Bb15-Jekabs-Cinovskis-02-0041
AtšifrējaMagdalina
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2020-10-06 19:45:05
AtšifrējumsTe tam nejauši rodās
Pie krasta meitiņa:
Tai bijušas bēdas kādas,
Pie krasta tā gauži raudāja.

Viņš laiviņu turēdams jautā:
Kam raudi, meitiņa?
Bet laiviņa, no viļņiem rauta,
Driz klāt pie bezdibeņa.

Bēdz projam,puisiti, steidzies!
Šī mīļi skubina.
Dažs laivenieks šeiten ir beidzies,
Kas mani žēloja.

Man jātiek ar asaru lāsem
Pie sava mīļākā,
Kas plašāje Daugave dzīve
Jau gadus simteņu.

Kas droši par ūdens gāzem
Man piekļūt mēģināja.
Un mani arvienu mīlē,
Pēc tā man raudāt būs.

Vēl laivenieks nebaltās dienās
Gan cerē pēc nāraga,
Bet glābēja vairs neviena,
Jo straume nogremdēja.

Par to vēl Staburags raud
Līdz šodienai asaras.
Ar bēdīgiem sēri gauda
Un mūžam nerimstās.

 747 

(Dzied.)
Dzirdēta Latvijas armijā.
Flinte man uz pleca,
Šinelis uz rokas,
Cepure man gāle,
Gatavs esmu es.

Vilciene es sēžu,
Atskanēja zvans.
nu ardievu, draugi!
Atšifrēt tekstu
KrājumsBarona biedrības krājums
KolekcijaJēkaba Cinovska folkloras vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.