KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaArvīda Aizsila folkloras krājums
Atslēgvārdi
Atšifrēja DainisP
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2019-01-11 15:36:08
Atšifrējums Tomēr šinī reizē ne mācītājs, ne ari kučieris nav kapsētā iegājis. Noslēpums tā ari palicis neizdibināts.
Mācītājs tomēr neatlaidies no sava noslēpuma izdibināšanas un uzaicinājis nākošā naktī sev līdz ķesteri. Ari ar to krogā iepriekš sametušies un braukuši atkal uz kapsētu. Jā, kā tad! Zvana atkal. Cienīgtēvs atkal mudinājis ķesteri kāpt pāri kap­sētas valnim un aplūkoties, kas zvana kapu zvanu.
Ķesteris, būdams drošsirdīgs un visādu stiķu pilns vīrelis, pārkāpis pāri kapu valnim un līdis pie zvana. Lai gan spīdējis mēnesis, tomēr zvana jumta ēnā neko nav varējis saskatīt. Vīrs saņēmis dūšu un parāpies pa zvana torņa balstu uz augšu un nu ari saskatījis noslēpumaino zvanītāju. Zvana mēlē ieķērusies balta pūce šūpojusies un kad zvana mēle pieskārusies vienai zvana malai - zvans ieskanējies vienreiz, kad otrai malai - atkal otrreiz.
Noslēpums bijis atklāts, bet kalpu ļaudis runājuši kā baltā pūce esot viņu nelaiķis kungs, kurš ļoti bārgs bijis pret saviem kalpiem un tagad pēc nāves, baltas pūces veidā, tos biedē zvanīdams kapsētas zvanu.-
Teika noklausīta no E.Baloža
Tukuma apr. Plieņciemā.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.