0017-Rigas-otra-vidusskola-01-0071
AtšifrējaLigaB
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2021-11-25 12:29:04
AtšifrējumsSen sen vecos laiks dzīvoja
Sen sen vecos laiks dzīvoja kāds zemnieks tam bija dēls vareni liela auguma un stipra miesas spēka un droša prāta ar vārdu Ricaporus tas zemnieks bija vec[s] un labi piedzīvojis bet Ricaporus savu Tēvu mīleja un samanigi lauka un māju darbus pastrādaja viņš uz saviem platiem pleciem malku un ūdeni nese [nesa] mājas un plēsigus zvērus no sava tēva mājas vietu [vietas] aizdzina projam
Visu grūtaki darbi Rīceporus bija spēles lietinas bet tikai viņš patc [pats] sevim daudz grūtibas caur savām parlieku ātram dusmām uzkrāvās virsu Kad viņš par provi kādu brītiņu aiz arkla pāri trakiem stipriem Vēršiem bija pakaļ gājis tad viņš par tiem iedusmojās ka tie tam allažin papriekšu gāje [gāja] un viņam tiem vienadi vien vaijadzeja [vajadzēja] pakaļ iet Viņš uzreizi [uzreiz] dusmas arkli sagrabe [sagrāba] un abus Vēršus kas gan atsērušies [atspērušies] preti turejās tos auliskus ar visu arkli atpakaļ rāve [rava] Ar savu pieci pēdu garu cirvi tam bija malkas ciršana tas mīļakais darbs Dauzkārt [Daudzkārt] to pie
Daudz
koku nociršanas tāda luste aizgrābe [aizgrāba] ka viņš jo ilgaki jo dūšigaki ar savu cirvi pa labu un kreisu roku kokus brikšedamus un brāšķedama [brakšķēdamus] ar maz cirtieniem pie zemes nolaida un ka viņš viena pašā dienā daudz pūru vietas meža nocirte [nocirta] un tikai pret vakaru savu tēvu kam tas pusdienas ēst nebija devis atgādajās Un daudzkārt tēvam ļoti grūti gāje [gāja] kad plēsigi zvēri viņa būdiņai tuvuma nāce [nāca] Rīcaporus ar Lauvām krutis pret krūtim čiksedams jeb mīties bija lielu lielais prieks Ja Rīcaporus kādureizi vilkus ieraudzīja tad tas tiem daudz dienas par [pa] mežu klaijumiem [klajumiem] kalniem un ielejam pakaļ dzinās un ar vienu pašas nujas sviešanu vilku uz vietu [vietas] nosīte [nosita]
Pa to laiku viņa vecaijs [vecais] neredzīgaijs [neredzīgais] tēvs gandrīz caur bēdam un badu nāves eņģelim bija rokas kritis
Rīcapors daudzkārt par saviem darbiem un par savu neapdomigu prātu dziļi sava sirdi bija noskumīs bet taču viņš no saviem darbiem un no sava prāta nenostāje [nenostāja] un citads cilveks nepalike [nepalika] Un viņa tēvs to ļoti mīļoja
Tēvs daudzreiz sacija Mans dēls es zinu tu to ne dari no ļaunas un bezdievigas sirds tapēc es aridzan par ne dusmojos Tas Kungs kas tevim tik lielu miesas spēku un tādu nerimšanas prātu devis lai viņš tevim aridzan tevis želigi tādu jugu un nastu uz pleciem ieliek apakš ka lieluma un smaguma tavs spēks tiek locits.
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaRīgas pilsētas 2. vidusskolas vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.