Emiļa Melngaiļa folkloras vākums

Nr.
1045
Nosaukums
Emiļa Melngaiļa folkloras vākums
Apraksts

Emiļa Melngaiļa folkloras vākumsEmiļa Melngaiļa kolekcijā ir vairāk nekā 10 000 folkloras vienību, apmēram puse no tām - melodiju pieraksti, kas vākti laikā no 1899. līdz 1943. gadam. Pēdējo melodiju pierakstu oriģināli glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, tos pārrakstījis Andrejs Krūmiņš (no 9409. līdz 10035. vienībai).

Emilis Melngailis ir otrs ievērojamākais tautas melodiju vācējs aiz Jurjānu Andreja. Mācījies mūziku Drēzdenē un Pēterburgā. Jau 19. gs. nogalē Lietuvas Kedaiņos pierakstīja 120 ebreju dziesmu melodijas, no kurām LFK saglabājušās 55 (1045, 3725-3754; 4162-4186). 1911. gadā viņš uzsāka vākt melodijas Rucavā, bet, pilnībā atgriezies Latvijā, 1921. gadā Iecavā viņš pierakstīja Jēkaba Graubiņa radinieces (1045,1502-1655).

Vācot melodijas, E. Melngailis apceļojis Latviju un Lietuvu, pierakstījis arī citu tautu (ebreju, līvu) tautasdziesmas, arī fotografējis savus teicējus un vidi ap tiem. Viņa savāktie tautas mūzikas materiāli tika publicēti grāmatā “Latviešu mūzikas folkloras materiāli” trīs sējumos: 1951. gadā Korsa ar 1326 melodijām, 1952. gadā Maliena ar 1676 un 1953. gadā Vidiena ar 1153 melodijām, pielikumu un pēcvārdu. Pēcvārda moto: "Nebridis nezināsi, cik dziļš".

No 1930. gada februāra līdz 1931. gada oktobrim E. Melngailis bija LFK brīva līguma darbinieks. Šajos nepilnajos divos gados viņš iesniedza LFK 3351 melodiju, kuru vākšanā piedalījušies arī palīgi. E. Melngaiļa nodotajās burtnīcās ir arī 46 fotogrāfijas, kas ir lielākais fotogrāfisko materiālu krājums šajā laikā. E. Melngaiļa materiālu vākumam piešķirts arhīva numurs [1045].


Sagatavoja: Māra Vīksna

Atšifrēšanas progress
23% Complete
9% Complete
68% Complete

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.