Kolekcijas

Miķeļa Zvirbuļa 1925. gadā iesūtītās 17 tautasdziesmas un ziņģes, pierakstītas Rucavas apkārtnē.

Viena no divām Jurjānu Andreja tautas mūzikas materiālu kolekcijām, kas glabājas Latviešu folkloras krātuvē. Kolekcija 1928. gadā tika nodota Barona biedrībai, bet vēlāk kopā ar citām biedrības kolekcijām iekļauta LFK arhīvā. Kolekcijā atrodami paša Jurjāna pierakstīti tautasdziesmu teksti un melodijas, gan arī viņa līdzstrādnieku vākums.

Aleksandrs Cimze 1929. gadā Jelgavā pierakstījis 30 folkloras vienības - pasakas, teikas, anekdotes un nostāstus.

Helēnas Spriņģis pierakstītais folkloras vākums Garozā, Svētē un Rīgā. Kopā 752 folkloras vienības.

Četri Jēkaba Lautenbaha - Jūsmaiņa 1924. un 1926. gadā pierakstītie bērnu skaitāmie panti, kur dzirdēti Abavas ielejā un Sabilē.

Lidija Galeniece 1929. gadā pierakstījusi 775 folkloras vienības. Pierakstīts Pampāļos, Līvānos, Grobiņā, Vecaucē, Lielaucē, Jaunaucē, Kosā, Rīgā, Adulienā, Vaivē, Raņķos, Vānē.

Vākumā ir 3 vienību.

Cēzera Alekša (1895–1976) atmiņas vēsta par autora bērnību un skolas gaitām, mācībām Pleskavas mērniecības skolā un kara topogrāfa arodu. Atmiņās ir arī aprakstīta autora iesaiste Troickas bataljonā un mežziņa sadzīve jaunveidotajā Latvijā līdz 1925. gadam. Atsevišķa nodaļu autors velta savai dzimtai un radinieku likteņiem.

1 vienība.

Jāņa Auzenbaha (1896–1948) atmiņas ir sarakstītas 1948. gadā, kurās autors apkopo savas dzimtas hroniku, kā arī savu personīgo dzīves gājumu – bērnības gaitas, cīņas Pirmajā pasaules karā, ievainojumu, skolotāja un jaunsaimnieka sadzīvi Latvijas brīvvalsts laikā, kā arī Otrā Pasaules kara notikumus.

Kolekcijā pavisam 3041 vienība – folkloras materiāli Annas Bērzkalnes rokrakstā un mašīnraksta noraksti (galvenokārt no Viesienas), kā arī citu vācēju folkloras pieraksti un preses ekscerpti.

Dzejnieces un publicistes Lijas Blūmas (1953) dienasgrāmatas.