Bb15-Jekabs-Cinovskis-01-0083
AtšifrējaMagdalina
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2020-01-22 11:33:50
Atšifrējums126.
Šeit dzelzceļu stancijas centris,
Šeit ceļniekam nomesties ļauts.
Tiek lūgšanas , asaras vaidi
Kā pēdējais nodoklis ņemts. 

381

(Dzied) Liktens bārgs spiež mūsu mūža dienas.
Mūsu dienas mums ir skumīgas.
Laime, kas man smaidija tik reti,
Zuda manim agre jaunībe.

Tiklīdz jaunība man sākot sāca,
Zuda gadi kaŗa klausībe.
Brīvību un priekus manim liedza
Pirmie soļi dzīves vasarā.

Bes šis bārgais liktens mani šķīra
Svešā zemē, tālu Vācijā.
Tur kur simtiem latvju dēli krita,
Rīt - Prūsijā, kaŗa kautiņos.

Tur, kur ienaidnieka asi šķēpi
                                      127.
Viņa laukus as`nim šļacēja.
Cietā, akmeņaimā zemes klēpī
Viņu miesas kaudzem guldīja.

Ak, cik apnikuši man šie ceļi!
Kājas piekūst viņus staigājot.
Kas caur kalniem alās dziļi rakti,
Kur daudz sūru sviedru izlietu.

Klausos vientulīgas, sēras skaņas,
Dvašo krūtīs kaŗa jauneklim.
Kārstā saule dzeltē viņam vaigus,
Sviedri līst tam kāpjot kalnāje.

Ak, cik apnikuši man šie ceļi,
Zilais ūdens jūŗas plašumā.
Nedzird jaukas latvju dziesmas skanot,
Kur vien raugos, viss ir noskumis.

Tā nu paiet mani jaunīb`s gadi,
Staigājot par plašu pasauli.
Bālē mani sārtie rožu vaigi,
Atšifrēt tekstu
KrājumsBarona biedrības krājums
KolekcijaJēkaba Cinovska folkloras vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.