Jēkaba Ķībura folkloras vākums

Nr.
1954
Nosaukums
Jēkaba Ķībura folkloras vākums
Apraksts

Jēkabs Ķīburis ir spilgta un nozīmīga personība Latvijas kultūrvēsturē, kas, pateicoties savai interesei par dzimtā novada tradīcijām, ir sniedzis neatsveramu ieguldījumu Lejaskurzemes, sevišķi – Bārtas un Nīcas, folkloras materiālu un ieražu saglabāšanā. Būdams sabiedriski aktīvs, enerģisks un radošs cilvēks, J. Ķīburis ne vien rūpējās par savas puses kultūras mantojuma saglabāšanu, bet arī meklēja veidus, kā to popularizēt un nodot nākamajām paaudzēm. Par J. Ķībura radošās darbības aktīvākajiem gadiem uzskatāms laika posms no 20. gadsimta 20. gadu beigām līdz 60. gadu sākumam, kura laikā radīti vairāk nekā 20 etnogrāfiskie uzvedumi, veidotas dažādas etnogrāfisko dziedājumu programmas Rīgas Radiofonā, LFK iesūtīts apjomīgs folkloras vākums u. c.

J. Ķīburis ir dzimis 1897. gada 2. jūlijā Bārtas pagasta Ķīburu ciema krogā, miris 1975. gada 12. jūlijā Bārtas “Novadnieku” mājās, kurās arī aizritēja lielākā daļa viņa mūža. J.Ķīburis sešu bērnu ģimenē bija jaunākais, un, kā viņš pats atzinis, lielā patikšana pret dziesmām piemitusi tikai viņa mātei Ievai Ķīburei (1856–1941) un abām māsām – Margrietai Graikstei (1889–1979) un Katrīnai Dobelei (1878–1970). Dziesmas nozīmīgu vietu J. Ķībura dzīvē ieņēma jau bērnībā, jo, kā viņš pats atminas, dziedāts tika visur – ejot ganos, talkās un dažādus citus darbus darot, bet jo sevišķi svētku un godu reizēs.

Par J. Ķībura skolas gaitām zināms ļoti maz – pagasta skolu viņš sācis apmeklēt deviņu gadu vecumā, bet vēlāk beidzis Liepājas pilsētas skolu. Pēc skolas beigšanas, ar sievu Ģēdu Ķīburi (dz. Runne, 1893–1974) dzīvojot Liepājā, J. Ķīburis strādājis Liepājas prefektūrā par rakstvedi un dziedājis Liepājas Operas korī. No 1937. gada līdz 1938. gadam J. Ķīburis kā pirmais tenors dzied diriģenta Bernharda Ķuņķa (1877–1971) vadītajā Liepājas vīru korī “Dziedonis”. Dzīvodams Liepājā, viņš kopā ar Mārtiņu Blūmu (1904–1979) mācījies arī aktieru kursos, taču sapnim par darbu teātrī nebija lemts īstenoties – J. Ķīburis neizturēja konkursu. Tomēr šī neveiksme viņu neatturēja no savu talantu attīstīšanas un radošo ambīciju realizēšanas – J. Ķīburis atrada citus veidus kā apmierināt savu godkāri un vēlmi darboties uz skatuves. Šai sakarā minami vairāk nekā 20 J. Ķībura radītie etnogrāfiskie uzvedumi un dziedājumu programmas, kas kopā ar Bārtas etnogrāfisko ansambli un Nīcas dziedātājiem izrādītas gan dažādos Latvijas ciemos un pilsētās, gan Latviešu literatūras un mākslas dekādē Maskavā 1955. gadā. Ņemot vērā dažādās uzvedumu izrādīšanas situācijas, redzams, ka to saturs un apjoms atšķiras – no īsākiem un sižetiski vienkāršākiem dziedājumiem Radiofonā, līdz apjomīgākiem iestudējumiem ar dziesmām, dejām, rotaļām un darbojošos personu dialogiem.

J. Ķīburis, dzīvodams laikā, kad senās tradīcijas Bārtas novadā vēl bija dzīvas, jau bērnībā sāka pierakstīt no mātes, mātes māsas un apkārtējiem ļaudīm dzirdētās dziesmas, rotaļas, mīklas, ieražas u. c. Pats J. Ķīburis ir stāstījis, ka dziesmu pierakstīšanas un krāšanas darbu sācis ap 1908./1909. gadu, taču sistemātiski ar to ir nodarbojies tikai kopš 20. gs. 20. gadiem. Apprecot Nīcā dzimušo Ģēdu, ģimenē un “Novadnieku” mājās ienāca arī sievas māte Ģēda Runne, kas bija apkaimē izslavēta dziedātāja, rokdarbniece un godu rīkotāja. Tā rezultātā J. Ķībura folkloras vākums tika papildināts arī ar plašu Nīcas dziesmu un ieražu materiālu. Savam apjomīgajam vākumam, kas aizņem aptuveni 460 lappušu, J. Ķīburis devis nosaukumu “Tautas dziesmu pūrs”. Pāris gadus pirms viņa nāves šis manuskripts nonāca viņa krustmeitas Līvijas Otaņķes (1940) rokās, kur tas glabājas vēl šobrīd, un tiek izmantots kā “dziesmu vācelīte” Bārtas etnogrāfiskā ansambļa repertuāra papildināšnai.

1961. gadā, LFK 15. zinātniskās ekspedīcijas laikā, J. Ķīburi apciemo folkloriste Vilma Greble (1906–1991), mudinot viņu pārrakstīt savu folkloras vākumu, lai nodotu to glabāšanā arhīvā. J. Ķīburis aicinājumam piekrīt, un tā trīs gadu laikā – no 1962. gada līdz 1964. gadam – viņš LFK nosūta 18 biezas klades ar kopumā 5130 folkloras vienībām. Starp visām LFK esošajām kolekcijām J. Ķībura iesūtītais manuskripts (LFK [1954]) izceļams kā lielākais viena cilvēka folkloras materiālu vākums, kas pierakstīts no tuvākiem un attālākiem vienas dzimtas locekļiem. Kolekcijas manuskriptu papildina J. Ķībura autobiogrāfija, kā arī īsas citu teicēju – sievas Ģēdas Ķībures, mātes Ievas Ķībures, sievas mātes Ģēdas Runnes (dz. Pickaine, 1862–1956), Platarģines, Pižines (Vecvagāres) un Vecās Pickines – biogrāfijas.

Kā savas labākās Nīcas un Bārtas folkloras, sevišķi tautasdziesmu, teicējas viņš minējis savu māti Ievu Ķīburi, mātes māsu Annu Puļķi, māsu Margrietu Graiksti, sievu Ģēdu, sievas māti Ģēdu Runni, veco Platarģini, veco Pižini un veco Pickini. Lielai daļai materiāla teicējs ir pats J. Ķīburis. Atsevišķas dziesmas, nostāstus u. c. viņš pierakstījis arī no Katrīnas Dobeles (dz. Pickēna), Annas Gudriķes (dz. Šolma), Ievas Beizakas, Margrietas Mucenieces, Margrietas Ķudas, Krišjāņa Saldenieka, Jēkaba Spēka, koklētāja Korata tēva (Pēteris Korats), Ģēdas Sneibas un vecās Eķines. Ziņas par teicējiem ir ļoti dažādas – vietām pieminēts vienīgi vārds un uzvārds (reizēm tikai iesauka), bet citviet pievienota arī samērā plaša teicēja biogrāfija. Kā 16. klades ievadā paskaidro J. Ķīburis, plašākas biogrāfiskas ziņas viņš nav sniedzis par tiem teicējiem, no kuriem iegūts vien pāris folkloras vienību.

Par pierakstīšanas vietu un laiku informācija ir vēl skopāka. To J. Ķīburis precīzi norādījis tikai vienībām pirmajās astoņās kladēs (līdz 2078. vienībai). Visvairāk folkloras materiālu pierakstīts Bārtā un Nīcā, taču dažviet minēta arī Dunika, Rucava, Alsunga, Tadaiķi un Krūte. Balstoties uz norādītajām ziņām, folkloras vienības pierakstītas vairāk nekā 50 gadu garumā – laika posmā no 1907. gada līdz 1961. gadam.

Skaitliski lielāko J. Ķībura folkloras vākuma daļu veido klasiskās tautasdziesmas (pārsvarā četrrindes) – aptuveni 3300 vienību. Pirmajās astoņās kladēs tās grupētas tematiski, par paraugu ņemot Krišjāņa Barona (1835–1923) “Latvju dainu” kārtojuma principus. Pārējās desmit kladēs tautasdziesmas grupētas pēc teicējiem, vairs neievērojot to saistību ar konkrētām ieražām un cilvēka mūža ritumu. Līdzās dziesmu tekstiem J. Ķīburis nereti ir pievienojis piezīmes, kas atklāj, kad dziesma tikusi dziedāta, kas un kādā veidā to izpildījis, tāpat sniegti Bārtai un Nīcai raksturīgās leksikas skaidrojumi. Ikviens no šiem komentāriem lielākā vai mazākā mērā sniedz iespēju dziesmu tekstus sasaistīt ar ārpusteksta realitāti, ļaujot novērtēt to nozīmi un funkciju konkrētā situācijā.

Vākumā ietverti arī etnogrāfiskās dziedāšanas īpatnību un izpildījuma situāciju apraksti, viens no tiem – par Nīcas garajiem saucieniem. LFK iesūtītajā manuskriptā atrodams arī plašs krustību tēlojums, kam seko uzveduma “Senlaiku krustūbas Bārtā” scenārijs, kurā ieražu darbību aprakstiem pievienotas arī atbilstošās tautasdziesmas to izpildījuma secībā, ļaujot rekonstruēt seno godu norisi. Līdzīga veida apraksti ir arī par “ķekatās lēkšanu” Nīcā (LFK 1954, 365), “bukos lēkšanu” Bārtā (LFK 1954, 371), pūra dalīšanu (LFK 1954, 826), apdziedāšanos kāzās (LFK 1954, 1256) un linumīstu norisi (LFK 1954, 1765).

Līdzās klasiskajām tautasdziesmām vākumā atrodamas arī dažādas ziņģes un revolucionārās dziesmas (47), nabagu pātari (8), bērnu dziesmas un skaitāmpanti (25). Pavisam nelielu krājuma daļu veido padomju tautasdziesmas (6), kam J. Ķīburis devis apzīmējumu “jaunā folklora”. Pie vienas no dziesmām J. Ķīburis atklāti norādījis, ka ir tās teksta autors, atzīmējot, ka dziesmu sacerējis 1954. gadā kolhozā “Brīvais solis”, gatavojoties dalībai Latviešu literatūras un mākslas dekādē Maskavā nākamā gada decembrī.

Otrs plašāk pārstāvētais folkloras žanrs šajā vākumā ir sakāmvārdi un parunas –pavisam 1109 vienības, no kurām vairāk nekā 500 teicējs ir pats J. Ķīburis. 384 vienības viņš pierakstījis no savas sievas Ģēdas, bet 95 no māsas Margrietas Graikstes. Pārskatot krājumā esošo sakāmvārdu un parunu kopumu, redzams, ka ne viss, ko J. Ķīburis šiem žanriem pieskaitījis, atbilst tam, ko tradicionāli par tādiem uzskata. Kā papildu ieguvums un interesants pētniecības objekts minamas piezīmes, ko J. Ķīburis pievienojis pie ikvienas vienības, norādot, kā konkrētais sakāmvārds vai paruna saprotams un kādā situācijā tas lietojams.

Vēl samērā plašu krājuma daļu veido mīklas – nedaudz vairāk nekā 300 vienību. Aptuveni 100 mīklām teicējs ir pats J. Ķīburis, savukārt pārējās pierakstītas no M. Graikstes. Mīklas lielākoties sakārtotas tematiski, izdalot šādas grupas: 1) cilvēks; 2) ēkas un to apkārtne; 3) darba rīki un saimniecības piederumi; 4) sabiedriskās dzīves parādības; 5) augu valsts; 6) dzīvnieku valsts; 7) burti un zilbes; 8) visums un dabas parādības; 9) jautājumu mīklas; 10) grāmatas un raksti; 11) uzdevumu mīklas; 12) abstrakti jēgumi. Arī starp mīklām vērojama atkārtošanās, tomēr biežāk sastopami nevis pilnīgi identi varianti, bet gan vienības ar nelielām izteiksmes atšķirībām.

J. Ķībura krājumā iekļauti vien astoņi ticējumi. Tie saistīti ar laika pareģošanu un aizliegumiem, taču kopumā nesniedz nekādu unikālu informāciju par to, kādas maģiskas darbības vai priekšstati bijuši svarīgi Bārtas un Nīcas ļaudīm. Tomēr daudz par šim novadam raksturīgo, sevišķi valodu, iespējams uzzināt no krājumā iekļautajiem Bārtas, Nīcas un Rucavas sarunvalodu fragmentiem, vietvārdiem un personvārdiem. J. Ķībura pierakstītajos sarunu fragmentos, kas noklausīti no vietējiem ļaudīm, atklājas dzīva un tam laikam raksturīga valoda, kurā redzamas dažādas reģionālās īpatnības – izteicieni, leksika u. c. Ikviena piezīme un paskaidrojums ir vērtība, jo sniedz iespēju dziļāk ielūkoties tajā kultūrvēsturiskajā ainavā, kurā dzīvojis un darbojies J. Ķīburis.

No vēstītājfolkloras žanriem krājumā sastopami nostāsti, anekdotes, teikas un pasakas. Vienības pierakstītas no I. Beizakas, Ģ. Ķībures un Ģ. Runnes, tomēr gandrīz puse (21) nākusi no paša J. Ķībura repertuāra. Šeit gan jāmin, ka J. Ķīburis manuskriptā žanriski nodalījis tikai anekdotes, visu pārējo saucot vienkārši par “dažādiem nostāstiem”. Aplūkojot tuvāk anekdotes, redzams, ka ne visas vienības patiesi šim žanram pieskaitāmas – to starpā J. Ķīburis iekļāvis arī vairākas pasakas.

Līdzās jau minētajiem folkloras žanriem krājumā iekļautas arī rotaļas un dejas (49). Ļoti atšķirīgs ir to pieraksta veids – dažām J. Ķīburis norādījis tikai nosaukumu vai dziedamo tekstu, bet citām ir sniegts arī izvērsts horeogrāfiskās norises apraksts. Reizēm rotaļu un deju apraksti papildināti arī ar īsām, etnogrāfiski vērtīgām ziņām. Tāpat krājumā atrodamas septiņas dejas, kurām, kā norādījis J. Ķīburis, viņš pats veidojis horeogrāfiju. Pie tām pierakstīts, kur deja pirmo reizi izrādīta, kā arī pievienoti dziedamie teksti, ja tādi bijuši paredzēti. Sešu J. Ķībura veidoto deju – “Munsturis”, “Divpadsmitdancis”, “Muškadrillis”, “Sievu polka”, “Kamoliņš” (arī “Kamolīnis”) un “Kazasbuki” – apraksti un melodiju nošu pieraksti iekļauti pedagoģes un horeogrāfes Ingrīdas Saulītes (1935) sastādītajā grāmatā “Latviešu tautas deju apdares”.

Kā redzams, J. Ķībura vākumā pārstāvēti gandrīz visi folkloras žanri. Līdz šim nepieminēti palikuši daži – izteicieni (laimes vēlējumi, sveicinājumi), dzīvnieku valoda un skaņu iztulkojumi, valodas vingrinājumi, tautas ārstniecība un albumu panti. Tie veido pavisam nelielu krājuma daļu, turklāt no katra žanra pierakstīts vien pāris vienību.


Mg. philol. Arta Krūze

Atšifrēšanas progress
6% Complete
2% Complete
92% Complete
Skats:
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 1,729.
SīkbildeVeidsAploksneFaila numursValodasAtšifrējumsMetadatiNotis 
  
1954-Jekabs-Kiburs-01-0001ManuskriptsJekabs-Kiburs-011954-Jekabs-Kiburs-01-0001lv
1954-Jekabs-Kiburs-01-0002ManuskriptsJekabs-Kiburs-011954-Jekabs-Kiburs-01-0002lv
1954-Jekabs-Kiburs-01-0003ManuskriptsJekabs-Kiburs-011954-Jekabs-Kiburs-01-0003lv
1954-Jekabs-Kiburs-01-0004ManuskriptsJekabs-Kiburs-011954-Jekabs-Kiburs-01-0004lv
1954-Jekabs-Kiburs-01-0005ManuskriptsJekabs-Kiburs-011954-Jekabs-Kiburs-01-0005lv
1954-Jekabs-Kiburs-01-0006ManuskriptsJekabs-Kiburs-011954-Jekabs-Kiburs-01-0006lv
1954-Jekabs-Kiburs-01-0007ManuskriptsJekabs-Kiburs-011954-Jekabs-Kiburs-01-0007lv
1954-Jekabs-Kiburs-01-0008ManuskriptsJekabs-Kiburs-011954-Jekabs-Kiburs-01-0008lv
1954-Jekabs-Kiburs-01-0009ManuskriptsJekabs-Kiburs-011954-Jekabs-Kiburs-01-0009lv
1954-Jekabs-Kiburs-01-0010ManuskriptsJekabs-Kiburs-011954-Jekabs-Kiburs-01-0010lv
1954-Jekabs-Kiburs-01-0011ManuskriptsJekabs-Kiburs-011954-Jekabs-Kiburs-01-0011lv
1954-Jekabs-Kiburs-01-0012ManuskriptsJekabs-Kiburs-011954-Jekabs-Kiburs-01-0012lv
1954-Jekabs-Kiburs-01-0013ManuskriptsJekabs-Kiburs-011954-Jekabs-Kiburs-01-0013lv
1954-Jekabs-Kiburs-01-0014ManuskriptsJekabs-Kiburs-011954-Jekabs-Kiburs-01-0014lv
1954-Jekabs-Kiburs-01-0015ManuskriptsJekabs-Kiburs-011954-Jekabs-Kiburs-01-0015lv
1954-Jekabs-Kiburs-01-0016ManuskriptsJekabs-Kiburs-011954-Jekabs-Kiburs-01-0016lv
1954-Jekabs-Kiburs-01-0017ManuskriptsJekabs-Kiburs-011954-Jekabs-Kiburs-01-0017lv
1954-Jekabs-Kiburs-01-0018ManuskriptsJekabs-Kiburs-011954-Jekabs-Kiburs-01-0018lv
1954-Jekabs-Kiburs-01-0019ManuskriptsJekabs-Kiburs-011954-Jekabs-Kiburs-01-0019lv
1954-Jekabs-Kiburs-01-0020ManuskriptsJekabs-Kiburs-011954-Jekabs-Kiburs-01-0020lv
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 1,729.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.