Ak3-Ridzinieka-dzivesstasts-01-0034
AtšifrējaZane Bičevska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2019-06-17 15:03:42
Atšifrējums

tas saimniekam dzirnavas, atradās iebūvēta maza, maza istabiņa, kurā bija viens skapis un divas gultas un maz galdiņš. Pašā stūrī atradās dzelzs krāsniņa ar bleķa skursteni caur sienu. Par mājīgumu nebija ne runa. Izrādijās ka mans istabas biedrs ir Grigorijs. Manā gultā bija līdzšim gulējis Gerhards, bet tas kā jau vācietis un ilgadīgs strādnieks nu tagad bija dabujis savu istabu. Kā jau tas vija parasts, sākās iepazīšanās. Izrādijās ka tas ir atrauts no Krievijas. Kad pateicu ka esmu no Kzt lagera, tad tūlīt bijām draugi. Viņš bija tik gudrs, ka bija ielicis pelnos cepties kartupeļus, kuŗi te netrūka un ar tiem pacienāja arī mani. Cik nu krievu valodā pratu, sarunājāmies, jo Grigorijs prata tikai krieviski. Tak rītu bija agri jāceļās un tad jau labāki ātrāk gultā. Gulta pati bija mīksta un ar pēļu segu. Kas bija balta uzklāta, bet tā ka vējs pa visiem stūriem un sienas sķirbām grieza ogļu putekļus, tad ātri viss pieņēma pelēku krāsu. Biju noguris un iemigu ātri.Jau no rīta sešos tiku modināts. 6.30 brokastis un tad tūlīt pie darba. Ko darīt jau še netrūka. Arī komandētāju netrūka. Te nu sāku īsti iepazīties ar cilvēkiem kā tādiem. Šīs zināšanas man nav skādējušas. Veikalu vēra vaļā astoņos un tad sākās īstā darba diena. Bet lai šo darbu veiktu, tad vajadzēja visu sakārtot.
Vispirms pa cilvēkiem un ēšanu, tad piedzīvojumi. Mēs strādnieki še bijām trīsi. Es, Grigorijs un Gerhards. Kā ceturtā skaitijās Gerda-kalpone.
Tad kā saimnieks Erichs Klēsens ar savu sievu komandēja vēl viņu bērni 18 g. vecā meita Gilda un dēls kuŗa vārdu esmu aizmirsis. Tad vēl bija divi veci kuŗus saucām par Grosfateri un Grosmuteri - arī tie mūs komandēja. Vēl jāpieskaita divi medību suņi un viens klēpju sunīitis. Tie saņēma labāku ēšanu kā mēs. Ēšana pati bija tāda, ka mēs saņēmām kartiņas. Tā ka paši nebijām spējīgi kartiņas izpirkt un gatavot, tad kartiņas izņēma no kartīšu biroja saimniece un tās mēs neredzējām. Tā nu cik liela norma mums faktiski skaitijās nezinu. Tak maza tā nevarēja būt. Mēs skaitījāmies smaga darba strādnieki un saņēmām arī noteikti smagā darba papildevas - tas ir teoretiski.

FailsAk3-Ridzinieka-dzivesstasts-01-0034
Atšifrēt tekstu
KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaĪss dzīves stāsts. Sākts 1944. g. augustā
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.