Bb44-Aleksandrs-Cimze-0008
KrājumsBarona biedrības krājums
KolekcijaAleksandra Cimzes folkloras vākums
Atslēgvārdi
Atšifrēja DainisP
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2019-01-16 11:21:58
Atšifrējums ķēniņu meitu kuŗu viņš bija atpestījis no velna nagiem. Ķēniņu meita viņu pazina un ieveda savā istabā, kur viņa izstāstija kā vis tas noticis un kā viņas tagadējais līgavainis toreiz bijis vainīgs. Nu šī tāgad vairs viņu ņem par vīru, bet liksies tūliņ ar stiprinieku salaulāties. Zvejnieks dabūja nāves sodu par to no ķēniņa un stiprinieku iecēla par savas valsts valdnieku. Stiprinieks vēl dzīvo šo baltu dienu ar savu izglābto līgavu ķēniņu meitu.

3

Reiz bija saimniekam krietnis gailis, tik liels kā trīsi simti gadus vecs ziloņu tēviņš Gailis ēda milzīgi daudz, kā saimniekam nebija pat tik daudz barības ko tam vairāk dot. Nevarēdams savu lielo gaili saimnieks vairs ilgāk turēt solīja to žīdam pārdot. Žīds bija ar mieru pirkt, bet kad saimnieks to to žīdam parādīja, tad tas pavisam nobijās no gaiļa lielā auguma. „Tāde velne ese save laike nebije redzējuse!” „Ko lai ar tāde lope iesāke saimnieke pape.” Žīds vēl daudz ko būtu runājis, bet kad gailis iedziedājās žīds no trokšņa pavisam nobijās un pie zemes pieplaka. Gailis nodziedāja Ku – ku – re kū! Manā guznā tādu žīdu vai vesels ducis iet ar visām viņu paunu paunām.
To pieredzējis saimnieks, kad viņa gailis māk runāt, lūdzās viņš uz gaili: „Mīļo gaili neņemi ļaunā kā tevi tevi solīju žīdam pārdot, tu jau pats zini kā man nav tev ko vairs dot est . Gailis nelikās ne zinot un tikai dziedādams gāja uz muižas pusi. „Ku – ku re – ku! Iešu uz muižu maltīti ēst!” Un tā viņš aizgāja uz muižu. (Muižā nonācis viņš uzkāpa uz jumta un sāka naski dziedāt) Pa ceļu ejot uz muižu viņš satika lapsu kūmiņu. Lapsa prasa: „Kur tu gailīti iesi?” Iešu uz muižu maltīti ēst, atbildēja gailis. „Ņem mani arī līdz!” lūdzās lapsa kūmiņš. Skrej manā guznā iekšā. Lapsa arī ieskrēja. Pa pagājis gabaliņu