Ak85-Veltas-Sproges-dienasgramata-01-0016
AtšifrējaInita Lūse
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2019-03-07 10:50:03
AtšifrējumsTrešdien 12. augustā.
Šodien nelīst un es atkal nobraucu vakarējā vietā. Uzgāju aveņu krūmus un pa ogai salasīju kādu pus litru. Iebēru burkā un ar cukuru sajaucu, būs kādreiz pie tējas aveņu suliņa pieliet. Zemenes nu ir visas nolasītas, dārgās ogas. Starp tiem krūmu čumuriem, nātrēm, dadžiem un citiem mežonīgiem augiem, paspīdēja kāda rea, rea sārtgalvīte man par prieku. Bet nu vairs nav, nav kas bij krūmāju skaistākā dzīvība... jā, kā krūmāju vasaras dzīvība.
Trešdien 19. augustā.
Kaut kādu spītes prieku es gribu tagad ierakstīt, lai gan tas pieder vakardienai - un pati lieta vakarējam rītam, kantorī. Pēc divu mēnešu, bet kaut kādas personīgas sarunas ar jūrnieku, pēc visu rītu muļķīgās klusēšanas, uzreiz viņš jautā: "kur tu tās krelles dabūji?"
Tādu jautājumu nebiju sagaidījusi un mani pārņēma tādas dusmas, skatīdamās tam acīs, atcirtu: "tu nezini, - no tevis..." Iegāju otrā istabā paņēmu mēteli un iznākot paskatījos uz viņu, cik gara lūpa tam bij. Un tad es teicu vēl "kāds putnis tās atnesa un teica, ka tās sūtot, draugs Arturs." Ai, tas viņam bij par daudz, pienāca man tuvāku un viņa vārdi bij tikai tie: "nevajag zoboties." "Nezobojies tu, nezobošos arī es", atbildēju, paņēmu savu avīzes somu un aizgāju. Tas man patika ka biju tik attapīga tam atcirst. Ak, kā tas viņam ķērās! Tā vajag, tā vajag draugus pārmācīt! Tas tik daudz ar vienu, bet ar otru draugu? Vakar Bumbulene nebija mājās un es iegāju pie Jēkaupa. Ēda vakariņas. Piesolīja arī man. Ēdu, un ēdām no "vienas plekstes" - tik draudzīgi, kā kādreiz... toreiz...
Atšifrēt tekstu
KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaVeltas Sproģes dienasgrāmata
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.