0190-Ciprians-Apsenieks-0006
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaCipriāna Apšenieka folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-190-20
#LFK-190-21
#LFK-190-22
Atšifrēja SanitaReins
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2015-05-08 16:35:04
Atšifrējums Tamēr vien savu sauču,
Kamēr saule neuzlēca.
Kad saulīte uzlēkuse:
Ej ar dievu, ciema meita!
Man pašam aug līgaviņa,
Gaida cita rudentiņa.
Gaida cita rudentiņa,
Rudzus, miežus izaugot. 
Kad izauga rudzi, mieži,
Vēl nezinu kôdu [kādu] ņemt,
Vai būs ņemt bārenīti?
Vai bogātu [bagātu] mātes meitu?
Labāk nemšu bārenīti, - 
Būs mīlīga dzīvošana!

21

Es bij viens bārens bērns
No vienas bārenītes.
Jou man precēt sāk
Viens bagāts tēva dēls.
Tu meklē staltas, bogātas [bagātas],
Es tāda neesmu.
Kur bāren bērns var mantu ņemt,
Kad tam nav vecāki.
Es nemīleju bagātību,
Bet tikai mīlestību!

22

Vesela, ko es mīlu krietni!
Vesela tu, mana mīļākā!
Spiedu tavu ģimi, sirdi cieti,
Manu ģimi spiedu sirsniņā.
Rīt mēs būsim viens no otra tālu,
Uz to sirds lai stipri vienojas.
Un kad vienreiz atkal kapā tiksim,
Lai viens otru priekš sevis atrodam.
Šāda cerība kad lej asariņas,
Lai valda mūs, kad žēli jāšķiras.