Kolekcijas

Martas Vītumas 1997. gadā aizsāktie atmiņu stāsti, kurus autore rakstījusi 88 gadu vecumā. Vēlāk meita Zaiga tos pārrakstījusi datorrakstā un katram pievienojusi tematisku nosaukumu. Zaiga atceras, ka mammai stāstu rakstīšana bijusi "iespēja aizpildīt vientulības laiku kā arī mums, saviem mīļajiem, pastāstīt par sev svarīgiem savas dzīves notikumiem, kas citādi paliktu nezināmi."

Veras Goppers atmiņas par vīru, ģenerāli Kārli Gopperu, iepazīšanos, dienesta gaitām, piedalīšanos I Pasaules karā un atgriešanos Latvijā. Atmiņu stāstījums tapis 1949. un 1950. gadā Zviedrijā. Teksts tulkots no krievu valodas.

Veronikas Vītolas (1940–2020) atmiņas par 1954. gada vasaru, kur tiek raksturota jaunas meitenes pasaule Balvu novadā, raksturojot gan padomju laiku reālijas, gan arī privāto ģimenes sadzīvi, attiecības, tradīcijas. Atmiņas ir autore rakstījusi 2001.–2002. gadā.

Aleksandras Eihes (1905–2002) dzīvesstāsts tiek rakstīts 20. gadsimta 90. gados. Autore atskatās uz savu dzīvi – bērnību Sibīrijā, jaunības gadiem Latvijā un dzīves pilnbriedu, kuru nākas pavadīt trimdā Zviedrijā.

Kolekcija sastāv no divām daļām: Vilmas Valentīnes Heinrihsones (1918–2011) 1940. gada dienasgrāmatas ierakstiem, kā arī 20. gadsimta 80. un 90. gados rakstītajām atmiņām par Otrā pasaules kara notikumiem un tā sekām.

Mazsalacas bijušās Izpildkomitejas priekšsēdētājas Rutas Lūses (1932–2012) atmiņas.