Bb15-Jekabs-Cinovskis-01-0082
AtšifrējaMagdalina
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2020-01-21 16:34:14
Atšifrējums124.
Jūŗa vētram daudzīta.
Tā stārp viļņiem, bangam cīnās
Mana dzīves laiviņa.

Visur tumsa, visur briesmas,
Tikai tāļu austrumos
Atspīd manā bēdu naktī
Zvaigzne viena vienīga.

Vai šī zvaigne mani briesmās,
Jeb vai nāvē aicina?
Jeb vai tumse ceļu rāda,
Kur man laiva griežama?

Jeb vai viņa manim stāsta,
Ka aiz mākoņiem vēl spīd
Laimes saule spoža, balta?
Tu to zini, spulgacīt.

380 

(Dzied)
No jaunības stacijas braucot
Ceļš rādās ar rozem mums klāts.
                                                                 125.
Pa šauru pat pasaule liekās,
Uz priekšu trauc jūtas un prāc.
Bet vilcienam tāļāki skrejot,
Drīz tuvojas nedienu tilts.
Āz tilta ir pilsētas klizma,
Kas būvēta taisni uz smilts.

Kad braucu caur asaru lejam,
Gan cerības kalns pretim smaid`,
Bet tikko ir tunelim pāri,
Mūs vilšanās piestātne gaid`.

Dažs gŗūtu, dažs salauztu sirdi
No turienes tāļāki brauc;
Un tikai iekš nespēka gŗavas
Maz minutes pieturēts ļauts.

Vēl atliek tik divas, trīs jūdzes,
Un vilciens sāk pamazām stāt.
Tiek sagrieztas riteņu klūgas,
Jo atpūtas stancija klāt.
Atšifrēt tekstu
KrājumsBarona biedrības krājums
KolekcijaJēkaba Cinovska folkloras vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.