Ak85-Veltas-Sproges-dienasgramata-01-0004
AtšifrējaInita Lūse
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2019-03-05 16:55:45
Atšifrējumsto taču es minēju pagājušo gadu arī. Nuja, par porcelna zīloniti rakstīju - par dāvanu, bet šogad jūsmoju par dzīvu, itkā tas man būtu dāvināts.
Nu, kādas ir manas dāvanas? Visa zemes lode! Jā, zeme, pasaule - globus, tas man vēl uzdāvināts no Valda, un vēl kurvītis ar kūkām, to piecelties atradu uz galda paslēpu zem avīzes. Patika, ļoti patika - saldu baudīt brokasti, kas ātri apmierina un piepilda ja ir bijusi vajadzība pēc brokasta.
Jau vakars, pat nakts. Valdis guļ... viņš guļ uz kušeti, es dzirdu viņu elpojam - viņu elpojam un pulksteni tikšam. - - - Ko vēl? nekā, it nekā vairs istabā nav bez Valda un pulksteņa? Jā, kas lai būtu vēl, kam vēl jābūt? Kas varētu būt? - Nav taču nekā! Nu nav, nav, nav! Bet ir, ir visādi citādi kā bij un kā vajadzēja būt! Kam vajadzēja būt? Krellēm man ap kaklu? Jā, varbūt! -
1.
Jekaup, tu mani šodien piekrāpi, bet tavs skūpsts ar kādu tu mani atkal šodien noskūpstīji, liek man to pieciest un piedot. Labi vien tik ir, ja tā, tad varu dzīvot mūžīgi šij pasaulē. Bet tu pasmējies par šiem maniem viegliem vārdiem, jā, tu Jekaup pasmējies.
Pasmējās, viņš tikai pasmējās, bet nesmējās, un tāpēc es šonakt esmu drusciņ laimīga. Ha! Es esot laimīga! Jā, jā, jā, laimīga gan, salīdzinot šo dzimšanas dienas vakaru ar pagājušo. man šonakt nav izmisums un bēdas, jo viņš - Jekaups ir spiedis un saspiedis manu abu roku pirkstiņus smejošās sāpītēs.
Atšifrēt tekstu
KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaVeltas Sproģes dienasgrāmata
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.