Bb15-Jekabs-Cinovskis-02-0020
AtšifrējaMagdalina
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2020-09-03 02:55:24
AtšifrējumsIesnas un kāsul`s to moka,
Krūtīs sīc neskaņa baiga.

Jauneklis dilušos svārkos
Rudeņa negaise staigā.
grāmatu somiņa roke,
Mocekļa smaidi vaige.

661 

Dzirdēta pasaules kaŗa laikā.
(Ziņģē)
Nesen iekš kādas fabrikas
Kāds Kārlis strādāja.
Tam zinama bij Anniņa,
Priekš kam viņš pūlējās.

Kā kādreiz jaukas cerības
Mūs` sirdi rūgtu dar`,
Tā mūsim Kārlim jauneklim
Ar` šoreiz gadījās.

To naud` un mant`, kas vien tam bij`,
Bij zagļi zaguši.
Un vēl pēc viņa Anniņas
Kāds slepen tīkoja.

Tev Kārli atstāt vajaga,
To pliku nabagu.
Par velti tēvs jau pūlējās
No Kārļa nošķirt šo.

Bet otre rīte agrume
Tā mājās nebija.
Tik raksts uz viņas galdiņa
Tev neizdevies šķirt.

Es iešu līdz uz Ventmalu,
Tur mieru derēšu.
Pie Kārļa krūtīm piespiešos
Un nāve āzmigšu.

Dus, Anniņa, uz Kārļa krūts,
Ko nāve šķīruse!
Tur tēvs sēd klāt un žēli raud,
Bet tas bij viss par vēl`.
Atšifrēt tekstu
KrājumsBarona biedrības krājums
KolekcijaJēkaba Cinovska folkloras vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.