Bb15-Jekabs-Cinovskis-01-0075
AtšifrējaMagdalina
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2020-01-17 17:49:33
AtšifrējumsKājam spēra pabeņķe;
Pārmezdama maizi deva,
Kā savam šuneļam. 

360 

Sērst es gāju pie brāliša,
Nu brālitis sētiņe.
Mārša manu kumeliņ`
Pavade ēdināj`.
Mani pašu sēdināj`
Pie uguņa krāģitē.
Neceļ krāģi, brāla sieva,
Nesēdēšu, nesēdēšu.
Es ar savu bāleniņ`
Stāvēdama paunāš`.
Kam, brāliti, žēli raud,
Svārkos slauki asariņ`s?
Kā, māsiņa, neraudāš`,
Maģ tikusi līgaviņ`.
Piezīme. Teicēja visas dziesmas sacīja.
115.
11. junijs.
Alšvangas pagasta Kīvīšu mazmāja.
Teicēja: Elizabete Kārkliņš.
Teicēja grāk [agrāk] dzīvojusi Gudenieku pagastā, kur arī mācijusēs visas savas dziesmas; 50 g. v., dziesmas dziedājusi pirms kādiem 40 g.; vada saimniecību.

361 

Ak, mīļā, kā tā sirds man sāp,
Kad redzēj tevi pēdēj reiz`!
Tas posta liktens ir nu klāt,
Kas izšķir mūsu mīlību.
Man jāiet kaŗa dienastā
Un jādien krievu ķeizaram.
Tu vientulite paliec še,
Lai debess tēvs tev aplaimo;
Un kad es kādreiz pārnākšu,
Un tevi dzīvu atrašu,
Es vairāk neko nevēlos,
Ka vēl tu mani mīlētu.
Tur augšā, viņā pasaulē,
Aiz zvaigznem mūsu laime zied.
Tur eņģeliši jauki dzied.
Tiedebess tēvu uzslavē.
Atšifrēt tekstu
KrājumsBarona biedrības krājums
KolekcijaJēkaba Cinovska folkloras vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.