Bb15-Jekabs-Cinovskis-01-0087
AtšifrējaMagdalina
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2020-01-25 16:47:55
Atšifrējums134.
To neviens cilvēks domāt var.

Ardievu, tēvs un māmiņa!
Ardievu, māsas, brāliši!
Ardievus, mežs un puķu lauks!
Ardievus, mana dzimtene!

394 

Kas kaiš manim nedzīvot
Diže meža maliņe.
Pieci brieži man arēji,
Sešas stirnas ecētājas.

Teicējs: Jānis Kārkliņš otro reizi (dziesmas dzirdējis Daugavpils cietoksnī) tuvākas ziņas par teicēju atzīmētas pirmo reizi.)

395 

(Ziņģē) Jau vakars vēlsun viss ir klusu,
Tik daba saldā miegā dus.
Dzied putniņi tik sēri, drūmi,
Un pusnakts stunda tuvojās.

Tik slimnicā starp bieziem mūŗiem
                                            135.
Vēl kāda māsa Dievu lūdz.
Tā lūdz par jauno kaŗavīru,
Kas kaujā gŗūti ievainots.

Te lēni klauvē kāds pie durvim,
Un ienāk bāla meitene.
Labvakar! viņa lēni teica,
Un steigšus māsej tuvojās.

Te gul mans mīļais, viņš ir sašauts.
Es gribu būt tā kopēja.
Ak, meitiņ mīļo, viss par vēlu,
Tavs mīļais visu pārcietis.

Un viņš pats savu gaitu beidzis,
Jo ievainojums bija gŗūts.
Šī lēni paceļ līķa autu,
Un bālās lūpas noskūpsta.

Te viens pats kliedziens, pēc viss klusu,
Un abiem vienu kapu rok.
Atšifrēt tekstu
KrājumsBarona biedrības krājums
KolekcijaJēkaba Cinovska folkloras vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.