AtšifrētIepriekšējaisNākamais
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaJāņa Leimaņa čigānu folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-1389-5
AtšifrējaKristīne LFK
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2014-11-20 13:39:25
Atšifrējums

otgija dembostir zaras me pejom telle bāre dembostir sāre zarosa, togi me sig uhčom te dojavdžom les te mangjom les ja jov džindža dova so me perava telle dembostir togi mephenel kedi me merava, jov mange phendža: kedi tīrī grasni trin moli spriškini togi tu meresa, te kana tu man de pokoino mange čhebi šunav kedi joi špriškini. Isis hačkirdi linaskiri (beļveļ) beļveļ an saji isis būt knišļi saje ližidle ane grašņakīre nozdri te isis špriškinel. Jov nadūr urdonestir pašindoi mišto vaštandija zašunel sāro so grasni 

*

un sāku cirst zaru tev priekš ēst vārīšanas, tad tur gadījās mūsu mežasargs un man teicis ka tulīn kritišu no lielā ozola viņš aizgāja, un pēc viņa aiziešānas es nokritu no ar visu zaru, tad aizsteidzos viņam pakaļ un jautaju; ja zinaja ka es kritīšu, tad lai saka kad es miršu. Viņš man teica kad tava liela balta ķēvi trīs reizes spraušlas tad tu mirsi, un tagad vairs mani netrauce, man jaklausas kad viņa sprauslas." Bija karsta vasaras dienas vakara paēna tanī laikā ari netrūka knišļi kuŗi nedeva mieru labi paēdušai Bimbara pie ratiem piesietai ķēvei, lizdami 

Darbības

AtšifrētIepriekšējaisNākamais