Zirgs un jātnieks.
Zirgs un jātnieks.
Zirgs uz pakaviem.
Zirgs uz pakaviem.
Zirgs.
Zirgs.
Zirgs.
Zirgs.
Zirgs.
Zirgs.
Zirgs.
Zirgs.
Zirgu iejūdz ilksīs.
Zirgu iejūdz.
Zirgu ilksēs.
Zirgu jūdz ilksīs.
Zirgu jūdz.
Zirgu jūdz.
Zirgu jūdz.
Zirgu jūdza.
Zirgu kājas.
Zirgu kājas.
Zirgu kājas.
Zirgu pakavi.
Zirneklis ir laimes kalējs.
Zirneklis un zīda tārpiņš.
Zirneklis.
Zirnis.
Zirnītim liela bēda..
Zirņi grāpē.
Zirņi katlā.
Zirņi pākstā.
Zirņi pākstē.
Zirņi pākstē.
Zirņi pākstē.
Zirņi pākstē.
Zirņi pākstē.
Zirņi pākstīs.
Zirņi, zirņi, pupas, pupas..
Zirņi.
Zirņu pākste.
Zirņu pāksts.
Zirņus ieber katlā.
Zirņus sēj dienvidvējā, lai aug mīksti.
Zirņus vajaga sēt, kad pūš vakara vējš..
Zivis tīklā.
Zivis tīklā.
Zivs tīklā.
Zivs tīklā.
Zivs.
Zivs.
Zivs.
Zivs.
Zobens.
Zobi mutē.
Zobi mutē.
Zobi un mute.
Zobi un mēle.
Zobi.
Zobi.
Zobi.
Zobs.
Zoses nāca klaigādamas..
Zosis nāca klaigādamas..
Zoss.
Zvaigzne un mēness.
Zvaigzne, zaķis, vēzis.
Zvaigznes ap mēnesi.
Zvaigznes pie debesīm.
Zvaigznes un mēness.
Zvaigznes un mēness.
Zvaigznes, mēness, saule.
Zvaigznes.
Zvaigžņota debess.
Zvans Durbes ezerā.
Zvans.
Zveinieciņa līgaviņa..
Zvejnieciņa līgaviņa..
Zvejnieks un tīkls.
Zvejnieks.
Zvejot ar tīklu.
Zvēra veidojums, kas atrodas uz veca šķūņa jumta Liegos.
Zābaki.
Zābaki.
Zābaki.
Zābaki.
Zābaks un kurpe.
Zābaks un zeķe.
Zābaks un zeķe.
Zābaks, zeķe, kāja.
Zābaks.
Zābaks.
Zābaku nagla.
Zāles priekš augoņiem - cilvēka mēsli.
Zāles priekš augoņiem.
Zāles priekš cērmēm.
Zāles priekš dzeltenās kaites.
Zāles priekš krītamās kaites.
Zāles priekš slāpētāja.
Zārks un mironis.
Zārks uz bērza gala.
Zārks.
Zāģis.
Zāģis.
Zāģis.
Zāģis.
Zāģis.
Zāģis.
Zāģis.
Zāģis.
Zāģis.
Zāģis.
Zāģis.
Zāģē malku.
Zēnu lamāšanās.
Zīle.
Zīlēšana ar Dieva gosniņu.
Zīlēšana ar dziesmu grāmatu.
Zīlēšana ar trīs šķīvjiem - ūdens, pelni un tukšs šķīvis.
Zīlēšana jaungadā, puiša pieburšana.
Zīlēšanai ņem arī zirņus..ja iznāk pāris, tad izvēlētais piepildīsies..
Zīmējos, zīmējos..
Ābela asinis.
Ābele un āboļi.
Ābele, āboli un vīrs.
Ābele.
Ābelē vēl palika 2 āboli.
Ābelīte Dievu lūdza..
Ābeļu kalns, Katrīnes druva, Krogu druva, Trīsstūru druva.
Ābols nekrīt tālu no ābeles.
Ābols nekrīt tālu no ābeles.
Ābols nekrīt tālu no ābeles.
Ābols no ābeles tālu nekrīt.
Ābols no ābeles tālu nekrīt.
Ābols.
Ābols.
Ābols.
Ābols.
Ābols.
Ābols.
Ābols.
Ābolu sēklotne.
Āboļi.
Ādams.
Ālaveņa sula esot labs līdzeklis pret vēderu graizēm un iekšējiem žņaudzējiem.
Ālaveņa sula esot labs līdzeklis pret vēderu graizēm un iekšējiem žņaudzējiem.
Āliņģis ziemu apsalis.
Āliņģis ziemā uz dīķa.
Āliņģis.
Āliņģis.
Ārstniecība priekš kāju pirkstu izsušanas.
Āvu, āvu baltas kājas.
Āvu, āvu baltas kājas..
Āzītis.
Āža.
Čaklas bija mūsu meitas..
Čaklas, čaklas jūs, meitiņas..
Čaklas, čaklas tās meitiņas..
Čangalis krievu laika kara dienestā.
Čigāna buramie vārdi.
Čigāna zirgs.
Čigāns baznīcā.
Čigāns mani iemācīja..
Čigāns tiesā.
Čigāns un žīds.
Čigāns un žīds.
Čigāns.
Čigāns.
Čura, čura vira, vira..
Čuči guli maz bērniņi..
Čuči, guli, līgaviņa.
Čuči, guli, mazbērniņi..
Čīkstēdama, vaidēdama..
Čīkstēdama, vaidēdama..
Čīpam cūkas izmukušas..
Čūska, vēzis, mēnesis.
Čūsku ķēniņš pie "Kundziņu" mājām Līgutos.
Ēd Anniņa, ēd Anniņa..
Ēd Laimoni, ko ēsdams..
Ēd, Anniņa, mazu bišķi..
Ēd, Jānīti, dzer, Jānīti..
Ēd, cik gribi, lai paliek cik bijis.
Ēd, puiši lielu tiesu..
Ēd, ēd Veltiņa, nerīsties..
Ēd, ēd meitiņa..
Ēd, ēd, Anniņa, neplāti muti..
Ēd, ēd, Anniņa, skaties grieztos..
Ēd, ēd, Jukumiņ..
Ēd, ēd, Jurīt..
Ēd, ēd, Jānīti..
Ēd, ēd, Līžele..
Ēd, ēd, Ničīti..
Ēd, ēd, puisīti, skaties griestos..
Ēdat, rijat jūs, badu ļaudis..
Ēdati, rijati jūs, bada ļaudis..
Ēdes vārdi.
Ēdiet govis zaļu zāli..
Ēdiet govis zaļu zāli..
Ēdiet govis zaļu zāli..
Ēdiet mana brāļa govis..
Ēdiet, rijiet jūs, bada ļaudis..
Ēdiet, ēdiet jūs, bada ļaudis..
Ēdis vai neēdis, turi galvu augšā.
Ēdoles muižnieks.
Ēdot nedrīkst kājas šūpot, jo šūpojot pašu velnu.
Ēdot nedrīkst šūpot kājas..
Ēdot nevajaga kājas šūpot, tad velnam kalpo.
Ēna.
Ēna.
Ēna.
Ēna.
Ēna.
Ēna.
Ēna.
Ēna.
Ēna.
Ēna.
Ēna.
Ēna.
Ēna.
Ērkulītis ceļu teka..
Ērkšķogas lieto priekš kājas bādēšanas.
Ērģeles.
Ērģeles.
Ģērbt bikses.
Ķemme.
Ķemmes.
Ķesele, tīkls, krīts, murds un venteri.
Ķi, ķi, ķipi lapas aug..
Ķieģeļu sarkanu krāsu dabū no kaltētām jāņu zāļu saknēm, pieliekot klāt sprauc krītu.
Ķimenes lieto pret galvas sāpēm.
Ķimenes lieto pret vēdera graizēm, arī pret aklās zarnas iekaišanu.
Ķipis.
Ķiploki laba zāle priekš audzējiem un ēdējiem, pat vēzi var apturēt.
Ķiploki laba zāle priekš audzējiem un ēdējiem.
Ķiploki laba zāle priekš audzējiem.
Ķiploks.
Ķirbis.
Ķirbis.
Ķiršu mizas - kafejas krāsa..
Ķiselē ielikts sviests.
Ķiļķenu bļoda
Ķēdes pasaka.
Ķēniņu mājas.
Ķēvīt mana svilpastīte..
Ļaudis man kapu raka..
Ļaudis mani nicināja..
Ļaudis manu mūžu lēma..
Ļaudis, ļaudis, ļauna diena..
Ļaudīm nevar muti aizbāst.
Ļaujat man šo naksniņu..
Ļauna diena priecājās..
Ļautiņi, ceļaties, pulkstens jau trīs..
Ļaužu dēļi nedrīkstēju..
Ļīrum, ļērum..
Ņem par labu meitu māte..
Šauj.
Šauras, šauras man actiņas..
Šautene.
Še Sumaķi tava cūka..
Še bij viena apšu ala..
Še bij viena āpšu ala..
Še, nāciet, ciema meitas..
Šis vaicāja, tas vaicāja..
Šito meitu, šito meitu..
Šorīt sarkana saulīte lēca..
Šuj ko šūdams, aizmet mezglu.
Šuj māmiņa man krekliņu..
Šurpu līka, turpu līka..
Šādi tādi utu guļas..
Šī puse, viņu puse..
Šīs mājiņas meitiņām..
Šīs sētiņas meitiņāmi..
Šītareņu tēja lietota pret klepu un krūšu sāpēm.
Šītareņu tēja lietota pret klepu un krūšu sāpēm.
Šķiratiesi lēpu lapas..
Šķēres.
Šķēres.
Šķību, greizu tiltu taisu..
Šķūtnieks (vīna vedējs).
Šļaņka āmars un lakta.
Šūpo mani māmuliņa..
Šūpulis un bērns.
Šūpulis.
Ūdens dzirnavas.
Ūdens un ledus.
Ūdens un ledus.
Ūdens un ledus.
Ūdens un ledus.
Ūdens un ledus.
Ūdens.
Ūja, Grietiņa, tavu gaŗu degunu..
Ūja, Jāneli..
Ūja, Pēteri, tavu platu muti..
Ūja, puisīti, tavu gaŗu degunu..
Ūja, velns, Elmar..
Ūja, ūja, veci puiši..
Ūjā, puišeli..
Žagata, kāds tēviņš un mātīte.
Žagatiņa pirti kūra..
Žagatiņa žadzināja..
Žogs.
Žogs.
Žogs.
Žogs.
Žogs.
Žving, žvang, kas tur žvang..
Žāvādamies darbu nepadarīsi.
Žēl citāmi meitiņāmi..
Žēli rauda zvirbulīši..
Žīda pasaka.
Žīda teiktais.
Žīdam bārda, kazai bārda..
Žīdiene un vīrs.
Žīds un raibais teļš.
Žīds.
Notikuma vieta
Iztēlotā vieta
Epizodiskā vieta (bez būtiskas nozīmes sižetā)
(Nav norādīts)
Ciems
Pilsēta
