Ak85-Veltas-Sproges-dienasgramata-01-0007
AtšifrējaInita Lūse
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2019-03-05 20:14:34
Atšifrējumsvisu, visu un vaj tiešām viņš paliks nedzirdīgs uz manām vaimanām, lai daru ko darīdams bet šitāds stāvoklis ir jāizbeidz, jo es nevaru to pārciest - šo viņa nežēlīgo cietsirdību un vēsumu priekš manis. Bet viņš atbild ar jautājienu, jā, maz tad viņam atliekot darīt un taisās kā tik tiktu ārā pa durvīm. Tad es sašutu, es pieslēdzu tās. Un tad man jāredz viss lielākā nežēlība un neģēlība, kā viņš atver logu un lekšot caur to.
Ak, viņš izleks pa logu un atstās mani kā ugunsliesmās! Jā ugunī, kā ugunī bez izejas es to brīdi sajutos. Tad es meklēju glābiņu, vēl viņš bija es saņēmu uz spiedu tā kaklu un lūdzu un saucu par mīļo Jēkaupu, lai viņš Velta, viņa mīļā meitene, viņa labais, patīkamais draudziņš. Ai, es nemaz vairs pati nezinu ko es darīju, tik zinu kā viņš palika stāvot nenoslīgs, nedzirdīgs un neredzīgs. Manī sāka elpa aptrūkt un vairāk nekā es neaptvēru kā tikai vienu - mirt, mirts, šodien tikai mirt. Bet tur stāvēja cilvēks ar tik daudz maiguma un daiļuma un mīlestības uz mani citreiz, kuru es saņēmu tādā pašā vasaras dienā, čij pašā istabā, čij pašā spoguļa priekšā stāvējuši ar savām laimīgām sejām un solījušies mūsu nākotni atdot mūžībai. Bet tagad šis cilvēks, šī man tik skaistā, mīļa galva un seja un acis un viņa smalkās lūpas, vairs neatrod neviena vārda, lai kāda, bet nekādu vārdu es nedzirdēju. Viņš stāvēja galvu nodūris un uzacis raustīdams. Un tā kā es nesagaidīju neko sakām, tad es situ, - ja es situ ar dūri kurā man bija atslēga rokā, pa vienu un otru pusi galvu un saucu kā sadauzīšu, sadauzīšu viņa galvu un tad pate savu
Atšifrēt tekstu
KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaVeltas Sproģes dienasgrāmata
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.