Projam iešu nedzīvošu
Abi labi, bāz tik maisā
Actiņas redz, sirsniņa grib - kas dos
Adat, meitas, kū adat
Adatiņu sētu taisu
Adu cimdus, adu zeķes
Agras un Jura kāzas
Agre šorīt saule lēca
Agri vai vēlu katrs saņem algu par saviem darbiem
Ai bagāti Ziemassvētki
Ai miedziņi, ai miedziņi
Ai sarkanais āboliņš
Ai saulīte, ai zemīte
Ai tu, ciema meitenīte
Ai tēviņi, ai tēviņi
Ai vilciņ, ai vilciņ
Ai, Jānīti, Dieva dēls
Ai, Jānīti, Dieva dēls
Ai, bērniņi, ai, bērniņi
Ai, bērniņi, ai, bērniņi
Ai, lillā kūsa, rozā pauts
Ai, lācīti, platkājīti
Ai, māmina, ai, māmina
Ai, māmiņa, ai, māmiņa
Ai, rudzīti, rogainīti
Ai, rudzīti, rogainīti
Ai, rudzīti, rogainīti
Ai, svainīti, jēru pūsli
Ai, zemīte, trūdaliņa
Aiju, manu grūtu mūžu
Aiju, manu vecu tēvu
Aijā, mana mūža māja
Aitiņ tavu garu villu
Aiz Daugavas balti bērzi
Aiz kalniņa linus sēju
Aiz kalniņa miežus sēju
Aiz kalniņa miežus sēju
Aiz ko man līkas kājas
Aiz ko man līkas kājas
Aiz ko man platas acis
Aiz ko man sirds sāpēja
Aiz ko manis vainadziņš
Aizgavēņos jāiet slidināties no kalna
Aizmirst man labas dziesmas
Aizskrēja kā plintes šāviens
Aizskrēja ne krusta metis
Aizsmakusi es dziedāju
Aizvakari, aizvakari
Ak tu Dīvu Dīviņam
Ak tu krupis, tautu meita
Ak tu, ciema zeltenīte
Ak, prātiņ, nāc mājās
Ak, tu Dievs, ak tu laime
Ak, tu manu mūža namu
Ak, tu skuķis, bēra bērns
Ak, tēvs, vec Andrej!
Alutiņa putiņām
Alutiņi, bāleliņi
Anci, Anci, Grieta nāk
Apakšzemes eja no Piltenes pils
Apenīts gudris veiris
Apgūlušies kā nabagi pie Gaižumu rijas
Apkārt galvu vāli griezu
Apkārt kalnu ar līkumu
Apkārt kalnu saule tek
Ar Dieviņu, tēvs māmiņa
Ar adatu iesāk ar zirgu pabeidz
Ar diegiem nav aršana
Ar labu gribu vien nepietiek
Ar labu var vairāk panākt, nekā ar ļaunu
Ar meitām dancuot gāju
Ar muļķi nevar jokot
Ar mēli maizi pelna
Ar puķīti laivu īru
Ar svilpošanu izsauc vētru
Ar tautieti sastrīdējuos
Ar uzviju es dziedāju
Ar vilciņu Rīgā braucu
Ar ļaunu nekā nepanāksi
Asaru maizē sviests ar gaļu negaršo
Asinis brēc pēc asinīm
Atdod vai veselu, ubags nekad tev nesacīs, ka viņam diezgan
Atkal viens karoti nolicis
Atminet, sveši ļaudis
Atnācis no dumjām mājām, kur suņi celmus rej
Atpakaļ mans pūriņš
Atriebība tikai tik ilgi salda, kamēr nav izdarīta
Atsamīzīs nu, māsiņa
Atsasēduos ežiņā
Atstājati, skauģa bērni
Audz, bērziņ, nelapuj
Audz, pīzdiņa, tu pie koka
Audz, rudzīti, jem krūmīnu
Aug liepina kalninā
Augat, mani labi lini
Augat, mani labi lini
Augsti viesi mēdz kavēties
Augšā kāpt grib katrs, bet citus grūžot zemē nokrīt paši līdzi
Aun, puisīt, baltas kājas
Aunat manim baltas kājas
Auseklītis agri lēca
Auzu, auzu kumeļame
Aušu kurpes, likš vainagu
Az upītes kalnīnā
Bads Piltenē
Baidās pats no savas ēnas
Balta ķēve, slinka sieva
Balti zied ābelīte
Baltu linu grožu viju
Baltābolu lauku gāju
Bandinieka rudzi sēti
Bija man sūra diena
Biju labi pazīstams
Bimbā māte, bimbā meita
Bitīt spārnus šķindināja
Bitītēm meitiņām
Blusa veda vedekliņu
Brauc pie duru, bāleliņi
Braucot klaušās, pātagas kāts no pīlādža
Brist purā, vai nebrist
Brālis man linus sēja
Brālis mani žēl darīja
Brālēns man žēl darīja
Brālīt, tavu muļķa prātu
Brāļi manas linu sēklas
Brīnās kā tītars uz miežu gubas
Brūns alus man patīk
Bucīts krimta vītuliņu
Burkšķ kā Augustīna putras katls
Burves nāve
Bāliņuos dzīvuodama
Bārenīte kājas āva
Bāriņa asaras zemē nekrīt
Bāžas virsū kā utaina cūka
Bēda, baile tev māmiņa
Bēdu manu lielu bēdu
Bēdz, Jumīti, bēdz, Jumīti
Bēdīgais kūko, priecīgais svilpo
Bērna krustamo ūdeni nedrīkst liet atejā
Bērns visdārgākā manta
Bērnu kristot vajag iesūt bērna drēbēs naudu
Bērziņš auga, zariņš auga
Bēŗi, bēŗi, rauži, rauži
Būs gluda galviņa kā jūras cielaviņa
Būt' zemīte tāda viegla
Būtu mana līgaviņa
Būtu mana līgaviņa
Cauri gāju Bānūž muižu
Cauri gāju Lejasciemu
Celatēs, kū gaidet
Censis Dambergs
Cep, māte, kukuli
Ceļa malas ābuoliņš
Ceļat mani uz cintiņas
Ceļot māju, lieto krustu un pīlādzi pret ļauniem gariem
Cielaviņa baltu galvu
Cielaviņa, gudra sieva
Ciema meitas velējās
Ciema puiši savas meitas
Ciema puiši sienu pļāva
Ciemiņam cūka zuda
Ciemiņi būs, mēsli skrien pakaļ
Cik maksā pods ar divām osīm
Cik rūgtu kumosu nav mūžā jānorij
Cilvēks bez prāta ir vislielākais lops
Cimdiņāja muti slauki
Cimdu, cimdu, rokas salst
Cimdu, cimdu, rokas salst
Cirs bez kāta, puiss bez prāta
Ciršana Tuņa dienā
Citas meitas pūru taisa
Citi puiši alders priši
Citi ļaudis ļaudīm rada
Cīkstēj' mani liepu segli
Cīlaviņa aitas gana
Cīlaviņa oli brouvej
Cūciņ, cūciņ gauži raud
Cūka pusi apēdusi
Cūkas liesa jāēd, lai gari mati augtu
Cūkām devu labu rītu
Daliecosi, padzērosi
Dari ko darīdams, apdomā galu
Dari otram labu, sev atradīsi, dari ļaunu, sev sariebsi
Darīja, darīja
Daudz galvu, daudz bēdu, viena galva, viena bēda
Daugaviņa lielījās
Daugaviņa, mellacīte
Dažādām vājībām
Deva, deva sav' māmiņa
Dieva dots cilvēciņš
Dieva dzirnavas maļ lēni, bet smalki
Dievin, palīdzi sievinamis
Dieviņ, tavu tikumiņu
Dieviņš soda lielu kungu
Dievs mutē, velns sirdī
Dievs mutē, velns sirdī
Dievs nav mazais bērns
Dievs nedeva ar tautieti
Div' ietaļas istabā
Div' irbītes ceļu tek
Divi, divi, kas tie divi
Dišlerīši, mālderīši
Dod, Dieviņ, man satikt
Dod, māmiņa, kam dodama
Domā man smiet, smej pats sev
Domāt mana, cerēt mana
Draugs draugam roku mazgā, bet naidniekam tas skrāpē
Drebi, drebi, apšu lapa
Drošam pieder pasaule
Dusmas ir īss trakums
Dvīņi nesatiek
Dzenis kala knipu, knapu
Dzenīc kala klipu, klapu
Dzer ūdeni, brauc ar pastu
Dzied gailītis vienu reizi
Dzied, gailīti, vai nedzied
Dziedat, meitas, ar manem
Dziedat, meitas, lustējat
Dziedat, meitas, par godam
Dziedi, dziedi, ganu meita
Dziedāj' tautu tīrumā(i), uz akmeņa stāvēdam'
Dziesmiņ mana, kā dziedāta
Dzērājiņ līgaviņa
Dzērājiņ līgaviņa
Dzīdataju sīvu ņēmu
Dzīdet, maitas, munu dzīsmu
Dzīvo ar prātu, ēd ar sātu
Dzīvo uz urā, kamēr iestieg purā
Dālu māte, kuortu kuce
Dālu māte, maitu māte
Dēlu māte - kurtu kuce
Dō, māmīna, kam dodama
Dūdet āst, dūdet dzart
Eit', gosninas, laidarā
Ej ellē, kalpa puisi
Ej nu labāk aiz pakša
Ej nu sameklē, cik kaķim radu
Ej nu sazin, kas žīdam paunā
Ej, bāliņi, lūkotiesi
Eku lušče, eku lušče
Eku man liela bēda
Eku man liela bēda
Elles piestā kungu kauli
Elsa, pūta kumeliņš
Es adīju raibus cimdus
Es aizjūdzu pāra puišus
Es apkalu kumeliņu
Es ar meitām nuorunāj
Es ar savu sieviņu
Es atradu tautu dēlu
Es atradu, es atradu
Es atstāju meitu māti
Es bagāta mātes meita
Es bagāta mātes meita
Es bej moza meitenīte
Es bij maza meitenīte
Es bij maza meitenīte
Es diža, es kupla
Es druscīt vien apēdu
Es dzīros rožu dārzu
Es grib rītā mežā braukt
Es iededzu gaŗu skalu
Es izaugu goda puisis
Es izaugu pie māmiņas
Es jau neiešu pēc katra stabules dancot
Es jau neļaušu, ka citi man pa galvas virsu danco
Es jums saku meitinām
Es klausos, es klausos
Es maitām lobs draudziņš
Es maza meitiņa
Es meitiņa izaugdama
Es māminai viena meita
Es māmiņai viena meita
Es māmiņi viena meita
Es neautu baltu kāju
Es nedzertu alutinu
Es nejemtu vecu sievu
Es nopinu vainadziņu
Es par puiša nebēdāju
Es pazinu brāļa sētu
Es pazinu to meitiņu
Es pazinu to puisīti
Es pazinu to sētiņu
Es piesaku tev, tautieti
Es pādīti dīdīdama
Es redzēju kurzemnieci
Es savai Jāņa mātei
Es savai jauni pādi
Es savam Jāņa tēvam
Es savam pēlējam
Es savam pēlējam
Es savam virskāpējam
Es saviju platu kroni
Es tev lūdzu, bāleliņ
Es tev lūdzu, kāzu tēvs
Es tev lūdzu, saimenieks
Es tev saku, bāleliņ
Es uzaugu pie brālīša
Es veŗos, es skatos
Es čigana rada biju
Es ēdu visu, kas tik nekust
Es, Jānīti, tev pīsaku
Es, Zūzīte, tev pīsaku
Esi laipns, bet neuzticies
Folkloras vākšana
Folkloras vākšana un teicēji
Gaid, tautieti, gaidīdams
Gaidi, ka taupīs vilks jēru vai kaza kāpostu
Gan jau mani arī ieraudzīs Dieviņš caur mazo lodziņu
Gana dziedu, gana raudu
Gani dzina, govis māva
Gani luopus, tautu meita
Gani nevar govīm sist ar baltu nomizotu rīksti, tad govis dod maz piena
Ganiņš biju, ganos gāju
Ganiņš biju, ganos gāju
Ganiņš biju, ganos gāju
Ganos dzinu, kreklu šuvu
Ganos gāju dziedādama
Ganos gāju, kanci ēdu
Ganos gāju, kreklu šuvu
Ganuos gāju, kanci ēdu
Ganīdama noskatījos
Ganīdama noskatījos
Gar degunu man aizgāja
Garais Jurs ar savu Trīni
Gari mati, īss padoms
Gauži raud sila priede
Gaļu, gaļu, miegs nenāk
Glums kā zutis
Golva nīz, utis ād
Grib kaķītis zivi ēst
Grib kaķītis zivis ēst
Grib no miroņa pirdienu izspiest
Gribējās dēla māte
Gribējāsi dēla māte
Grāmatu nevar vaļā atstāt
Grūdīs nu runcim taukus
Grūt' bij manim kalnā kāpt
Gudrais ar pašu velnu māk sadzīvot
Gudrība vairāk vērta kā manta
Gulbis gule ezeraji
Gulbis guļ ezerā
Guli, guli sētmalī
Guli, guli, kroga meita
Guļu, guļū, mīgs nanāk
Ieraugot jaunu mēnesi, jāpieķer pie zelta
Iet kā būtu mietu norijis
Iet kā plēsts
Ievu jēmu līgavinu
Ik vakara dziedāt gāju
Irsi, kur tu vakar dirsi
Istabas mēsli jāuzslauka priekšautā
Istabu slaukot mēslus pie sliekšņa jāsaslauka un jāpārnes pāri
Istabā nedrīkst svilpot, tad velnu suc
Iz ežiņas golvu liku
Izdēdējis kā baznīcas žurka
Izlaidies kā teļš
Izlaidies kā teļš vēderā
Izsalcis kā vilks
Izvārīsim vakarā mugursmēru, kalpa sviestu
Ja Krustdienā strādā
Ja Miķeļdienā ražu ved mājās
Ja ausīs zvana
Ja baltas vardes lec
Ja bērēs putenis - nelaiķe - ragana
Ja cilvēkam vai lopam utis
Ja delna niez
Ja dzeguze kūko - ugunsgrēks
Ja dzird dzeguzi ar tukšu maku
Ja gans savas govis lamā par velliem
Ja gavēnī nes mājā zarus
Ja govij garas ausis - labs piens
Ja grež nagus
Ja gribi pār citiem valdīt, tad vispirms valdi pār sevi
Ja gribi sev ienaidnieku, tad aizdod naudu un ej prasi, lai atdod
Ja kādai mātei nomiris bērns
Ja kādu lopu sakodis traks suns
Ja kādu lopu sakodis traks suns
Ja līgava sēž ratos pa labi - valdīs pār vīru
Ja maisā ber, tad jāber pret ziemeļiem
Ja meita grib zināt, kurš puisis viņu precēs
Ja no bēru mājas atnes maizi
Ja paceļ labās rokas cimdu, tā izžūst
Ja pats nekustēsi, neviens tev klāt nenesīs
Ja pavasarī cielaviņu pirmo reizi redz lidojot
Ja pavasarī cielaviņu pirmo reizi redz ūdens malā
Ja pavasarī pirmo redz vienu stārķi
Ja pirmo redz gaišu taureni
Ja pirmo vardi redz
Ja pirmo vardī pavasarī redz
Ja pirmos redz divus stārķus
Ja putra piedegusi
Ja rudenī kartupeļus rokot uzlasa sēkliniekus
Ja saimniece savus lopus lamā
Ja sivēnus uzskata ļaunace
Ja vistas lietus laikā
Ja zaķis pārskrien - nelaime
Ja zirnekli redz no rīta
Ja ēdienu pa logu izdod
Ja šķērsām galdu slauka
Jau vakar Jāņa bērni
Jaunais svaini, jaunais svaini
Jaunajam vedējam
Jaunas māršas tā gaidīju
Jauni puiši mutes deva
Jauni puiši mutes deva
Jauni puiši nomirdami
Jauniem puišiem platas acis
Jauns es biju, traks es biju
Jaunīm kungīm samta bikses
Jem, brālīti, melnu zirgu
Jo bargāki vecāki, jo mīlīgāki bērni
Joki ir patiesības spogulis
Jā pūce brēc - kāds mirs
Jājat, tautas, nejājate
Jāju dienu, jāju nakti
Jānīts mans, Jānīts mans
Jānīts sēd kalniņā
Jānīts sēd ozolā
Jānīts sēd ozolā
Jānīšam maza sieva
Jānīšam mieži, rudzi
Jānīšam resna sieva
Jānīšam resna sieva
Jānīšam sievu veda
Jānīšam, brālīšam
Jānīšam, brālīšam
Jānīšam, brālīšam
Jānīšam, brālīšam
Jāvairās, lai krupis neapslapina
Jāņa nakti nepazinu
Jāņam sieva pazudusi
Jāņu māte bēdājās
Jāņu māte sieru sēja
Jūdzat mana dulus, bērus
Jūras gaiļi agri dzied
Ka nevar izturēt, izdod ganībās
Ka tik varētu kā tos galus sasiet
Kad alum liek raugu klāt
Kad arājs nears, tad kungs ar karieti nebrauks
Kad beidz labību pļaut vai linus kult
Kad bezdelīga augstu laižas
Kad brauc otram garām
Kad bērnam krampji
Kad bērnam roze
Kad bērnam vardes vaina
Kad bērns piedzimst, tad māte sešas nedēļas nedrīkst šūt, ne adīt
Kad bērns puika, tad otra puse jārok kādā nomaļā, tumšā vietā
Kad bērnu kristī, tad vajag galvā uzlikt mācītāja cepuri
Kad cāļus izņem no perēkļa
Kad cūkas pirmo reizi ganos laiž
Kad cūku kaujot cūka pasprūk
Kad daudz melo
Kad divus zaķus reizē grib nošaut, tad pašauj abiem garām
Kad dzilna dzied, zūd govis
Kad es biju jauna meita
Kad govis osta gaisu, būs lietus
Kad govis pirmo reizi izlaiž ganos
Kad govis pirmo reizi laiž ārā
Kad grib lai vīrs un sieva nesaticīgi dzīvotu
Kad grib linus sēt
Kad grib meiteni
Kad grib prusakus izdzīt
Kad grib puiku
Kad grib žurkas vai peles no mājas izdzīt
Kad gulbji lido prom
Kad jaunā sieva atbrauc no baznīcas
Kad kauj cūkas
Kad kraukļi lido krustām virs ceļa
Kad kāds precas, tad velns noplēš deviņus pārus pastalu gribēdams izjaukt
Kad kādā mājā ieiet un tur ļaudis pie galda ēd
Kad liek maizi uz galda
Kad maizi krāsnī liekot, kukulis apsviežas otrādi
Kad manta jādala, tad brālis brāli vairs nepazīst
Kad matus nesukā, utis aizvedīs uz mežu un piesies pie koka
Kad meita grib vīru
Kad mājās kāds taisās uz lauku iet
Kad māte grūta un nobīstas no čūskas
Kad netici Dievam, kādēļ tad sauc vai, Dieviņ
Kad otram kaut ko dod un devums nokrīt zemē
Kad pastalai aukla atraisās
Kad piedzimst meitene, tad otra puse jārok celiņa malā
Kad piedzimst puika, tad to pirmo reizi jāietin sieviešu lakatā
Kad pirmo reizi laiž govis ganos
Kad pirmo reizi laiž govis ganos
Kad puisis vai meita grib zināt, vai nākošā gadā precēsies
Kad rudenī dzērves prom ejot zemu laižas
Kad sieva grūta, tad vīrs nedrīkst iet zvejot
Kad sirds pāri plūst, tad mute runā
Kad skapis sprāgst, kāds mirs
Kad skuju mežs nodeg vecā / jaunā laikā
Kad suni sit ar lupatu
Kad suns pārkāpts, tad jau to asti arī pārkāpsi
Kad sviestu no bļodiņas ņem ar maizi
Kad tu skriesi, es kodīšu
Kad ugunī spļauda
Kad vardes kurkst, būs laba zveja
Kad viens sāk pa mākoņiem braukt, brauc visi līdzi
Kad zirgs ceļā sprauslo
Kad čūska grib bēgt
Kad ķirmis tikšķ
Kad žagata pļāpā, gaidāmas jaunas ziņas
Kalnā pūta auksti vēji
Kalnīnā stāvēdama
Kalpa puiši precējās
Kalpu bēdas
Kam kūtra galva, tam jābūt čaklām rokām
Kam, Dieviņi, mani devi
Kam, brālīti, audzināji
Kam, brālīti, sievu jēmi
Kam, brālīti, zirgu pirki
Kam, radiņi, jūs raudiet
Kam, saulīte, skaidra lēci
Kam, tautieti, aku raki
Kam, tautieti, auklas viji
Kamēr meklē kurš vainīgs, tikmēr ērberģis nodeg
Kamēr var vēl kustēt, tikmēr tu esi labs
Kapu kalli saauguši
Karašiņas meitu ņēmu
Karet, brāļi, šū Lildīnu
Kas augstu kāpj, tas zemu krīt
Kas daudz grib, tam maz tiek
Kas daudz melo, tam ausis kust
Kas daudz par citiem sliktu stāsta, tas pats nav nekāds labais
Kas dos nabagam ar lielgabalu šaut
Kas dos runcim krējumu laizīt
Kas godīga Jāņu māte
Kas gulēja jāņu nakti
Kas ieradis pa dubļiem vārtīties, tas vairs bez tā iztikt nevar
Kas ievainots, to nevar atvainot
Kas kaitēja ozolam
Kas karstu putru strēbj, tas mēli aizdedzina
Kas kaķam krāsni liegs
Kas krīt ar galvu uz augšu, tas atkal ceļas
Kas labi nozagts, tas tikpat kā nopirkts
Kas laimei pakaļ skrien, no tā laime bēg
Kas man vainas nedzīvuot
Kas mutē salds, tas vēderā salds
Kas no rudzu garauguma
Kas otram ceļā klučus met, pats uz tiem klups
Kas pa netīrām bedrēm rekājas, nekad pats tīrs nevar palikt
Kas pūriņu darināja
Kas sevi neciena, tas nevar arī citus cienīt
Kas tai tāda skuju būda
Kas tas tāds puinkains lācis
Kas taupa mantu, tas taupa arī godu
Kas tie rijas kūlējiņi
Kas tos Jāņus ielīgoja
Kas tur būs, kas nebūs
Kas tā tāda grieznes galva
Kas uz abām pusēm klibo, tas no abām dabū pērienu
Kas vecu netaupa, pie jauna netiek
Kas viegls uz izstāstīšanu, tas viegls uz padarīšanu
Kas vienmēr žēlojas par grūtiem laikiem, tas labus laikus nesagaidīs
Kas visur taisnību runās, to ieliks trako namā
Kas vēju ķer, tas pats ir vējš
Kas zemē likts, tam zemē jāpaliek
Kas ātri troņos kāpj, lai pielūko, ka tikpat ātri nenāk zemē
Kas ļaunu meklē, tas ļaunu atrod
Katram ir savs krusts rokā un sava bēdu maizīte
Katram savs velniņš azotē
Katrs lācis nav biezpiena mīcītājs
Katrs stāv tik augstu, cik citi to ceļ
Katrā cilvēkā ir kaut kas labs
Kauna, kauna tev, meitiņ
Kaut man būtu tā naudiņa
Kaut man būtu tā vaļina
Kaut man būtu tādi laiki
Kaut zirnīši neziedētu
Kaķīšam bārns nūmira
Kaķīšam bārns nūmira
Kaņepīte, garaudzīte
Kaņepīte, garaudzīte
Kaņupīte, gaŗaudzīte
Klausies ar abām ausīm
Klausies, mana māmuliņa
Klusais ūdens dziļi verd
Klusi, klusi vien staigāju
Ko bīsties grēka, kad sirds tīra
Ko cilvēki nicina, to Dievs mīlē
Ko es lūdzu, tas notika
Ko gribi, tautiņa
Ko jūs,meitas, nedziediet
Ko līdz smukums, ja nav tikums
Ko lūkoji, mūs' brālīti
Ko lūri kā suns uz mēnesi
Ko mazumā nemāca, to pasaule izmāca
Ko mute nopelnījusi, to pakaļa aizmaksā
Ko mīl, tam tic, ko nīst, to sauc par meli
Ko nu kūko kā bada dzeguze
Ko pats savārīji, to izstreb
Ko tautāmi skādes dara
Ko tie ciema suņi rēja
Ko tie kraukļi kracināja
Ko tie mūsu kaķi ņaud
Ko tu osties? Gribu posties
Ko tu sūdu noēdi?
Ko tā man laba dara
Ko tās mūsu vistas lasa
Ko velns savos nagos dabūjis, to tik lēti neatlaiž
Ko, Ancīti, tu domāji
Ko, puisīti, tu domāji
Ko, puisīti, tu domāji
Ko, runcīti, tu domāji
Koupūstiņi dārziņā
Koša pļava, kad nopļauta
Koša pļava, kad nopļauta
Koši bija pļāvējiņi
Krieviņš savu Marušiņu
Krupji uz lietu
Kulstīdama, sukādama
Kultu, maltu, līgaviņa
Kungi labi, tikai pašam vajag mainīties
Kungiem dirsā lien
Kungu sūdiem stipra smaka
Kuo tie mūsu cāļi čiepst
Kuo tie mūsu kaķi ņauda
Kupla liepa locījās
Kupli kūki, ūzuliņi
Kupls ozols locījās
Kur ellē vilciņš bija
Kur jaunais vīrs un sieva mazgājas pirmā rītā, tanī traukā jāmet nauda
Kur manas seģenes
Kur nikni suņi, tur skops saimnieks
Kur pupām tādi ziedi
Kur sievietēm pļāpas, tur vīriešiem darbs
Kur tai tolkas saimenīca
Kur tu brauksi, mella cūka
Kur tu jāsi, apenīti
Kur tās meitas pulkiem dzied
Kur tī mousa vedejiņi
Kur īsi puisīti, kur gulēsi
Kur, priedīte, tavi zari
Kur, tautieti, mēru ņēmi
Kur, tautieti, mīļi vārdi
Kur, tautieti, zelta vadzis
Kura meita goda gaida
Kuriet lielu jāņuguni
Kurzemnieces šurp braukdamas
Kurš gudrāks, tas pirmais apklusīs
Kurš pēdējais nāk no pirts ārā
Kuļas, kuļas kā naģe krējumpodā
Kušī, krievī, kapostīnus
Kā Dieviņ ezers pārvērties par pļavu
Kā Piltene nolādēta
Kā mazam bērnam kāju savilka čupiņā
Kā suni mielo, tā suns kalpo
Kā sviestin iesviedās prātā
Kā tu nāci neražens
Kā var kļūt par vilkaci
Kā var laiva laivu gāzt
Kā žīds izdzēris pudeli ūdens domādams par šņabi
Kādreiz bija kāds dārznieks
Kāds pats ir, tādu otru grib redzēt
Kādu vīzi apāvis, tāda jāvelkā
Kādu zuvu mums vajaga
Kālabad tam galdam
Kālabadi mūs' pādīte
Kāpostiņi, rācenīši
Kāpostus stādot
Kāra, kāra Jāņu māte
Kāzas Allažu pagastā
Kāzas Allažu pagastā
Kāzas Allažu pagastā
Kāzas Dundagas pilī
Kāzas Lēdurgas
Kāzas Lēdurgā
Kāzas Lēdurgā
Kāzas Lēdurgā
Kāzas Lēdurgā
Kāzas Lēdurgā
Kāzas Sējas muižā
Kāzenieku meitiņām
Kāzu māte bēdājās
Kāzu māte bēdājās
Kāzu otrā diena
Kāzās biju, kāzās iešu
Kūma sēde, beņķi līka
Kūmas sēd, beņķi līka
Kūmiņas, kūmiņas
La bij grūts, kam bij grūts
Laba ko teikt nav, slikta negribas
Laba man diegu josta
Labi darbi zudumā neiet
Labi uzartā zemē nezāles neaug
Labi ļaudis, slikti ļaudis
Labs bija, tik viena vaina - par maz
Labu man tēva laiku
Labvakar, dēlu māte
Labāk akmeni uz akmeņa celt, nekā lūgt otram palīdzēt
Labāk būt nabagam ar Dievu, nekā bagātam ar velnu
Labāk būt nabagam ar godu, nekā bagātam ar negodu
Labāk būtu vilks apēdis
Labāk cilvēks nezin, nekā zin
Labāk es otram dodu, nekā no otra prasu
Labāk izliecies dumjāks kā esi, nekā gudrāks
Labāk mani karā kāva
Labāk māte mani mazu
Labāk otram mīļi dot, ne no otra mīļi lūgt
Labāk simts draugu, nekā viens ienaidnieks
Labāka ir mierīga dzīve ar sausu maizi, nekā maize ar pavalgu, kur jāķildojas
Lai bagāta, kas bagāta
Lai bij grūt, kam bij grūt
Lai bij grūti, kam bij grūti
Lai bij jauka, kam bij jauka
Lai bērns visu mūžu būtu tīrīgs
Lai būtu labs suns
Lai govij tesmenis nesāpētu
Lai govs neskrietu prom
Lai grāb sienu, kam vajaga
Lai kaķis būtu medīgs
Lai koks nokalstu
Lai labāk zivis ķertos
Lai lampas cilindri neplīstu
Lai lopi vasarā nebizotu
Lai maizes cepējam nesāpētu mugura
Lai miltos un putraimos kodes nemestos
Lai miltos un putraimos nemestos kodes
Lai mušas mājā un kūtī nebūtu
Lai mušas nebūtu mājā
Lai mājā nenāktu čūskas
Lai nebūtu skurstenis jāslauka
Lai nodzītu kārpas
Lai peles negrauztu labības maisus
Lai put manta, ka klāt nenāk
Lai runā, kam mēle niez
Lai tik stāv, lai tik stāv
Lai vai velns par stenderi paliek, bet es to dabūšu
Lai vai žīds, ka tik vīrs, kad tik kaktā pretī rūc
Lai vanagi nenestu cāļus prom
Lai vanags neaiznestu cāļus vai vistas
Lai vasarā nevienas čūskas neredzētu
Lai visi cāļi reizē izšķiltos
Lai vistas dārzu nekašātu
Lai vistas kopā turētos
Lai vārītos mīksta gaļa
Lai zobi nekad nesāpētu
Lai zobi nekad nesāpētu
Lai zobi nesāpētu
Lai ēka nepelētu un nemestos brants
Laikam uzgājusi blusa uz sirds
Laime gāja garām, nemācēja saņemt
Laime kā mīstīklai
Laime nav zirgs, ko var stadulā piesiet
Laime, laime tam dēlam
Laimīt' kliedza, Laimīt' brēca
Lakstīgala maksas prasa
Lakstīgala, sējas putns
Lamži mani kādi šūti
Laumas / burvja piesiešana
Laumas spļaudekļi
Laumas spļaudekļi
Lec nu vai sienā
Lec, brālīti, pūriņā
Lec, māsena, rožu dārzā
Leiku lūku upe tak
Lepna meita, ne bagāta
Lepniem Dievs turas pretī
Liec, Laimiņa, man mūžiņu
Liela gaŗa blusa kuoda
Liela gaŗa ganu meita
Liela prieka vīrinam
Liela, gara ganu meita
Lieldienās agri jāmazgā acis
Lieli puiši, mazi puiši
Lieliem vilkiem vienmēr vajag ko rīklē iegrūst
Lielā ceturtdienā agri jāmazgā acis
Lielā piektdienā agri jāmazgā acis
Lielās piektdienas atradumu neaiztiek
Lielās piektdienas rītā apkūpina govis
Lielās, nu, kuram netīrāks deguns
Lien, pelīte, pa zemīti
Lien, pelīte, par zemīti
Lietuvēna krusts uz kūts durvīm
Lija lieti, nesamirku
Lija līti, nasamirku
Lobi man tāva laiku
Lobāk ņēmu pirškas sīvu
Loki dzelzi kamēr tā vēl karsta
Lops, kas tevi kops, kad mana galva kritīs
Luste, luste jaunajam
Luža Bērziņa komentāri studentes darbam
Lēlo, lēlo ciema gani
Lēņi, lēņi patapdamies
Līgaviņa, mātes meita
Līgo saule, līgo bite
Līgodama es staigāju
Līks ozols, kupla liepa
Līksmu dabu es puišelis
Līku loku zaķīts lēca
Līst, lītiņi, morgūdami
Līstat, lietus, pa malām
Līču, loču ceļu griezu
Līķa mazgājamo lupatu lieto pret sāpēm
Lūko mani tautu dēls
Maizi ēd ar gariem zobiem, darbu dara ar pirkstu galiem
Maizīte kā villa
Maksājiet, bāleliņi
Malu, malu, gricelēju
Mamma mani bargi rāja
Man Dieviņis pādi deva
Man bej dzīsmu vācelīte
Man bij dziesmu vācelīte
Man bij dzīsmu vācelīte
Man bij veca vīra māte
Man bij viena balta vista
Man bij viena vēpelīte
Man māmiņa nepazina
Man māmiņa piesacīja
Man māmiņa piesacīja
Man māmiņa tā glabāja
Man nav vaļas saņemt paļas
Man pādīti dīdījama /dīdījot/
Man pādīti dīdījot
Mana maza līgaviņa
Mana sieva piedzērusi
Manam tēvam pieci dēli
Manis dēļ tu, tautieti
Mans bāliņis lielijās
Mans bāliņš sūdus mēza
Mans kauns nevienam ēst neprasa
Mantas nevajag, ka tik iztikšana
Matos peles midzeni ietaisījušas, ausīs varēs rāceņus sēt
Maza mana līgaviņa
Maza tautu istabiņa
Maza, maza meitenīte
Maza, maza meitenīte
Mazos zaglīšus ķer un soda, lielie sēž un tik zog
Maģa, maģa mūs' māsena
Medu nedrīkst izņemt klusām
Meitas mani aicināja
Meitas mani mežā veda
Meitiņām, cūciņām
Meitu māte meitiņās
Meitu māte, dēlu māte
Meitu māte, gaspažiņa
Meitām labi, meitām labi
Mella čūska, zaļa dzilna
Melnais bullītis bada
Melns darbs, melna maize
Metat mani, div meteji
Miedziņš mani kaitināja
Miedziņš mani karināja
Miedziņš mani karināja
Miedziņš mani karināja
Miegs man nāca, miegs man nāca
Miegs man nāk, miegs man nāk
Mieži, rudzi klaipu glauda
Migla, migla, rasa, rasa
Mirstat, ļaudis, nemirstat
Mirsti rudeni, mirsti rudeni
Mirt jaunam, mirt vecam
Moza, moza līdaciņa
Moza, moza meitenīte
Mucā audzis, pa spundi barots
Muna Laime gauži raud
Muna cauņu cepurīte
Muna sīva ļūti vāja
Mute lielāka kā pats
Mutes bajārs nekad par īstu bajāru nekļūs
Mutē medus, sirdī ledus
Māci mani, māmuliņa
Mācies līdz kapa malai
Mācies no skudrām
Mājas māte bēdājās
Mājas pamati jāliek vecā mēnesī, kad pūš ziemeļu vējš
Māju krāsojot pirmais vilciens jāvelk pret ziemeļiem
Mākonis aiziet saulei priekšā, tā kā krekls dirsai
Mārša man iedeva
Māsen mana, mīļa, balta
Māte man sievu veda
Māte mani mīļi sauca
Māte mani rātin rāja
Māte mani rātin rāja
Māte meitu pārdevusi
Māte meitu tirgū veda
Māte, meitu izdodama
Māte, māte, gādā vīru
Mēlīte kā lakstīgalai, bet palūko kas sirdī
Mēnestiņš zvaigznes skaita
Mēs, māsiņas, divas vien
Mīli mani, tautu dēls
Mīli tēvu, mīli māti
Mīlē kā suns vecu tupeli
Mīlē, pīlē, sirdi vīlē
Mīlēt man mīlējās
Mīstās kā linu mīstīkla
Mīļa Māra man ievēla
Mīļā māmiņ, man ir grūti
Mūs māsiņa maza, maza
Mūsu pašu Jānīšam
Mūžu dzīvo, mūžu mācies
Nakti brauca mēnestiņš
Nanāc vairs tu, Jānīti
Naudas maku nekad gluži tukšu nevajag izdot
Nav neviena ozoliņa
Nav neviena tāda vīra
Nav vajadzīgs gudram būt, lai otru piekrāptu
Nava meli, nava meli
Nava tiesa, nava tiesa
Navīnam tā nabej
Navīnam tā nabej
Ne kurpniekam lāga kurpes mājā, ne skroderim veselas bikses gurnā
Ne mūžam tu, Anniņ
Nebāz savu degunu tur, kur var iztikt bez tevis
Nebēdāji tu, brālīti
Nebļauj, izbļausies, kad ādu plēsīs
Nedabūju ne plika vērdiņa
Nedod, Dievs, Jāņu nakti
Nedod, dievs, vītolam
Nedrīkst spļaut ugunī
Nedrīkst ņemt bērnam par krustmāti tādu, kurai liels vēders
Nedrīkst šūpot tukšu šūpuli
Neduod, Dieviņ, lietum līt
Neduod, Dieviņ, tuo redzēt
Neduod, Dievs, tā redzēt
Neej cita pirtī kašķi meklēt
Negaidi, ka cepti baloži skries mutē
Negribēja mūs' māsina
Neliec mani, māmuliņa
Nelien cita ādā
Nelūkoji, mans brālīt
Nemeklē graudus pie pelavām
Nenes mājā zarus, lai nenāktu čūskas
Nesaki, ne sausam kreklam
Neskrāpē Dievam acīs
Nestāvi, māršiņa
Nesēdi, māršiņa
Netaisi ar blēdi derības, neej ar bagātu tiesāties
Netaisna manta laimi nenes
Netīšām es iegāju
Nevar velns, nevar Dievs
Nevar velns, nevar Dievs
Neviena maize nav bez garozas
Nevienam dūmi uz galvas nekūp
Nevienam nav uz pieres rakstīts
Nevienam nevar akmeni pierē sviest
Neviens man nekā nav devis, ne putras karotē
Neviens mani azdziedātu
Neviens mani neredzēja
Neviens pirmais negrib galvu maisā bāzt
Neviens putniņš tā nepūta
Nezāles ir jāizrauj ar visām saknēm
Neķer, beķer, trakais kleķer
Niķu pakaļa
Niķu pilns, kā čigāna zirgs
No Dieva lūgšanas vien nevar dzīvot
No Dieviņa izlūdzos
No Jurģiem līdz Miķeļiem
No celmiņa lazda zied
No kazlēna iztaisa ziloni
No liela vecuma jau pelni birst no pakaļas
No paldies kaķis sprāgst
No pirdiena izcep plāceni
No skopa vēl tu vari ko izspiest, no nabaga nekā
No sprākles ņem, mutē liek
No zaļiem zirņiem metas iesnas
Nokul mani, māmuliņa
Noskatiet, bāleliņi
Nostāsts par skursteņslaucītāju
Nu adu, nu staidzu
Nu adu, nus steidzu
Nu būs kāzas, nu bū kāzas
Nu būs kāzas, nu būs kāzas
Nu es jāšu, vair nejāšu
Nu es redzu, tautu dēls
Nu raud matus plēsdama
Nāburgiem cauri gāju
Nāc pie manis, tautu meita
Nāc pie manis, tautu meita
Nāc ārā, vīra māte
Nāc ārā, znota šķelmi
Nāc, Laimiņ, dalībās
Nāc, Laimiņ, skatīties
Nāc, apraug, īstais tēvs
Nāc, māršiņ, istabā
Nāc, tautieti, kad nākdams
Nāciet, bērni, skatīties
Nākat bērni
Nēģus ķer pēc lietus
Oi māsiņ, oi māsiņ
Oju, oju, Oru Anne
Oktairidi, jaunas meitas
Ozolam bieza miza
Ozols auga ar liepīnu
Pa gaisu skrien un tukšu vēju grābj
Padziedam nu, māsiņas
Paldies saku tai mātei
Palika vieglāk, kad krupi izgrūdi, kas uz sirds
Palīdz, puisīt, man dziedāt
Palīdzat jūs, māsiņas
Panāksnieces šurp braukdamas
Panāksnieki desas prasa
Panāksnieki gaļas prasa
Panāksnieki gaļu prasa
Panāksnieki pruomiedami
Panāksnieku meitiņām
Panāksnieku meitiņām
Panāksnieku meitiņām
Panāksnieku meitiņām
Panāksnieku meitiņām
Panākstnieku meitiņām
Panākstpuiši ienākdami
Panāsnieki piestu jāja
Papriekš domā, pēc tam dari
Par Piltenes pili
Par Sudmaļa kalnu Piltenē
Par Usmas ezeru
Par dziesmu teikšanu un pierakstīšanu
Par naudas rakšanu Moricsalā
Par naudu pats velns danco
Par upīti pie Paisala mājām Dundagā
Pasaka par dižkalēju
Pastalu Maža visas kurpes spiež
Pastalu dancis
Pat varde pīkst, ja tai min virsū
Pate, pate meitu māte
Pats Rīgā, pakaļa pelnos
Pats kungs savās biksēs
Pats savu galvu nevar panest
Pazudis kā žīds pa Miķeļiem
Paēdu, padzēru
Paēdušais nezina kā izsalkušam gribas
Paņem sievu bāleliņš
Paši pirti sakurina, paši brēc, ka karsti
Pašā pirmā vakarā
Pele brauc, vāģi čīkst
Pelīt, velc bērnam miedziņu
Pelīt, velc mīdziņu
Peras kā pliks pa nātrām
Pie atraiša es neietu
Pie māsiņas sērstu gāju
Pie visām lietām pieeja ar vaļā acīm
Pieci brāļi, viena māsa
Pieci gadi kalpīc biju
Pieci seši tēva dēli
Pieci simti, seši simti
Pieci vilki arklu vilka
Pieši, pieši, zābaciņi
Piltenes muižas dīķī nogremdētie baznīcas tēli
Piltenes valdnieka miglas sietiņš
Pipelīte artu gāja
Pirda māte, pirda meita
Pirdiens
Pirkstainīšus vien adīju
Pirmo Ziemassvētku rītā un Lieldienās nevar slaucīt istabu
Pirmo gadu tautiets mani
Pirmo ziemu tautiņās
Pirms izgāz dusmas, izskaiti līdz pieci
Pisīgas, gribīgas
Plata, plata kļava lapa
Plinti šāvu, dūmi kūpe
Precēj mani pērn bagāts
Precēj mani pērn bagāts
Precējt mani, ciema puiši
Precējt mani, ciema puiši
Priecīgam viss labi izdodas
Priede, egle kalniņā
Priede, egle, priede, egle
Priedes vien tai mežā
Priedīt dētu siliņā
Priekšā kungs, pakaļā plunks
Proti godu, nosit odu
Prātiņš man šurpu, turpu
Prēdu, prēdu, makačaju
Prēdu, prēdu, makačaju
Prīd ar egli kalliņā
Pucene aizsargā no ļauna
Puisīts gāja meitu dēļ
Puišam mutes es nedošu
Puiši jāja pieguļāi
Puiši mani aicināja
Puiši, meitas neprecat
Puiši, meitu neņemat
Puksti, puksti tu, Annina
Pupas, zirņi, rācentini
Puru purus es staigāj
Purvi, meži pūst, parāds nepūst
Purā dzertu es neiešu
Put kā pūpēdis, ka tikai drusciņ pieskaras
Putra, putra bērnu dīda
Puķe, puķe, roze, roze
Puķu viju vainadziņu
Puķīt rāvu, kronīt pinu
Puško mani, māmuliņa
Pār pļaviņu pāriedama
Pārdod bikses, nopērc sulaini
Pārsteidzīgais kož vai pirkstiem galus nost, bet nekā vairs nevar grozīt
Pēc saules nedrīkst nazi slīpēt
Pēc saules nedrīkst svilpot
Pērkona laikā
Pērkonam pieci dēli
Pēter, Peksi, Pāvulīti
Pēter, Peksi, bundzinīk
Pīpē kā čigāniete
Pļauj nu, ko pats esi sējis
Pūra dēļ zagt negāju
Pūru ved, pūru ved
Pūrā likšu, nenesīšu
Pūt speltē, brauc mājā
Pūt, vējīni, lēni, lēni
Pūtin pūta melnais mednis
Pūš, vējiņš, runaj ļaudis
Pūšat mani, visi vēji
Rads rada velns
Raibas manas raibulītes
Raibas vien man telītes
Rakstā laidu sprigulīti
Rakstā situ sprigulīti
Raud, māmiņa, viena pati
Rauj vai acis no pieres laukā
Rauj, ko katrs var
Rej kā bada kuņas
Rej, rej, sunīti, ka tik nekod
Reti, reti tie silīši
Retim tāda līgaviņa
Reņģi neēd no astes, lai līstu tīklā
Rieto, mana rietaliņa
Rij kā kalkūne
Ritēt rite rīta rasa
Roc, cik dziļi gribi, patiesība mūžam celsies augšā
Rokas pie darba, sirds pie Dieva
Rudens nāk meitiņām
Rudpelēkais akmentinis
Rudzi zied, viļņus met
Rudzu vārpa priecājās
Rukuma nešana - bērnu darbs
Runajet jous, ļautiņi
Runā visu, tikai vilka vārda nepiesauc
Rādi tu viņam sirdi, viņš tev rāda pakaļu
Rīdzenieki šurp braukdami
Saimenieka meitiņām
Saimenieka meitiņām
Saimenieka meitiņām
Saiminiece kaķi kūla
Saimnieks staigā šnaukādams
Saka ļaudis mēnešam
Saki, Sprici, kam tu tici
Salda, salda zemenīte
Salst man rokas, salst man kājas
Samisuši man' brālīši
Samts krāgā, pelavas māgā
Sapraulējis ozoliņš
Sarkanais āboliņš
Saru pēršana
Satur muti, uzkod uti, ja nāk vēmiens, apēd zuti
Saucat, vīri, kam bij vaļa
Saucu vienu saukumiņu
Saulīt lielā gabalā
Saulīt silta, māmiņ jauka
Saulīt silta, māmiņ jauka
Saulīt, balta māmuliņa
Savs krekls jau katram tuvāks
Savu mūžu es negāju
Savu zīļu vainadziņu
Sidrabiņa upi bridu
Sidrabiņa upi bridu
Sieru, sieru, biezu pienu
Sietā ūdeni nesaturēsi
Siliņš deg, dūmi kūp
Sinoliešu meitiņām
Sirdīga kā pūce
Sirmi bēri kumeliņi
Sisens dzied jūrmalā
Sivēns aug, bet maisiņš neaug
Siļķi ēd no astes, lai neslāpst
Skaidras, skaidras man actiņas
Skaistu cirtu bērza birzi
Skaiti, vilks, pātarus
Skaties, mana māmuliņa
Skoli grob, skoli grob
Skrien kā ar pilnām biksēm
Skrien kā būtu bizāles pie pakaļas
Skrien kā velns ar uguns lukturi
Skroders man bikses šuva
Skroderīša dvēselīte stāv adatas galiņā
Skroderīši, vēverīši
Skuju dēļ lakstīgala
Skuju koks jācērt jaunā, lapu - vecā laikā
Slaucīsim katrs pie savām durvīm
Slava uznāk un nodziest
Slinks kā vilks
Slinkum, slinkum, laid mani vaļā
Smaida kā mēness
Smalku linu tīklu metu
Smuks puisītis mutes deva
Smuks, sarkans āboliņ
Spiež kā Mažai kurpes
Staltajam ozolam
Stiprs kā biezputras āda
Stiprs kā tabakas maks
Stāv' kalnā, stāv' lejā
Sudrabina grābeklītis
Sukā tik iekšā, vēders nav grāmata
Sukā, māte, man galvinu
Suni laidu pa mežiņu
Sunim suņa alga
Sunīts rēja tupēdams
Sunīts ēda sēnes, bekas
Susurīts gauduja
Suņi rej, vilki kauc
Svelme smierd sētiņā
Sveša māte bāreņam
Sveša māte bāriņam
Sveša māte mani sauca
Svešas tautas zuvu prasa
Svešā māte gan zināja
Svētu rītu ganos gāju
Svētu rītu ganos gāju
Sāpju vārdi
Sēdies, dēlu māmuīte
Sēj pret rītiem
Sēj, brālīti, man linīnus
Sēju platu rožu lauku
Sēju rudzus, sēju miežus
Sēž kā sakaltis
Sīka, maza es gulēju
Sīka, maza es gulēju
Sīka, maza līgavīna
Sīksts kā koka piepe
Sīpolus jāstāda vecā mēnesī
Sūdus var no rokām nomazgāt, negodu ne
Sūrs darbs, salda alga
Ta nu mani svētīja
Tad, kad sētai zedeņi ziedēs
Taisat, brāļi augstu sētu
Taisnam grūta dzīve virs zemes
Taisns kā zirga loks
Taisnība vienmēr uzvar
Taisnībai garas kājas, tāpēc laipu nevajag
Talka liela, talka maza
Tam velns par krusttēvu bijis
Tamdēļ nieka nebēdāju
Tas Jānīts šurp braukdams
Tas jau vai savu pakaļu būtu otram atdevis
Tas par traku, sašuj praku
Tas tam tika, tā tam vajga
Tas velns jau nav tik traks kā tie velna kalpi
Tas vis nav ar pliku roku ņemams
Tas, liekas, būs trakā mācītāja kristīts
Tautas jāja, zeme dimd
Tautas jāja, zeme rīb
Tautiets man solījās
Tautiets, mani mīlēdams
Tautu dāls lilijās
Tautu dāls lilijās
Tautu dēlam platas acs
Tautu dēli lielījās
Tautu dēls man vaicāja
Tautu dēls man vaicāja
Tautu dēls man vaicāja
Tautu dēls, dusmu pūce
Tautu meita roku staipa
Tautīts lils, es bej moza
Tec, upīte, nevindo
Teci gaiši, mēnestiņi
Teci, teci, Daugaviņa
Teic kungam labi bija
Teicējs Osvalds Purs
Teika par Dundagas pili
Teika par Pužu ezeru
Teika par dambi pie Pužu ezera
Teika par Ķikenes ķieģeļu cepli
Tekat, meitas, upsmalā
Telīt manu, raibaliņ
Telīt manu, zīdaliņ
Telīt, mana raibaliņa
Tenku vācelei septiņas reizes mēli ap cisku, galu dirsā
Tie paši vēži citā kulītē
Tie straujie cilvēki, tie labākie
Tie svētie ir visnejaukākie
Tik daudz parādu, kā sunim blusu
Tik traki nešauj kā lādē
Tik vien bija labu ļaužu
Tikmēr prom es neiešu
Tikmēr prom es neiešu
Tiltīc rīb, pelīt brauc
Tinies vien ar nelabo gan ellē ieraus
Tolka lila, tolka moza
Tolkas tēvs, tolkas māte
Tos cimdinus brālim došu
Tprū telīte, še maizīte
Trillu, trallu sidrabkalis
Trīcēj puri, skanēj vēri
Trīcēj' kalni, trīcēj' lejas
Trīna sēd kamanās
Trīs dieninas, trīs naksninas
Trīs sidraba upītes
Trīs vasaras ganos dzinu
Trīs vasaras ganuos gāju
Trīs vasaras ganuos gāju
Trīs vosaras ganūs gaju
Tu laikam nebiji mājās, kad kaunu dalīja
Tu, māsiņa, muižas maita
Tu, puisīti, lētdabīti
Tu, puisīti, putras bārda
Tu, puisīti, teļa purna
Tu, puisīti, teļa purna
Tukšs nabags Jānīts nāca
Tundarō, tundarō
Tuo celiņu rītā gāju
Tupenīši, rācenīši
Tur adu, tur steidzu
Turet cīt, turet cīt
Turi, Juri, lai es duru
Tuņa dzīšana
Tā pati vecā dziesma, tikai cita melodija
Tā valsts nepastāv, ko ceļ uz citas tautas asinīm
Tāda vārna pērta, tāda nepērta
Tādam nav ne kauna no cilvēka, ne bailes no Dieva
Tāds ir kā jēra dvēsele
Tāds spēks kā Ķegumam
Tēva, tēva tu dēliņš
Tēvi, tēvi, dēli, dēli
Tēvs ar māti sasarāja
Tēvs dēlam zirgu pirka
Ubaga tarbu nevar piepildīt
Ugunspuisi, ugunspuisi
Upe nesa līgodama
Upe un pļava
Uz augšu klanās, uz apakšu sper ar kāju
Uz kuru pusi kaķis met kūkumu
Uzaugu meitiņa
Uzpuc', uzpuc' puiši nāk
Uzpūties kā tītars
Uš, kur iesi, raiba cūka
Vacais tāvs ar vacū māti
Vai ar to pašu muti tu maizi ēd
Vai domāja tie ļautiņi
Vai kauns kāds gods, vai gods kāds paēdiens
Vai tamdēļe mājā iešu
Vai tev kaunu suns apēdis
Vai tie mani upes līči
Vai tie puiši stulbi bija
Vai tik vien saule spīd
Vai tu, šmuļa, aizvedīsi
Vai, Dieviņ, augsta saule
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ
Vai, Dīviņ, Dīvam žāl
Vai, Jānīti, viens atnāci
Vai, māmina, vai, māmina
Vai, māsī, tev tā bija
Vai, vai, tautu dēls
Vai, vai, tautu meita
Vaina papriekš jāizgriež, pēc tam jādziedina
Vaiu munu vacu tāvu
Vaiņag, manu vainadziņi
Vaiņag, manu vaiņadziņi
Vakar briedis ragā pūta
Vakar mani bāleliņi
Vakarā gulēt ejot uz spilvena jāmet krusts
Vardes krējuma podā
Veca meita riekstus šķina
Veca māte dudināja
Vecais tēvs ar apinīti
Vecais tēvs ar vecuo māti
Vecajam bārda trīs
Vecam bērna prāts
Vecam zirgam niķus neizdzīsi
Veci puiši tup ap sētu
Vecs paliksi citus ēstdams, tomēr nekā laba nepanāksi
Vecs, izpuvis ozoliņš
Vecu mani vecināj
Vecā māte ganos gāja
Vecā māte seglo kuili
Vecīts ara tīrumā
Vecīts pisās karstā saulē
Vedat mani, kur vezdami
Vedat mani, kur vezdami
Vedat mani, kur vezdami
Vedat mani, kur vezdami
Vediet mani kur vezdami
Vedējiņi zuvu prasa
Velc, pelīte, saldu miegu
Velc, pelīte, saldu miegu
Velcies, pezele
Vells par puisi daudz bēdāja
Velni cepa lielu kungu
Velns saka, ka vienmēr vainīgs neesot
Veselība visdārgākā manta
Viena pati roze zied
Viens ir, kas visu redz
Viens kungs ir sētā iespiedies
Viens nevar visus pažēlot
Vilcīc zaķi aicināja
Vilkam labi, vilkam labi
Vilkam stampa nolūzusi
Vilks jēra ādā
Viltīts mani vilināja no kalniņa siliņā
Visa laba jāņa zāle
Visapkārt tautas stāv
Visi mani bērniņi
Visi pisa bagātu
Visi putni koši dzied
Visi ļaudis to vien teica
Visi ļaudis to vien teica
Visi ļaudis to vien teica
Visi ļaudis to vien teica
Visi ņēma bagāto
Visiem vārti appuškoti
Vistas savus cāļus šķīra
Visu gadu Jānīts nāca
Visu gadu tu, Annina
Visu mūžu noraudāju
Visu nakti, visu nakti
Visvairāk dzīvē citu dēļ jācieš
Vizu, vizu, meitenīti
Vizu, vizu, vainadziņi
Voi es savu groutu moužu
Voi, Dīviņi, voi, Dīviņi
Vāciešam, ļenkaram
Vārot ēdienu,nevar karoti atstāt katlā, lai vārītājai prāts neizvārās
Vārās kā putras katls
Vēl nebūtu mūs brālīc
Vērpiet, meitas, pakulinas
Vērpiet, meitas, pakulīnas
Vērpu, vērpu, steidzu, steidzu
Vīra māte bēdājās
Vīra māte bēdājās
Vīra māte bēdājās
Vīra māte man sacīja
Vīra māte man sacīja
Vīra māte man sacīja
Vīra māte man sacīja
Vīra māte man vaicāja
Vīra māte mani sauca
Vīra māte, raganiņa
Vīri, sievas nerājat
Vīri, sievas nerājate
Vīriņš dzēra krodziņā
Vīrs bez prāta, cirs bez kāta
Vīzīgs puisis ceļu gāja
Zaķīts grūda vāverīti
Zaķīts manu tēvu spēra
Zaķīts savu vecu tēvu
Zaķīts savu vecu tēvu
Zaķīšam, nabagam
Zaļās ceturtdienas rītā
Zaļās ceturtdienas rītā
Zaļās ceturtdienas rītā
Zaļās ceturtdienas rītā
Zaļās ceturtdienas rītā
Zaļās ceturtdienas rītā
Zaļās ceturtdienas rītā
Zelta nauda Piltenes pils pagrabā
Zemnieks paliek zemnieks vai to mērcē karstā, vai aukstā ūdenī
Zied rozītes
Zied ābele pret ābeli
Ziedu, ziedu Jānīts nāca
Ziedēj mani lina lauki
Ziemassvētku naktī (un arī Zaļās ceturtdienas naktī) bitenieki iet aitas cirpt otra kūtī
Zila zaļa gaisma ausa
Zini daudz, runā maz
Zivju acis jāēd, lai būtu gudrs
Ziņģējiet, jauni puiši
Zvani skan, tiltiņš rīb
Zīlei spārni nodiluši
Zīlei spārni nūdiluši
Zīlīte, žubīte
Ābelīte Dievu lūdza
Āz kalnina miežus sēju
Čigans pisa čiganieti
Čigans āda baltu maizi
Čonks ar čopu Rīgā brauca
Čouks ar Čopu Rīgā brauca
Čouks ar Čopu Rīgā brauca
Čuksti māte, ko tu čuksti
Čuči, guli , luokanīte
Čuči, čuči, meitina
Čīkst kā veci vāģi
Čūsku vārdi
Čūsku vārdi
Ēd, ēd, jaunā mārša
Ēd, ēd, tu, māsiņa
Ēdat desas, panāksnieki
Ēdat gaļu, panāksnieki
Ēdat, govis, pura zāli
Ēdiet gaļu, panāksnieki
Ēdot nedrīkst karoti sist pie bļodas malas, lai nesauktu badu mājās
Ēdot nevar grāmatu lasīt, tad gudrību apēd
Ēdot nevar kājas šūpot, tad velnu šūpo
Ēstu, dzertu es nenācu
Ķikarigu tu, gailīti
Ķikuriku tu, gailīti
Ķipīts ķērni sadauzīja
Ķēvi raku kalniņā
Ķīsels brauc pa Daugavu
Ļaudis cēla valodiņas
Ļaudis pēla tū meitiņu
Ļaudis teica to bagātu
Ļaudis zemē gāž, bet Dieviņš ceļ pie spurām uz augšu
Ļaunai acij neko nerāda
Ļauni ļaudis, ļauna mēle
Ļauniem ļaudīm dziesmas nepatīk
Ņem, Jānīti, mellu zirgu
Ņemat, puiši, koka šķēres
Ņemiet, tautas, nepeliet
Ņemiņš kuop, ņemiņš kuop
Šajos laikos ar taisnību tālu netiksi
Šalc zaļais mežs un lakstīgala dzied
Še, māsiņa, sīka nauda
Šitos Jāņus pavadam
Šogad rozes man ziedēja
Šorīte uzlēca
Šoupuju bērniņu
Štuki, štuki, brīnumiņi
Šurp nākdama jaunkundzīte
Šī diena, rītdiena
Šķir, Dieviņ, ko šķirdams
Šķir, māmina, man gosninu
Šķiramies nu, māsiņas
Šķitu ļaunu to rītiņu
Šķūņa jumtu gan redzēju
Šūpo mani, māmuliņa
Šūpo māte, auklē māte
Šūpo, egle, auklē, māte
Šūpuo, vecais, mazu bērnu
Šūpā, māte, meitenīti
Ūzuliņš zeiļu raud
Žāvēta glodene buršanā
Žāvēta varde Lielās piektdienas rītā
Žēl man bija divu lietu
Žēl man bija, žēl man bija
Žēli raud sērdienīte
Notikuma vieta
Iztēlotā vieta
Epizodiskā vieta (bez būtiskas nozīmes sižetā)
(Nav norādīts)
Ciems
Muiža
Pagasts
Pilsēta
Valsts
