KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaVeltas Sproģes dienasgrāmata
Atslēgvārdi
Atšifrēja InitaL
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2019-03-15 12:24:52
Atšifrējums 1961. gads. pirmdien 9. janvārī.
Bet kā ņēmu tā uzrakstīju 1962. gads. Jocīgi! Varbūt es to rakstīšu ar sevišķu prieku? Jau iesācies Jaunais gads un jau iesākusies otrā nedēļa, bet vēl zied puķes. Un vakar dedzinājām eglīti, bet no rīta, no sētas, no vistiņas dobītes, ienesu svaigas baltas Mārtiņu puķes. Dzīvi, balti ziedi! Un manā dobītē vēl krinģelīte skatījās - ziediņā un pumpuriņš un zaļas lapiņas. Vēl ziema!
Ne sniega, ne sala! Šorīt tāds snieģelis ir, bet šķidrs kā ūdens.
Vakar atnāca Aina ar Paulu un mēs aizdedzinājām svecītes, kaut arī dienas laiks bij, bet tumsa kā mijkrēslī. Izdzērām pudeli vīna, ko J-sleinis bij atnesis pa Jaunu gadu, jo tad mēs dzērām manējo, divi vien. Es viņam lasīju savu romānu un viņš bij sajūsmā. Otrā dienā man raksta vēstulē par to. Vai man ko dod šī viņa uzmanība?
Svētdien. 26. februārī. 1961. g.
Pēc pusdienas veidoju gulbja kaklu - masku mazajai Allītei priekš putnu masku balles skolā. Dzidra Roškna sēdēja virtuvē, man blakus un klausījās intervenciju par aktieriem. Pie durvīm piedaudzīja un tas bij - Jātnieks. Ar Dzidru iepazīstināju, bet viņa tūlīt gāja prom. Nu labi ka gāja! Un labi ka nebija mājā Terma. Tomēr atnāca! Bet ne jau tik tagad, esot bijis atnācis tieši Ziemassvētku dienā, un tās mēs bijām pie Ainas.
Viņš domājot par mani, un noliecās pie manām krūtīm - pie .... blūzītes ar vaļējo "šlisi". Atgāza, un skūpstīja manas lūpas - tās vecās lūpas kā kādreiz jaunās. Jocīgi! Pēc kādām divām stundām pārnāca Termite. Bet ja nepārnāktu un nebūtu jātraucas ka nepārnāk? Kas būtu tad?!?