Ak85-Veltas-Sproges-dienasgramata-01-0006
AtšifrējaInita Lūse
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2019-03-05 18:41:33
Atšifrējums3.
Piektdien 31. jūlijā.
Jau pēdējais jūlijs. Vēl augusta mēnesis un tā vasara atkal pagalam. Un cik maz prieka no šīm vasaras dienām, cik maz izbraukts ar riteni kādā tālākā brauciena, cik maz būts saulītē un vispār tā šogad ir aukstā temperatūrā un aizsegta lietus mākoņiem. Un vēl mazāk no vasaras ir manā dvēselē; vientulīga līdz izmisumam, sarūgtināta, sabeigta, plosīta, apsmieta caur saviem draugiem. Es nesaprotu, kā es vēl vispār maz esmu dzīva? Kā es svētdien aiz psihiskiem pārdzīvojumiem nenomiru? Un tas viss ir caur draugiem, caur manu mīlestību un caur viņu bijušo mīlestību. Kas ir bijis, no tā vairs nav nekā, es esmu atstāta un aizmirsta un lai nu es viena savās domās un jūtās raudu un kliedzu, mocos un sitos nost, tas maniem draugiem vienaldzīgs. Jekaupam pagājušo sestdien bija vārda diena, un es, kā jau arvienu to parūpējos atcerēties. Nu kā varētu? Lai būtu kas savādāks un neparasts, nopirku 12 izmeklētas kartiņas un ar Valdu palīdzību uz visām ko piemērotanu uzrakstīju. Pie viņa durvīm ir kartiņa, un tāpēc arī man patikās lai pastnieks tur iemestu un viņš aiz brīnumiem izņemtu - veselu čupu. Bet kā vēlāk man pateica ka tas viņam nekas sevišķs neesot bijis, pat neesot izskaitījis cik tās. Nu, kā man tas var patikt? Tik nesaprātīgs, tik stūrgalvīgām un kūtrām jūtām ir palicis mans Jekaups. Šī saruna tik arī tad notika otrā dienā un pie tam viņš pats nesapratās uznākt, bet man to vajadzēja caur logu uzsaukt, kad es redzēju kā viņš aizbrauc ar riteni. Un tad tūlīt viņš ķēra pēc pulksteņa - vaj būšot maz laika. Ja, es atkal runāju, atgādināju, atkal
Atšifrēt tekstu
KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaVeltas Sproģes dienasgrāmata
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.