KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaArvīda Aizsila folkloras krājums
Atslēgvārdi
Atšifrēja DainisP
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2019-01-11 15:33:36
Atšifrējums Bet - ak šausmas! Kapličas tumsā atskanējis žēls "vai"! Piķiera reibums uz vietas izgaisis. Pirmājā brīdī viņš gribējis steigties pa durvīm laikā, lai nāk brūža vīrs un pamēģina, varbūt vērpele būs jāmaksā abiem uz pusēm, bet nobijies no savas mazdūšības, viņš otrreiz sviedis nazi vēl spēcīgāk pa zārka vāku. Kapličas nakts tumsā vēl dobjāk atskanējis noslēpumainais vaidiens. Nāves sviedriem uz pieres un pats pārbijies līdz nesamaņai viņš satvēris naža spalu un no visa spēka cirtis pret zārka vāku. Zibeņa ātrumā viņš apgriezies un gandrīz skriešus devies uz izeju, bet kāds viņu turējis ciet. Piķieris nokritis pie zemes un kapličā viss palicis klusu.
Brūža vīrs, kurš gribējis savu drošsirdīgo drau­gu pabaidīt, pirmais pa tumsu ieradies kapličā un nostā­jies stūrī, gaidot lielībnieku atnākam. Kad piķieris cir­tis pa zārka vāku ar nazi, brūža vīrs vaidējis. Tā ari viņš visu notikušo dzirdējis un bijis pārsteigts, kāpēc šis neiet uz brūzi viņu meklēt, bet paliek nakts tumsā viens kapličā.
Tā kā bijis tumšs un gaismekļa nekāda ari brūža vīram nav bijis līdz, tad šis steidzies uz muiža pēc palīga, kas nāktu līdz pārbaudīt, kas kapličā noticis.
Kad viņš otrreiz atgriezies kapsētā ar lākturi un pāris kalpu vīriem, tad atraduši piķieri mirušu.
Viņa lietus mēteļa stūris bijis piesprauzts ar nazi pie zārka vāka, ka tikai ar lielām pūlēm to varējuši izraut.
Stāstījis E. Balodis,
Plieņciemā.
Noklausījusies - M.Rozentāls.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.