Kolekcijas

1923. gadā Baižkalna un Raunas pagastos pierakstītais Jūlija Karēļa folkloras vākums - galvenokārt burmaie vārdi. Kopā 329 folkloras vienības.

1927. gadā dzimuša bilskēnieša Edgara Reinsona dienasgrāmata, kas rakstīta no 1944. gada 6. novembra, kad sākas viņa apmācības Egerā, tagadējā Heba Sudetijā, līdz iebraukšanai Kanādā 1947. gada 11. novembrī.

Madlienas pastnieces Alīdas Āriņas (1922-2003) no 1979. līdz 1990. gadam pierakstītās ikdienas norises.

Otaņķu pamatskolas skolēnu 1924. gadā savāktie folkloras materiāli: tautasdziesmas, ziņģes, bērnu skaitāmie panti un rotaļas un dažādi izteicieni, kopā 554 vienības.

Bernharda Kasara 1925. gadā Rīgas patversmē pierakstītās tautasdziesmas. Kopā 162 folkloras vienības.

Mūziķa Kaspara Tobja dienasgrāmata, rakstīta no 1986. gada februāra, kad autoram ir 15 gadu, līdz 1991. gada 23. martam. Tas ir talantīgi rakstīts darbs, spilgts liecinājums par jauna, radoša cilvēka domām un dzīvi 1980. gadu beigu Latvijā.

Apes pamatskolas skolēnu no 1925. līdz 1929. gadam savāktie folkloras materiāli Apē, Alūksnē, Jaunlaicenes pagastā, Korvas pagastā, Jaunrozes pagastā, Veclaicenes pagastā un citviet. Latviešu folkloras krātuvei materiālus iesūtījis skolotājs Ed. Voss. Kopā 4831 folkloras vienība.

Trimdas rakstnieces un kultūras darbinieces Irmas Vīksniņas (1922–1976) dienasgrāmata, kas rakstīta 1941. un 1942. gadā – laikā, kad viņa vēl bijusi vidusskolniece. Emocionāls, spēcīgs un impulsīvs vēstījums par jaunas meitenes pieredzēto Baigajā gadā un vācu okupācijas sākumā.

Ilūkstes apriņķa Pilskalnes (Ludvigovas) pamatskolas skolēnu folkloras vākums no 1925. līdz 1927. gadam. Tautasdziesmas, ziņģes, ticējumi, sakāmvārdi, albumu panti, pasakas, nostāsti, spoku stāsti, dzīvnieku vārdi u. c.

Ūziņu pamatskolas skolēnu folkloras vākums - kopā 2697 vienības. Materiāli pierakstīti no 1925. līdz 1933. gadam Jelgavā, Platonē, Jēkabnieku, Zaļenieku apkārtnē.

Mazsalacas bijušās Izpildkomitejas priekšsēdētājas Rutas Lūses (1932–2012) atmiņas.

Vecpils pamatskolas skolēnu folkloras vākums no 1925. gada līdz 1939. gadam. Kopā 5276 folkloras vienības, tostarp mīklas, tautasdziesmas, ziņģes, skaitāmie panti, albuma panti, ticējumi, teikas un pasakas, nostāsti, sakāmvārdi un daudzi citi žanri.

Māras Graustiņas (1937) pierakstītās atmiņas veltītas dēliem un mazbērniem. Tās sarakstītas 2009. gadā un ir kolorīts, detaļām bagāts sava laika vēstījums, kas stāsta gan par Māras vecāku ikdienas dzīvi 30. gadu Latvijā, gan autores pašas izdzīvoto Padomju laiku.