KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaValmieras komercskolas skolnieču dienasgrāmata
Atslēgvārdi
Atšifrēja Linda_Pavlovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2019-04-15 17:12:59
Atšifrējums savā mūžā neesmu lasījusi.
Arī "vīriešu pusē" iet kā jau nu kuram. Arcis kautko nopietnu lasa vai domā. Pavisam aizslēpies aiz savas "brūtes" Bērziņ j.dzes muguras.
Rozīte, kā jau parasts, sēž nopietni. Nu - es gribēju teikt - ne tā kā dažs labs, kam galva pa stundu "vai 100 reizes riņķī apgriezusies".
Mūsu Rozīte jau nu arī vairs nav tāds kā agrāk. Meitenes jau nu maz viņu pazīst, bet zēni saka, ka viņš ir pietiekoši jautrs.
Lielais Pēteris sēž nopietns un skatās kautkur tālumā. Par ko viņš domā? Kas to lai zina. Domas viņam ir kautkur prom, bet pats tepat klasē un acis raugās melnā tāfelē.
Makuris pavisam smaidīgs. Patiesību sakot, labi neatceros kāds. M. izskatījās, bet tas jau parasts, ka viņš smaida. Tev gan Makuri ir laba sirds. Ja visiem tāda būtu!
Onkolis kautko tur dara, bet ko, nevarēju labi saprast ne arī tagad atcerēties. Zinu tikai to, ka esmu izsaukta atbildēt, kaut vai arī citā stundā, O. pasaka dažu labu vārdu.
Tāpat ir arī ar mazo Peksi. Tas ir gaužam "lāga dvēsele". Jautrs u.t.t. - tādam vajaga būt. Pašā priekšējā solā sēž mūsu abi "es". Viens pēc izskata tiešām ir pats varenais "es". Tas mūsu Jānis P. Ļaunu viņš citiem nedara, arī labu nē - visumā, sūdzēties par viņu nevar. Lai viņš dzīvo vien laimīgs. Mūsu klases meitām par viņu ir

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.