Bb15-Jekabs-Cinovskis-01-0020
AtšifrējaMagdalina
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2019-11-25 13:36:48
Atšifrējums22.
Augšā kalnā, kalna galā,
Tur tam domas kavējās.
Meitenīt`, ko kādreiz mīlē,
Vēl reiz apkampt vēlējās.
Tur no turņiem atskan zvani;
Pile kāzas svinēja.
Meitenīt`, ko kādreiz mīlē,
Vēl reiz balta parādās.
Bruņenieks ar zelta piešiem
Ciešāki tai piespiežās.
Jānitis ar lauztu sirdi
Redz sev laimi zudušu.
Daugaviņa putodama
Augstu putas mētādama,
Jānim ceļu rādīja.
Noskatās viņš baltās putās
Un uz mūžu atvadās.
23.

69

 ( Ziņģē)
Dusi tik mīlīgi, maigi,
Bez bēdām un rūpem šo nakt`.
Virs lūpam tev rotājās smaidi;
Man tiešam tev` modināt žēl.
Tu celdama laimīga kļūsi;
Salds brītiņš tev atmiņā nāks.
No puisena mīlēta kļūsi,
Kas tiešam tik mīļš tev un dārgs.
Diezgan šai pasaule dzīvots,
Diezgan ar` ilgāki ciest.
Daudz mīlēts, daudz cerēts, daudz rūpēts,
Un rūpēs daudz asaru liets.

70

Asariņas noslaucīju
Zaļe zīda lakate.
Lakatiņu izmazgāju
Zāļe zāles rasiņe;
Lakatiņu izžāvēju
Atšifrēt tekstu
KrājumsBarona biedrības krājums
KolekcijaJēkaba Cinovska folkloras vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.