0004-Irlavas-pamatskola-01-0010
AtšifrējaAija Joņina
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2020-11-28 18:01:57
AtšifrējumsBet tam ir īsta laimība
Kam liktens vēlejs būs
Sev iegūt otru sirsniņu
Kas līdz ar viņu jūt.

Kas priekos līdzi priecājās
Un bēdās bēdajās
Man netik nikna pasaule
Nedz viņas viltība.

Man pietiek miera vietiņu
Kur mājo dieviņi.

2.

Uz augsta klinšu kalna.

Uz augsta klinšu kalna
Sēž daiļa meitiņa
Tā mēnesnīcā jautā.
Vai būšu laimīga.

Tā savas zilas acis
Uz zvaigžņu bariem riež
Un klausās ko tai saka
Tās viņai laimi spriež.

Tās spīd kā zelta spožums
Kā dimants vizuļo
Un otrā acu mirklī
No debess nozūd tās.

Tā arī mana laime
Tām zvaigznēm līdzīga
Par velti raudu vaidu
Man laimes nav ak dievs.

Tu man vairs negribi
Tu man vairs nemīli
Kā gan lai dzīvot varu
Bez tev šai pasaulē.

Ak zeme atveries
Lai varu paslēpties
Lai neredzu tās acis
Kas man ir vīlušas.

Bet es vēl gribu dzīvot
Un redzēt vēlētos
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaIrlavas 6-klašu pamatskolas vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.