Ak85-Veltas-Sproges-dienasgramata-01-0008
AtšifrējaInita Lūse
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2019-03-05 20:30:24
AtšifrējumsBet viņš palika vēl nekustīgāks, tik sacīja: "Sit vēl, es palikšu ciets kā bijis!" Ko man bija darīt? Es ieskatījos dziļi acīs un man likās ka viņās tomēr ir mīlestība, bet tikai no tēva iedzimta spītība un cietsirdība ļauj viņam panest šo traģēdiju. Es teicu: "ja nav nekas grozāms, tad šovakar tu redzi mani pēdējo reiz."Un es runāju, runāju vēl daudz un visu aprādīdama. Tad viņš pienāca, saķēra, apkampa, skūpstīja un teica balsī aizkustinātā: "es nebūšu vairs tāds, es būšu citādāks, es būšu citādāks!" Viņa seja glaužas atkal gar manu un viņa rokas spiež manas un man atkal ir tik labi, labi kā mežā rīta atmodā; sāk saule spīdēt un putni dziedāt un viss uz dzīvi, uz dzīvi sauc!
4.
Svētdien 2. augustā.
Šorīt uznāca Jēkabs un kad nogāja, tad uz kumodi radās maza, sarkana kartiņa. Es jau zināju, tur būs krelles. Jā, sarkanas kristāla krelles. Tūlīt aplieku, pie, nupat pašūtas baltās kleitas, ar sarkano samta lenti pārsieto, krelles labi izskatās. Bet kā es zinu kad labi? Viņš Jēkaups neteica nekā, kad arī uzprasīju, viņam tas esot tīri vienaldzīgi. Tā tad nav vairs tās acis kas papriecātos kāds viņa meitenes izskatās. (Mūsu koridorā saskatījos ar diviem puišiem kuri noteica "smuka meitiņa".)
Tad mēs gājām uz lauksaimniecības izstādi, arī viņa mama. Man tā rādās ka ar mani vien viņš negrib iet. Ejot viņš visu laiku turas mātes pusē. Pie izstādes vārtiem liela ļaužu drūzmēšanās, viens lats ieeja, negribam to maksāt, jo rītu šā kā tā būs pazeminātas cenas. Uzejam uz Annes tirgu.
Atšifrēt tekstu
KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaVeltas Sproģes dienasgrāmata
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.