Ak85-Veltas-Sproges-dienasgramata-01-0019
AtšifrējaInita Lūse
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2019-03-07 12:16:18
AtšifrējumsSvētdien 6. septembrī.
Nuja, taču jau bij šīs dienas rīts, kad Jēkaups no manis nogāja; viņš uznāca plkst. desmitos un nogāja pusdivos. Es jau biju apgūlesēs kad uznāca, jo biju pie Laumaniem, vannā mazgāties.
Es plunčājos siltā ūdenī un no citas istabas - viņu zāles, atskanēja radio koncerts. Un tad es iedomājos ka Olgai ir labāki kā man: istabu istabām, divi bērniņi - astoņus gadus Viesturs un četrus gadus Dzidra, viņai ir ar ko nodarboties, gar ko priecāties. Kaut arī man tā būtu, ka varētu savam bērnam lasīt priekšā stāstiņus, kā tagad Viesturs to grib lai daru. Vaj tad es nevarētu ar Jēkaupu apprecēties un dzīvot mūsu nama trīs istabu dzīvoklī! Un tad arī mums būtu radio un sestdienas vakari būtu daudz citādāki kā tagad. Un es domāju, ja Jēkaups šovakar uznāktu, tad es to pateiktu. Bet es nepateicu tā, es pateicu citādāki, kā es grib'tu vairāk pelnīt, iziet no visa šī trūkuma, tad ieņemt to dzīvokli, ērti, tīri un gaiši būtu visapkārt. Būtu radio. "Sestdienas vakaros es tevi gaidītu atnākam. Es apģērbtu jaunu un smuku kleitu. Tu atnestu vīnu un saldumus un tā mēs savu mīlestību turpinātu." Ko viņš par to domāja, es nezinu, viņš bij noliecies pār mani, galvu uzlicis man uz krūtīm, atļāvās lai manas rokas apkampj tā kaklu un paglauda matus. Bet drusku viņa elpa oda pēc dzēruma. Jā, viņi uz četriem esot izdzēruši divi pusstopi. Man nepatīk šī viņa tukšā vīrišķība. Nepatīk kā vienaldzīgi un gurdi savelk acis un runā par dzīves nevērtību un pat apnikumu. Viņam ir apnikums, nekā nevajagot, nekā negribot. Un tad es teicu ka tas viņam viss caur mani, ka es esmu par trau-
Atšifrēt tekstu
KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaVeltas Sproģes dienasgrāmata
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.