KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaSilvijas Grēniņas-Priednieces memuāri
Atslēgvārdi
Atšifrēja IlzeLaksaTiminska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2019-04-15 17:11:39
Atšifrējums nopirku fotoaparātu "Zenit". Braucam uz Rūjienu. Varam nofotografēties pie Tālavas taurētāja. Tad Vīlande, Viru, kur pārguļam kempingā. Noīrējām telti ar visām ērtībām, tualete tālāk aiz teltīm. Centrā ēdnīca, aiz tās dušas telpas. Tad braucam Munameģis-Ape un mājās.
Vasarā daudz fotogrāfijām gan zemeņu dobē, gan pie ozoliem kā vainagus pinu pirms Jāņiem. Vēlāk arī ar garajām saulespuķēm, kur galvas varēju aizsniegt tikai ar grābekli un pakāpjoties uz kartupeļu kastes. Rudenī ir bildes kā novācām un vedam ābolu kastes. Mammai bija ierādītas ganības tā patālu, bet tur reiz bijušas mājas, bet vēl ir dažas ābeles, kas dod ražu. Par ābolu trūkumu nesūdzējāmies.
1973. gada jūlijā bija lielie Dziesmu svētki un tur aizgājām. Ir bildes no tā notikuma.

Vēlu rudenī, novācot ražu, mamma gandrīz ar dusmām uz mani saka - vīrs ir, bet par bērniem laikam nemaz domas nav. Atbildu - ir jau padomāts un pēc Jāņiem lai gaida mazbērnu. Mamma atplaukst smaidā.
Eju pie ginekologa un mani apskata, nosver. Sūta pie citiem ārstiem, lai pārbaudītu veselību. Ginekoloģe Ārija Liepiņa, ļoti laipna daktere, vienkārši apbrīnojama. Visi viņu slavēja, zinoša, strādāt griboša. Viņai radi dzīvo Bērzē, un tā daudzreiz mums abām iznāk kopā ar vilcienu

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.