AtšifrējaInga Tapiņa
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2020-08-12 21:15:38
AtšifrējumsVar tagad, jā!

Bij’ vakars un saulīte laidās
Aiz Rundāles ozoliem,
Un migla plīvurus laida
No zeltītiem kalngaliem.
Aiz krūma tur sēdēja skuķe,
Tik skaista kā ziedoša puķe,
Tā bija, kas dziedāja.
Aiz krūma tur sēdēja skuķens,
Tik skaista kā ziedoša puķe,
Tā bija, kas dziedāja

Es klātu nācu un sveicu,
To pārklāja nosārtums
Pēc brītiņa mīlīgi teicu:
Man patīk šī dziesmiņa.
Tie runāja mīlīgus vārdus,
Un mainīja bučiņas saldas
Un draudzība slēgta bij’ nu
Tie runāja mīlīgus vārdus,
Un mainīja bučiņas saldas
Un draudzība slēgta bij’ nu

Bet ļaunais likten’s tos šķīra,
Tie netika vienoti,
Tā aizgā pie cita zēna,
Ko vecāki nolēma.
Par pasauli vientuļš es klīstu,
Bez miera es pasaulē nīkstu
Man cerība laupīta ir
Par pasauli vientuļš es klīstu,
Bez miera es pasaulē nīkstu,
Man cerība laupīta ir

Nu pacietīsim, ko darīsi
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaIngas Tapiņas folkloras vākums
Atslēgvārdi
VienībasBij’ vakars un saulīte laidās

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.