Ak161-Ligitas-Vucenas-dienasgramatas-05-0011
AtšifrējaInesee
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2020-03-26 21:18:02
Atšifrējumsbā. Sarežģīts jautājums. Koļa draiskuļo ar A., bet pret mani izturas vienkārši, biedriski, pat tā kā ar cieņu. Iespējams, ka man tikai tā liekas.
Man ar dažiem jauniem cilvēkiem ir bijusi tāda saskaršanās, ar tādiem, kuru intereses bija pietiekoši saprotami izteiktas, bet es neesmu tās sapratusi un bērnišķīgā iedomībā skatījusies uz citiem, kas atkal par to pat iedomāties nevar. Tā manu sapņu tēls dažus gadus bija B., bet ar viņu es neviena vārda netiku pārmainījusi. Tā vienkārši patikuši man ir daudzi, bet tādas aizdomas par mani dzirdamas pirmo reizi. Es vienmēr iegrābjos tādās nesasniedzamās lietās un galvenais, ka ik brīdi apzinos to. Līdz šim bija vieglāk, jo man iepatikās kaut kas patālāks, bet tagad iznāk vienmēr kopā būt.
Citi saskatās, iepazīstas, draudzējas un naidojas, bet es par "vienkārši patīk" tālāk netieku. Galu galā garlaicīgi tā divatā - laikam gan tikai tad, kad nav tādu attieksmju. Es varēju nevienu vien kilometru šajā pavasarī nosoļot kopā ar Jāni - Zemgales jauno dārzkopi, bet nejūtu pat nekādu simpatiju un tāpēc nav brīnums, ka pēc mēnesi garas pazīšanās mēs viens otru uzrunājām ar "Jūs" un visi tuvināšanās mēģinājumi no manas puses tika paskarbi un nepārprotami noraidīti. Satikāmies un ja rudenī atbrauks viens vai vairāki, satiksimies visi. Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka mums ir kopēja valoda, kopēja mazā dzimtene kur daudzas vietas kā vieniem tā otriem pazīstamas un tuvas. Un tā nav brīnums, ka Malienas meitēns Mičurinskā tur par pienākumu iepazīties un satikties ar visiem iebraucējiem latviešiem un zināmā mērā uzņemties šefību, jo viņa jau tur ir saimniece.
Kaut kas savādāks liels un dārgs ir vienas citas attiecības. Tas sākās ar pirmajiem dziesmu svētkiem Gulbenē, asāk iezīmējās Stāmerienas pionieru salidojumā un un par objektivu pieķeršanas iemeslu kļuva tas oktobris - kad Gulbenes apriņķa komjaunatnes komitejā man pasniedza biedra karti. No šīs dienas var pateikt vienkārši tā - nekad neaizmirsīšu savu pirmo komjaunatnes sekretaru. Biedra kartē taču viņa paraksts. Tas pats paraksts ir arī uz salidojuma balvas pirmās lappuses, tas pats vienīgās vēstules beigās. Viņš bija vienīgais, kura domas man bija svarīgas to divu lielo jautājumu galīgajā izlemšanā, kuri pacēlās aizpagājušajā gadā. Katrs notikums, katra sapulce, kurā viņš piedalījās, manās acīs bija sevišķa, it kā svētku dienas svinīgā sēde, jā, bija arī tādas, bija arī parastas. Ilgi viņš mani varbūt, un pat noteikti nemaz nepazina, jo cik gan tādu nav kā es. Tā bija Cesvaines rajona pirmā komjaunatnes konference, kad viņš ru-
Atšifrēt tekstu
KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaLigitas Vucenas dienasgrāmatas
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.