Ak9-Kaspara-Tobja-dienasgramata-01-0072
KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaKaspara Tobja dienasgrāmata
Atslēgvārdi
Atšifrēja InitaL
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2018-10-12 08:54:21
Atšifrējums Kādā augusta naktī paskatījos pa logu (Siguldā) un ieraudzīju, ka tumsā blāvi mirdz viena papele kreisajā pusē iepretim bērzam. Kad to apstaro loga gaisma, izskatās savādāk. Tā blāvoja vājā sudrabainā gaismā, pie tam izdalījās kā viens mirdzošs koks uz citu tumšā fona. Es skatījos vairākas reizes, un, kad acis aprada ar tumsu, nemaldīgi izskatījās, ka viena papele viscaur izstaro blāvu mirdzumu.
Un tā līdz ar iestāšanos institūtā sākās jauns posms manā dzīvē. Septembra sākumā pirmais kurss brauc uz kolhozu un tā nu mūs aizsūtīja uz Burtniekiem. Dzīvojām vecā muižas saimniecības ēkā, mitrā telpā bez logiem. Ēka ir uzkalnā un tā pakājē plešās skaists muižas parks. Netālu atrodas arī lielais Burtnieku ezers. Katra diena mums pagāja apmēram tā: no rīta septiņos augšā, līdz pieciem
72.
strādā, un pēc tam spēlē volejbolu, bet vēl vēlāk sāk domāt kādus podus varētu nogāzt. Laiks iestājās brīnišķīgs un sāka lapas dzeltēt. Tā ka katru vakaru varēja sēdēt bijušās verandas tukšajos logos un raudzīties uz kluso, noslēpumaino muižas parku.
Citreiz mēs klaiņojām un gulējām ezera krastā. Gājām arī ābolos uz lielo kolhoza ābeļdārzu.
Vienu svētdienu mēs ar Mārci un Žani aizgājām tālu pa apkārtni pāri upei pa tiltu un pēc tam pa mežiem un pļavai līdz ezeram. Izrādījās, ka tas bija vienīgais tilts. Atpakaļ bija tālu ko iet un laiks auksts, vējains, bet nācās brist pāri braslam - ledains ūdens pāri ceļiem. Ezera krastā bija plašs līdzenums, kurā ganījās liels zirgu bars. Dažbrīd viņi visi sāka auļot un reizē nogriezās, kā pēc barveža komandas. Viņi kļuva nemierīgi un auļodami tuvojās mums aizvien tuvāk tā ka gandrīz būtu, vispār nebūtu, kur sprukt, jo aizmugurē upe.