0935-Arvids-Aizsils-49-0048
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaArvīda Aizsila folkloras krājums
Atslēgvārdi
Atšifrēja DainisP
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2019-01-11 15:34:49
Atšifrējums

[935] 

38364 

            Teika par Šlokenbergas kapsētu.
No seniem laikiem veci ļaudis atceras dzirdējuši šādu teiku:
plašas apkārtnes ļaudis baidījušies braukt garam šai kapsētai pusnakts stundā, jo tad vienmēr zvanījis kapu zvans. Reiz mācītājs, būdams svēts cilvēks, braucot garam gar kapsētu apņēmies šo noslēpumu atrisināt. Būdams pēc dabas pabailīgs vīrs (pēc tautības, kā jau lielais vairums mācītāju, viņš bijis vācietis), viņš kopā ar savu kučieri iedzēruši tuvējā krogā un pusnakts stundai tuvojoties, braukuši uz kapsētu.
Tikko piebraukuši pie pašas kapsētas, zvans ari sācis skanēt. Bijis noskaidrojies ziemas laiks. Skaņas vienmērīgi dobji plūdušas cauri mežam, un abos drošsirdīgajos iedvesušas klusas bailes. Mācītājs skubinājis kučieri kāpt ārā no ka­manām un iet kapsētā vērot zvanu, bet kučieris atbildējis: "Cienīgs tēvs, Jūs kā Dieva kalps, variet iet droši, Jums ne­viens nekā nedarīs. Mani, nabaga grēcinieku, pats nelabais paraus!"