Ak161-Ligitas-Vucenas-dienasgramatas-23-0082
AtšifrējaBiruta Ēķe
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2021-04-08 14:33:17
Atšifrējums"Vispār ir netaktiski, ja vīrs cenšas izdibināt, vai jaunā sieva bijusi nevainīga: šāda rīcība ir pat netaisna, jo diezgan reti sastopami vīrieši, kas pirms kāzām nebūtu izbaudījuši tuvības brīžus ar citām sievietēm. Ne viens, ne otrs no laulātajiem nedrīkst, pat ja tieši jautā, atzīties savos pirms laulības sakaros. Šie meli ir svēti, jo kalpo ģimenes stiprumam. Šeit varētu minēt bezgala daudz piemēru, kad vīra atklātība (kas dažkārt pārvēršas par attiecīga satura "mednieku stāstiem") ir grāvusi ģimeni, bet sievas atzīšanās vīrā modinājusi greizsirdību un attaisnojumu "kreisajiem soļiem", lai mīļotai atriebtos." Ārsts J. Zālītis
A. Caune "Dialogs ar dabu".
"Viss sīksti un cieti augušais, gausi gūtais un krātais izraisa vēlmi veidoties tādam arī pašam.
No mežinieku viedokļa - mietpilsonis ir tas, kas grib savai krāsnij tikai gludas šķilas. Liekot kurtnē tādus līkus ragus, jādomā par daudzveidīgiem un bieži vien dīvainiem dzīves ceļiem. Kādreiz cerētais nav devis nekādu panākumu, bet radušies panākumi necerot; nācies vilties draugā un saņemt šķietama nelabvēļa atbalstu, meklēt brīnumus sapņu tālumā, bet galu galā tos atrast ikdienā sev visapkārt.
Zāģēt alksni - tā tikai tāda roku pūtināšana... Arī skaldīšana tīrā rotaļāšanās. Cirvim jātrāpa tikai pašā serdē, lai nešķeļas šķībi, tad iznāk krietnas pagales. Tas degs klusi un gaiši kā rāmas, dziļas domas, kas dara bagātu dzīvi.
Ugunskurs tumsā rada īpašu noskaņu, lai izjustu, ka darbs ir ne tikai līdzeklis dzīvei, bet pati dzīve. Taču daudz cilvēku joprojām domā: jāstrādā tāpēc, lai dzīvotu.
Neparasta pievilcība šiem sīkajiem augumiem. Varbūt tāpēc, ka tiem grūti gājis? Varbūt tāpēc, ka neviens tos neievēro? Varbūt tāpēc, ka tajos var ieraudzīt arī lielo? Varbūt tāpēc, ka tiem ir kaut kas savs. Varbūt, varbūt... Prāts te vismazāk spēj atbildēt.
12.februārī.
Miervaldis apprecējies. Bijušas lepnas kāzas. Tagad esot "Žigulis". Sieva ap 30 gadiem ar dzīvokli. Drīz būšot mazais. Tad jau labi. Kaut nu būtu laimīgs. Tā teica nekad neprecēties un, re, cik ātri apprecējās. Varbūt mana runāšana līdzēja. Ja jau būs mazais, tad drošs, ka varēs sadzīvot. Gan jau atradīs naudīgāku darbu. Uz mežu var sestdienā aizbraukt. Varbūt tā arī ir labāk. Un tomēr neiziet no prāta.
Atšifrēt tekstu
KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaLigitas Vucenas dienasgrāmatas
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.