Pētera Šmita folkloras vākums

527. kolekcija (49811 vienības) ir viena no lielākajām Latviešu folkloras krātuvē. Tajā ir folkloras pieraksti, kurus sakrājis LU profesors Pēteris Šmits (1869-1938). Kolekcijā dominē folkloras žanri, kas saistīti ar viņa pētnieciskajām un publicēšanas interesēm – ticējumi, pasakas, teikas un tautasdziesmas, bet sastopami arī citu žanru materiāli.

Pirmās P. Šmita publikācijas par folkloru parādījās 1893. gadā, kad viņš bija students Pēterburgas Universitātes Austrumu valodu fakultātē. Savā autobiogrāfijā, kuras pirmā puse arī glabājas LFK, viņš sniedz ziņas par savu dzimtu un bērnību, ķīniešu un mandžūru valodas studijām, ceļojumu uz Pekinu, kur viņš stažējās (1897-1899) un darbu Vladivostokā Tālo Austrumu institūtā. 1920. gada pavasarī P. Šmits atgriezās Latvijā un ieņēma profesora vietu LU Vēstures un filozofijas fakultātē.

Jau 1921. gada septembrī viņš presē publicēja vairākus aicinājumus iesūtīt māņus (tā viņš sauca ticējumus). 1923. gada sākumā tika publicēta viņa pārstrādātā "Programma tautas tradīciju krājējiem" ar vairāk nekā 1400 jautājumiem, galvenokārt par ticējumiem un tautas tradīcijām. 1922. gada septembrī presē parādās ziņa, ka izdevniecība "Valters un Rapa" gatavo latviešu pasaku un teiku pilnīgu izdevumu, ko sastādīt uzņēmies P. Šmits, pēc gada seko aicinājumi sūtīt viņam teikas un pasakas. 1925. gada pavasarī P. Šmits saņēma Kultūras fonda atbalstu pasaku vākšanai Latgalē. Tādējādi jau pirms LFK nodibināšanas P. Šmitam bija savs folkloras arhīvs, kas turpināja papildināties arī vēlāk. To viņš izmantoja kā vienu no avotiem saviem fundamentālajiem izdevumiem "Latviešu tautas ticējumi" (1940.-1941., 4 sējumi) un "Latviešu pasakas un teikas" (1925.-1937., 15 sējumi).

Folkloras pieraksti ievietoti 113 numurētās aploksnēs (nr. 47., 66. un 76. ir divas aploksnes, otrā numurēta ar papildus a burtu). Pirmo divu aplokšņu saturs iesniegts LFK 1927. gada maijā, sākot ar trešo aploksni – 20. gadsimta 30. gados; 91. un sekojošās aploksnes LFK reģistrētas pēc P. Šmita nāves. Kolekcijā ir vākumi, kas datēti jau ar 1921. gadu, ir arī senāki, piemēram, K. Barona "Latvju dainu" līdzstrādnieku J. Heniņa pieraksti no 1892. g., K. Bikes un P. Abula no 1894. g., K. Kamparas un K. Krūzas (Blomu skola) no 1892. g., daži senāki arī kolekcijas beigu daļā. Saglabātas vācēju vēstules. Raksturīgi, ka teicēju un vācēju materiāli nereti nav atrodami vienkopus, bet ir vairākās vai daudzās kolekcijas vietās. Uz burtnīcu vākiem P. Šmits nereti atzīmējis pasaku tipu numurus. Dažviet pie pasaku tekstiem, bet bieži pie ticējumu tekstiem ir atzīmes, ka tie ir izrakstīti. Vietumis ir svītrojumi vai atzīmes, ka šo tekstu vai tā fragmentu nevajag izrakstīt, ka tas neder publicēšanai. Kolekcijas pēdējā mapē ir dažas lapas no "Latviešu tautas ticējumu" manuskripta nodaļas par burvjiem.

Vairāki vācēji iesnieguši folkloras materiālus gan P. Šmitam, gan LFK – viņiem ir savs LFK kolekcijas numurs. Tādi ir, piemēram, J. Lautenbahs [45], K. Mīlenbahs un J. Endzelīns [51], H. Skujiņš (A. Ziemelis) [145], A. Aizsils [935], K. Corbiks [1190], K. Lielozols [1198] u. c. Ir arī filoloģijas studentu (Maigas Putniņas, Erikas Šķutes, E. Lūsiņas-Bērziņas, V. Vērdiņas u. c.) pieraksti.

P. Šmita kolekcijā ietilpst lieli pasaku vākumi, visvairāk no Latgales. Jo sevišķi beigu daļā ir daudz Aglonas apkārtnē pierakstītu pasaku – uz vākiem atzīmēts, ka tas ir N. Rancāna (Aglonas ģimnāzijas direktora) vākums. Kolekcijā izkliedēts liels pasaku krājums latgaliski, kur kā vācējs "Kultūras balss kr." parasti labots uz: "Latvju kultūras kr." – tas atšķiras ar vienotu numerāciju, savādāku papīra formātu un tekstu labojumiem ar sarkanu tinti; tikai daļa no tā ir publicēta.

Apmēram pusi no aploksnēm aizņem "Latviešu pasaku un teiku" manuskripta sējumi vai to daļas: 2. sējuma fragmenti ir 18.–20. un 43. aploksnē, 3. sējuma neliela daļa 20. aploksnē, 6. sējums bez sākuma 20.–26. aploksnē, 7. sējuma neliela daļa 27. un 28. aploksnē, 8. sējums no 28. aploksnes beigām līdz 34., kā arī 44. aploksnē, 9. sējums (bez sākuma) 35.–42. aploksnē, 10. sējums 47.–54. aploksnē, 11. sējums 55.–61. aploksnē, 12. sējums no 62. aploksnes beigām līdz 70. aploksnei, 13. sējums 90.–95. aploksnē. Gandrīz visi pārējie "Latviešu pasaku un teiku" manuskripta teksti atrodas LFK arhīvā nenumurēti, saglabājot sējumu uzbūvi. Tie sniedz ieskatu publicējuma tapšanā. Teksti parasti ir uz atsevišķām lapām, lai tos varētu kārtot. Ļoti bieži ievietoti folkloras pierakstu oriģināli. Vairāku teicēju vai krātuvju nosaukumi vienādoti vai mainīti. Daudzos tekstos ir labojumi, nereti to ir ļoti daudz.